VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
19. oktobrī, 2021
Lasīšanai: 17 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Tieslietas
10
10

Veido tiesu praksi procesos par noziedzīgi iegūtu mantu

LV portālam: MIĶELIS ZUMBERGS, Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētājs.

Ekonomisko lietu tiesa (ELT) darbojas nedaudz ilgāk par pusgadu, un tieši šī tiesa ir tā, kura veido tiesu praksi procesos par noziedzīgi iegūtu mantu. Sākotnējos darbības rezultātus tiesas priekšsēdētājs MIĶELIS ZUMBERGS vērtē pozitīvi. Lai ELT nākotnē taptu par spēcīgu komerctiesu, viņaprāt, būtu vajadzīgs lielāks skaits civillietu tiesnešu specializācijai.

īsumā
  • Savas darbības pirmajos sešos mēnešos Ekonomisko lietu tiesa ir saņēmusi 68 civillietas un 58 krimināllietas, un ir 141 process par noziedzīgi iegūtu mantu.
  • Nelielas bažas rada nākotnes izaicinājums – tuvākajos divos gados varētu ienākt apmēram 1000 lietu no “ABLB Bank” likvidācijas, ar nerezidentu kontiem saistītās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietas.
  • Tuvākajos gados Ekonomisko lietu tiesai vajadzēs papildu tiesnešus, lai nenoslīgtu lietu jūrā un saglabātu normālus izskatīšanas termiņus.
  • Lai Ekonomisko lietu tiesa būtu spēcīga komerctiesa, būtu vajadzīgs lielāks skaits civillietu tiesnešu specializācijai.
  • Diezgan bieži procesi par noziedzīgi iegūtu mantu tiek nodoti tiesai pēdējā brīdī, pirms izbeidzas maksimālais likumā atļautais mantas aresta termiņš.
  • Ja starptautiskās sadarbības ietvaros liecinieks tiek brīdināts otras valsts policijā vai tiesā, ir jābūt veidam, kā to izdarīt pietiekami ātri.

Ekonomisko lietu tiesa darbu sāka šī gada 31. martā, tātad darbojas nedaudz ilgāk par pusgadu. Sākotnēji tikāt iecelts par tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju, bet 17. septembrī Tieslietu padome vienbalsīgi nolēma jūs apstiprināt ELT priekšsēdētāja amatā. Kāds jums un ELT ir bijis šis laiks?

Šis pusgads ir bijis diezgan dinamisks. Sākotnējā konkursā neviens nebija pieteicies uz priekšsēdētāja amatu, un es izrādīju iniciatīvu, ka varētu vismaz uz laiku vadīt tiesu. Sazinājos ar Tieslietu ministriju (TM), lai uzzinātu, kāda slodze mūs gaida. Ministrijas prognozes bija, ka ELT gadā varētu saņemt 300 civillietu un 50 krimināllietu. Šobrīd sanāk otrādi – savas darbības pirmajos sešos mēnešos esam saņēmuši 68 civillietas un 58 krimināllietas, un ir 141 process par noziedzīgi iegūtu mantu.

Tas, ka ELT saņem procesus par noziedzīgi iegūtu mantu, ir iemesls, kāpēc nesēžam bezdarbībā. Taču tas rada arī zināmus izaicinājumus, jo nebija plānots izskatīt šāda veida lietas.

ELT izveidei nebija viennozīmīga atbalsta sabiedrībā un tieslietu sistēmā. Kas jums lika noticēt tās nākotnei un mainīt tiesneša palīga amatu Augstākajā tiesā pret ELT tiesneša darbu?

Sākotnēji strādāju par tiesneša palīgu Administratīvajā rajona tiesā, pēc tam Senāta Administratīvo lietu departamentā. Tālā perspektīvā man bija doma, ka varētu kļūt par tiesnesi, palikt tiesu sistēmā un spert nākamo soli – no tiesneša palīga kļūt par tiesnesi. Bet ilgu laiku tā bija tikai abstrakta perspektīva. Taču 2019. gada beigās sajutu, ka esmu nobriedis šim solim un gaidīju, kad parādīsies kāda vakance. Protams, pirmā doma bija administratīvā tiesneša vakance. Tā kā tāda neparādījās, bet izlasīju sludinājumu par ELT izveidi, domāju, kāpēc gan ne?

