Izglītības iestāžu vadītājiem būs jānosaka kārtība, kādā risināmas būtiskas domstarpības starp pedagogu un izglītojamā ģimeni
Šā gada 30. aprīlī Saeima atbalstīja pirmajā lasījumā un izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”, kura mērķis ir stiprināt pedagogu profesionālo autonomiju, kā arī precizēt vecāku tiesības un izglītības iestādes padomes lomu.
“Pedagogu profesionālās autonomijas problēmas Latvijā nav saistītas ar vienu atsevišķu normu, bet ar sistēmisku spriedzi starp deklarētām tiesībām un ikdienas praksi, jo nav pietiekami skaidrs līdzsvars starp tiesībām un pienākumiem.
Pedagogu profesionālo autonomiju ierobežo pretrunīgas vai nepamatotas prasības no daļas vecāku vai likumisko pārstāvju puses, kā arī sabiedrības nepamatotas gaidas par pedagoga “atbildību par visu”.
Bez skaidras robežas starp profesionālo lēmumu, administratīvo kontroli un ārēju spiedienu pedagogs nevar pilnvērtīgi izmantot savu profesionālo kompetenci,” pausts anotācijā.
Grozījumos, piemēram, paredzēts papildināt Izglītības likuma 30. pantu ar jaunu 311 daļu, nosakot, ka izglītības iestādes vadītājam būs pienākums noteikt kārtību, kādā risināmas būtiskas viedokļu atšķirības (domstarpības) starp pedagogu un izglītojamā ģimeni izglītības jautājumos.
Anotācijā paskaidrots, ka grozījumi paredz:
- veicināt pedagogu profesionālo autonomiju, paredzot pedagogu tiesības patstāvīgi īstenot mācību priekšmeta vai kursa saturu un izvēlēties mācību metodes, mācību līdzekļus un vērtēšanas metodiskos paņēmienus, kā arī saņemt izglītības iestādes dibinātāja un vadītāja atbalstu profesionālās kompetences pilnveidei;
- nodrošināt skaidru un tiesiski noteiktu ietvaru pedagoga profesionālajai brīvībai, lēmumu pieņemšanai un pašnoteikšanās tiesībām;
- noteikt izglītības iestādes vadītājam un dibinātājam pienākumu sniegt atbalstu, lai veicinātu vienotu un ilgtspējīgu pieeju pedagogu profesionālajai pilnveidei, kas sekmēs pedagogu profesionālo izaugsmi, paaugstinās izglītības kvalitāti un nodrošinās izglītojamo vajadzībām atbilstošu mācību procesu;
- stiprināt uzticēšanās principu izglītības procesā, veicinot vecāku (likumisko pārstāvju) līdzatbildīgu, bet pedagogu profesionālo autonomiju respektējošu iesaisti, ietverot:
- vecāku (likumisko pārstāvju) tiesību pārskatīšanu, tās neierobežojot, bet nosakot, ka vecāku (likumisko pārstāvju) individuālie priekšlikumi par izglītības procesa pilnveidi tiek apspriesti izglītības iestādes padomē;
- būtisku viedokļu atšķirību (domstarpību) gadījumos tās risināt izglītības iestādes vadītāja noteiktajā kārtībā;
- precizēt izglītības iestādes padomes kompetenci, ņemot vērā Izglītības likumā iekļautās spēkā esošās tiesību normas par izglītojamo un pedagogu tiesībām un pienākumiem, izglītības iestādes vadītāja kompetenci, kā arī novēršot Izglītības likuma spēkā esošo tiesību normu redakcijā ietverto pretrunu par dibinātāja pārstāvja dalību izglītības iestādes padomē.
“Grozījumi kopumā sekmēs labas pārvaldības principu ievērošanu izglītības iestādēs, vienlaikus uzsverot, ka kvalitatīva izglītības procesa īstenošana ir kopīgs izglītības iestādes dibinātāja, vadītāja, pedagogu un vecāku uzdevums, un veidojot līdzsvaru starp tiesībām, pienākumiem un atbildību, nolūkā nodrošināt izglītojamā tiesības uz kvalitatīvu izglītību,” norādīts anotācijā.
|
|
Rosina noteikt, ka fondētās pensijas kapitālu varēs mantot arī tad, ja persona nebūs veikusi izvēli
Attēlā: Cilvēki ar lietussargiem šķērso ielu. Attēls ir ilustratīvs.
Foto: Paula Čurkste, LETA.
