#Budžets2026: kas paredzēts pavadošajos likumprojektos

Pienākumu sagatavot un pieņemt valsts budžetu nosaka Satversme, kurā teikts: Saeima ik gadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kura projektu tai iesniedz Ministru kabinets.

Saeimas kārtības rullis peredz, ka valsts budžets un to pavadošo likumprojektu pakete jāpieņem divos lasījumos. Pēc valsts budžeta likumprojektu pieņemšanas pirmajā lasījumā Saeima var noteikt termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam.

Saeimas kārtības rullis nosaka kārtību, kādā tiek iesniegti un izskatīti priekšlikumi likumprojektam par valsts budžetu. Tas nozīmē, ka likumprojektā par valsts budžetu un ar to saistīto likumprojektu paketē uz otro – galīgo – lasījumu Saeimā var tikt veiktas izmaiņas.

Ja Saeima, balsojot par Ministru kabineta iesniegto valsts budžeta likuma projektu pirmajā vai otrajā lasījumā, to noraida, tad uzskatāms, ka izteikta neuzticība Ministru kabinetam.

Budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm. Saeimā 15. oktobrī iesniegtajā likumprojektā “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” ir izvirzīti vidējā termiņa budžeta politikas trīs prioritārie attīstības virzieni, kam paredzēts arī papildu finansējums:

• drošība;
• demogrāfija;
• izglītība.

Valsts budžeta projektu pavadošo likumprojektu paketē ir iekļauti 47 likumprojekti, kas īsumā paredz šādas izmaiņas:

NODOKĻU IZMAIŅAS

• Samazināta PVN likme daļai pārtikas produktu
• Straujāk pieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, saldinātajiem un enerģijas dzērieniem, tabakas izstrādājumiem 
• Azartspēļu nodokļa likmes paaugstinās gadu agrāk
• Līdzsvaros nodokļu slogu investoriem 

NODOKĻI KLIMATA POLITIKAS ĪSTENOŠANAI 

• Dabas resursu nodokļa likumā jauns nodokļa objekts – nepārstrādāta koksne. Augstākas nodokļa likmes kūdrai, smiltij un grantij 
• Paaugstinās autoceļu lietošanas nodevu smagajiem kravas transportlīdzekļiem. Bezemisijas transportlīdzekļiem nodevu atcels  

IZMAIŅAS LABKLĀJĪBAS JOMĀ

• Bērna piedzimšanas pabalsts – 600 eiro 
• Ģimenes valsts pabalstu izmaksās arī par koledžu un augstskolas studentiem līdz 20 gadu vecumam 
• Bērna kopšanas pabalstu piešķirs lielākā apmērā, bet līdz bērna pusotra gada vecumam
• Bērna kopšanas laikā strādājošie vecāku pabalstu saņems 75% apmērā arī nākamgad
• Pieaugs materiālais atbalsts ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem 
• Valsts veiks obligātās iemaksas par nestrādājošiem aizbildņiem pensiju, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai  

IZDIENAS PENSIJU REFORMA 

IZMAIŅAS IZGLĪTĪBAS JOMĀ 

• Valsts finansējums pedagogu atalgojumam būs atkarīgs no kvantitatīvo rādītāju klašu grupās izpildes 
• Transformēs Augstākās izglītības padomes darbību  

VEIDOS VALSTS AIZSARDZĪBAS UN DROŠĪBAS FONDU

VALSTS KAPITĀLSABIEDRĪBĀM TIKS PAAUGSTINĀTA DIVIDENDĒS IZMAKSĀJAMĀ PEĻŅAS DAĻA LĪDZ 90%   

VALSTS PĀRVALDES IESTĀŽU REORGANIZĀCIJA 

• Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju pievienos Valsts ieņēmumu dienestam
• Nodokļu un muitas policija turpmāk būs iekšlietu ministra pārraudzībā 

CITAS IZMAIŅAS 

• Ārējās sauszemes robežas uzraudzības tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšana 
• VID pakāpeniski pārtrauks nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu 
• Plānots noteikt, ka PVD nekontrolēs mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas vietas  
• Atsevišķas pārtikas uzraudzības funkcijas varēs deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai 
• Noteiks samērīgu administratīvo sodu par mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanas pārkāpumiem 
• Mainīs prasības rīcībai ar bīstamu suni 
• Būtiski samazinās finansējumu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam 

NODOKĻU IZMAIŅAS

Veidojot valsts budžeta projektu 2026. gadam, viens no valdības mērķiem bija necelt pamatnodokļus iedzīvotājiem.

Tas nav bijis viegls uzdevums, norāda finanšu ministrs A. Ašeradens. Valdība 2025. gadā ieviesa darbaspēka nodokļu reformu, samazinot nodokļu slogu darba devējiem un ņēmējiem, tādējādi budžeta ieņēmumi 2025.–2028. gadā kopumā saruks par aptuveni miljardu eiro. Situācijā, kad nepieciešams palielināt izdevumus valsts aizsardzībai, papildu resursi tiks iegūti, par vairāk nekā 800 miljoniem eiro samazinot publiskā sektora izdevumus 2026.–2028. gadā.

Finanšu ministrija uzsver, ka nodokļu jomā plānotas tikai tādas izmaiņas, kuras kalpo sabiedrības interesēm vai kuru mērķis ir mazināt veselībai vai videi kaitīgas darbības, piemēram, samazinot ikdienā nepieciešamo pārtikas produktu cenas, bet palielinot veselībai kaitīgo alkoholisko un cukuroto dzērienu, kā arī tabakas produktu cenas.

Samazināta PVN likme daļai pārtikas produktu

Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” paredz uz vienu gadu – no 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam – ieviest samazināto PVN likmi 12% apmērā visu veidu maizes, svaiga, sterilizēta vai pasterizēta piena (izņemot ultrasterilizēta jeb sevišķi augstā temperatūrā sterilizēta piena), svaigas atdzesētas mājputnu (vistu, tītaru, pīļu, zosu, pērļu vistiņu, paipalu) gaļas un mājputnu svaigu olu (čaumalās) piegādēm.

Mērķis: mazināt pārtikas cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, īpaši sociāli mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām.