Pirms tam diezgan daudz biju nodarbojies ar lietām, kas skar ar nodokļu tiesībām saistītos strīdus, tāpēc man bija izpratne par ekonomisko apriti.

Latvijas Valsts prezidents Egils Levits ELT atklāšanas pasākumā teica: “Tas, kas pašreiz varētu šķist kā eksperimentāls projekts, nākotnē varētu kļūt par pašsaprotamību. Uzņēmējdarbības vide un sabiedrība kopumā sagaida tādas izmaiņas tiesu sistēmā, kas varētu nodrošināt ātrāku un efektīvāku tiesību aizsardzību.” Kādi ir lielākie izaicinājumi ELT darbā?

Kas varēja radīt bažas? Jauna institūcija, cilvēki no malas un kaut kādā mērā neparedzams iznākums. Tajā ziņā sapratu ideju, ka specializēto struktūru varēja veidot jau esošas tiesas ietvaros. Bet šobrīd man šķiet, ka diezgan labi tiekam galā. Tas, ka konkrētās lietas nāk uz ELT, ļauj mums ļoti strauji augt kā ekspertiem. Protams, tas, ka nav nokomplektēts pilns sastāvs – desmit vietu (viena vakance netika aizpildīta, bet otra tiesnese atrodas ilgstošā prombūtnē), bet mēs esam tikai astoņi, – ir viens no apstākļiem, kāpēc aug lietu uzkrājums, nesasniedzam līmeni, ka izskatām visu, kas tiek iesniegts.

Nelielas bažas rada nākotnes izaicinājums – tuvākajos divos gados ELT varētu ienākt apmēram 1000 lietu no “ABLB Bank” likvidācijas, ar nerezidentu kontiem saistītās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietas, nemaz nerunājot par likvidējamo PNB banku un citu kategoriju lietām. Ar pašreizējo tiesnešu skaitu šīs daudzās lietas būtu ļoti smagi izskatīt, būtu jādomā, kā optimizēt un efektivizēt procedūras.

Perspektīva rāda, ka tuvākajos gados ELT vajadzēs papildu tiesnešus, lai nenoslīgtu lietu jūrā un saglabātu normālus izskatīšanas termiņus. Protams, citās Rīgas tiesās termiņi ir daudz garāki. ELT, ja neskaita paziņošanu uz ārvalstīm, kur objektīvi ir jāgaida pusgads vai gads, lietas nozīmē mēnesi vai divus uz priekšu.

Bet, ja lietu pieaugums turpināsies, arī ELT varētu būt izaicinājums ar lietu izskatīšanas termiņiem.

Cik lielam tiesnešu sastāvam vajadzētu būt, kad sāksiet saņemt lietas, kas saistītas ar nerezidentu kontu līdzekļu arestu aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju?

Šobrīd priecātos, ja būtu nokomplektēts pilns sākotnēji paredzētais sastāvs – desmit tiesnešu. Domājot par tiesas nākotni, lai ELT būtu stipra komerctiesa, būtu vajadzīgs lielāks skaits civillietu, lai tiesneši varētu specializēties. Desmit līdz divdesmit civillietu, kas mēnesī ienāk, nav tik daudz, lai tiesneši varētu specializēties, lai varētu pierast pie lietu specifikas un iegūtu dinamiku. Tiesnesis kļūst par ekspertu, kad konkrētajā nozarē atrod vislabāko pieeju.

Tiesas izaugsmei būtu vajadzīgas arī papildu lietu kategorijas, piemēram, prasības, kas izriet no kapitālsabiedrības dibinātāju, valdes un padomes locekļu, kā arī revidentu, atbildības, kas prasītu papildu tiesnešus.

ELT nākotnē redzu kā vidēja izmēra Latvijas tiesu, kurā strādā 20—30 tiesnešu. Tas arī palīdzētu atslogot citas tiesas.

