#Mazākbirokrātijas: sociālie dienesti paši varēs pieprasīt un saņemt informāciju par personas bankas konta izrakstu no kredītiestādēm
14. maijā Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Tā mērķis ir mazināt administratīvo slogu sociālo dienestu klientiem, kuri saņem sociālos pakalpojumus vai sociālo palīdzību.
Likumprojekts paredz papildināt Kredītiestāžu likuma 63. panta pirmo daļu ar 27. punktu, nosakot, ka kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas sniedzamas arī sociālajam dienestam, pamatojoties uz sociālā dienesta pieprasījumu par Kontu reģistra likumā noteikto fiziskas personas kontu izrakstu par pēdējiem trīs līdz 12 pilniem kalendāra mēnešiem un par kontu atlikumu minētā perioda sākumā un beigās Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto funkciju īstenošanai.
Plānots, ka attiecīgās normas piemērošana būs jāuzsāk ne vēlāk kā 2027. gada 1. jūlijā.
Kā norādīts anotācijā, šādas izmaiņas sociālo dienestu klientiem samazinās administratīvo slogu un atvieglos sociālās palīdzības un pakalpojumu pieprasīšanas procesu:
“Šobrīd, lai saņemtu sociālo palīdzību un izvērtētu mājsaimniecības atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam, viena no mājsaimniecības personām vēršas sociālajā dienestā, uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz arī visu mājsaimniecībā esošo personu kredītiestāžu vai pasta norēķinu sistēmas kontu pārskatus par pilniem pēdējiem trim kalendāra mēnešiem.”
Turklāt ne visiem klientiem, kas pretendē uz trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu vai sociālās palīdzības saņemšanu, ir internetbanka vai nepieciešamās prasmes darbam ar datoru un internetu, lai norēķinu sistēmas konta izrakstu saņemtu elektroniski uz klienta norādīto e-pasta adresi, līdz ar to bieži vien klienti ir spiesti vērsties kredītiestādē klātienē, lai saņemtu vajadzīgās izziņas:
“Šis process visām iesaistītajām pusēm ir laikietilpīgs, kā arī tas ir maksas pakalpojums, kas trūcīgām un maznodrošinātām personām ir papildu slogs jau tā niecīgajam mājsaimniecības budžetam. Tāpat šis process kavē iespēju atbalstu klientam sniegt pēc iespējas ātrāk.”
Iecirkņa komisijās varēs darboties 18 gadus veci jaunieši, kuri vēl nav pabeiguši vidusskolu
2026. gada 14. maijā Saeima izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodeva likumprojektu “Grozījums Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā”, kura mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību vēlēšanu procesā, paplašinot personu loku, kas var tikt iesaistītas vēlēšanu iecirkņu komisiju darbā.
Likumprojektu atzina par steidzamu, un tas uzreiz tika izskatīts abos lasījumos.
Likumprojekts paredz noteikt atšķirīgas prasības pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem.
Proti, Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma 6. panta pirmā daļa turpmāk noteiks, ka vēlēšanu komisijas izveidojamas no Latvijas pilsoņiem, kuri prot latviešu valodu un kuriem ir vismaz vispārējā vidējā izglītība. Iecirkņu komisija izveidojama no Latvijas pilsoņiem, kuri prot latviešu valodu un kuri ir sasnieguši 18 gadu vecumu.
Līdz šim likums noteica, ka vēlēšanu komisiju un iecirkņu komisiju locekļiem ir jābūt Latvijas pilsoņiem, kuri prot latviešu valodu un kuriem ir vismaz vispārējā vidējā izglītība.
Kā paskaidrots anotācijā, šāda prasība ierobežo iespēju vēlēšanu iecirkņu komisiju darbā iesaistīt personas, kuras jau ir sasniegušas 18 gadu vecumu, ir Latvijas pilsoņi un prot latviešu valodu, bet vēl nav ieguvušas vispārējo vidējo izglītību, piemēram, vidusskolas pēdējo klašu skolēnus:
“Jauniešu, tostarp 18 gadu vecumu sasniegušu vidusskolēnu, iesaiste vēlēšanu iecirkņu darbā veicinās viņu praktisku līdzdalību demokrātiskajos procesos, kā arī stiprinās pilsonisko atbildību un izpratni par vēlēšanu norisi. Vienlaikus šāda iesaiste palīdzēs risināt cilvēkresursu pieejamības jautājumus vēlēšanu iecirkņu komisiju komplektēšanā.”
