Attēlā: gatavo zāļu noliktava.
FOTO: Lita Krone, LETA.
Izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi, lai nodrošinātu kritisko zāļu sarakstā iekļauto zāļu savlaicīgu un nepārtrauktu pieejamību ambulatorajām vajadzībām. Noteikumu mērķis ir nodrošināt minēto zāļu pieejamību iedzīvotājiem valsts vai sabiedrības apdraudējuma gadījumā, kad būtiski traucēta to apgāde.
Jaunie Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 631 “Noteikumi par kritisko zāļu rezervēm” stājas spēkā 2026. gada 17. oktobrī. Tajos cita starpā iekļauts arī kritisko zāļu saraksts, tomēr šī informācija nav publiskota, proti, ietverta norāde, ka tā ir ierobežotas pieejamības.
Vienlaikus Veselības ministrija (VM) norādījusi, ka kritisko zāļu sarakstā iekļautas zāles 20 slimību grupām, tostarp pretsāpju un pretalerģijas līdzekļi, zāles diabēta, sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai, kā arī onkoloģijas medikamenti.
MK noteikumos ietverts šāds būtiskāko terminu skaidrojums:
* Valsts operatīvā medicīniskā komisija ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt veselības nozares institūciju saskaņotu darbību ārkārtas medicīniskajā situācijā un ārkārtas sabiedrības veselības situācijā. Tās darbību regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 956 “Valsts operatīvās medicīniskās komisijas nolikums”.
Ministru kabineta noteikumos skaidrots, ka zāļu rezervju izveidošana, iegāde, glabāšana, uzturēšana, izmantošana un atjaunošana līdz valsts apdraudējuma, ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa izsludināšanai notiek atbilstoši farmācijas jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, ciktāl šajos noteikumos nav noteikts citādi.
Savukārt rezervju apriti valsts vai sabiedrības apdraudējuma laikā nodrošina tā, lai, ciktāl tas iespējams konkrētajos apstākļos, tiktu ievērotas normatīvajos aktos noteiktās prasības par zāļu un medicīnisko ierīču uzglabāšanu, kvalitāti, drošību, izsekojamību un uzskaiti.
Par zāļu rezervju pārvaldību atbildīgs ir Nacionālais veselības dienests (NVD), kas slēdz līgumus ar zāļu lieltirgotavām par zāļu rezervju iegādi, glabāšanu, uzturēšanu, atjaunošanu un reģionālo apgādi.
Zāļu lieltirgotavas, ar kurām NVD noslēdzis līgumu, reizi ceturksnī vai pēc VM vai NVD pieprasījuma sniedz informāciju par resursu rezervju atlikumu, kā arī nodrošina iespēju NVD pārliecināties par resursu rezervju esību un glabāšanas apstākļiem.
Regulējums paredz, ka par zāļu rezervju nodošanas nepieciešamību Valsts operatīvā medicīniskā komisija informē NVD, kas informāciju tālāk nodod zāļu lieltirgotavām.
Lieltirgotavām nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas jānodrošina noteiktā zāļu apjoma komplektēšana, pārvietošana un nogādāšana uz norādītajām vietām Latvijas Republikas teritorijā saskaņā ar Valsts operatīvās medicīniskās komisijas norādēm.
Noteikts, ka brīdī, kad zāles ir piegādātas un pieņemtas Valsts operatīvās medicīniskās komisijas lēmumā norādītajā vietā, to īpašumtiesības no zāļu lieltirgotavas pāriet NVD.
Tāpat noteikumi paredz, ka konkrēts apjoms zāļu rezervju var tikt nodots Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, ja Aizsardzības ministrija ar šādu pieprasījumu vērsusies Veselības ministrijā.
Lēmumu par rezervju nodošanu Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām pieņem Valsts operatīvā medicīniskā komisija, izvērtējot civilā sektora un valsts aizsardzības prioritārās vajadzības, pieejamo rezervju apjomu un nodrošinot dzīvību glābjošo zāļu proporcionālu sadali smagu, akūtu vai hronisku un retu slimību (piemēram, onkoloģijas vai reto slimību) ārstēšanai civilajiem iedzīvotājiem.
