Par un ap izdienas pensijām – piešķir agrākā vecumā, un tās var būt lielākas nekā vecuma pensija

Izdienas pensiju regulējums ir divējāds, informācija par to pieejama Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) tīmekļvietnē, norādē “Izdienas pensija”.

Kādas ir atšķirības regulējumā, kā veidojas tiesības uz izdienas pensiju, cik daudz ir minētās pensijas saņēmēju, – LV portālu konsultēja un atbildes uz jautājumiem sniedza Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Ina Samoilova un Statistikas daļas vadītāja Evita Česka.

Atbilstoši 90. gados noteiktajai kārtībai izdienas pensiju joprojām piešķir arī savulaik transporta nozarē strādājošajiem

Saskaņā ar 1992. gada Nolikumu par izdienas pensijām izdienas pensiju piešķir transporta darbiniekiem (aviācijas, dzelzceļa, sabiedriskā transporta, jūras un upju transporta) un radošajiem darbiniekiem (cirka, operas, baleta u. c. māksliniekiem).

Lai būtu tiesības uz izdienas pensiju attiecīgajā profesijā, tajā līdz 1999. gada 1. janvārim jābūt nostrādātām ¾ no Nolikumā par izdienas pensijām noteiktā laika.

Tiem, kuri savulaik strādāja transporta nozares profesijās, izdienas pensiju piešķir, sasniedzot noteiktu vecumu, kas vīriešiem un sievietēm atšķiras. Piemēram: aviācijas darbiniekiem (stjuartiem) – vīriešiem no 50 gadu vecuma, sievietēm no 45 gadu vecuma; dzelzceļa, jūras, upju un zivju rūpniecības flotes darbiniekiem, sabiedriskā transporta vadītājiem – vīriešiem no 55 gadu vecuma, sievietēm no 50 gadu vecuma.

Savukārt radošajiem darbiniekiem (cirka, operas, baleta u. c. māksliniekiem) saskaņā ar Nolikumu par izdienas pensijām to piešķir neatkarīgi no vecuma, ja viņi līdz 1999. gada 1. janvārim ir nostrādājuši profesijās, kas iekļautas šā nolikuma:

• 3.1. punktā – ne mazāk par 20 gadiem;  
• 3.2. punktā – ne mazāk par 25 gadiem.

Izdienas pensijas pēc minētajiem noteikumiem joprojām tiek piešķirtas.

I. Samoilova min piemēru: tiesības uz izdienas pensiju ir dzelzceļa darbiniekiem (vīriešiem) no 55 gadu vecuma, ja viņu kopējais darba stāžs nav mazāks par 25 gadiem un speciālais stāžs ir vismaz deviņi gadi, četri mēneši un 15 dienas, ja viņi atbrīvoti no darba profesijās, kas dod tiesības uz izdienas pensiju saskaņā ar Nolikumu par izdienas pensijām.

Līdz ar to vīrietim, kas ir dzimis 1969. gada 18. decembrī un kurš par dīzeļlokomotīvju mašīnista palīgu un mašīnistu ir strādājis no 1989. gada 1. jūnija līdz 2025. gada 28. februārim, ir tiesības pieprasīt izdienas pensiju, jo viņš ir sasniedzis 55 gadu vecumu, kopējais apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 25 gadiem un līdz 1999. gada 1. janvārim profesijās, kas iekļautas Nolikuma par izdienas pensijām 2.2. punktā, viņš ir nostrādājis deviņus gadus, sešus mēnešus un 16 dienas.

Jaunās izdienas pensijas – deviņos profesiju likumos

Laikposmā no 1998. gada pieņemti deviņi speciālie likumi, paplašinot izdienas pensijas saņēmēju loku. Starp personām, kurām ir tiesības saņemt izdienas pensiju, vairs nav iekļauti transporta darbinieki.

Izdienas pensionēšanās vecums – no 38 līdz 65 gadiem

Vecums, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, atšķiras arī speciālajos likumos. Kopumā tas ir par 10–15 gadiem mazāks nekā t. s. vecuma pensionāriem, kuri šogad pensijā vispārējā kārtībā var doties 65 gadu vecumā.

Saskaņā ar izdienas pensijas likumu attiecīgajā profesijā tiesneši izdienas pensijā var doties 65 gadu vecumā. Turpretī prokurori, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieki ar speciālajām dienesta pakāpēm, KNAB un valsts drošības iestāžu amatpersonas – 50 gadu vecumā, diplomāti – 55 gadu vecumā.

Izdienas pensijas vecums ir atšķirīgs arī radošajiem darbiniekiem. Vismazākais tas ir baleta un cirka māksliniekiem – 38 gadi.