Šā gada 30. aprīlī Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, kura mērķis ir nodrošināt konsekventu valsts attieksmi pret personu īpašumtiesībām uz fondēto pensiju kapitālu gadījumos:
- kad persona ir nomirusi pirms pensijas vecuma sasniegšanas;
- ja fondēto pensiju shēmas dalībniekam pēc vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas nav tiesību uz vecuma pensiju saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” un viņam piešķirts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu.
Proti, likumprojekts paredz, ka personas nāves gadījumā pirms pensijas vecuma sasniegšanas fondētās pensijas kapitāls tiek mantots arī tad, ja persona nav veikusi izvēli.
Likumprojektu iesniedza Saeimas deputāti: Uģis Mitrevics, Jānis Grasbergs, Nauris Puntulis, Jānis Vitenbergs, Artūrs Butāns, Ilze Indriksone.
Spēkā esošā Valsts fondēto pensiju likuma 3.1 panta pirmā daļa šobrīd noteic, ka fondēto pensiju shēmas dalībniekam ir tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa fondētās pensijas kapitāls, ja šis dalībnieks nomirst pirms vecuma pensijas pieprasīšanas (tai skaitā priekšlaicīgi) dienas:
- to ieskaita valsts pensiju speciālajā budžetā;
- to pievieno fondēto pensiju shēmas dalībnieka norādītās personas fondētās pensijas kapitālam;
- to manto Civillikumā noteiktajā kārtībā.
Attiecīgā panta daļu iecerēts papildināt ar ceturto punktu, nosakot, ka gadījumā, ja fondēto pensiju shēmas dalībnieks nav veicis izvēli, kā ir izmantojams viņa fondētās pensijas kapitāls, tad piemēro šīs daļas trešo punktu jeb to manto Civillikumā noteiktajā kārtībā.
Tāpat likumprojektā paredzēts izslēgt minētā panta piekto daļu, kas pašreiz noteic, ka gadījumā, ja fondēto pensiju shēmas dalībniekam pēc vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas nav tiesību uz vecuma pensiju saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” un viņam piešķirts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu, viņa nāves gadījumā fondētās pensijas kapitālu ieskaita valsts pensiju speciālajā budžetā.
Kā paskaidrots anotācijā, minētā tiesību norma attiecas uz personām, kurām ir pirmā un otrā līmeņa pensiju kapitāls, bet, sasniedzot pensijas vecumu, pensijas piešķiršanai nav pietiekama apdrošināšanas stāža:
“Šīm personām ir tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas tiek maksāts no pamatbudžeta. Savukārt personas pirmā līmeņa pensiju kapitāls paliek pensiju speciālajā budžetā, bet otrā līmeņa pensiju kapitāls tiek ieskaitīts pensiju speciālajā budžetā pēc personas nāves.
Rezultātā persona, kura ir veikusi iemaksas pirmajā un otrajā līmenī, var nesaņemt pilnīgi neko un pretendēt uz tādu pašu sociālā nodrošinājuma pabalstu kā persona bez darba stāža. Ņemot vērā minēto, ir taisnīgi saglabāt šīm personām tiesības uz otrā līmeņa pensiju kapitāla izmantošanu, tādējādi nodrošinot lielāku nodrošinājumu vecumdienās un ievērojot principu, ka otrā līmeņa pensiju kapitāls ir personas īpašums.”
Turpretī likuma 7. pantu plānots papildināt ar jaunu trešo daļu, nosakot, ka gadījumā, ja fondēto pensiju shēmas dalībniekam pēc vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas nav tiesību uz vecuma pensiju saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” un viņam ir tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu, pieprasot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, viņam ir tiesības par uzkrāto fondētās pensijas kapitālu iegādāties dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi.
Vienlaikus likumprojektā paredzēts:
- ja fondēto pensiju shēmas dalībnieka fondētās pensijas kapitāla mantošana notiek saskaņā ar Civillikumu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) sniedz zvērinātam notāram, kas ved mantojuma lietu, ziņas par fondēto pensiju shēmas dalībnieka fondētās pensijas kapitāla apmēru dienā, kad VSAA reģistrēts fondēto pensiju shēmas dalībnieka miršanas fakts, mantojuma atstājēja mantojuma masas apzināšanai;
- Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā VSAA apmainās ar zvērinātu notāru ar ziņām mantojuma lietā par to mirušo fondēto pensiju shēmas dalībnieku, kura fondētās pensijas kapitāla mantošana notiek saskaņā ar Civillikumu, kārtību, kādā zvērināts notārs nosūta VSAA attiecīgo mantojuma apliecību un mantinieka iesniegumu, kā arī kārtību, kādā VSAA administrē mirušā fondēto pensiju shēmas dalībnieka fondētās pensijas kapitāla pievienošanu viņa norādītās personas fondētās pensijas kapitālam un izmaksu mantiniekiem.
