Man pieder ēka, bet zeme – citai (juridiskai) personai. Ēka ilgi bijusi pamesta, un ap ir to saauguši koki un krūmi, par koku nozāģēšanu ar zemes īpašnieku neizdodas vienoties, lai gan tie uzskatāmi bojā ēkas pamatus un jumtu. Vai ēkai apkārt ir kāda teritorija, kura nepieciešama un kuru varu izmantot ēkas apsaimniekošanas vajadzībām? Ja neizdodas vienoties ar zemes īpašnieku, vai sanāk tā, ka viss, kas līdz mājai, pieder zemes īpašniekam un viņam ir tiesības neļaut citam pat tur staigāt?
Spriežot pēc jūsu aprakstā norādītās informācijas, konkrētajā gadījumā pastāv piespiedu dalītais īpašums, t. i., tāds tiesiskais stāvoklis, kurā zeme un uz būve uz tās katra pati par sevi ir uzskatāma par patstāvīgu īpašuma objektu.
Saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk – Par Civillikuma atjaunošanu) 38. pantu, ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts, līdz būves apvienošanai vienā īpašumā ar zemi būves īpašniekam uz likuma pamata ir lietošanas tiesības uz zemi, ciktāl tās nepieciešamas īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi. Savukārt zemes īpašniekam par lietošanā nododamo zemi ir tiesības saņemt no būves īpašnieka zemes likumiskās lietošanas maksu, kas ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā.
Jautājums par to, cik liela zemes platība būves īpašniekam ir nepieciešama, katrā gadījumā vērtējams atsevišķi. Likums paredz, ka, nosakot būves īpašniekam lietošanā nododamo zemes platību un robežas, ņem vērā funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanas principus privatizējamajām dzīvojamajām mājām. Par būves īpašniekam lietošanā nododamās zemes platību pusēm ieteicams noslēgt atsevišķu vienošanos, kurā būtu precīzi norādīta lietošanā nododamās zemes platība un robežas. Ja puses par lietošanā nododamās zemes apmēru nevar vienoties, strīdu izšķir tiesa.
Atbildot uz jautājumu par lietošanā nodotās zemes apkopšanu, tostarp koku ciršanu dalītā īpašuma gadījumā, jānorāda, ka likuma “Par Civillikuma atjaunošanu” 38. panta pirmā daļa noteic: likumisko lietošanas tiesību aprobežojums ir reālservitūts par labu būvei, kas ir patstāvīgs īpašuma tiesību objekts, un lietošanas tiesībām ir piemērojami Civillikuma noteikumi par reālservitūtu, ciktāl šis likums nenosaka citādi. Civillikuma attiecīgais pants (1151.) paredz: ja servitūta izlietošanai vajadzīgs uzturēt un izlabot kalpojošo lietu, tad tas jādara servitūta izlietotājam. Savukārt likuma “Par Civillikuma atjaunošanu” 40. panta otrās daļas 1. punkts noteic, ka likumiskajās zemes lietošanas tiesībās būves īpašniekam ir pienākums rūpēties par lietošanā esošo zemi kā krietnam un rūpīgam saimniekam un atbildēt par lietošanā esošās zemes uzturēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Būves īpašnieka lietošanā esošas zemes uzturēšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām ietver tiesības un atsevišķos gadījumos arī pienākumu nocirst uz zemes augošos kokus. Jāvērš jūsu uzmanība uz to, ka kārtība, kādā veicama koku ciršana, ir regulēta citos normatīvajos tiesību aktos, tostarp 2012. gada 2. maija Ministru kabineta noteikumos Nr. 309 Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža, kā arī attiecīgās (vietējās) pašvaldības izdotajos saistošajos noteikumos.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