Likumprojektā precizēts, ka samazinātā PVN likme 5% apmērā grāmatām un presei piemērojama, ja tās ir izdotas latviešu, latgaliešu vai lībiešu valodā vai kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstu, Šveices Konfederācijas, ES kandidātvalstu vai OECD oficiālajā valodā. Tātad pazeminātā PVN likme netiks attiecināta uz izdevumiem, piemēram, krievu valodā.

Mērķis: stiprināt sabiedrības saliedētību, balstoties uz latviešu valodas politiku, un veicināt nacionālās drošības risku mazināšanu pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā.

Jāpiebilst, ka PVN samazināšanai pārtikai kā prioritāram pasākumam 2026. gadā paredzēts papildu finansējums 14,95 miljonu eiro apmērā, bet 2027. gadā – 16,4 miljonu eiro apmērā. Piemērojot PVN standartlikmi (21%) grāmatām un presei trešo valstu valodās, plānots papildus ik gadu iekasēt miljonu eiro.

Straujāk pieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, saldinātajiem un enerģijas dzērieniem, tabakas izstrādājumiem

Neraugoties uz to, ka jau pirms gada tika lemts par pakāpenisku akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un pēc lietošanas mērķa līdzīgiem produktiem, kā arī saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu no 8 g/100 ml un enerģijas dzērieniem (skat. LV portāla publikāciju par izmaiņām nodokļu jomā 2025. gadā), izstrādājot valsts budžetu 2026. gadam, nolemts, ka akcīzes nodoklis šiem produktiem pieaugs vēl straujāk. 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” paredz krasāk paaugstināt akcīzes nodokļa likmi stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem (grupa – “pārējie alkoholiskie dzērieni”) – par 100 litriem absolūtā alkohola tā pieaugs par 15 eiro no 2026. gada 1. marta.

Savukārt no 2028. gada 1. marta paredzēts paaugstināt akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholiskajiem dzērieniem, tostarp alum, liecina Finanšu ministrijas informācija.

2026. un 2027. gadā plānots pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, karsējamajai tabakai, tabakas lapām, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamajam šķidrumam un tā sagatavošanas sastāvdaļām, kā arī tabakas aizstājējproduktiem (izņemot cigāriem, cigarillām un elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamajam šķidrumam un tā sastāvdaļām 2026. gadā). Likmju kāpums plānots arī 2028. gadā.

No 2028. gada paredzēts paaugstināt arī akcīzes nodokļa likmes bezalkoholiskajiem dzērieniem – gan tiem, kuru cukura saturs nepārsniedz 8 gramus uz 100 mililitriem, gan tiem, kuru cukura saturs ir lielāks, kā arī enerģijas dzērieniem. Tāpat tiks precizēts akcīzes nodokļa atbrīvojums – tas attieksies tikai uz negāzētiem, nefasētiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, kas izgatavoti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā vai tirdzniecības vietā patērēšanai uz vietas.

No 2028. gada tiks atcelta samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošana naftas produktiem, kurus izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās. Šiem produktiem turpmāk piemēros vispārējo akcīzes nodokļa likmi.

Finanšu ministrija lēš, ka izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs trīs gadu periodā radīs pozitīvu fiskālo ietekmi. Plānots, ka 2026. gadā papildu ieņēmumi valsts budžetā veidos 7,5 miljonus eiro, 2027. gadā – gandrīz 11,9 miljonus eiro, bet 2028. gadā – aptuveni 30,5 miljonus eiro.

Azartspēļu nodokļa likmes paaugstinās gadu agrāk

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” paredz azartspēļu nodokļa likmes paaugstināt jau no 2026. gada, nevis 2027. gada, kā to paredz pašreizējā likuma redakcija.

Tādējādi jau no 2026. gada 1. janvāra tiks paaugstināta azartspēļu nodokļa likme:

• azartspēļu automātiem (par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu) – no 6204 eiro uz 7440 eiro gadā;
• ruletei un kāršu un kauliņu spēlei (par katru galdu) – no 33 696 eiro uz 40 440 eiro gadā;
• veiksmes spēlei pa tālruni un totalizatoram un derībām – no 15% uz 18% apmēru no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem;
• bingo – no 10% uz 12% apmēru no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem;
• interaktīvajām azartspēlēm – no 12% uz 15% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem.

Plānots, ka, ieviešot paaugstinātās nodokļa likmes, 2026. gadā papildus tiks iekasēti 9,2 miljoni eiro.

Līdzsvaros nodokļu slogu investoriem

No 2026. gada plānots ieviest izmaiņas uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) regulējumā.

Likumprojekts “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” paredz papildināt UIN likumu ar alternatīvu regulējumu, kas paralēli tagadējai ienākuma nodokļu sistēmai UIN maksātājiem, kuru dalībnieki ir tikai fiziskās personas, sadalot peļņu dividendēs, nodrošina iespēju izvēlēties piemērot alternatīvu uzņēmumu ienākuma nodokļa 15% likmi, vienlaikus dalībniekiem šādu dividenžu ienākumam piemērojot iedzīvotāju ienākuma (IIN) nodokli 6% apmērā (15% UIN + 6% IIN).

Sākot ar 2028. gada 1. janvāri, UIN netiks piemērots līdzekļiem, kas novirzīti procentu maksājumiem par aizņēmumiem no nebanku kreditētājiem Latvijā, ES un EEZ (piemēram, emitētiem vērtspapīriem, kolektīvās finansēšanas un brokeru pakalpojumiem, aizņēmumi no alternatīviem ieguldījumu fondiem un privātās un publiskās partnerības mērķsabiedrībām).

Atbrīvojumu nepiemēros, ja aizdevējs un aizņēmējs ir saistītas personas.

Mērķis: sekmēt ārvalstu fizisko personu ieguldījumus Latvijas ekonomikā.

22. septembra valdības sēdē komentējot plānotās izmaiņas, finanšu ministrs A. Ašeradens pauda, ka tās atvieglos uzņēmēju piekļuvi finanšu tirgiem un veicinās ārvalstu uzņēmēju interesi strādāt Latvijā.