Paralēli minētajam komisijā nodotajam likumprojektam Saeima nodeva izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Saeimas deputātu – Ramonas Petravičas, Mārča Jencīša, Ilzes Stobovas, Lindas Liepiņas un Ričarda Šlesera – iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, kura mērķis ir līdzīgs, respektīvi, noteikt, ka dalībnieka uzkrātais kapitāls prioritāri uzskatāms par mantojuma masas daļu.
Kā akcentējuši likumprojekta iesniedzēji, izvēles par uzkrātā kapitāla nodošanu mantojumā neizdarīšana ne vienmēr liecina par personas gribu: “Iemesli tam var būt dažādi: informācijas trūkums, zināšanu trūkums par sistēmu vai ierobežota piekļuve elektroniskajiem sakaru līdzekļiem, kas mūsdienās ir galvenais rīks šādu lēmumu fiksēšanai.”
Plānots noteikt aizliegumu dējējvistu turēšanai sprostos, tai skaitā kombinētajās sistēmās
Attēls ir ilustratīvs. Tajā redzami plakāti no protesta akcijas pret vistu turēšanu sprostos ar uzrakstiem: "Sprosts nav dzīve" un "Brīvību vistām".
Foto: Zane Bitere, LETA.
2026. gada 30. aprīlī Saeima izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, kas paredz, ka dējējvistu turēšana sprostos, tai skaitā kombinētajās sistēmās, būs aizliegta.
Anotācijā skaidrots, ka plānotās izmaiņas attiecināmas arī uz kombinētajām sistēmām, lai papildus novērstu riskus patlaban tirgū esošo standarta industrijas ražošanas iekārtu negodprātīgai izmantošanai:
“Kombinētās sistēmas jeb “kombi” sistēmas ir dējējvistu iekārtas, kuras var izmantot gan kā sprostu, gan kā bezsprostu sistēmas. Rosinātās izmaiņas nav attiecināmas uz nestandarta īslaicīgām situācijām, kad dējējvistas sprostos joprojām būs atļauts turēt, piemēram, pārvadājot, izstādēs, izolējot medicīnisku iemeslu dēļ, jo grozījumi mērķēti uz tradicionālo vistu olu ražošanas procesu uzņēmumā.”
Likumprojektā paredzēts, ka attiecīgās izmaiņas stātos spēkā 2032. gadā, nodrošinot uzņēmējiem pietiekami daudz laika, lai tām pielāgotos.
Anotācijas beigās pievienota ekonomiskā analīze par dējējvistu sprostu aizlieguma ietekmi Latvijā.
Rosina ierobežot piekļuvi elektroniskajiem identifikācijas rīkiem un personu apliecinošiem dokumentiem personām, kuras izsludinātas meklēšanā kriminālprocesa ietvaros
Attēls ir ilustratīvs. Tajā redzama personas identifikācija ar pirksta nospiedumu, izmantojot viedtālruni.
Foto: Magnific.
Šā gada 30. aprīlī Saeima izskatīšanai Juridiskajā komisijā nodeva likumprojektu “Grozījums Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā”, kura mērķis ir ierobežot iespēju aizdomās turētajiem, apsūdzētajiem, kā arī notiesātajiem, kuri izvairās no izmeklēšanas, krimināllietas izskatīšanas vai piespriestā kriminālsoda izpildes, izmantot elektroniskās identifikācijas līdzekļus, tostarp elektroniskos pakalpojumus.
Kā vēstīts anotācijā, likumprojekts paredz noteikt tiesisko regulējumu, kas apturēs šādu personu piekļuvi elektroniskās identifikācijas rīkiem, piemēram, eID, eParaksts u. c., tādējādi samazinot iespējas tām turpināt pilnvērtīgi darboties digitālajā vidē, vienlaikus izvairoties no tiesiskās atbildības:
“Rosinātās izmaiņas liegs iespēju attālināti veikt juridiski nozīmīgas darbības, tostarp slēgt darījumus, piekļūt finanšu pakalpojumiem un izmantot valsts e-pakalpojumus.”
Papildus Saeima izskatīšanai Juridiskajā komisijā nodeva likumprojektu “Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā”, kura mērķis ir līdzīgus ierobežojumus noteikt personu apliecinošu dokumentu izmantošanai.
