FOTO: Paula Čurkste, LETA.
Veselības ministrija (VM) līdz 17. decembrim sabiedriskajai apspriešanai nodevusi Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumprojektu, kas citastarp paredz, ka valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā vairs nevarēs saņemt Latvijas valstspiederīgie, kuri savu pastāvīgo dzīvesvietu ir deklarējuši ārpus Latvijas vai nav nodarbināti Latvijā.
Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumprojekts paredz saglabāt tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus personām, kurām ir sociālā veselības apdrošināšana saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, un vairākām līdz šim jau noteiktām personu grupām, piemēram, sociāli apdrošinātu personu bērniem līdz 18 gadu vecumam, personām, kuru laulātais pilda diplomātisko dienestu ārvalstīs, apcietinātajiem un notiesātajiem, patvēruma meklētājiem u. c.
Papildus tam iecerēts, ka valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus varētu saņemt arī personas, kurām nav sociālās veselības apdrošināšanas Latvijā, kā arī citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstī vai Šveices Konfederācijā. Vienlaikus par obligātu prasību noteikts, ka šīm personām jābūt deklarētai dzīvesvietai Latvijā vismaz mēnesi pirms veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas un viņām jāpieder pie vienas no šīm grupām:
Kā paskaidrots likumprojekta anotācijā, šis personu loks aptver personas, kuras veic iemaksas tikai pensiju apdrošināšanai (pašnodarbinātie, autoratlīdzību saņēmēji u. c.), sezonas laukstrādniekus un personas, kas nestrādā algotu darbu vai ir nelegāli nodarbinātas u. c.
Anotācijā skaidrots: Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 883/2004 noteic, ka persona ir pakļauta tās valsts tiesību aktiem, kurā ir nodarbināta, savukārt persona, kas nav nodarbināta, ir pakļauta tās valsts tiesību aktiem, kurā viņa dzīvo.
Līdz ar to likumprojekts paredz, ka Latvijas valstspiederīgie, kas savu pastāvīgo dzīvesvietu ir deklarējuši ārpus Latvijas vai nav nodarbināti Latvijā, turpmāk veselības aprūpi Latvijā varēs saņemt par maksu vai atbilstoši starpvalstu norēķinu kārtībai.
“Uzsverams, ka, dzīvojot un strādājot citā ES vai EEZ valstī, personai ir tiesības uz attiecīgās valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp arī EVAK karti, ar kuru nepieciešamo un neatliekamo palīdzību persona var saņemt bez maksas arī tad, kad uzturas Latvijā, bet par šiem veselības aprūpes pakalpojumiem norēķinus savā starpā veic abas dalībvalstis,” pausts anotācijā.
Likumprojekts paredz arī izveidot atvasinātu publisko tiesību juridisko personu – Nacionālo veselības apdrošināšanas fondu.
Skaidrots, ka fonda pienākums būs pārskatīt vai izstrādāt no jauna veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas modeļus, izvērtēt, kuri veselības aprūpes pakalpojumi prioritāri apmaksājami no fonda līdzekļiem, un ieviest jaunus no fonda līdzekļiem apmaksājamus pakalpojumus vai atteikties no neefektīvu pakalpojumu apmaksas.
Paredzēts, ka fonds analizēs sniegto veselības aprūpes pakalpojumu klāstu un apjoma rādītājus valstī un izvērtēs šo pakalpojumu nepieciešamību iedzīvotājiem, kā arī analizēs veselības aprūpes pakalpojumu finanšu un apjoma rādītājus un prognozēs no fonda līdzekļiem apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un tarifus.
Fonda finansēšanas avoti būs valsts budžeta finansējums, ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi, ieņēmumi no starptautiskajiem līgumiem par personu medicīnisko pakalpojumu izdevumu kompensācijas kārtību, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem, kā arī ziedojumi un dāvinājumi. Fondu vadīs direktors, bet fonda lēmējorgāns būs padome, kuru veidos veselības ministrs, finanšu ministrs, labklājības ministrs, darba devēju un arodbiedrību pārstāvji, kuri pārstāvēti Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas pārstāvis, kā arī pārstāvji no pacientu organizācijas un Latvijas Ārstu biedrības.
Šobrīd veselības aprūpes finansēšanas modelis ietverts Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kurš tika pieņemts 2017. gada nogalē un kurā iekļauts vēlāk atliktais divu tā saucamo veselības aprūpes pakalpojumu “grozu” princips.
Vienlaikus Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumu 13. punkts noteic, ka Ministru kabinetam jāizstrādā un līdz 2025. gada 1. martam jāiesniedz Saeimai likumprojekts par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas kārtību. Tas, kā paskaidrots anotācijā, pauž likumdevēja gribu nevis grozīt pašreizējo likumu, bet gan izstrādāt pilnīgi jaunu likumprojektu.
Anotācijā arī norādīts, ka visos līdzšinējo likuma grozījumu virzīšanas etapos ir izskanējusi un nostabilizējusies likumdevēja griba atteikties no jebkāda dalīta veselības aprūpes finansēšanas modeļa un noteikt vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu Latvijas nodokļu maksātājiem vai tiem, kuru dzīvesvieta ir deklarēta Latvijā.
Plānots, ka Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums varētu stāties spēkā 2026. gada 1. janvārī.
|
Ar likumprojektu iespējams iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu publiskajā portālā (TAP portāls). Lai piedalītos publiskajā apspriešanā, jāatver TAP portāla sadaļa “Sabiedrības līdzdalība”. Jāizvēlas un jāatver konkrētais tiesību akts (likumprojekts atrodas šeit) un augšējā labajā stūrī jānospiež poga “Pieteikties”, kā arī jānorāda, ka esat privātpersona. Lai turpinātu, jāautentificējas sistēmā ar identifikācijas rīkiem, piemēram, internetbanku, eID, “eParaksts mobile”, “Smart-ID”. Izteikt priekšlikumus un iebildumus par likumprojektu var līdz 17. decembrim.
|
