Kā tika uzsvērts paneļdiskusijās Baltijas Asamblejas konferencē Rīgā pērn decembrī, veselību nevajadzētu uzskatīt par izdevumiem, bet gan cilvēku pamattiesību, ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un dzinējspēku ilgtermiņa noturībai un stabilitātei.
Starpvalstu dialogs – pareizais ceļš
Šī jautājuma apspriešana Baltijas kontekstā ir nozīmīgs solis ceļā uz izpratni par veselību kā ieguldījumu reģionā. Tas liecina, ka veselības aprūpe arvien biežāk tiek skatīta nevis kā izolēts jautājums konkrētajā nozarē, bet kopējās reģiona konkurētspējas kontekstā. Vienlaikus ir būtiski, lai domu apmaiņa sniegtos tālāk par Baltijas Asambleju.
Ideālā gadījumā tai būtu jākļūst par strukturēta, datos balstīta dialoga sākumu vai turpinājumu starp veselības, finanšu un aizsardzības sektoriem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.
Baltijas valstīs, tostarp Latvijā, zaudētie miljardi
Eurostat 2023. gada dati liecina, ka nepietiekama veselības aprūpe Baltijas reģionam izmaksā aptuveni 9,7 miljardus eiro gadā. Zaudējumi rodas darbnespējas (kavējumu), samazinātas darba produktivitātes un novēršamu nāves gadījumu dēļ – galvenokārt sirds slimību, vēža, kā arī psihisko vai neiroloģisko saslimšanu rezultātā.
Latvijā veselības aprūpes izdevumi joprojām ir ievērojami zemāki par Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni (7,4% pret 10% no IKP).
Augstais pacientu maksājumu īpatsvars rada bažas par taisnīgumu, jo tas nesamērīgi skar iedzīvotāju grupas, kuras jau tā saskaras ar paaugstinātu nabadzības risku, tai skaitā gados vecākus cilvēkus un personas ar invaliditāti. Latvijas iedzīvotājiem tas var nozīmēt samazinātu paredzamo dzīves ilgumu. Jaunākie OECD dati ataino, ka Latvija joprojām būtiski atpaliek no citām ES valstīm vairākos veselības rādītājos.
Līdztekus galvenajiem nāves cēloņiem, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām vai vēzim, pastāv virkne slimību, kuras rada ievērojamu tiešu sociālekonomisko slogu. Tās liedz cilvēkiem veikt ikdienas pamatdarbības, ierobežo ģimenes locekļus un samazina visu sabiedrības grupu ekonomisko aktivitāti. Spilgts piemērs tam ir redzes veselība: WifOR* dati liecina, ka redzes traucējumu dēļ Baltijas valstis 2025. gadā zaudēja aptuveni 97 miljonus eiro. Minēto zaudējumu novēršana atbrīvotu daudz resursu, kurus varētu atkārtoti ieguldīt veselības aprūpes nodrošināšanā.
Tas savukārt atspoguļo, kā ieguldījumi veselības aprūpē var radīt izmērāmu sabiedrisko ieguvumu.
Veselīga sabiedrība veicina noturību
Valstis ir tik stipras, cik stipra ir to sabiedrība. Tas ir īpaši svarīgi ģeopolitisku izaicinājumu laikā. Ja iedzīvotāji cieš no hroniskām slimībām, depresijas vai ir priekšlaicīga mirstība, valsts gatavība krīzēm sarūk. Citiem vārdiem sakot, veselība ietekmē sabiedrības spēju reaģēt uz ārkārtas situācijām vai draudiem un atgūties pēc tiem. Šajā kontekstā Latvijas veselības ministrs pamatoti aicināja veselību uzlūkot kā daļu no valsts kopējās aizsardzības stratēģijas.
Trīs stratēģijas, lai veicinātu ieguldījumus veselībā Latvijā un Baltijas reģionā:
- Sabiedriskās vērtības (SV – social value) novērtēšanas metodoloģijas ieviešana un bezdarbības izmaksu aprēķins. Lēmumu pieņēmējiem jānosaka stratēģisks mērķis veselības aprūpē, ņemot vērā ne tikai nepieciešamo budžetu, bet arī bezdarbības izmaksas un ieviešanas ienākumus no ieguldījumiem (ROI – return on investment).
- Reālu plānu, nevis procesu finansēšana. Izvēlētajai politikai jākļūst par prioritāti ar atbilstošu finansējumu, skaidriem mērķiem, ieviešanu un uzraudzību, balstoties konkrētos kritērijos. Tas ietver arī piekļuvi medicīniskajām inovācijām, kas ir būtisks priekšnosacījums veselības saglabāšanai. Ja rādītāji neuzlabojas, rīcība jākoriģē.
- Baltijas sadarbība. Kopīga datu telpa un regulārs starpvaldību mehānisms var palīdzēt uzraudzīt ieguldījumu veselībā atdevi reģionālā līmenī.
Dialogs ir svarīgs gan kopīgas izpratnes veidošanai, gan rīcības ceļa kartes izstrādei. Apmaiņas veicināšana starp ministriem (kā nacionālā, tā starptautiskā līmenī), datos balstītas rīcības sekmēšana un noteiktu pilotprojektu izveide palīdzētu maksimāli palielināt pozitīvo ietekmi uz veselību.
Nepieciešamo ieguldījumu veselības aprūpē atlikšana rada ievērojamas ilgtermiņa ekonomiskās un sociālās izmaksas.
Nepietiekams finansējums veselībai izraisa virkni attiecīgu izmaksu ekonomikai un valsts finansēm. Veselības aprūpes finansēšana ir ne vien sociāls jautājums, bet arī nozīmīgs ekonomiskās stabilitātes elements, kur savlaicīga profilakse un inovācijas ilgtermiņā samazina valsts izdevumus un stiprina kopējo stabilitāti.
|
