FOTO: Gatis Rozenfelds, Valsts kanceleja.
Ministru kabinets otrdien, 14. oktobrī, apstiprināja likumprojektu “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”. 2026. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 16,1 miljarda, savukārt izdevumi – 17,9 miljardu eiro apmērā. Par budžeta prioritārajiem attīstības virzieniem noteikta drošība, demogrāfija un kvalitatīva izglītība – šīm jomām nākamgad paredzēts lielāks finansējums. Finanšu ministrijas sniegtā informācija liecina, ka 2026. gadā plānots arī vēsturiski augstākais Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju apjoms – vairāk nekā viens miljards eiro –, kā arī pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 151,4 miljoniem eiro.
2026. gadā valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem – par 804,3 miljoniem eiro.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi – 13,2 miljardus eiro.
Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 5,1 miljarda eiro apmērā.
Kopumā, salīdzinot ar 2025. gada budžetu, nākamgad plānotais valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu, akcentē Finanšu ministrija.
Turklāt papildu finansējums Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un citiem prioritārajiem pasākumiem rasts situācijā, kad pēc 2025. gadā īstenotās darbaspēka nodokļu reformas budžeta ieņēmumi 2025.–2028. gadā saruks par aptuveni vienu miljardu eiro.
Kā uzsvēris finanšu ministrs Arvils Ašeradens, tas panākts, samazinot publiskās pārvaldes izdevumus par vairāk nekā 800 miljoniem eiro trīs gadu periodā, vienlaikus nepalielinot pamatnodokļus.
2026. gadā valsts budžeta izdevumi samazināti par 233 miljoniem eiro.
Kopumā 2026. gadā valdības noteiktajām prioritātēm papildus paredzēti papildu 693,5 miljoni eiro, 2027. gadā – 724,8 miljoni eiro, bet 2028. gadā finansējums pieaugs līdz 935,9 miljoniem eiro.
|
Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju un nepieciešamību stiprināt valsts aizsardzības spējas, valdības noteiktajai valsts budžeta prioritātei – drošībai – 2026. gada valsts budžetā paredzēts papildu finansējums 448,3 miljonu eiro apmērā, kas bija iespējams, pateicoties valsts izņēmuma klauzulas aktivizēšanai ES līmenī. 2027. gadā šim nolūkam plānots novirzīt papildu 507,7 miljonus eiro, savukārt 2028. gadā – 720,5 miljonus eiro.
Kopējais 2026. gada aizsardzības finansējums sasniegs 2,2 miljardus eiro.
Aizsardzības un iekšējās drošības pasākumu īstenošanai paredzētais finansējums ļaus aizsardzības izdevumiem nākamajā gadā sasniegt 4,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2027. gadā – 5%, bet 2028. gadā – 4,9% no IKP.
Šie līdzekļi tiks novirzīti Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju stiprināšanai, tai skaitā ekipējuma un tehnikas iegādei, karavīru un zemessargu apmācībai, militārās infrastruktūras un robežas aizsardzības sistēmu attīstībai, vietējās aizsardzības industrijas izaugsmei un jaunu darbavietu radīšanai.
|
|
Papildu 94,8 miljoni eiro tiks novirzīti atbalstam ģimenēm ar bērniem un mātes un bērna veselības aprūpes uzlabošanai, nodrošinot pabalstu palielinājumu, labāku pakalpojumu pieejamību un lielāku sociālo drošību, informē Finanšu ministrija.
Atbilstoši informatīvajā ziņojumā “Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2026. gadam” (pieņemts Ministru kabinetā 2025. gada 14. oktobrī) sniegtajai informācijai demogrāfijas veicināšanai rasts papildu finansējums:
Ministru kabinetā ir apstiprināti valsts budžetu pavadošie likumprojekti, kas paredz no 2026. gada pilnveidot materiālo atbalstu ģimenēm ar bērniem, tai skaitā:
Nākamā gada finansējums veselības funkcijai pieaugs par 27,9 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2025. gadu, un kopā veidos 1,9 miljardus eiro.
|
Plašāk par tēmu >> |
2026. gadā ir rasts papildu finansējums – 45 miljoni eiro (no tiem 42 miljoni eiro paredzēti kā mērķdotācija pašvaldībām) – jaunā pedagogu darba samaksas modeļa “Programma skolā” ieviešanai.
Savukārt vēl citiem prioritārajiem pasākumiem finansējums 2026. gadā plānots 105,4 miljonu eiro apmērā.
To skaitā, piemēram, papildu finansējums:
Pieņemot 2026. gada valsts budžetu, valdība akcentē apņemšanos necelt pamatnodokļus.
No nākamā gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam pilotprojekta veidā līdz 12% tiks samazināts PVN pārtikas produktiem – maizei, pienam, olām, svaigai putna gaļai.
Vienlaikus turpmākajos trīs gados ir gaidāms straujāks akcīzes nodokļa pieaugums veselībai kaitīgai precēm – alkoholam, tabakai, cukurotajiem dzērieniem. No 2026. gada plānots paaugstināt azartspēļu nodokla likmes.