Finanšu ministrijas aplēses liecina, ka alternatīvās UIN un IIN likmes ieviešanai būs minimāla fiskālā ietekme, bet tā nodrošinās ap 0,32 miljonu papildu finansējumu pašvaldību budžetā. Atceļot UIN līdzekļiem, kas novirzīti aizdevumu procentmaksājumiem, ieņēmumi valsts budžetā 2028. gadā samazināsies par 2,9 miljoniem eiro.

Lai plānotās izmaiņas ieviestu, izstrādāts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. 

Valsts kapitālsabiedrībām tiks paaugstināta dividendēs izmaksājamā peļņas daļa līdz 90% 

Likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” 20. pants paredz noteikt, ka minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamā peļņas daļa valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu), 2027. gadā (par  2026. pārskata gadu) un 2028. gadā (par 2027. pārskata gadu) ir 90% no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, nosakot arī izņēmumus, piemēram, VAS “Latvijas gaisa satiksme”.

Atsevišķos likumprojekta pantos plānots noteikt minimālo dividenžu maksājumu apjomu 2026., 2027. un 2028. gadā piecām lielākajām valsts kapitālsabiedrībām:

• AS “Latvenergo” (2026. gadā – 141 miljons eiro; 2027. gadā – 144 miljoni eiro un 2028. gadā – 122 miljoni eiro);
• AS “Latvijas valsts meži” (2026. gadā – 143,9 miljoni eiro; 2027. gadā – 123,3 miljoni eiro un 2028. gadā – 123,3 miljoni eiro);
• AS “Augstsprieguma tīkls” (2026. gadā – 70% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 5,7 miljoni eiro; 2027. gadā – 90% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 21,9 miljoni eiro un 2028. gadā – 90% procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 23,9 miljoni eiro);
• AS “Latvijas Loto” (2026. gadā – 100% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 9,4 miljoni eiro; 2027. gadā – 100% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 10,3 miljoni eiro un 2028. gadā –100% procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 10,5 miljoni eiro);
• VAS “Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” (2026. gadā – 90% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 6,26 miljoni eiro; 2027. gadā – 90% apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 6,32 miljoni eiro un 2028. gadā – 90% procentu apmērā no pārskata gada peļņas, bet ne mazāk kā 6,37 miljoni eiro).

NODOKĻI KLIMATA POLITIKAS ĪSTENOŠANAI

Dabas resursu nodokļa likumā jauns nodokļa objekts – nepārstrādāta koksne. Augstākas nodokļa likmes kūdrai, smiltij un grantij

• Nepārstrādāta koksne

Likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” paredz ieviest jaunu nodokļa objektu – nepārstrādāta un ārpus Eiropas Savienības teritorijas komerciālos nolūkos realizēta koksne. Jaunās nodokļa likmes būtu spēkā no 2027. gada 1. janvāra – 75 eiro par vienu m³ apmērā. Likumprojekts paredz, ka no 2028. gada 1. janvāra likme pieaugs līdz 115 eiro par m³.

Mērķis – mazināt vērtīgā kokmateriāla eksportu uz trešajām valstīm un motivēt Latvijas kokrūpniecības nozari pārorientēties uz augstāka pievienotās vērtības kokmateriālu ražošanu un eksportu, tā radot lielāku pievienoto vērtību valsts ekonomikai. Likumprojekta anotācijā apkopotā informācija vēsta, ka gada laikā Latvijā iegūst 13 miljonus m³ koksnes. No šī apjoma aptuveni 300 tūkstoši m³ tiek izvesti uz trešajām valstīm.

• Kūdra

Likumprojekts paredz no 2027. gada būtiski celt nodokļa likmi kūdrai (mitrums 40%). Patlaban likumā noteiktā dabas resursu nodokļa likme kūdrai ir 0,55 eiro par tonnu. Likumā jau šobrīd noteikts, ka likme pakāpeniski pieaugs un 2026. gadā būs 0,71 eiro par tonnu. Piedāvātās izmaiņas likumā paredz, ka no 2027. gada 1. janvāra nodokļa likme kūdrai būs 3,50 eiro par tonnu.

Grozījumu projekta anotācijā sniegtā informācija vēsta, ka ar paaugstinātu nodokļa likmi iecerēts risināt divas problēmas.

Pirmkārt, kūdras nozare veido 10,7% no visām siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām Latvijā (kūdrāji uzkrāj divreiz vairāk oglekļa nekā meži), vienlaikus kūdras ieguve Latvijā pēdējos gados ir būtiski pieaugusi, bet 95% no iegūtās kūdras tiek eksportēta. Ņemot vērā, ka atbilstoši starptautiskajai metodoloģijai SEG emisijas valstī tiek uzskaitītas resursa ieguves brīdī, pastāv risks, ka valstij varētu būt jāpērk iztrūkstošās SEG emisiju piesaistes vienības par valsts budžeta līdzekļiem, proti, finansiālais slogs gultos uz Latvijas iedzīvotājiem, kuri kūdru faktiski neizmanto, nevis uzņēmējiem, kuri no kūdras ieguves gūst peļņu.

Otrkārt, anotācijā paskaidrots, ka atbilstoši starptautiskajai SEG emisiju uzskaites metodikai, ja no resursa tiek saražoti ilgtermiņa produkti, piemēram, mēbeles, būvniecības materiāli u. tml., tad valsts SEG emisiju uzskaitē veidojas oglekļa dioksīda piesaiste.

Tādējādi ar augstām nodokļu likmēm iecerēts samazināt vērtīga resursa eksportu uz citām valstīm un veicināt augstas pievienotās vērtības produktu radīšanu tepat Latvijā no vietējiem dabas resursiem, vienlaikus izpildot klimata mērķus.  

• Smilts un grants

Ar grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā iecerēts paaugstināt nodokļa likmes smiltij un smilts grantij, kas 2027. gada 1. janvārī būtu 0,55 eiro par m³ (patlaban – 0,44 eiro). Kā paskaidrots likumprojekta anotācijā, pašreizējās likmes neatbilst ekonomiskajai situācijai un arī pēc izmaiņām būs aptuveni trīs reizes zemākas nekā Igaunijā.

Finanšu ministrija aplēsusi, ka dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšana ļaus iekasēt papildu 0,5 miljonus eiro 2026. gadā, 26,8 miljonus eiro 2027. gadā un 26,8 miljonus eiro 2028. gadā.