Sabiedriskā labuma organizācija varēs saņemt ziedojumus arī pakalpojumu formā
14. maijā Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā”, kas sagatavots, lai sekmētu sabiedriskā labuma organizāciju (SLO) darbību un risinātu divus problēmjautājumus:
- spēkā esošais regulējums neparedz iespējas ziedotājiem atbalstīt SLO, ziedojot pakalpojumus;
- spēkā esošais likums nav pietiekami skaidrs attiecībā uz SLO atļauto rīcību, veidojot uzkrājumus ieguldījumu formā vērtspapīros.
Kā paskaidrots anotācijā, šobrīd likums SLO pieļauj saņemt ziedojumus vai nu finanšu līdzekļu, vai mantiska ziedojuma formā:
“SLO darbību ievērojami atbalstīs iespēja saņemt ziedojumus arī pakalpojumu formā, piemēram, saņemt juridiskus, finanšu konsultāciju, projektu vadības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un citus pakalpojumus.”
Likumprojekts paredz: ja ziedojumi tiks veikti pakalpojuma formā, tad ziedotājs varēs pretendēt uz uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumiem, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos atvieglojumu piemērošanas noteikumus un ierobežojumus.
Lai ziedotājs varētu pretendēt uz nodokļu atvieglojumiem, likumprojekts ievieš obligātu ziedojuma līguma rakstveida formu, kurā būs jānorāda ziedojuma vērtība naudas izteiksmē.
Plānots, ka minētā ziedojuma vērtība naudas izteiksmē nedrīkstēs pārsniegt ziedotāja komercdarbībā noteikto cenu attiecīgajam pakalpojumam ziedojuma sniegšanas brīdī.
Precizēs sabiedriskā labuma organizācijas tiesības ieguldīt finanšu līdzekļus regulētā vērtspapīru tirgū emitētos vērtspapīros
Tāpat anotācijā norādīts, ka šobrīd likums regulē SLO tiesības izlietot saņemtos ziedojumus un vienlaikus pieļauj organizācijām tiesības veidot uzkrājumus, taču attiecīgais regulējums nav būtiski grozīts kopš likuma pieņemšanas brīža un līdz šim tiesību normu piemērošanas prakse ir pieļāvusi lielu elastību SLO, izvēloties uzkrājumu veidošanas metodes, t. sk. veikt ieguldījumus regulētā vērtspapīru tirgū emitētos vērtspapīros:
“Šādi ieguldījumi ir nepieciešami, jo SLO bieži īsteno sabiedriskā labuma projektus, kuri ir ilglaicīgi un kuru īstenošanai nepieciešamos līdzekļus SLO piesaista ziedojumu formā ilgā laika periodā un pēcāk izlieto ilgākā laika posmā. Ieguldījumi vērtspapīros ļauj saglabāt ziedojumos saņemto finanšu līdzekļu vērtību, tādējādi nodrošinot organizācijas sniegto sabiedrisko labumu.
Turklāt SLO piesaista testamentāros novēlējumus un ziedojumus, kas uzliek par pienākumu organizācijai saņemtos finanšu līdzekļus ieguldīt regulētā vērtspapīru tirgū emitētos vērtspapīros vai arī ziedojums un testamentārais novēlējums pats ir regulētā vērtspapīru tirgū emitētu vērtspapīru formā.
Tādējādi likumprojekts paredz skaidri un nepārprotami noteikt, ka SLO ir tiesības veidot finanšu līdzekļu uzkrājumus, arī ieguldot finanšu līdzekļus regulētā vērtspapīru tirgū emitētos vērtspapīros, vienlaikus saglabājot jau šobrīd spēkā esošo pienākumu minētos līdzekļus izlietot tai sabiedriskā labuma darbībai, kam attiecīgais ziedojums ir bijis veikts.”
Rosina aptiekām izņēmuma situācijās piešķirt tiesības iegādāties zāles
14. maijā Saeima izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā”.
Likumprojekts paredz mazināt zaļu nepieejamības risku, nosakot stacionārām ārstniecības iestādēm ar slēgta tipa (ārstniecības iestādes) aptieku un vispārējā tipa aptiekām tiesības iegādāties zāles, tostarp nereģistrētas, citās ES vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs, ja tās nav pieejamas Latvijā.
Šobrīd Farmācijas likums vispārējā tipa aptiekai un stacionārai ārstniecības iestādei ar slēgta tipa (ārstniecības iestādes) aptieku neparedz tiesības tieši iegādāties zāles citā ES/EEZ valstī.