Kā norādīts anotācijā, rosinātās izmaiņas apturēs iespēju personām, kuras izsludinātas meklēšanā kriminālprocesa ietvaros, turpināt pilnvērtīgi izmantot personu apliecinošus dokumentus, tādējādi ierobežojot iespējas tām pārvietoties, kā arī lietot valsts un privātos pakalpojumus:
“Šobrīd personas, kuras kriminālprocesā ir aizdomās turētā, apsūdzētā vai notiesātā statusā un apzināti izvairās no izmeklēšanas, krimināllietas izskatīšanas vai piespriestā kriminālsoda izpildes, var izmantot personu apliecinošus dokumentus, lai cita starpā nodrošinātu sev iztikas līdzekļus bēguļošanas laikā un nepieciešamo transporta, izmitināšanas u. c. pakalpojumu saņemšanu, kas var sarežģīt tiesībaizsardzības iestāžu darbu, personu meklējot.”
Abus likumprojektus iesniedza Saeimas deputāti: Andrejs Judins, Ainars Latkovskis, Agnese Krasta, Inese Kalniņa, Jānis Zariņš, Selma Teodora Levrence, Edmunds Teirumnieks, Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Gunārs Kūtris.
Noteiks vienotu kārtību pašvaldību īres līgumu pārslēgšanai uz terminētiem līgumiem
Šā gada 30. aprīlī Saeima izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodeva likumprojektu “Grozījums Dzīvojamo telpu īres likumā”, kura mērķis ir nodrošināt skaidru un vienotu kārtību pašvaldību īres līgumu pārslēgšanai uz terminētiem līgumiem, potenciāli samazinot tiesvedību skaitu un administratīvo slogu pašvaldībām.
Kā minēts anotācijā, 2021. gada 1. maijā stājās spēkā Dzīvojamo telpu īres likums (turpmāk – Īres likums), ar kuru noteikta atteikšanās no beztermiņa īres līgumu slēgšanas:
“Vienlaikus ar Īres likuma stāšanos spēkā tika paredzēts pārejas periods, kurā beztermiņa īres līgumi pārveidojami par terminētiem līgumiem. Atbilstoši Īres likuma pārejas noteikumu regulējumam visi īres līgumi grozāmi vai noslēdzami no jauna uz noteiktu laiku. Ja izīrētājs un īrnieks nevar vienoties par dzīvojamās telpas īres līguma termiņu, attiecīgā prasība ceļama tiesā līdz 2026. gada 31. decembrim. Ja līdz minētajam termiņam prasība nav celta, iepriekš noslēgtā beztermiņa līguma termiņš ir 2036. gada 31. decembris.”
Saskaņā ar anotācijā norādīto Rīgā ir ļoti liels skaits spēkā esošu dzīvojamo telpu īres līgumu, no kuriem daudzi vēsturiski tika noslēgti kā beztermiņa līgumi, bet šobrīd tiek pārslēgti uz terminētiem līgumiem:
“No 2022. gada pašvaldība intensīvi strādā, lai pārslēgtu īres līgumus, kuriem nav noteikts termiņš, uz noteiktu termiņu, tomēr pašreiz vēl apmēram 3500 pašvaldības dzīvojamo telpu īrnieki lieto uz tāda dzīvojamās telpas īres līguma pamata, kuram nav norādīts termiņš. Process šādu īres līgumu pārslēgšanai uz noteiktu termiņu ir darbietilpīgs un aizņem vidēji četrus mēnešus.
Ja īrnieks nepiekrīt terminētā īres līguma noslēgšanai, tiek gatavota prasība tiesai. Ņemot vērā lielo dzīvojamā fonda apjomu un laikietilpīgo procesu īres līgumu pārslēgšanai, Rīgas valstspilsētas pašvaldība saskata risku neiekļauties Īres likumā noteiktajā termiņā līgumu noslēgšanai uz terminētu laiku/prasības celšanai tiesā – līdz 2026. gada 31. decembrim.”
Tādējādi likumprojekts paredz izteikt pārejas noteikumu 6. punktu šādā redakcijā:
“Ja īrnieks lieto pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu uz tāda dzīvojamās telpas īres līguma, kurš noslēgts līdz 2021. gada 30. aprīlim, pamata un kuram nav norādīts termiņš, tā darbība turpinās pēc šā likuma stāšanās spēkā. Pašvaldība var prasīt jauna dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu uz noteiktu termiņu, ievērojot pašvaldības saistošos noteikumus, kas izdoti uz šā likuma 32. panta un likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 11. panta pamata.