Paaugstinās autoceļu lietošanas nodevu smagajiem kravas transportlīdzekļiem. Bezemisijas transportlīdzekļiem nodevu atcels

Likumprojekts “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” paredz paaugstināt autoceļu lietošanas nodevu (ALN) un ieviest citas izmaiņas, kuru mērķis citstarp ir veicināt videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu un pāreju uz citiem pārvadājumu veidiem, piemēram, dzelzceļu.

ANL tiek piemērota smagajiem kravas transportlīdzekļiem ar maksimālo pilno masu virs trim tonnām, kas pārvietojas pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. ALN ieņēmumi tiek novirzīti valsts autoceļu uzturēšanai un attīstībai.

Izmaiņas likumā paredz atbrīvot no ALN maksājuma bezemisiju transportlīdzekļus.

Likumprojekts paredz papildināt sarakstu, kurā uzskaitīti valsts galveno un reģionālo autoceļu posmi, par kā lietošanu maksājama nodeva, lai novērstu iespēju izvairīties no ALN maksājuma, apzināti izvēloties maršrutus, kas šobrīd atrodas ārpus nodevas piemērošanas teritorijas.

IZMAIŅAS LABKLĀJĪBAS JOMĀ

Izstrādājot valsts budžetu 2026. gadam, par vienu no trim prioritātēm valdība ir izvirzījusi demogrāfiju.

Atbalsta pasākumiem rasts papildu finansējums – 94,8 miljoni eiro.

Valsts budžeta projekta pavadošo likumprojektu paketē ir grozījumi, kas paredz pilnveidot atbalsta sistēmu ģimenēm ar bērniem, tai skaitā ievērojami tiks celts materiālais atbalsts ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem. Valdības līmenī ir panākta vienošanās par vairāku pabalstu apmēra celšanu, kas pēc valsts budžeta apstiprināšanas Saeimā tiks nostiprināti Ministru kabineta noteikumos.

Bērna piedzimšanas pabalsts – 600 eiro

Labklājības ministrija informē, ka, izstrādājot valsts budžetu 2026. gadam, valdība ir atbalstījusi priekšlikumu palielināt bērna piedzimšanas pabalstu no 421,17 eiro uz 600 eiro.

Ja Saeima atbalstīs priekšlikumu, tad Ministru kabinetam būs jāpieņem attiecīgi grozījumi MK noteikumos.1

Ģimenes valsts pabalstu izmaksās arī par koledžu un augstskolas studentiem līdz 20 gadu vecumam

Saskaņā ar pašreizējo kārtību ģimenes valsts pabalstu piešķir par bērnu, kas ir vecumā no viena gada līdz 16 gadiem. Pabalstu turpina izmaksāt no 16 gadiem līdz 20 gadu vecumam tikai tad, ja bērns mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā.

Plānotie grozījumi “Valsts sociālo pabalstu likumā” paredz, ka ģimenes valsts pabalstu izmaksās arī par bērnu līdz 20 gadu vecuma sasniegšanai, kas studē augstskolā pilna laika klātienē. Piemēram, tas nozīmē, ka pabalstu varēs saņemt arī par bērnu līdz 20 gadu vecumam, kurš mācās augstākās izglītības programmā koledžā.

Ģimenes valsts pabalsta apmērs ir atkarīgs no bērnu skaita. Piemēram, pabalsta apmērs par vienu bērnu ir 25 eiro, par diviem bērniem – 100 eiro (50 eiro par katru), par trim bērniem – 225 eiro (75 eiro par katru), savukārt par četriem bērniem – 400 eiro (100 eiro par katru). Atbilstoši tagadējam regulējumam, ja ģimenē ar vairākiem bērniem viens uzsāk mācības augstākās izglītības programmā, tad ģimenes valsts pabalsta kopējais apmērs var būtiski sarukt.

Pēc likuma grozījumu pieņemšanas Ministru kabinetam būs jāpieņem attiecīgi grozījumi MK noteikumos.2

Bērna kopšanas pabalstu piešķirs lielākā apmērā, bet līdz bērna pusotra gada vecumam

Patlaban spēkā esošā kārtība paredz, ka bērna kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu līdz divu gadu vecumam. Bērna kopšanas pabalsta apmērs par bērna kopšanu līdz pusotram gadam ir 171 eiro mēnesī, bet no pusotra gada līdz diviem gadiem – 42,69 eiro mēnesī.

Plānots, ka no 2026. gada bērna kopšanas pabalstu piešķirs par bērnu līdz pusotra gada vecumam, bet lielākā apmērā.

Likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” anotācijā norādīts, ka valdība atbalstījusi ieceri no 2026. gada 1. janvāra bērna kopšanas pabalstu līdz bērna pusotra gada vecumam sasaistīt ar 35% no ienākuma mediānas (no 2026. gada 1. janvāra ienākumu mediāna ir 850,02 eiro)3 un turpmāk tā apmēru pārskatīt ik pēc diviem gadiem. Labklājības ministrija informējusi, ka plānotais bērna kopšanas pabalsts apmērs par bērna kopšanu līdz pusotram gadam būs 298 eiro mēnesī.

Valsts sociālo pabalstu likuma pārejas noteikumos plānots noteikt, ka par bērnu, kas piedzimis līdz 2026. gada 2. novembrim, bērna kopšanas pabalstu piešķirs un izmaksās līdz dienai, kad bērns sasniedz divu gadu vecumu.

Pēc likuma grozījumu pieņemšanas Ministru kabinetam būs jāpieņem attiecīgi grozījumi MK noteikumos.4

Bērna kopšanas laikā strādājošie vecāku pabalstu saņems 75% apmērā arī nākamgad

Vecāku pabalsta saņēmēji, kuri izvēlēsies nedoties bērna kopšanas atvaļinājumā un turpināt strādāt, arī 2026. gadā saņems šo pabalstu 75% apmērā. To paredz grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.

Pieaugs materiālais atbalsts ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem

Labklājības ministrija informē, ka, izstrādājot valsts budžetu 2026. gadam, valdība ir atbalstījusi priekšlikumus pilnveidot un paplašināt materiālā atbalsta sistēmu ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Šie priekšlikumi vēl jāapstiprina Saeimā, pieņemot valsts budžetu.