Plānots, ka 2026. gadā par 40 eiro pieaugs minimālā alga, sasniedzot 780 eiro (šobrīd – 740 eiro).
Par 40 eiro pieaugs arī ar nodokli neapliekamais minimums, kas nākamgad plānots 550 eiro mēnesī (patlaban – 510 eiro).
2026. gadā par 30 eiro pieaugs valsts garantēto uzturlīdzekļu apmērs par katru bērnu, ko no valsts budžeta līdzekļiem izmaksā Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija.
Sastādot valsts budžetu, ņemts vērā, ka arī 2026. gadā jāturpina pārskatīt minimālo ienākumu sliekšņi, kurus ņem vērā, nosakot valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, minimālās pensijas, garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta apmēru, trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņus, kā arī pabalstus pilngadību sasniegušam bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes (institūcijā, audžuģimenē vai pie aizbildņa) beigšanās.
Informācija par pārskatītajiem minimālo ienākumu sliekšņiem 2026. gadā pieejami Labklājības ministrijas mājaslapā: https://www.lm.gov.lv/lv/minimalo-ienakumu-limenis.
2026. gadā turpināsies pakāpeniskā piemaksu piešķiršana pie vecuma un invaliditātes pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Piemaksas atjaunošana tiek veikta atbilstoši pensijas piešķiršanas gadiem. 2026. gadā tās tiks piešķirtas cilvēkiem, kas devās pensijā 2018., 2019. un 2020. gadā.
|
|
Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas fonda (AF) finansējums arī 2026. gadā būs viens no nozīmīgākajiem Latvijas ekonomikas izaugsmes virzītājiem.
2026. gadā ES fondu un AF investīciju apjomi būs Latvijā vēsturiski augstākajā līmenī, pārsniedzot vienu miljardu eiro, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējos periodos. Ar šo līdzekļu palīdzību turpināsies ieguldījumi drošības stiprināšanā, reģionu attīstībā, infrastruktūrā, produktivitātē, eksporta veicināšanā un cilvēkkapitāla konkurētspējas veicināšanā, informē Finanšu ministrija.
Latvijā turpinās arī citas ārvalstu finanšu palīdzības programmas. Šveices finanšu palīdzības ietvaros līdz 2029. gadam paredzēti 49,8 miljoni eiro, tai skaitā Šveices grants 42,4 miljoni eiro un valsts budžeta līdzfinansējums četrās programmās: bērnu vēža aprūpes pilnveidei, piesārņoto teritoriju sanācijai, lietišķajai pētniecībai un darba vidē balstītu mācību attīstībai.
Savukārt jaunajā EEZ un Norvēģijas grantu periodā līdz 2031. gadam Latvijai būs iespēja ieguldīt mērķētās investīcijās trīs prioritārajās jomās virs 100 miljonu eiro kopā ar valsts budžeta līdzfinansējumu.
Vietējās attīstības un noturības stiprināšanā tiks ieguldīti 43 miljoni eiro. Zaļajās inovācijās tiks ieguldīti 27,5 miljoni eiro, tostarp atbalstam uzņēmējdarbībai un piesārņotu vietu sanācijai. Savukārt 15 miljoni eiro tiks novirzīti korekcijas dienestu programmai – sieviešu cietuma būvniecībai, korekcijas dienestu stiprināšanai un rehabilitācijas pakalpojumiem bērniem ar atkarībām no apreibinošām vielām.
Šie ārvalstu ieguldījumi papildina ES fondu finansējumu, mazinot valsts budžeta slogu un nodrošinot ilgtermiņa ieguldījumus valsts drošībā un sabiedrības labklājībā.
|
Plašāk par tēmu >> |
Finanšu ministrija informē, ka pašvaldībām nākamajos gados prognozēts stabils nodokļu ieņēmumu kāpums – 2026. gadā kopā ar kompensāciju to pieaugums veidos 151,4 miljonus eiro jeb 6,1%.
Parakstot Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokolu par 2026. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2026.–2028. gadam, puses vienojušās, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) prognoze tiks nodrošināta pilnā apmērā un ieņēmumi, kas pārsniegs garantēto apmēru, tiks novirzīti pašvaldību aizņēmumu saistību dzēšanai, stiprinot vietvaru finanšu ilgtspēju un atbalstot sabalansētu reģionālo attīstību.
IIN proporcija arī nākamgad būs 78% pašvaldībām un 22% – valstij.
Savukārt atšķirīgi viedokļi paliek jautājumā par darbaspēka nodokļu reformas radītās ietekmes kompensāciju pašvaldībām, to paredzot tādā apmērā, kā noteikts parakstītajā 2025. gada valdības un LPS vienošanās un domstarpību protokolā.
Nākamgad paredzēts papildu finansējums trīs miljonu eiro apmērā drošības stiprināšanai pie Eiropas Savienības ārējās robežas esošajās pašvaldībās – Ludzas novadam gandrīz viens miljons eiro, Krāslavas novadam vairāk nekā 780 tūkstoši eiro, Balvu novadam vairāk nekā 580 tūkstoši eiro, Alūksnes novadam 383 tūkstoši eiro, bet Augšdaugavas novadam 265 tūkstoši eiro.
|
|