Ja izīrētājs un īrnieks nevar vienoties par dzīvojamās telpas īres līguma termiņu, to nosaka tiesa, ņemot vērā pašvaldības saistošo noteikumu normas. Tādu dzīvojamās telpas īres līgumu termiņš, kuri līdz 2028. gada 31. decembrim nav noslēgti uz noteiktu termiņu vai par kuru noslēgšanu līdz 2028. gada 31. decembrim nav celta prasība tiesā, ir 2036. gada 31. decembris.”
Proti, ja netiks pārslēgts īres līgums vai nebūs celta prasība tiesā līdz 2028. gada beigām, līdzšinējie beztermiņa īres līgumi zaudēs spēku 2036. gada beigās.
|
Lasi plašāk par likumprojekta virzību Saeimā → |
Precizēs regulējumu valsts ieguldījumiem kapitālsabiedrību pamatkapitālā
Šā gada 30. aprīlī Saeima izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodeva likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”, kura mērķis ir nodrošināt skaidru un viennozīmīgu regulējumu, kas ļaus valstij veikt ieguldījumus kapitālsabiedrību pamatkapitālā tirgus apstākļos, tostarp gadījumos, kad ieguldījums tiek veikts par cenu virs nominālvērtības.
Ar likumprojektu tiks stiprinātas valsts iespējas elastīgi rīkoties kapitāla piesaistes procesos un nodrošināts, ka valsts var piedalīties līdzvērtīgos apstākļos ar privātajiem investoriem, pausts anotācijā.
Tāpat tajā paskaidrots, ka Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. panta deviņpadsmitās daļas pašreizējais formulējums paredz iespēju palielināt apropriāciju, lai veiktu ieguldījumu valsts kapitālsabiedrību pamatkapitālā, taču praksē rodas situācijas, kad apropriāciju nepieciešams piešķirt arī tai ieguldījuma daļai, kas bilancē tiek uzrādīta kā emisijas uzcenojums:
“Tas būtiski kavē valsts spēju piedalīties kapitāla tirgus darījumos vienlīdzīgos nosacījumos ar privātajiem investoriem, īpaši gadījumos, kad kapitāla palielinājums tiek īstenots pēc tirgus principiem un emisijas cena pārsniedz nominālvērtību.”
Likumprojekts vajadzīgs, lai nodrošinātu normu atbilstību komerctiesību, grāmatvedības un 2013. gada 21. maija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Eiropas Savienībā A pielikumam (EKS 2010), saskaņā ar kuru ieguldījums pamatkapitālā un emisijas uzcenojumā vērtējams kā viens darījums.
Iecerēts ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vides krimināltiesisko aizsardzību un Nolīguma par pasta maksājumu pakalpojumiem Otro un Divpadsmito papildprotokolu
2026. gada 30. aprīlī Saeima izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par vides krimināltiesisko aizsardzību”, kas izstrādāts, lai ratificētu 2025. gada 14. maija Eiropas Padomes Konvenciju par vides krimināltiesisko aizsardzību (turpmāk – Konvencija).
Kā vēstīts anotācijā, noziedzīgi nodarījumi pret dabas vidi rada būtisku apdraudējumu videi, tādēļ uz tiem pienācīgi un iedarbīgi jāreaģē, savukārt tam bieži ir nepieciešama rezultatīva pārrobežu sadarbība:
“Līdz ar to nepieciešams pēc iespējas efektīvāks nacionālais krimināltiesiskais regulējums vides jomā.”
Konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinēs Tieslietu ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.
Papildus jānorāda, ka Konvencija ir saskaņota ar Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2024. gada 11. aprīļa Direktīvu 2024/1203, kas paredz noteikumus par vides krimināltiesisko aizsardzību un aizstāj Direktīvas 2008/99/EK un 2009/123/EK (turpmāk – Direktīva).
Lai Latvijas nacionālais regulējums atbilstu Direktīvai, Saeima izskatīšanai Juridiskajā komisijā nodeva arī:
- likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”;
- likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” ”.
Vienlaikus Ārlietu komisijai tika nodots likumprojekts “Par Nolīguma par pasta maksājumu pakalpojumiem Otro papildprotokolu” un likumprojekts “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Divpadsmito papildprotokolu”, kuri paredz ratificēt attiecīgā Nolīguma Otro un Divpadsmito papildprotokolu.
Kā akcentēts anotācijā, Latvijai kā Pasaules Pasta savienības dalībniecei jānodrošina saistošo dokumentu piemērošana.
* Lai jaunie likumi vai to grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, tad parlaments to skata divos lasījumos. Sekot līdzi likumprojektu izskatīšanai iespējams, atverot publikācijā norādīto saiti uz likumprojektu Saeimas tīmekļvietnē.
