FOTO: Edijs Pālens, LETA.
Šajā apskatā LV portāls ik nedēļu apkopo informāciju par jaunākajiem likumprojektiem, kurus likumdevējs – Saeima – lēmis nodot izskatīšanai komisijās.*
Šā gada 23. aprīlī Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodeva likumprojektu “Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likums”. Tā mērķis ir mazināt degvielas cenu pieauguma radīto negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz patērētājiem, kā arī stiprināt valsts apgādes drošību.
Lai sasniegtu minēto mērķi, likumprojekta izstrādātāja – Ekonomikas ministrija – rosina noteikt, ka degvielas mazumtirgotājiem terminētā periodā būs jāveic solidaritātes maksājums valsts budžetā.
Tostarp likumprojekts paredz:
Atbilstoši likumprojektam Ministru kabinets (MK) noteiks solidaritātes maksājuma piemērošanu:
Vienlaikus MK noteiks solidaritātes maksājuma piemērošanas periodu un citus likumprojektā paredzētos nosacījumus solidaritātes maksājuma iekasēšanai.
Anotācijā paskaidrots, ka solidaritātes maksājuma pienākumu degvielas (benzīna un dīzeļdegvielas) mazumtirgotājiem noteiks tad, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%.
|
LIKUMPROJEKTĀ IETVERTĀS DEFINĪCIJAS Faktiskā mazumtirdzniecības cena – degvielas mazumtirgotāja attiecīgajā nedēļā faktiskā degvielas pārdošanas cena, ko samaksājis galapatērētājs pēc atlaižu piemērošanas, ieskaitot PVN. Orientējošā mazumtirdzniecības cena – objektīvi noteikta atsauces cena (eiro par vienu degvielas litru), kas atspoguļo degvielas cenu līmeni tirgū, novēršot atsevišķu mazumtirgotāju piemēroto pārmērīgo uzcenojumu un individuālās cenu novirzes. Solidaritātes maksājums – maksājums, ko aprēķina par katru pārdoto degvielas litru, ja tā pārdošanas cena pārsniedz noteikto orientējošo mazumtirdzniecības cenu slieksni. |
“Solidaritātes maksājums būs pagaidu mehānisms, kas tiks piemērots gadījumos, ja degvielas mazumtirdzniecības cena būtiski pārsniedz naftas produktu cenu izmaiņas pasaules tirgos, tādējādi mazinot ar degvielas cenu pieaugumu saistīto ietekmi uz tautsaimniecību,” paskaidrots likumprojekta anotācijā.
Saskaņā ar anotācijā sniegto informāciju Latvijā mazumtirdzniecības cena 2026. gada marta beigās pieaugusi par aptuveni 30% kopš 2026. gada februāra beigām, kas ir augstākā mazumtirdzniecības cena kopš 2022. gada enerģētikas krīzes.
Tāpat anotācijā uzsvērts, ka solidaritātes maksājums tiks ieviests kā īslaicīgs, ārkārtas un samērīgs risinājums, kas vērsts tieši uz patērētāju interešu aizsardzību, reaģējot uz konkrētiem riskiem degvielas mazumtirdzniecības tirgū.
Likumprojektā noteikts, ka jaunais likums pēc izsludināšanas būs spēkā līdz 2026. gada 31. decembrim.
“Solidaritātes maksājuma mehānisms netiks iedarbināts ar likuma spēkā stāšanos, bet tiks aktivizēts ar MK noteikumiem, kuros tiks paredzēts konkrēts piemērošanas periods (atkarīgs no tirgus situācijas), definēti tehniskie parametri, t. sk. orientējošās mazumtirdzniecības cenas aprēķina metodika.
Iecerēts, ka šāda veida pieeja dos elastību un nodrošinās mehānisma piemērošanu tikai tad, kad tas būs objektīvi nepieciešams, un tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. “Šāds likuma darbības termiņš noteikts, jo solidaritātes maksājums ir ārkārtas pasākums, kas paredzēts konkrētai krīzes situācijai – straujam degvielas cenu pieaugumam. Darbības laikam jābūt strikti ierobežotam, lai tas nepārvērstos par pastāvīgu tirgus iejaukšanās instrumentu,” paskaidrots anotācijā.
Kā norāda Ekonomikas ministrija, orientējošā mazumtirdzniecības cena ir uz reāliem tirgus datiem balstīts tehnisks rādītājs un tā netiks noteikta kā regulēta vai ieteicama cena:
“Plānots, ka Ekonomikas ministrija to aprēķinās un publicēs katras nedēļas pirmajā darba dienā.
Ja faktiskā degvielas cena pārsniegs orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%, tad pārsnieguma daļai tiks piemērots 100% solidaritātes maksājums. Vienlaikus tirgotājiem būs iespēja dokumentāri pamatot augstākas cenas ar objektīviem izmaksu faktoriem, tādējādi izvairoties no maksājuma piemērošanas.
Maksājumus administrēs SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor””, kas kontrolēs solidaritātes maksājuma aprēķināšanas un deklarēšanas pareizību, salīdzinot tirgotāju noteiktās cenas ar publicēto orientējošo cenu. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pārbaudīs degvielas uzpildes stacijas un pieprasīs vajadzīgo informāciju.