Kā norādīts anotācijā, minētais ierobežojums uzskatāms par nesamērīgu un tādu, kas neveicina zāļu pieejamību un nemazina to nepieejamības riskus, tostarp stacionārajās ārstniecības iestādēs: “Eiropas Savienībā pastāv tiešo zāļu piegāžu prakse starp dalībvalstīm kā viens no zāļu pieejamības nodrošināšanas mehānismiem.”
Kā skaidro Veselības ministrija, jaunais instruments būtu piemērojams tikai izņēmuma situācijās, lai operatīvi reaģētu uz zāļu nepieejamību:
“Regulējums neparedz komerciālu vairumtirdzniecības statusu – zāļu nodošana starp iestādēm ir veselības aprūpes sistēmas loģistikas instruments izņēmuma situācijās.
Plānots, ka Ministru kabinets noteiks prasības informācijas sniegšanai par zālēm, kas iegādātas citās ES/EEZ valstīs, kā arī kārtību un nosacījumus šādu zāļu iegādei. Tāpat plānots precizēt regulējumu attiecībā uz ES/EEZ valstīs licencētiem zāļu vairumtirgotājiem, nodrošinot iespēju veikt tiešas piegādes bez papildu birokrātiskām prasībām.”
eID karte būs derīga identitātes apliecināšanai klātienē, ja e‑paraksts vai e‑identifikācija apturēta vai kļuvusi nederīga
Šā gada 14. maijā Saeima izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodeva likumprojektu “Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā”. Tā mērķis ir nostiprināt personas apliecības (eID kartes) derīgumu personas identitātes un tās tiesiskā statusa apliecināšanai klātienē arī ar nosacījumu, ja tajā iekļautais kvalificēts elektroniskā paraksta sertifikāts vai elektroniskās identifikācijas sertifikāts ir atsaukts, apturēts, kļuvis nederīgs vai izbeigta tā darbība.
Kā paskaidrots anotācijā, šobrīd praksē var rasties situācijas, kad eID kartē esošie elektroniskie sertifikāti tiek atsaukti vai apturēti, kļūst nederīgi vai beidzas to darbība tehnisku vai drošības iemeslu dēļ, taču Personu apliecinošu dokumentu likumā skaidri nav noteikts, vai šādā gadījumā eID karti drīkst izmantot identitātes apliecināšanai klātienē.
Tādējādi likumprojekts paredz radīt tiesisku skaidrību: tad, ja eID kartē vairs nedarbojas e‑paraksts vai e‑identifikācija, eID karti var turpināt izmantot personas identitātes un tās tiesiskā statusa apliecināšanai klātienē, piemēram, bankās, ārstniecības iestādēs, valsts iestādēs u. c.
Sabiedrisko pakalpojumu iepirkuma regulējumu harmonizē ar publisko iepirkumu sistēmas reformu
14. maijā Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā”. Likumprojekts steidzamības kārtībā tika pieņemts otrajā lasījumā un paredz harmonizēt Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu ar tajā pašā dienā galīgajā lasījumā atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”.
Ar minētajiem grozījumiem tiek ieviesta t. s. publisko iepirkumu sistēmas reforma.
|
Plašāk LV portālā → |
Kā paskaidrots anotācijā, likumprojekts nodrošinās vienotu un modernu pretendentu izslēgšanas regulējumu visā publisko iepirkumu sistēmā, neradot atšķirīgas prasības un regulējumu saistībā ar:
- pretendentu un piegādātāju izslēgšanas noteikumiem;
- regulējumu par apakšuzņēmējiem;
- līguma grozījumiem;
- administratīvo sodu piemērošanu;
- zaļā publiskā iepirkuma prasību piemērošanu;
- piedāvājumu precizēšanas robežu un piedāvājumu nodrošinājumu.
Saskaņā ar anotācijā sniegto informāciju “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” uzlabos izslēgšanas noteikumu piemērošanu, padarot izslēgšanas nosacījumu pārbaudes procesu efektīvāku un daudz elastīgāku, sakārtojot arī saistīto regulējumu par apakšuzņēmējiem un līgumu grozījumiem:
“Lai arī pasūtītājus un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus regulē atšķirīgi likumi, tomēr to saturs un regulējuma tvērums ir analoģisks, tādēļ ar likumprojektu tiks pārņemtas tās normas, kas var būtiski atstāt ietekmi uz iepirkuma procedūras veikšanu un administratīvo sodu vienādu piemērošanu.