Savukārt solisti vokālisti, orķestru un koru mākslinieki, teātru un leļļu teātru aktieri ir tiesīgi pretendēt uz izdienas pensiju 45–55 gadu vecumā.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītajiem darbiniekiem tiesības uz izdienas pensiju ir 55 gadu vecumā.

Militārpersonām izdienas pensionēšanās vecums nav noteikts, paredzēts tikai nepieciešamais stāžs. Proti, tiesības uz izdienas pensiju ir militārpersonai, kurai aprēķinātais izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem un kura nodienējusi ne mazāk kā 15 gadus vai kura nepārtraukti nodienējusi 15 gadus un ir atvaļināta.

LV portāla infografika.

Vidējais vecums, kurā dodas izdienas pensijā (2011.–2024. gads)

Avots: Valsts kancelejas Stratēģiskā vadības tematiskā komiteja (03.07.2025.).

Izdienas pensijas apmēra aprēķina formula labvēlīgāka nekā “parastajiem pensionāriem”

Izdienas pensijas, kuru piešķir saskaņā ar speciālajiem likumiem, apmērs ir atkarīgs nevis no visā darba mūžā uzkrātā pensijas kapitāla, kā tas ir vecuma pensionāriem, bet no vidējās darba samaksas par pēdējiem gadiem.

Katrā speciālajā tiesību aktā ir noteikts, kā aprēķina izdienas pensiju.

Piemēram, prokuroram izdienas pensiju aprēķina no prokurora vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no prokurora amata un piešķir 55 procentu apmērā no attiecīgās vidējās algas, kā arī par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem to palielina par diviem procentiem.

Līdzīgi izdienas pensijas apmēru nosaka tiesnešiem, iekšlietu sistēmas darbiniekiem un diplomātiem. Dažās profesijās/amatos strādājošajiem atšķiras procenti, kādā apmērā no vidējās mēneša darba samaksas pensiju piešķir, proti, diplomātiem un tiesnešiem tie ir 65% no viņu vidējās darba samaksas.

Savukārt baleta, teātru un cirka māksliniekiem un vairāku citu radošo profesiju pārstāvjiem izdienas pensiju aprēķina no mēneša vidējās darba samaksas par pēdējiem 36 konkrētajā profesijā nostrādātajiem mēnešiem.

Katrā likumā paredzēts arī niansēts aprēķins specifiskās situācijās, piemēram, ja izdienas pensijā dodas veselības stāvokļa dēļ.

Turpretī izdienas pensiju, kuru piešķir saskaņā ar Nolikumu par izdienas pensijām, aprēķina pēc formulas, kuru piemēro, piešķirot vecuma pensiju. Līdz ar to minētās izdienas pensijas apmērs ir atkarīgs no apdrošināšanas stāža, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, no pensijas kapitāla, kas reģistrēts cilvēka personīgajā kontā laikposmā no 1996. gada 1. janvāra līdz izdienas pensijas piešķiršanas mēnesim, kā arī G vērtības (G – plānotais vecuma pensijas izmaksas laika periods (gados)).

Izdienas pensijas aprēķināšanai no 2025. gada 1. janvāra piemēro tādu G vērtību kā 65 gadu vecumā. Piemēram, vīrietim 55 gadu vecumā, piešķirot izdienas pensiju saskaņā ar Nolikumu par izdienas pensijām, piemēro G vērtību 17,24, nevis 24,58.

Vidējās izdienas pensijas apmērs personām, kas devās izdienā 2024. gadā, dalījumā pēc profesijām (eiro)

Avots: Valsts kancelejas Stratēģiskā vadības tematiskā komiteja (03.07.2025.).

Izdienas pensiju saņēmēji un izmaksas no pamatbudžeta

Dati par VSAA uzskaitē esošajām izdienas pensijām un Aizsardzības ministrijas dati par militārpersonu izdienas pensijām, neieskaitot pensijas valsts drošības iestāžu amatpersonām

Avots: Valsts kancelejas Stratēģiskā vadības tematiskā komiteja (03.07.2025.).

Saskaņā ar Valsts kancelejas Stratēģiskajā vadības tematiskajā komitejā 2025. gada 3. jūlijā prezentētajiem datiem 2024. gadā izdienas pensiju mēnesī saņēma vidēji 12 174 cilvēki (neskaitot pensijas valsts drošības iestāžu darbiniekiem), kas gadā veidoja gandrīz 116 miljonus eiro. Sākotnējie aprēķini, balstoties uz pieejamo prognožu datiem un makroekonomiskajiem rādītājiem, liecina, ka izdienas pensiju izmaksas līdz 2030. gadam varētu sasniegt 205 miljonus eiro gadā.