Plānotie pabalsti ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem no 2026. gada

Pēc Saeimas akcepta valdībai būs jāveic izmaiņas attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos.5

Valsts veiks obligātās iemaksas par nestrādājošiem aizbildņiem pensiju, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai

Patlaban likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteic, ka valsts veic obligātās sociālās iemaksas pensiju, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai par personām, kuras saņem atlīdzību par:

• adoptējamā bērna aprūpi;
• audžuģimenes pienākumu pildīšanu.

Valsts šobrīd neveic obligātās iemaksas par nestrādājošām personām, kuras saņem atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu.

Tas nozīmē, ka nestrādājošas personas aizbildņa pienākumu pildīšanas periodā nav sociāli apdrošinātas un viņām nav tiesību saņemt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, ja iestājies apdrošināšanas risks. Šiem cilvēkiem neuzkrājas apdrošināšanas stāžs un neveidojas pensijas kapitāls.

Ar likumprojektu “Grozījumi likumā '”Par valsts sociālo apdrošināšanu”” iecerēts novērst šādu nevienlīdzīgu attieksmi un noteikt, ka turpmāk par nestrādājošām personām, kuras saņem atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu, no valsts pamatbudžeta tiks veiktas obligātās iemaksas pensijas, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai no objekta 171 eiro apmērā.

Likumprojekta izstrādātāji lēš, ka jaunā norma varētu skart ap 754 personu gadā.

IZDIENAS PENSIJU REFORMA

Izstrādājot valsts budžeta projektu 2026. gadam un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem, ir pieņemts lēmums reformēt izdienas pensiju sistēmu, padarot to taisnīgāku un ilgtspējīgāku.

Galvenās izmaiņas:

• pakāpeniska izdienas pensionēšanās vecuma un stāža palielināšana par pieciem gadiem no 2027. gada 1. janvāra;
• vienkāršāks un vienlīdzīgāks pensijas aprēķina modelis, kas balstīts pēdējo 10 gadu (120 mēnešu) vidējā mēneša darba samaksā ar noteiktu minimālo un maksimālo likmi;
• izdienas pensijas izmaksas pārtraukšana, sasniedzot vispārējo pensijas vecumu;
• tiesiskā skaidrība, nosakot, ka personas, kuras devušās izdienas pensijā, nevar turpināt darbu tajā pašā vai citā izdienas pensijas profesijā;
• vienota pieeja atvaļināšanai veselības stāvokļa dēļ, pamatojoties uz arodārsta konsīlija lēmumu;
• atsevišķām profesijām, piemēram, diplomātiem, kuri iegūs diplomāta rangu pēc 2027. gada 1. janvāra, tiesības uz izdienas pensiju nebūs.

Pēc līdzīga principa, bet ar nelielām atšķirībām, ņemot vērā dažādu profesiju specifiku, izdienas pensijas regulējumu plānots mainīt arī citām profesijām.

Ar izdienas pensiju reformu saistītie likumprojekti:

• “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”;
• “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā”;
• “Grozījumi Militārā dienesta likumā”;
• “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””;
• “Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā”;
• “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”;
• “Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā”;
• “Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā”;
• “Grozījumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā”.

Tiesnešiem un prokuroriem – speciālā pensija no 65 gadiem

Izdienas pensiju reforma skars arī tiesnešus un prokurorus. Ministru kabinets rosina šīm tiesu varai piederīgajām amatpersonām ieviest jaunu pensijas veidu – speciālo pensiju.

Saeimā ir iesniegts likumprojekts “Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums”, kas patlaban nav iekļauts valsts budžetu pavadošo likumprojektu paketē.

Lielākās izmaiņas skartu prokurorus, kuriem šobrīd ir tiesības uz izdienas pensiju jau 50 gadu vecumā, ja izdienas stāžs ir 20 gadu, no kuriem pēdējie 10 gadi nostrādāti prokurora amatā. Savukārt tiesnešiem arī patlaban likums paredz tiesības uz izdienas pensiju no 65 gadu vecuma, ja izdienas stāžs ir 20 gadi, no kuriem pēdējie 10 gadi nostrādāti tiesneša amatā vai tiesneša, kas amatā apstiprināts bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, ģenerālprokurora un tiesībsarga amatā.

Līdzīgi kā citām profesijām, tiesnešiem un prokuroriem nepieciešamo darba stāžu izdienas pensijai rosina pakāpeniski celt par pieciem gadiem. Savukārt izdienas pensionēšanās vecumu prokuroriem rosina celt pakāpeniski par sešiem mēnešiem katru gadu, sasniedzot 65 gadus 2056. gada 1. janvārī.

Jāuzsver, ka varas dalīšanas princips liedz izpildvarai vienpersoniski izlemt jautājumus, kas nozīmīgi ietekmē tiesu varas darbību un funkcionēšanu. Valsts pienākums ir sniegt pienācīgas garantijas tiesu neatkarības nodrošināšanai, kas ietver arī pienācīgu sociālo nodrošinājumu pēc amata atstāšanas.

Tieslietu padome jau ir aicinājusi nevirzīt reformu priekšlikumus steidzamības kārtībā, kā arī nesasaistīt tos ar 2026. gada budžeta likumprojektu paketi, aicinot uz izsvērtu rīcību un kvalitatīvu diskusiju šā jautājuma izskatīšanā.

IZMAIŅAS IZGLĪTĪBAS JOMĀ

Valsts finansējums pedagogu atalgojumam būs atkarīgs no kvantitatīvo rādītāju klašu grupās izpildes

Virzoties uz jauno skolu finansēšanas un pedagogu darba samaksas modeli “Programma skolā”, likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt:

• kritērijus izglītības pieejamībai;
• izglītības iestāžu, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības programmas, klašu grupu sadalījumu un skolēnu skaita kvantitatīvos rādītājus klašu grupās kā vienu no priekšnosacījumiem izglītības kvalitātei.

Likumprojektā paredzētās prasības attiektos uz pašvaldību, valsts augstskolu, citu juridisku personu un privātpersonu dibinātām vispārējās izglītības iestādēm, kā arī pašvaldību dibinātām profesionālās izglītības iestādēm, kas īsteno arī vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības programmas.