Rosinātās izmaiņas novērsīs situācijas, kad pasūtītāju un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju rīkotajās iepirkumu procedūrās tiktu piemēroti atšķirīgi noteikumi, un nodrošinās vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem.
Piemēram, ar likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” tiek paplašināti piegādātāju izslēgšanas nosacījumi, lai stiprinātu valsts drošības intereses un sankciju ievērošanu, papildinot tos ar jauniem punktiem, kas paredz izslēgt piegādātājus no iepirkuma, ja tie veic importu vai eksportu uz Krieviju vai Baltkrieviju vai tā valdes vai padomes locekļi vai patiesie labuma guvēji ir attiecīgo valstu pilsoņi.”
Piešķirs tiesības apstrādāt e-lietas datus e-lietas platformā Satversmes tiesai, Konkurences padomei un Tiesu administrācijai
14. maijā Saeima izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likumā”, kura mērķis ir nodrošināt tiesisko pamatu Satversmes tiesai, Konkurences padomei un Tiesu administrācijai, izmantojot savu pamatdarbības informācijas sistēmu, apstrādāt e-lietas datus e-lietas platformā, īstenojot procesu normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
Kā paskaidrots anotācijā, šobrīd likumā iekļautais procesu uzskaitījums neietver Satversmes tiesas procesu:
“E-lietas esošā arhitektūra ir veidota, lai nodrošinātu izmeklēšanas un tiesvedības procesu digitalizāciju, ietverot dažādu iestāžu sadarbību un informācijas apmaiņu. Līdz ar to tikai pašsaprotami, ka tiek paplašināts e-lietas platformas lietotāju loks ātrākai lietas materiālu un dokumentu apritei.”
Atbilstoši Satversmes tiesas likuma grozījumiem Satversmes tiesas procesa lietvedība no 2026. gada 1. jūnija tiks vesta elektroniskajā lietā.
Minētais nozīmē, ka Satversmes tiesai tiek izveidota digitālā darba vide Tiesu informatīvajā sistēmā, tādējādi Satversmes tiesas elektroniskajam procesam kļūstot par daļu no e-lietas, norādīts anotācijā.
Tāpat anotācijā teikts, ka E-lietas uzraudzības padome 2024. gada 16. maijā lēma par Konkurences padomes, Maksātnespējas kontroles dienesta (MKD) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iekļaušanos vienotā e-lietas arhitektūrā, tādējādi paplašinot e-lietas platformas lietotāju loku:
“Jāņem arī vērā, ka 2024. gada 1. janvārī Tiesu administrācijai (TA) tika pievienota Juridiskās palīdzības administrācija, kā arī tiek plānots, ka TA pārņems daļu MKD funkciju. Tādēļ ir būtiski arī TA, kas ir e-lietas platformas pārzine, noteikt personu datu apstrādes tiesības e-lietas platformā, veicot procesu normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
Paredzēts, ka e-lietas platformu izmantos, lai nodrošinātu datu apmaiņu starp e-lietas portālu un Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības reģistru un Valsts kompensāciju cietušajiem reģistru.
Datu apmaiņa ietver juridiskās palīdzības sniedzēja darba vietas izveidošanu, informācijas par personas valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības lietām (Manas VNJP lietas) un valsts kompensācijas cietušajiem lietas (Manas VK lietas), kā arī astoņu jaunu e-veidlapu izveidošanu e-lietas portālā. Par maksātnespējas procesu norādāms, ka pie šī risinājuma tiks strādāts e-lietas programmas projekta 3. posmā.”
Lai mazinātu administratīvo slogu, atcels Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumu
Šā gada 14. maijā Saeima izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodeva likumprojektu “Par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”.
Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums stājās spēkā 2022. gada 5. oktobrī.
Atbilstoši anotācijā sniegtajai informācijai Saeima pieņēma šo speciālo regulējumu ar mērķi sekmēt noteiktu energoapgādes būvju attīstību paātrinātā kārtībā:
“Izvērtējot vēja elektrostaciju (VES) ieviesēju un citu iesaistīto pušu pieredzi, kā arī identificējot iespējamo likuma radīto administratīvo, juridisko un praktisko ietekmi, secināts, ka likums ne vien nepaātrina VES ieviešanas procesu, bet pat rada papildu administratīvo slogu. Pašreizējā situācijā atjaunīgo energoresursu attīstība Latvijā notiek bez likuma pilnvērtīgas piemērošanas, saules enerģijas attīstības mērķis pēc būtības jau ir sasniegts, savukārt sauszemes VES attīstībai nepieciešams vienots un sistēmisks regulējums, nevis paralēla speciālā kārtība, kas rada nepamatotu dažādo interpretāciju un atšķirīgu izpratni par tā regulējumu un piemērojamību.”