Izdienas pensijas saņēmējs nevar strādāt tajā pašā profesijā

Ne pēc vecās kārtības (Nolikuma par izdienas pensijām), ne jaunajiem speciālajiem izdienas pensiju likumiem šīs pensijas saņēmējs nevar saņemt piešķirto izdienas pensiju, ja strādā profesijā, kas deva tiesības uz to.

Tomēr izdienas pensijas izmaksa tiek saglabāta, ja persona turpina strādāt, bet ne tajā pašā dienestā, darbā, profesijā un amatā, kas deva tiesības uz izdienas pensiju.

Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc, ja ir sasniegts pensionēšanās vecums

Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc, kad sasniegts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums (izņemot tiesnešiem, kam ir citi nosacījumi). 

Vai izdienas pensiju pārrēķina, ja pēc tam strādā un uzkrāj sociālās iemaksas

Izdienas pensijas saņēmējiem, kam izdienas pensija piešķirta saskaņā ar Nolikumu par izdienas pensijām un kuriem ir uzkrātas sociālās apdrošināšanas iemaksas pēc izdienas pensijas piešķiršanas, ir tiesības uz izdienas pensijas pārrēķinu.

Turpretī tās izdienas pensijas, kas piešķirtas saskaņā ar izdienas pensiju speciālajiem likumiem par uzkrātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām pēc izdienas pensijas piešķiršanas, nepārrēķina. 

Ja persona, kurai izdienas pensija ir piešķirta saskaņā ar izdienas pensiju speciālo likumu, pēc izdienas pensijas piešķiršanas ir nodarbināta un viņai ir uzkrātas sociālās apdrošināšanas iemaksas, tās tiek ņemtas vērā vecuma pensijas aprēķinā.

Par vecuma pensijas apmēru, kas piešķirta izdienas pensijas vietā

Sasniedzot likumā “Par valsts pensijām” noteikto pensionēšanās vecumu, izdienas pensijas vietā piešķirama vecuma pensija, kuru aprēķina likumā “Par valsts pensijām” noteiktajā kārtībā.

Izdienas pensijas saņēmējiem, kuriem izdienas pensija tika piešķirta saskaņā ar Nolikumu par izdienas pensijām, vecuma pensija, kas piešķirta izdienas pensijas vietā, nedrīkst būt mazāka par izdienas pensiju, kura saņemta līdz vecuma pensijas piešķiršanas brīdim, izņemot tiesību normās paredzētajos gadījumos (piemēram, kad apdrošināšanas stāžs, par kuru aprēķināta vecuma pensija, ir mazāks par apdrošināšanas stāžu, par kuru bija aprēķināta izdienas pensija).

Izdienas pensijas saņēmējiem, kam izdienas pensija tika piešķirta saskaņā ar speciālajiem likumiem, pēc vecuma pensijas piešķiršanas, ja piešķirtā vecuma pensija ir mazākā apmērā nekā iepriekš saņemtā izdienas pensija, izdienas pensijas izmaksa atjaunojama, to samazinot par piešķirtās vecuma pensijas apmēru.

Ja persona ir fondēto pensiju shēmas (pensiju 2. līmeņa) dalībnieks un par uzkrāto kapitālu ir iegādājusies dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi, tad mūža pensijas mēneša apmērs, kas noteikts atbilstoši konkrētajam līgumam, tiek ņemts vērā, nosakot saglabājamo izdienas pensijas apmēru.

Izdienas pensijas ir lielākas

VSAA statistika liecina, ka vidējā vecuma pensija šā gada maijā bija 624,01 eiro. Vecuma pensiju saņēma 434 062 seniori.

Savukārt izdienas pensiju saņēma 11 384 personas. Tās vidējais apmērs – 904,89 eiro.           

2025. gada maija uzskaitē esošo izdienas pensiju sadalījums pēc piešķirtā (bruto) apmēra

Izdienas pensijas apmērs svārstās no dažiem eiro līdz pat 4,7 tūkstošiem eiro.

No 2025. gada maijā uzskaitē esošajiem 11,4 tūkstošiem izdienas pensijas saņēmēju 5,9 tūkstoši personu bija nodarbinātas (pārskata periodā kaut vienu dienu bijušas pašnodarbinātas vai darba ņēmēji).

Speciālajām pensijām Eiropas valstīs liela dažādība, bet prioritāri noteiktas veselībai un dzīvībai bīstamajās profesijās

Starptautiskajā praksē speciālās pensijas vai cita veida pensionēšanās priekšrocības tiek piemērotas personām, kuru profesionālā darbība parasti tiek raksturota kā smags, bīstams vai veselībai kaitīgs darbs. Speciālās pensijas vai citas pensionēšanās priekšrocības tiek uzskatītas par kompensāciju/reparāciju šāda darba veicējiem, konstatēts Saeimas Analītiskā dienesta 2019. gada pētījumā “Tiesību uz speciālo pensiju noteikšanas prakse Eiropas valstīs”.