Ministru kabinetam būs arī jānosaka kārtība, kādā valsts piedalīsies pedagogu darba samaksas finansēšanā, ja izglītības iestāde neatbilst kvantitatīvajiem rādītājiem klašu grupās.

Likumprojekts paredz, ka uz pamata un vidējās izglītības iestādēm, kuras nenodrošina Ministru kabineta noteiktos kvantitatīvos rādītājus klašu grupās, neattieksies Izglītības likuma normas (59. panta otrā daļa un 60. panta trešā daļa) par pedagogu darba samaksas nodrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem. Tādā gadījumā pedagogu darba samaksu attiecīgajā klašu grupā nodrošinās no izglītības iestāžu dibinātāju budžeta līdzekļiem, bet valsts piedalīsies pedagogu darba samaksas finansēšanā, ievērojot Ministru kabineta noteiktus kritērijus un kārtību, paskaidrots likumprojekta anotācijā.

Likumprojekta izstrādātāja – Izglītības un zinātnes ministrija – grozījumu anotācijā atsaucas uz statistikas datiem un pētījumiem, kas apliecinot, ka izglītības ilgtspējai ir saistība ar izglītojamo skaitu klasē. “Esošais izglītības iestāžu tīkls veicina pedagogu slodžu sadrumstalotību, un pedagogu zemākās darba algas likmes celšana nenodrošina katram pedagogam jūtamu darba samaksas pieaugumu,” secināts likumprojekta anotācijā.

Tāpat anotācijā secināts: pašreizējā situācijā izglītības iestāžu dibinātāji, īpaši pašvaldības, paļaujoties uz principu, ka finansējums pedagogu darba samaksai no valsts sekos neatkarīgi no tā, vai skolu tīkls ir sakārtots un spēj nodrošināt daudzveidīgu un kvalitatīvu izglītību.

Jāpiebilst, ka minētā likumdošanas iniciatīva Saeimā tika iesniegta jau 2025. gada 30. maijā un ir guvusi konceptuālu Saeimas atbalstu pirmajā lasījumā. Grozījumi Izglītības likumā tagad ir iekļauti valsts budžetu pavadošo likumprojektu paketē, jo 2026. gadā ir rasts papildu finansējums – 45 miljoni eiro (no tiem 42 miljoni eiro paredzēti kā mērķdotācija pašvaldībām) – jaunā pedagogu darba samaksas modeļa “Programma skolā” ieviešanai.

Plāns ieviest jaunu skolu finansēšanas modeli tiek vērtēts dažādi. Piemēram, Latvijas Privātskolu asociācija pauž bažas, ka “IZM izstrādātie grozījumi Izglītības likumā rada draudus Latvijas privātskolu nākotnei”.

Transformēs Augstākās izglītības padomes darbību

Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” paredz līdz 2026. gada 1. septembrim transformēt Augstākās izglītības padomi (AIP).

Savukārt “Grozījums Profesionālās izglītības likumā” plāno, ka no nākamā gada septembra, dibinot, reorganizējot vai likvidējot valsts koledžu, vairs nebūs vajadzīgs AIP atzinums.

Priekšlikums paredz no 2026. gada 1. septembra pārtraukt AIP darbību pašreizējā formātā, tās padomdevēja funkcijas integrējot Cilvēkkapitāla attīstības padomes (CAP)6 darbā, bet atlikušās administratīvās funkcijas deleģējot citām institūcijām atbilstoši to kompetencei – Akadēmiskās informācijas centram un pašām augstskolām.

“Pēdējo gadu laikā īstenotās reformas, tostarp augstskolu padomju ieviešana, institucionālā akreditācija, doktorantūras un institucionālā finansējuma modeļa maiņa, ir mainījušas nozares pārvaldības sistēmu. Daļa AIP īstenoto funkciju vairs neatbilst mūsdienu vajadzībām vai pārklājas ar citu institūciju kompetenci,” skaidro Izglītības un zinātnes ministrija.

Ministrija iecerējusi, ka pēc AIP pārveides:

• valsts pasūtījums augstākajā izglītībā tiks ciešāk sasaistīts ar darba tirgus vajadzībām;
• tiks stiprināta sadarbība starp ministrijām, darba devējiem un akadēmisko sektoru CAP ietvaros;
• tiks samazināts birokrātiskais slogs augstskolām un valsts pārvaldei;
• tiks ietaupīti valsts budžeta līdzekļi – 43,9 tūkstoši eiro 2026. gadā un 131,7 tūkstoši eiro katru gadu turpmāk.

Veidos Valsts aizsardzības un drošības fondu

Saeimā iesniegtais Valsts aizsardzības un drošības fonda likumprojekts paredz izveidot jaunu finansēšanas mehānismu, kura mērķis būtu nodrošināt papildu finansējumu valsts aizsardzības spēju attīstībai un sabiedrības noturības stiprināšanai.

Likumā tiks noteikta Valsts aizsardzības un drošības fonda izveides, finansēšanas, pārvaldības un līdzekļu izmantošanas kārtība.

Valsts aizsardzības un drošības fonda līdzekļus veidos valsts budžeta līdzekļi, fizisko un juridisko personu ziedojumi, ārvalstu finanšu palīdzība u. c. ieņēmumu avoti.

Jaunizveidotā fonda līdzekļus varēs izmantot Nacionālo bruņoto spēku attīstībai, aizsardzības industrijas projektiem, visaptverošas valsts aizsardzības stiprināšanai, militārās mobilitātes un divējāda lietojuma infrastruktūras projektiem, militārajam atbalstam Ukrainai, civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldībai, Ārlietu ministrijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību fiziskās informācijas un drošības sistēmu darbības uzturēšanai.

VALSTS PĀRVALDES IESTĀŽU REORGANIZĀCIJA

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju pievienos Valsts ieņēmumu dienestam

Grozot vairākus likumus, plānots no 2026. gada 1. aprīļa Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju pievienot Valsts ieņēmumu dienestam (VID).

Patlaban azartspēļu nozari Latvijā uzrauga divas Finanšu ministrijas pārvaldītas iestādes:

• Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija nodrošina, lai tiktu ievēroti normatīvie akti azartspēļu jomā, kā arī licencē un uzrauga azartspēļu organizētājus;
• Valsts ieņēmumu dienests administrē nodokļu nomaksu un uzraudzību azartspēļu, loteriju un izložu jomā.