Savas darbības pirmajos sešos mēnešos visvairāk saņēmāt procesus par noziedzīgi iegūtu mantu. Vai ELT izveidošana sevi ir attaisnojusi?

Jā, tā ir objektīva realitāte, ar kuru Latvijai šobrīd ir jācīnās. ELT ir tā, kas veido tiesu praksi procesos par noziedzīgi iegūtu mantu.

Priecē tas, ka no advokātiem saņemam pozitīvas atsauksmes par to, kā ELT ļauj viņiem līdzdarboties procesā, par to, kā tiesa uzklausa argumentus, kā tie atspoguļojas nolēmumos.

ELT pirmajos sešos mēnešos pieņemtie 54 nolēmumi ir pārsūdzēti apelācijas vai kasācijas kārtībā. Augstākas instances tiesas ir paguvušas izskatīt 23 sūdzības par ELT nolēmumiem, no tiem 15 atstāti negrozīti, divi nolēmumi daļēji atcelti, bet sešos gadījumos augstākas instances tiesas lēmušas pretēji ELT. Kā vērtējat šādus pusgada rezultātus?

Iekšēji esmu perfekcionists, mans mērķis būtu redzēt 80% stabilitātes rādītāju. Šobrīd tas ir 70%, kas ELT darbības sākumā nemaz nav slikti.

Varbūt ir vajadzīga kāda pieslīpēšanās starp ELT un Rīgas apgabaltiesu (Rīgas apgabaltiesa ir otrā instance, kurā pārsūdz ELT nolēmumus. Šeit un turpmāk – red. piez.), ka mēs savstarpēji saprotam, kur virzās tiesu prakse. Nevienā no atceltajiem nolēmumiem nav bijis pamata teikt, ka tiesnesis ir aizšāvis galīgi greizi. Tiesnesim ir bijis viedoklis, kurš ir atspēkots ar pamatotāku viedokli, vai arī augstākas instances tiesa gluži vienkārši ir citādi raudzījusies uz konkrētajiem apstākļiem vai citādi interpretējusi tiesību normas.

Viena no apjomīgākajām krimināllietām ir tā dēvētā digitālās televīzijas lieta, kuras pirmā tiesas sēde notika šī gada 21. jūnijā un kurā apsūdzēti ekspolitiķi Andris Šķēle, Ainārs Šlesers, bijušais SIA “Tet” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis un citi. Kā tiesneši ar salīdzinoši mazu pieredzi jūtas šādu nopietnu un sabiedrības uzmanības centrā esošu lietu izskatīšanā?

Tas ir viens no faktoriem, kas būtu jāņem vērā, – ilgstoša procesa, “zāles” pieredzes tiesnešiem nav. Pirmajā brīdī varbūt kādam arī bija bail, bet šobrīd nevienu nebiedē tas, ka jāizskata kāda nopietnāka lieta.

Jebkuram tiesnesim, arī pieredzējušam, ja viņš pirmoreiz izskatītu šādu lietu, personības kvalitāte ir svarīgāka, nekā zāles pieredze. Tādējādi prieks par ELT tiesnešiem, no kuriem katrs ir ar savu unikālo pieredzi, ar kuru savstarpēji varam dalīties.

Man ir patiesa apbrīna par digitālās televīzijas lietas tiesneša kompetenci (tiesnesis Kaspars Vecozols).

Runājot par digitālās televīzijas krimināllietas izskatīšanu, no procesuālās kvalitātes viedokļa būtu labāk, ja virsprokurors apdomātu, vai šim procesam nevajadzētu piesaistīt vēl kādus prokurorus. Šobrīd sanāk, ka ir viens prokurors, deviņi apsūdzētie un katram no viņiem ir savs aizstāvis. Prokurors patlaban šajā lietā “spēlē” ar nevienādiem noteikumiem. Par šo man ir lielākas bažas, nekā par tiesnesi.

