Izmaiņas vecāku pabalsta izmaksas kārtībā, ja bērns dzimis priekšlaicīgi vai nedzīvo Latvijā
Saeima izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā nodevusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu juridisku skaidrību paternitātes un vecāku pabalstu piešķiršanas nosacījumos, precizētu vecāku pabalsta piešķiršanas kritērijus, tai skaitā pilnveidotu regulējumu situācijām, kad bērns piedzimis priekšlaicīgi.
Likumprojekts paredz vairākas izmaiņas.
- Precizēs paternitātes pabalsta piešķiršanas regulējumu, ja vienās dzemdībās dzimuši divi vai vairāk bērnu
Lai novērstu dažādas interpretācijas iespējas, likumā tiks precizēts, ka sociāli apdrošinātajām personām, kurām ir tiesības uz paternitātes pabalstu par vienās dzemdībās dzimušiem diviem vai vairāk bērniem, paternitātes pabalstu piešķir par piešķirtā atvaļinājuma 10 darba dienām par katru bērnu. Tādi paši nosacījumi tiks noteikti personi, kura vienlaikus adoptē divus vai vairāk bērnus.
Šobrīd likums paredz, ja sakarā ar bērna piedzimšanu vienam no vecākiem ir piešķirts maternitātes pabalsts, izvēlētajā vecāku pabalsta izmaksas periodā (13 vai 19 mēneši) ietver maternitātes pabalsta izmaksas periodu. Šāda nosacījuma dēļ situācijās, ja bērns piedzimst priekšlaicīgi, piemēram, piecas nedēļas ātrāk pirms plānotā dzemdību datuma, vecāku pabalsta izmaksas periods saīsinās par piecām nedēļām. Lai nodrošinātu papildu atbalstu priekšlaicīgi dzimušo bērnu vecākiem un novērstu nevienlīdzīgo attieksmi, paredzēts noteikt, ka vecāku pabalsta izmaksas periodā ieskaita tikai dzemdību atvaļinājuma periodu.
- Papildu kritērijs vecāku pabalsta piešķiršanai – bērnam ir piešķirts personas kods un viņš pastāvīgi dzīvo Latvijā
Likumprojekta anotācijā aprakstīta pieaugoša tendence vecāku pabalstam pieteikties bērnu tēviem, kuri ir trešo valstu valstspiederīgie, piemēram, Uzbekistānas, Tadžikistānas pilsoņi, kuriem Latvijā ir izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas, taču bērni ir piedzimuši un kopā ar māti dzīvo trešajā valstī. Likums šobrīd neparedz ierobežojumus, kas liegtu turpināt pabalsta izmaksu pēc termiņuzturēšanās atļaujas beigu datuma, tā saņēmējs ir izbraucis no Latvijas vai pat turpina darba gaitas citā valstī. Turklāt, lai kvalificētos vecāku pabalsta saņemšanai, personai pietiek Latvijā nostrādāt trīs mēnešus, kas atbilst sezonālajai nodarbinātībai.
Lai novērstu šādas situācijas, ka ar valsts sociālā budžeta palīdzību faktiski tiek veicināt demogrāfija trešajās valstīs, likumā ieviesīs papildu kritēriju vecāku pabalsta saņemšanai – no 2026. gada 1. jūlija vecāku pabalstu piešķirs par bērnu, kuram Fizisko personu reģistrā norādītais statuss ir aktīvs, kuram piešķirts personas kods un kurš pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā.
Ja Latvijā sociāli apdrošinātas personas bērns, par kuru piešķir vecāku pabalstu, dzīvo citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Šveices Konfederācijā vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, vecāku pabalstu par bērnu piešķir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu.
- Precizēs tiesības saņemt vecāku pabalsta nenododamo daļu personām, kuras zaudējušas darba ņēmēja statusu
Patlaban likumā noteiktos gadījumos vecākam, zaudējot darbu, saglabājas tiesības saņemt maternitātes un vecāku pabalstus. Savukārt attiecībā uz vecāku pabalsta nenododamo daļu likums šobrīd paredz, ka tā saņēmējam ir jābūt nodarbinātam (persona atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai bērna kopšanas dēļ negūst ienākumus kā pašnodarbinātais).
Likumā plānots noteikt, ka personai, kura maternitātes pabalsta, vecāku pabalsta vai vecāku pabalsta nenododamās daļas izmaksas laikā zaudē darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu, ir tiesības uz vecāku pabalsta nenododamo daļu, ja persona ir izvēlējusies saņemt vecāku pabalstu un tā nenododamo daļu vienotā un nepārtrauktā periodā.