Izplatītākās speciālo pensiju saņēmēju mērķgrupas Eiropas valstīs ir: militārpersonas (29 valstīs), policisti (27 valstīs), ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbinieki (22 valstīs), smagos, bīstamos un veselībai kaitīgos apstākļos nodarbinātās personas, kas katrā valstī var ietvert atšķirīgu nodarbināto loku (21 valstī). Starp speciālo pensiju saņēmējiem nereti ir arī valsts drošības dienestu un izlūkdienestu darbinieki (17 valstīs), ieslodzījuma vietu, robežsardzes darbinieki (16 valstīs), mākslinieki un citi radošajās profesijās strādājošie (15 valstīs).

Taču tas nav viss saraksts. Pastāv arī vairākas atšķirīgi definētas pensijas, kā, piemēram, priekšlaicīgās, arodpensijas, papildpensijas u. c., kuras valstis mēdz piešķirt citos dienestos, profesijās un nozarēs nodarbinātajiem.

Kā minēts pētījumā izklāstītajos piemēros, darbi, kas tiek uzskatīti par smagiem, bīstamiem vai veselībai kaitīgiem un kuru veicējiem noteiktas priekšrocības attiecībā uz pensionēšanos, mēdz būt ļoti dažādi.

Bulgārijā ir izceltas tādas nodarbināto mērķgrupas kā militārpersonas, pedagogi, policisti, kalnrači, piloti, kravas automašīnu ar kravas ietilpību 12 un vairāk tonnu vadītāji, kā arī metalurģijā nodarbinātie.

Francijā bīstamu vai kaitīgu darba apstākļu dēļ īpašas privilēģijas saistībā ar pensionēšanos var saņemt šādi valsts sektorā nodarbinātie: ieslodzījuma vietu pārvalžu darbinieki, slimnieku uzraugi, kopēji, aprūpētāji, slimnīcu darbinieki, vecmātes, sociālie darbinieki, kuru amata pienākumi ietver tiešu un pastāvīgu kontaktēšanos ar aprūpējamajiem, pediatrijas medicīnas māsas pediatrijas dienestos u. c. Francijas pašvaldībās tiesības agrāk pensionēties var iegūt arī pazemes kanalizācijas tīklu darbinieki, profesionālie ugunsdzēsēji, municipālās policijas darbinieki.

Itālijā speciālās pensijas vai priekšlaicīgas pensionēšanās pabalstu (APE Sociale) var saņemt jūrnieki, tērauda rūpniecības darbinieki, zvejnieki, lauksaimnieki, kalnrači, raktuvju un karjeru darbinieki, ūdenslīdēji, stikla pūtēji.

Portugālē ir noteiktas jomas, kurās darbs ir sevišķi smags un nodarbinātie atzīti par pakļautiem paaugstinātam stresam. Pie minētajām jomām pieder ne tikai kuģniecība un zvejniecība, bet arī gaisa satiksmes vadība un darbs ostās, tradicionālā amatniecības nozare – izšūšana (Madeiras salā).

Horvātijā par smaga un bīstama darba veicējiem tiek atzīti arī skursteņslauķi, bet Spānijā – toreadori.

Latvijā vispārējais pensionēšanās vecums paaugstināts, izdienas pensijām – ne

Eiropas valstīs pakāpeniski tiek palielināts vispārējais pensionēšanās vecums. Vienlaikus tiek paaugstināts vecums, no kura ir tiesības saņemt speciālo pensiju. Latvijā no 2014. gada pakāpeniski palielināja pensijas vecumu, kas tagad ir 65 gadi. Izdienas pensijas vecums nevienā no profesijām nav mainīts.

Labklājības ministrija vairākkārt rosinājusi pārskatīt izdienas pensijas sistēmu. Kā argumenti minēti pārāk plašais potenciālo saņēmēju loks, apstāklis, ka netiek vērtēts, vai persona patiešām vairs nav spējīga veikt līdzšinējo darbu, fakts, ka, paaugstinot vispārējo pensionēšanās vecumu, izdienas pensijas kritēriji nav mainīti.

Ar paziņojumu pārskatīt izdienas pensijas saņēmēju vecumu, profesiju vai nepieciešamo stāžu šovasar nācis klajā labklājības ministrs Reinis Uzulnieks. Ja šāda iniciatīva tiktu virzīta, izmaiņas neattiektos uz tiem, kam pensijas jau piešķirtas.