Iecerēts, ka pēc iestāžu apvienošanas samazināsies institucionālā sadrumstalotība, uzraudzības sistēma kļūs vienkāršāka, caurskatāmāka un līdz ar to – kvalitatīvāka.

Nodokļu un muitas policiju turpmāk pārraudzīs iekšlietu ministrs

Likumprojekts “Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā” paredz, ka ar 2026. gada 1. janvāri  Nodokļu un muitas policiju nodos iekšlietu ministra pārraudzībā.

“Institucionālās padotības maiņa stiprinās iestādes sadarbību ar citām iekšlietu resora tiesībaizsardzības iestādēm, tostarp Valsts policiju, Iekšējās drošības biroju un Valsts drošības dienestu, kā arī nodrošinās vienotu pieeju finanšu noziegumu izmeklēšanā un novēršanā.

Līdz ar grozījumiem tiek nodrošināta skaidrāka atbildības sadale starp Finanšu ministriju, kas turpina veidot nodokļu un muitas politiku, un Iekšlietu ministriju, kas atbild par noziedzības novēršanas un apkarošanas politiku. Tas samazinās institucionālo sadrumstalotību un stiprinās starpresoru sadarbību valsts drošības jomā,” informē Iekšlietu ministrija.

CITAS IZMAIŅAS

Ārējās sauszemes robežas uzraudzības tehnisko līdzekļu darbības nodrošināšana

Šobrīd Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likums paredz, ka valsts ārējās sauszemes robežas tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi un ieviešanu organizē un nodrošina valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC), taču nav noteikts, kam jānodrošina sistēmas darbība.

Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” paredz, ka valsts ārējās sauszemes robežas uzraudzības tehnisko līdzekļu – klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu un ar tām saistītās infrastruktūras (tehnoloģiskās infrastruktūras) – darbību nodrošinās Valsts robežsardze, kas būs tiesīga noslēgt deleģēšanas līgumu par tehnoloģiskās infrastruktūras uzturēšanu ar LVRTC.

VID pakāpeniski pārtrauks nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu

Likumprojekts “Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā” precizē Valsts ieņēmuma dienesta kompetences apjomu rīcībā ar valsts piekritīgo mantu.

Šobrīd spēkā esošais regulējums noteic, ka VID uzdevums ir uzskaitīt valstij piekritīgo mantu, nodrošināt kontroli pār tās realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā, kas ir nodokļu un muitas administrācijai neraksturīga funkcija.

Ar grozījumiem vairākos likumos plānots precizēt VID kompetenci ar valstij piekritīgo mantu līdz 2027. gada 1. janvārim, kad nodokļu administrācija pilnībā pārstās nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu.

VID atteikšanās no rīcības ar valstij piekritīgo mantu plānota pakāpeniski: no 2026. gada 1. janvāra VAS “Valsts nekustamie īpašumi” nodrošinās rīcību ar valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kustamo mantu, bezķermeniskām lietām un rīcību ar konfiscēto mantu, kura tiek realizēta, pamatojoties uz ES dalībvalsts vai ārvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma pamata, tai skaitā valstij piekritīgās kustamās mantas uzskaiti, glabāšanu, iznīcināšanu, nodošanu bez maksas, realizēšanu, izņemot finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kā arī Ministru kabineta noteikumu Nr. 901 “Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu” 5.3. sadaļas 35.1.– 35.3. apakšpunktā minēto mantu (tajā skaitā alkoholu, cigaretēm, nevērtīgu, izplatīšanai aizliegtu mantu un mantu, kurai beidzies derīguma termiņš).

2026. gadā VID turpinās īstenot tai normatīvos aktos noteikto rīcību ar valstij piekritīgajiem finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem, kā arī iznīcināmo valstij piekritīgo kustamo mantu līdz turpmākam lēmumam.

Izmaiņas paredz likumprojekti:

• “Grozījumi Valsts ieņēmumu dienesta likumā”;
• “Grozījumi likumā “Par valsts policiju””;
• “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā”;
• “Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Plānots noteikt, ka PVD nekontrolēs mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas vietas

Veterinārmedicīnas likums šobrīd paredz PVD valsts vecāko inspektoru un valsts inspektoru tiesības atbilstoši viņu kompetencei kontrolēt mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību ievērošanu, ja ir aizdomas vai sūdzības par normatīvo aktu pārkāpumiem.

Ar grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā plānots no 2026. gada 1. jūlija izslēgt minēto normu. Likumprojekta anotācijā pausts viedoklis, ka augsti kvalificētus PVD speciālistus ar veterinārmedicīnisko izglītību neesot lietderīgi iesaistīt mājdzīvnieku turēšanas vietu kontrolē, lai pārliecinātos par vispārīgo dzīvnieku labturības prasību ievērošanu.

Turklāt pašreizējais regulējums dublē šīs funkcijas ar pašvaldību policiju. Proti, Dzīvnieku aizsardzības likuma 9. panta pirmās daļas 3. punkts paredz, ka pašvaldība uzrauga un kontrolē šā likuma prasību ievērošanu attiecībā uz mājdzīvnieku labturību to administratīvajā teritorijā. Tāpēc likumprojektā “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” tiek rosināts noteikt, ka PVD šā likuma prasību ievērošanu attiecībā uz mājdzīvnieku labturību uzrauga un kontrolē valsts veterinārās uzraudzības objektos, bet ne gadījumos, kad ir aizdomas vai sūdzības par normatīvo aktu pārkāpumiem.

Mājdzīvnieku turēšanas vietu kontrolei PVD gadā tērē 165 690 eiro. Piemēram, 2024. gadā par iespējamiem mājdzīvnieku labturības vai turēšanas prasību pārkāpumiem tika saņemti 1345 iesniegumi un veiktas 2210 pārbaudes.

Plānotās izmaiņas raisīja diskusijas 7. oktobra Ministru kabineta sēdē. Latvijas Pašvaldību savienība norādīja, ka tādējādi PVD izmaksas tiek pārnestas uz pašvaldību pleciem, turklāt pašvaldību policijai nav kompetences novērtēt dažādu mājas dzīvnieku specifiskās vajadzības.