Konceptuāli atbalsta Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumprojektu
Saeima 6. novembrī pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums” un lēma par tā iekļaušanu Valsts budžetu 2026. gadam pavadošajā likumprojektu paketē. Likumprojekts ir daļa no plānotās izdienas pensiju reformas, kas paredz pakāpenisku izdienas pensionēšanās vecuma un stāža palielināšana no 2027. gada 1. janvāra. Tiesnešiem un prokuroriem paredzēts ieviest jaunu pensijas veidu – speciālo pensiju, uz kuru rastos tiesības, sasniedzot vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu (65 gadi), ja speciālās pensijas stāžs ir 25 gadi, no kuriem pēdējie 10 gadi nostrādāti tiesneša vai prokurora, vai tiesībsarga amatā.
Lielākās izmaiņas skartu prokurorus, kuriem šobrīd ir tiesības uz izdienas pensiju jau 50 gadu vecumā, ja izdienas stāžs ir 20 gadu, no kuriem pēdējie 10 gadi nostrādāti prokurora amatā. Savukārt tiesnešiem arī patlaban likums paredz tiesības uz izdienas pensiju no 65 gadu vecuma, ja izdienas stāžs ir 20 gadi, no kuriem pēdējie 10 gadi nostrādāti tiesneša amatā vai tiesneša, kas amatā apstiprināts bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, ģenerālprokurora un tiesībsarga amatā.
Līdzīgi kā citām profesijām, tiesnešiem un prokuroriem nepieciešamo darba stāžu izdienas pensijai rosina pakāpeniski celt par pieciem gadiem. Savukārt izdienas pensionēšanās vecumu prokuroriem rosina celt pakāpeniski par sešiem mēnešiem katru gadu, sasniedzot 65 gadus 2056. gada 1. janvārī.
Valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām nepalielinās arī 2026. gadā
Likumprojekts “Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” paredz, ka partiju finansējums tiks “iesaldēts” arī 2026. gadā. Saeima 6. novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā un tā iekļaušanu Valsts budžetu 2026. gadam pavadošajā likumprojektu paketē.
Atbilstoši Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumam valsts budžeta finansējumu ik gadu aprēķina, ņemot vērā minimālās mēnešalgas apmēru valstī un Saeimas, pašvaldību un Eiropas Savienības parlamenta vēlēšanās iegūto balsu skaitu. Valsts budžetam kvalificējas politiskās partijas, par kurām pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju.
Plašāka par tēmu LV portālā >>
Ņemot vērā, ka minimālās algas apmēr ik gadu pieaug (2025. gadā tā pieauga no 700 līdz 740 eiro mēnesī, bet 2026. gadā tā sasniegs 780 eiro mēnesī), Saeima jau pagājušajā gadā pieņēma lēmumu iesaldēt finansējumu politiskajām partijām 2024. gada līmenī. Grozījumi paredz, ka arī 2026. gadā valsts budžeta finansējumu politiskajai organizācijai (partijai) aprēķinās un piešķirs, ņemot vērā 2024. gada minimālo mēnešalgu (700 eiro).
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, šāds lēmums nākamgad ļaus ietaupīt 759 769 eiro valsts budžeta līdzekļu.
SPKC epidemioloģiskās izmeklēšanas veikšanai būs tiesības saņemt datus no VID
Likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” paredz noteikt, ka Slimību profilakses un kontroles centram, veicot epidemioloģiskās izmeklēšanas un pretepidēmijas pasākumus, būs tiesības saņemt datus no Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmām, lai apstrādātu inficētās personas un tās kontaktpersonu datus – personas vārds, uzvārds, personas kods, darbavieta, profesijas kods un nosaukums.
Praksē ir novēroti atsevišķi gadījumi, kad inficētās personas un kontaktpersonas neatklāj savas darbavietas. Taču, kā paskaidrots likumprojekta anotācijā, epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā ir nepieciešama informācija par saslimušās personas un viņas kontaktpersonu profesiju un darbavietu, lai novērstu iespējamus liela izmēra uzliesmojumus.
Patlaban Epidemioloģiskās drošības likums šobrīd nosaka, ka vakcināciju drīkst veikt sertificēta ārstniecības persona vai farmaceits. Likumprojekts paredz precizēt šo normu un noteikt, ka atbilstoši savai kompetencei vakcināciju drīkst veikt ārstniecības persona vai farmaceits. Ārstniecības personu profesionālā kompetence ir noteikta attiecīgās profesijas standartā. Saskaņā ar profesiju standartos noteikto šāda kompetence ir ārstam, māsai (vispārējās aprūpes māsai), vecmātei, ārsta palīgam un paplašinātās kompetences māsai.
Ar grozījumiem tiks novērstas pretrunas ar 2022. gadā veiktajiem grozījumiem Ārstniecības likumā un likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”, ar kuriem tika atcelta prasība par specialitātes sertifikāta nepieciešamību māsas specialitātē.
***
Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, tad parlaments to skata divos lasījumos. Sekot līdzi likumprojektu izskatīšanai iespējams, atverot publikācijā norādīto saiti uz likumprojektu Saeimas tīmekļvietnē.