Jūs ELT atklāšanā minējāt, ka tā ir “maza tiesa, viena no mazākajām Latvijā, tāpēc svarīga būs ikviena tiesneša un tiesas darbinieka individuālā izaugsme, katra personīgais ieguldījums, lai aiz likuma ieraudzītu sabiedrības kopējās intereses”. Cik zinu, notiek regulāras ELT tiesnešu apmācības, katram tiesnesim ir savs mentors.

Intensīvas mācības bija martā, pirms tiesa uzsāka darbu. Pēc tam regulāri mācījāmies aprīlī un maijā. Labi, ka sākumā nebija tik daudz lietu un tiesas sēžu, jo tas bija uz izturības robežas, – piedalīties mācībās un paralēli skatīt lietas.

Septembrī un oktobrī atkal uzsākām aktīvu mācību periodu, kas pārsvarā notiek tiešsaistē. Man pašam oktobrī ir vairāk nekā desmit semināru.

Septembra beigās notika viena no retajām klātienes apmācībām – tiesas procesa izspēle ar senatoriem.

No ELT tiek gaidīta ātra un efektīva strīdu risināšana. Savā publiski pieejamajā tiesas darbības attīstības koncepcijā rakstāt, ka tiesvedība nevar būt pašmērķis, tādēļ tiesām aktīvi jāizmanto tādi instrumenti, kuri sekmē ātrāku tiesisko strīdu atrisināšanu, piemēram, izlīgums. Vai to jau esat izmantojuši?

Maijā tiesnešiem bija mācības par mediāciju. Grūti pateikt, kāds ir tiešais efekts no šīm mācībām.

Vadot tiesas procesu, katrai pusei cenšos pajautāt, vai tās ir centušās vienoties, kas ir tie nosacījumi, ar kādiem tās varētu apsvērt domu par izlīgumu. Līdz šim nav bijis tā, ka tiesas sēdē puses atsaucas, ka labprāt padomās par vienošanos. Tomēr man ir bijuši divi tiesas procesi, kuros puses ir vienojušās par izlīgumu.

No ELT izskatītajām 18 civillietām piecos gadījumos tiesvedība ir izbeigta, jo puses noslēgušas vienošanos vai izlīgumu.

Ar kādiem līdzekļiem, jūsuprāt, vēl var panākt ātru un efektīvu tiesvedību izskatīšanu?

Šis ir daudzšķautņains jautājums, kuru mēģina atrisināt jau gadiem. Tieslietu padome bija izveidojusi darba grupu, kura pēta cēloņus. Rakstveida procesi, attālinātā videokonferenču izmantošana, kā arī aktīva tiesneša rīcība, palīdz ātrāk izskatīt lietu.

Man bija situācija – pirmā tiesas sēde, trīs apsūdzētie un nevienam nebija aizstāvja. Diemžēl tiesas sēdi bija jāatliek. Mīnuss bija pieredzes trūkums. Tagad citās lietās cenšos panākt, ka līdz sēdei ir pieejama informācija par aizstāvi, viņš jau ir iepazinies ar lietas apstākļiem, lai šādu iemeslu dēļ vairs nebūtu jāatliek lietas izskatīšana. Respektīvi, aktīva, pieredzē balstīta tiesneša rīcība, gatavojoties tiesas sēdēm, lai tās nebūtu jāatliek.

Viena no problēmām procesos par noziedzīgi iegūtu mantu ir tā, ka personas neatsaucas izmeklētāju komunikācijai, taču pēc tam tiesā ierodas ar kaudzi pierādījumu vai dienu pirms tiesas sēdes iesniedz jaunu sējumu ar pierādījumiem. Līdz ar to tiesas sēdi nākas atlikt.

Esmu noskaņojies cīnīties ar tiesas sēžu atlikšanas iemesliem. Prakse varētu virzīties tajā, ka personas tiesības iesniegt papildu pierādījumus tiesā būs atkarīgas no tā, cik godprātīgi tā būs pildījusi savus pienākumus un izmantojusi savas tiesības pirmstiesas procesā.

Vai praksē ir izgaismojušies konkrēti problēmjautājumi sadarbībā ar prokuratūru un izmeklēšanas iestādēm par tiesas kompetences jautājumiem?