Atsevišķas pārtikas uzraudzības funkcijas varēs deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai

Lai mazinātu administratīvo slogu valsts pārvaldē un optimizētu valsts budžeta izdevumus, likumprojekti “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” un “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” paredz, ka dzīvnieku liemeņu atbilstības novērtēšanu apstrādes kvalitātes un klasifikācijas prasībām un cenu paziņošanas atbilstības novērtēšanu varēs deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai.

Līdz šim ik gadu vidēji tiek veiktas 102 dzīvnieku liemeņu klasifikācijas atbilstības novērtēšanas plānveida pārbaudes, vienas pārbaudes vidējais laiks – 2,4 stundas, bet vienas darba stundas izmaksas ir 26,30 eiro, liecina grozījumu anotācijā apkopotā informācija.

Noteiks samērīgu administratīvo sodu par mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanas pārkāpumiem

Dzīvnieku aizsardzības likums patlaban paredz, ka par mājdzīvnieku pārvadāšanas sabiedriskajā transportlīdzeklī prasību pārkāpumiem piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz 250 eiro, bet juridiskajai personai – no 110 līdz 500 eiro. Situācijās, kad tika konstatēti mājdzīvnieku pārvadāšanas noteikumu pārkāpumi privātā transportlīdzeklī (kas nav sabiedriskais transportlīdzeklis), piemēroja administratīvo atbildību par labturības prasību pārkāpšanu. Tā ir norma, kas paredz naudas sodu fiziskajām personām līdz 1750 eiro, bet juridiskajām personām – no 110 līdz 2500 eiro. Tas ir radījis lielu sašutumu sabiedrībā, teikts likumprojekta anotācijā.

Plānotās izmaiņas likumā paredz precizēt naudas soda apmēru par mājdzīvnieku pārvadāšanas pārkāpumiem transportlīdzeklī (gan sabiedriskajā, gan privātajā), kas būtu 70 eiro fiziskām personām, bet juridiskām personām – no 110 līdz 200 eiro.

Mainīs prasības rīcībai ar bīstamu suni

Likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” paredz likvidēt suņa bīstamības izvērtēšanas komisiju un ieviest alternatīvu regulējumu.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, līdzšinējā sistēma, kādā suni atzīst par bīstamu, un prasības bīstama suņa turēšanai nepasargā sabiedrību no suņu uzbrukumiem un nav efektīva. Suņa bīstamības izvērtēšanas process tiek uzsākts, kad kaitējums cilvēkam vai citam dzīvniekam jau nodarīts. Turklāt, ja suns ir atzīts par bīstamu, tad neesot iespējams izkontrolēt, vai ikdienā tiek ievērotas tā turēšanas prasības.

Pašreizējā likumprojekta redakcijā tiek rosināts papildināt likumu ar 18.⁶ pantu un noteikt, ka par suni, kurš uzbrucis citam dzīvniekam vai cilvēkam un kura īpašnieks ir sodīts saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 58. pantu (par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ar ko citam dzīvniekam nodarīts fizisks kaitējums vai cilvēkam nodarīts fizisks vai materiāls kaitējums) vai Krimināllikuma 230.¹ pantu (par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā cietušajam nodarīts vidējs vai smags miesas bojājums vai iestājusies cilvēka nāve), dzīvnieku reģistra datubāzē izdara  attiecīgu atzīmi. Savukārt uzbrukušā suņa saimniekam būs pienākums iziet apmācību dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā un nodrošināt uzbrukušā suņa apmācību, tajā piedaloties personīgi.

Likumā rosina noteikt, ka suni, kurš cilvēkam nodarījis smagus miesas bojājumus vai izraisījis tā nāvi un kura īpašnieks ir sodīts saskaņā ar Krimināllikuma 230.¹ panta otro daļu (izraisījis smagus miesas bojājumus vai cilvēka nāvi), eitanizē. 

Ministru kabinetam būs jāizstrādā uzbrukušā suņa apmācības programmas noteikumi, kā arī dzīvniekam nodarītā kaitējuma apmēra novērtēšanas kritērijus un kārtību, kādā sniedz atzinumu par dzīvniekam nodarīto kaitējumu.

Būtiski samazinās finansējumu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam

Atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā 2026. gada valsts budžetā ir paredzēts finansējums 39,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par gandrīz 25 miljoniem eiro mazāk, salīdzinot ar 2025. gadu, kad šim mērķim tika paredzēti 65 miljoni eiro.

Likumprojektā “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” ir pārskatīti līdz šim paredzētie atbalsta veidi un apjoms Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā. Izmaiņas likumā izstrādātas, lai 2026. gadā nodrošinātu atbalsta pasākumu sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā saskaņā ar aktuālo situāciju un valsts budžeta iespējām.

1 Bērna piedzimšanas pabalsta apmēru nosaka MK noteikumi Nr. 1546 “Noteikumi par bērna piedzimšanas pabalsta piešķiršanas un izmaksāšanas kārtību”.

2 Ģimenes valsts pabalsta izmaksas kārtību regulē MK noteikumi Nr. 864 “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā ģimenes valsts pabalstu un piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti”.

3 Skat.: https://www.lm.gov.lv/lv/minimalo-ienakumu-limenis.

4 Piemēram, MK noteikumos Nr. 1609 “Noteikumi par bērna kopšanas pabalsta un piemaksas pie bērna kopšanas pabalsta un vecāku pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību”.

5 Piemēram, MK noteikumos Nr. 1643 “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā pabalstu aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai”; Nr. 752 “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi un piemaksu par vienlaikus vairāku adoptējamo bērnu aprūpi un uzraudzību”; Nr. 1533 ““Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par bērna adopciju”; Nr. 1549 “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu”; Nr. 1600 “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu” u. c.

6 Cilvēkkapitāla attīstības padome ir koleģiāla institūcija, kas izveidota, lai īstenotu saskaņotu starpresoru sadarbību un pieņemtu lēmumus nepieciešamo darba tirgus pārkārtojumu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā, veicinot cilvēkresursu attīstību un pieejamību atbilstoši nākotnes darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības strukturālām pārmaiņām augstākas pievienotās vērtības radīšanai, kas dotu labumu sabiedrībai kopumā.