FOTO: Edijs Pālens, LETA.
Uz pusgadu atlikts plāns no 2026. gada 1. janvāra Latvijā ieviest t. s. “divu grozu” veselības aprūpes finansēšanas modeli, kā to paredzēja Veselības aprūpes finansēšanas likums. Tas ir pagaidu risinājums, jo no “divu grozu” sistēmas plānots atteikties pavisam.
Izmaiņas paredz grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas stājas spēkā 2025. gada 4. decembrī.
Veselības aprūpes finansēšanas likums līdz šim paredzēja, ka no 2026. gada 1. janvāra stāsies spēkā tā dēvētais dalītais jeb “divu grozu” veselības aprūpes finansēšanas princips. Saskaņā ar to tiesības uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem tiktu noteiktas sociāli apdrošinātām personām, sociāli mazāk aizsargātajiem, kā arī tiem, kuri būs brīvprātīgi veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas. Savukārt pārējiem iedzīvotājiem bija plānots nodrošināt medicīniskās palīdzības minimumu.
2025. gada 19. novembrī Ministru kabinets (MK) atbalstīja Veselības ministrijas (VM) izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā”. Tas, atsakoties no “divu grozu” principa ieviešanas, paredz noteikt, ka valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā varēs saņemt personas, kas savu pastāvīgo dzīvesvietu ir deklarējušas Latvijā vai šeit strādā. Tiesības uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem papildus iecerēts nodrošināt īpaši aizsargājamām grupām (bērniem, pensionāriem, personām ar invaliditāti u. c.), personām ar atkarību no azartspēlēm, līdzīgi kā tas šobrīd jau ir personām, kuras ārstējas no atkarību izraisošo vielu lietošanas, tāpat arī aizturētajiem, patvēruma meklētājiem, skrīninga subjektiem un ārzemniekiem, uz kuriem attiecināma atgriešanas robežprocedūra.
Taču, ņemot vērā, ka diskusijas par jaunā likumprojekta normām joprojām turpinās un tādējādi pastāv risks, ka tas netiks pieņemts līdz 2026. gada 1. janvārim, nolemts par pusgadu atlikt “divu grozu” principu. Līdz ar to saglabāsies esošā veselības aprūpes finansēšanas sistēma un būs iespēja pilnveidot veselības aprūpes finansēšanas kārtību, kas, paredzams, galvenokārt balstīsies uz deklarēto dzīvesvietu un nodarbinātību Latvijā.
Jauna veselības aprūpes finansēšanas modeļa izstrāde politiskajā darba kārtībā ir jau vairākus gadus.
Pašreizējais Veselības aprūpes finansēšanas likums, ar ko tika iecerēts sākt pāreju uz obligātās veselības apdrošināšanas sistēmu jeb t. s. divu pakalpojumu “grozu” principu, stājās spēkā 2018. gadā. Jauno kārtību bija paredzēts ieviest no 2019. gada.
2019. gada 17. janvārī, konstatējot kļūdas IT infrastruktūras darbībā, Saeimā steidzamības kārtībā tika pieņemti grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā un divu pakalpojumu “grozu” principa ieviešanu atlika līdz 2019. gada 30. jūnijam.
2019. gada 13. jūnijā Saeima pieņēma vēl vienus grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, ar kuriem tika noteikts, ka līdz 2020. gada beigām veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros turpina nodrošināt iedzīvotājiem neatkarīgi no veselības apdrošināšanas iemaksu veikšanas. Ar grozījumiem Ministru kabinetam deleģēja uzdevumu izstrādāt un līdz 2020. gada 31. martam iesniegt Saeimai likumprojektu par vienota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjoma un visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu. Likumā tika paredzēts, ka Nacionālais veselības dienests atmaksā brīvprātīgi veiktās veselības apdrošināšanas iemaksas.
2020. gada 17. decembrī Saeima pieņēma grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, nosakot, ka veselības aprūpes pakalpojumi tiks nodrošināti personām neatkarīgi no veselības apdrošināšanas iemaksu veikšanas arī 2021. gadā, tādējādi pagarinot termiņu līdz 2021. gada 30. aprīlim, kad Ministru kabinetam jāizstrādā un jāiesniedz Saeimai likumprojekts par vienota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjoma un visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu.
2021. gada 9. decembrī Saeima, pieņemot grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, vēlreiz pagarināja termiņu – šoreiz līdz 2022. gada 1. oktobrim –, kad Ministru kabinetam jāizstrādā un jāiesniedz Saeimai likumprojekts par vienota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjoma un visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu, vienlaikus nosakot, ka veselības aprūpes pakalpojumi iedzīvotājiem tiek nodrošināti neatkarīgi no viņu veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām arī 2022. gadā.
2022. gada 15. decembrī Saeima atkārtoti lēma par termiņa pagarinājumu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem neatkarīgi no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām līdz 2024. gada jūnija beigām.
2024. gada 14. martā Saeima pieņēma grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, paredzot, ka veselības aprūpes pakalpojumi tiek nodrošināti līdzšinējā kārtībā un apjomā vēl 2025. gadā, savukārt Ministru kabinetam jāizstrādā un līdz 2025. gada 1. martam jāiesniedz Saeimai likumprojekts par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas kārtību.
Jaunais likumprojekts “Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums” Saeimā tika iesniegts 2025. gada 3. martā, bet Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nolēma tā skatīšanu pirmajā lasījumā atlikt un lūdza Veselības ministriju pārrunāt neskaidros jautājumus ar iesaistītajām pusēm līdz 2025. gada maija beigām.
Likumprojekts Ministru kabinetā atkārtoti tika skatīts 2025. gada 19. novembrī, to atbalstot un lūdzot Saeimai likumprojektu atzīt par steidzamu.
Tomēr, ņemot vērā vēl arvien pastāvošo nevienprātību, šā gada 27. novembrī Saeima nodeva izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā likumprojektu “Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā”, kas paredz divu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu “grozu” sistēmas spēkā stāšanās atlikšanu vēl uz pusgadu.