Likumprojekts paredz arī elastīgu pieeju, proti, ja tā piemērošanas laikā tiks konstatēta negatīva ietekme uz tirgu vai apgādi, tad MK būs tiesības operatīvi apturēt mehānisma darbību.”
Likumprojekts paredz, ka solidaritātes maksājuma bāzē ietvers mazumtirdzniecībā realizētās degvielas apjomu, kura faktiskā cena pārsniedz orientējošo degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas reizināta ar koeficientu 1,03 (maksimālais cenu pārsnieguma koeficients, t. i., 3% pārsnieguma slieksnis virs orientējošās mazumtirdzniecības cenas).
Saskaņā ar likumprojektu solidaritātes maksājuma bāzi aprēķinās atsevišķi katrai degvielas uzpildes stacijai.
Ja solidaritātes maksājuma maksātājam pieder vai tas apsaimnieko vairākas degvielas uzpildes stacijas, tad solidaritātes maksājuma bāze tiks summēta visās stacijās visā maksāšanas periodā.
Bažas par ieceres samērīgumu un likumprojekta kvalitāti iepriekš paudusi Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), norādot uz vairākiem jautājumiem, kas liek šaubīties par to, vai ar solidaritātes maksājuma palīdzību būs iespējams sasniegt iecerēto mērķi. Papildu neizpratni radījusi likumprojekta administratīvā ietekme. FICIL vērš uzmanību uz to, ka anotācijas budžeta sadaļā ieņēmumi no plānotā risinājuma ir norādīti kā nulle, kas pastiprinot raizes par sagaidāmo praktisko efektu.
Uz nevajadzīgu administratīvo slogu, ko radītu jaunā norma, norāda arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Savā atzinumā par likumprojektu tā skaidro, ka “likumprojekts paredz būtisku valsts iejaukšanos brīva tirgus mehānismā” un “rada risku neatbilstībai konkurences tiesību pamatprincipiem”. LDDK vērtējumā “peļņas normu valstiska regulēšana atsevišķās nozarēs un t. s. “virspeļņas” identificēšana un aplikšana ar nesamērīgi augstām nodokļu vai maksājumu likmēm nav savienojama ar tirgus ekonomikas pamatprincipiem” un radot satversmības risku.
Kā neatbilstošu valsts pamatlikumam ieceri novērtējusi arī Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija, kas neatbalsta šāda normatīvā akta pieņemšanu. Tāpat iebildes pret likumprojektu iepriekš sniegusi Konkurences padome, norādot, ka “likumprojekts ir pretrunā tirgus ekonomikas darbības principiem, un tādējādi ir īpaši svarīgi padziļināti izvērtēt, vai izvēlētais instruments patiesi ir samērīgs ar riskiem, ko tas var radīt”.
Plašāk ar iesniegtajiem priekšlikumiem, iebildumiem, kā arī Ekonomikas ministrijas pretargumentiem pirms likumprojekta pieņemšanas Ministru kabinetā var iepazīties tiesību aktu portālā.
Šā gada 23. aprīlī Saeima izskatīšanai Juridiskajā komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” izbūvei””, kas paredz no privātpersonas atsavināt nekustamā īpašuma daļu projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” (turpmāk – “Rail Baltica” projekts) īstenošanas vajadzībām.
Saskaņā ar anotācijā norādīto informāciju “Rail Baltica” projektam no privātpersonas nepieciešams atsavināt nekustamā īpašuma daļu:
Likumprojektā minētā nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai. Atbilstoši akciju sabiedrības “RB Rail” sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmās daļas un likuma “Par autoceļiem” 4. panta regulējumu, paskaidrots anotācijā.
Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums. Savukārt likuma “Par autoceļiem” 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, bet minētā panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 5. pantam nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama izņēmuma gadījumos vienīgi pret taisnīgu atlīdzību un tikai uz atsevišķa likuma pamata, ievērojot likumā paredzētos nosacījumus.
Minētā likuma 13. pants paredz: ja nekustamā īpašuma īpašnieks nesniedz atbildi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 11. panta pirmajā daļā minētajā termiņā vai līgums par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu netiek noslēgts šā likuma 11. panta trešajā daļā noteiktajā termiņā, tad valsts pārvaldes iestāde sagatavo likumprojektu par attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināšanu, bet pašvaldība – lēmumu ar lūgumu Ministru kabinetam iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektu par attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināšanu. Minētās darbības valsts pārvaldes iestāde vai pašvaldība veic arī tad, ja nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar zemesgrāmatā ierakstītām nomas tiesībām un šo saistību pārņemšana nav samērojama ar attiecīgo sabiedrības vajadzību nodrošināšanu.
Saskaņā ar anotācijā norādīto kopējais Satiksmes ministrijas apstiprinātais atlīdzības apmērs par likumprojektā minētajām zemes vienībām ir 40 742,00 eiro.
* Lai jaunie likumi vai to grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, tad parlaments to skata divos lasījumos. Sekot līdzi likumprojektu izskatīšanai iespējams, atverot publikācijā norādīto saiti uz likumprojektu Saeimas tīmekļvietnē.