Kā paskaidrots anotācijā, nozīmīgākā likuma norma, lai paātrinātu VES projektu īstenošanu, bija iecerēta iespēja saņemt Ministru kabineta (MK) lēmumu par paredzētās darbības akceptēšanu pēc ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) pabeigšanas:
“Vienlaikus MK iesaiste šādu lēmumu pieņemšanā nav unikāls tikai šā Likuma radīts risinājums. Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (turpmāk – IVN likums) 22. pants jau paredz, ka paredzētās darbības akcepts var būt arī MK lēmums. Līdz ar to vispārējais tiesiskais regulējums jau paredz mehānismu, kādā MK var pieņemt akcepta lēmumu gadījumos, kad paredzētās darbības ietekme sniedzas pāri vienas pašvaldības robežām vai ir nepieciešama pārresoriska izšķiršanās.”
Likumprojekts atzīts par steidzamu, un plānots, ka likums zaudēs spēku 2026. gada 15. jūnijā.
Vienlaikus 14. maijā Saeima izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, kas paredz, ka atsevišķas iepriekšminētajā likumā ietvertās un par efektīvām atzītās normas ir pārceļamas uz IVN likumu.
Atbilstoši anotācijai būtiskākā tiesību norma, kas pārņemama IVN likumā, ir regulējums, kurš attiecas uz sākotnējā izvērtējuma (procedūras, kas veicama paredzētajai darbībai, kurai var būt būtiska ietekme uz vidi, lai izvērtētu šīs darbības īstenošanas iespējamās nelabvēlīgās ietekmes būtiskumu un lemtu par IVN piemērošanu) piemērošanu noteiktās teritorijās esošiem VES projektiem.
Proti, plānots, ka sākotnējais izvērtējums, tāpat kā šobrīd, arī turpmāk būs piemērojams VES, ja tās tiek plānotas:
- ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu, kurā vēja elektrostaciju un tām nepieciešamās infrastruktūras būvniecība ir pieļaujama Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos noteiktajā kārtībā, kā arī ārpus Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (turpmāk – “Natura 2000” teritorija), mikroliegumiem, divus kilometrus platām buferjoslām ap “Natura 2000” teritorijām, kā arī putnu sugu aizsardzībai noteiktiem mikroliegumiem;
- brīdī, kad vēja elektrostaciju būvniecība pieteikta Valsts vides dienestā, – dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” reģistrētajiem īpaši aizsargājamiembiotopiem un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēm;
- ārpus Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas;
- ārpus virszemes ūdensobjektu aizsargjoslām;
- ārpus aizsargjoslām (aizsardzības zonām) ap kultūras pieminekļiem.
Kā paskaidrots anotācijā, likumprojektā “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” ietvertās normas ir identiskas šobrīd spēkā esošajām normām Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumā:
“Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” normas sniedz tiesisko skaidrību par to, kādās teritorijās kopumā ir atļauta lielas jaudas vēja elektrostaciju būvniecība, un precizē gadījumus, kuros vēja parka būvniecībai nepieciešams veikt sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu.”
Arī šis likumprojekts atzīts par steidzamu, un plānots, ka tas stāsies spēkā 2026. gada 15. jūnijā.
Apstiprinās Nolīgumu par Enerģētikas hartas nolīguma interpretāciju un piemērošanu
Šā gada 14. maijā Saeima izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu “Par Nolīgumu par Enerģētikas hartas nolīguma interpretāciju un piemērošanu”.
2024. gada 25. jūnijā Latvija un vēl 25 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis parafēja Nolīgumu par Enerģētikas hartas nolīguma interpretāciju un piemērošanu un parakstīja Deklarāciju par juridiskām sekām, kas izriet no tiesas sprieduma lietā “Komstroy”, un kopīgo izpratni par to, ka Enerģētikas hartas nolīguma 26. pants nav piemērojams kā pamats ES iekšējiem šķīrējtiesas procesiem.
No Nolīguma par EHN interpretāciju parafēšanas un parakstīšanas atteicās Ungārija.
* Lai jaunie likumi vai to grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, tad parlaments to skata divos lasījumos. Sekot līdzi likumprojektu izskatīšanai iespējams, atverot publikācijā norādīto saiti uz likumprojektu Saeimas tīmekļvietnē.