Oktobra pirmajā nedēļā notika simpozijs “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas aktuālās tendences un nākotnes izaicinājumi”, kurā Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs minēja, ka ir aktualizējušies divi problēmjautājumi.

Diezgan bieži procesi par noziedzīgi iegūtu mantu tiek nodoti tiesai pēdējā brīdī, pirms izbeidzas maksimālais likumā atļautais mantas aresta termiņš. Varat iedomāties, kādā kvalitātē ir lietas materiāli un kādā veidā ir uzrakstīts lēmums par nodošanu tiesai! Ir pat bijuši mēģinājumi iesniegt tiesai pavadrakstu bez lietas materiāliem.

Manuprāt, labāk vajadzētu laicīgi domāt par to, lai, savācot pirmos pierādījumus, kas procesa virzītājam šķiet pietiekami, izdalīto procesu par noziedzīgi iegūtu mantu virzītu uz tiesu.

Otra problēma, kuru redz tiesneši, – procesi par noziedzīgi iegūtu mantu sākas ar Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) ziņojumu, ka pastāv “sarkanie karodziņi” jeb aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Izmeklētājs ir darbojies kādā mazperspektīvā virzienā un nav pārbaudījis visus FID norādītos pavedienus, kuri norāda uz kādu lietā nozīmīgu apstākli. Proti, ir vairāki iespējamie izpētes virzieni, bet izmeklētājs ir neveiksmīgi koncentrējies uz kādu neproduktīvu virzienu, piemēram, veltīgi gaidījis atbildi uz starptautiskās sadarības pieprasījumu, atstājot novārtā citus virzienus.

Saprotams, ka izmeklētājiem nav ekonomiskās izglītības, taču daudzas darbības ir saistītas ar loģiku. Piemēram, ja FID ir izteicis šaubas, ka ir izmaksātas pārāk lielas dividendes, kas procentuāli neatbilst normālai uzņēmējdarbībai, būtu jāpēta, kāds ir šādas nozares vidējais rentabilitātes rādītājs. Varbūt tas nozīmē, ka uzņēmumā papildus legāliem biznesiem ir ieplūduši nelegāli līdzekļi, vai akcionāri vai vadība izmanto uzņēmuma kapitālu, norādot mazākus izdevumus, lai saņemtu lielākas dividendes. Taču minētie apstākļi izmeklēšanas stadijā nav pārbaudīti.

Vai ir vēl kādas problēmas, kuras būtu jārisina?

Kriminālprocesos liecinieki ir jābrīdina par kriminālatbildību. Tiesai nav jurisdikcijas brīdināt liecinieku, kurš atrodas citā valstī. Covid-19 dēļ viņš nevar atbraukt uz tiesu, tādējādi skaidrs, ka līdz ar to personas tiesības uz taisnīgas lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā tiek apdraudētas.

Viens no jautājumiem, kas nākotnē būs jārisina, ir par jurisdikciju. Ja starptautiskās sadarbības ietvaros liecinieks tiek brīdināts otras valsts policijā vai tiesā, ir jābūt veidam, kā to izdarīt pietiekami ātri. Pašreizējie termiņi – no pusgada līdz gadam – mūsdienu apstākļiem ir nesamērīgi ilgi.

Ja personai noziedzīgi iegūtas mantas procesos nav pārstāvja Latvijā, esam spiesti sūtīt ziņojumu uz ārvalstīm. Ja ir valsts, kurā paziņošana aizņem pusgadu vai gadu, izjūtam spiedienu no prokuratūras, kāpēc tik ilgi tiek atliktas lietas. Bet tiesai ir jānodrošina taisnīgs process, pienācīga paziņošana.

Nākotnes risināmie jautājumi ir gan videokonferenču izmantošana, kura ir iekārtota visās ELT zālēs, gan starptautiskā sadarbība. Pieaugot globalizācijai un starptautiskajai kapitāla apritei, arvien biežāk procesā iesaistītās personas būs no ārvalstīm, un tās ne katrreiz varēs atbraukt vai arī mēnešiem ilgi gaidīt, kamēr paziņos par tiesas sēdi.

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU