Ko paredz Eiropas Komisijas plāns Eiropas aizsardzības spēju stiprināšanai

Eiropas Komisija (Komisija) ir Eiropas Savienības (ES) izpildiestāde, kas pārstāv ES kopējās intereses, ir atbildīga par jaunu ES tiesību aktu priekšlikumu izstrādi, uzrauga ES pieņemto līgumu, regulu, direktīvu un lēmumu īstenošanu, kā arī pārvalda ES ikgadējo budžetu un pārstāv ES intereses sarunās ar starptautiskām organizācijām.

Reaģējot uz ģeopolitisko situāciju Eiropā, kā arī Amerikas Savienoto Valstu pieprasījumu Eiropai pašai uzņemties lielāku atbildību par savu aizsardzību, šā gada 4. martā Komisija informēja par “ReArm Europe / Gatavība 2030” plānu, kas paredz stiprināt Eiropas mēroga aizsardzības spējas, izmantojot jaunas finanšu iespējas. 

Ziņots, ka plāns paver iespēju mobilizēt gandrīz 800 miljardus eiro Eiropas drošības un noturības stiprināšanai. Turpinot uzņemto kursu, 19. martā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēta Komisijas “Baltā grāmata par Eiropas aizsardzību / Gatavību 2030” (Baltā grāmata), kurā ir izklāstīta jaunā pieeja aizsardzībai un apzinātas investīciju vajadzības.

Investīcijas Eiropas aizsardzības industrijā Urzula fon der Leiena Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Foto: Wiktor Dabkowski (ZUMA Press Wire/ScanPix). Laikmets, ko raksturoja “miera dividendes”, jau sen ir pagājis. Drošības arhitektūru, uz kuru mēs paļāvāmies, vairs nevar uzskatīt par pašsaprotamu. Eiropa ir gatava rīkoties. Mums jāinvestē aizsardzībā, jāstiprina savas spējas un jāīsteno proaktīva pieeja drošībai. Mēs rīkojamies izlēmīgi, proti, nākam klajā ar ceļvedi “Gatavība 2030. gadā”, kurā ir paredzēti lielāki aizsardzības izdevumi un ievērojamas investīcijas Eiropas aizsardzības industrijā. Mums jāpērk vairāk Eiropas preču. Jo tas nozīmē Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un industriālās bāzes stiprināšanu. Tas nozīmē inovācijas stimulēšanu. Un tas savukārt nozīmē, ka tiek izveidots ES mēroga tirgus aizsardzības ekipējuma jomā.

Ar plānoto pasākumu kopumu paredzēts, ka, vēlākais, līdz 2030. gadam Eiropai būs spēcīgas un pietiekamas aizsardzības pozīcijas.

Tāpat Baltajā grāmatā skaidrots, ka investīcijas aizsardzības jomā pozitīvi ietekmēs arī ekonomiku, veicinot konkurētspēju, jaunu darbavietu radīšanu un inovācijas daudzās nozarēs – no aeronautikas līdz mākslīgajam intelektam.

Eiropai jābūt gatavai arī visnelabvēlīgākajiem scenārijiem

Komisijas priekšsēdētāja jau iepriekš ir paudusi: pēdējos gados atklājies, ka Eiropas militārajās spējās hroniski ieguldīts pārāk maz līdzekļu un izdevumi nav bijuši efektīvi.

Baltajā grāmatā ir izklāstīti Komisijas piedāvātie risinājumi, kā novērst trūkumus kritiskajās spējās un veidot spēcīgu aizsardzības industriālo bāzi.

Tajā ir ierosināti veidi, kā dalībvalstis var veikt vērienīgas investīcijas aizsardzībā, iepirkt aizsardzības sistēmas un ilgtermiņā palielināt Eiropas aizsardzības industrijas sagatavotību, vienlaikus turpinot atbalstīt Ukrainu, lai tā spētu aizstāvēties pret Krievijas agresiju.

Baltajā grāmatā gan uzsvērts, ka ES ir un paliek miera projekts, taču ES jāspēj aizsargāt savus pilsoņus un vērtības.

Baltajā grāmatā ir izklāstīti šādi darbības virzieni:

• novērst spēju nepietiekamību, galveno uzmanību pievēršot kritiski svarīgajām spējām, ko apzinājušas dalībvalstis;
• atbalstīt Eiropas aizsardzības industriju, kas panākams ar pieprasījuma agregēšanu jeb sakopošanu un kopdarbīgiem iepirkumiem;
• atbalstīt Ukrainu, palielinot militāro palīdzību un panākot Eiropas un Ukrainas aizsardzības industrijas dziļāku integrāciju;
• padziļināt ES mēroga tirgu aizsardzības jomā, tostarp vienkāršojot noteikumus;
• paātrināt aizsardzības jomas pārveidi, izmantojot revolucionārus inovācijas risinājumus, piemēram, mākslīgo intelektu un kvantu tehnoloģiju;
• pastiprināt Eiropas sagatavotību visnelabvēlīgākajiem scenārijiem, uzlabojot militāro mobilitāti un krājumu veidošanu un nostiprinot ārējās robežas, it īpaši sauszemes robežu ar Krieviju un Baltkrieviju;
• stiprināt partnerību ar līdzīgi domājošām valstīm visā pasaulē.

“Austrumu robežas vairoga” projekts Valdis Dombrovskis Eiropas Komisijas ekonomikas un produktivitātes komisārs Foto: Simon Wohlfahrt (AFP/ScanPix). Pasaule ir mainījusies, un līdz ar to jāmainās arī Eiropai. Mūsu drošība un labklājība ir savstarpēji saistītas, un to stiprināšanai mums ir plāns “ReArm Europe”. Esam aktivizējuši valsts izņēmuma klauzulu – tas ir koordinēts un mērķtiecīgs pagaidu pasākums, kas dod iespēju palielināt investīcijas aizsardzībā valsts un ES līmenī.  Tas ļaus ES valstīm veikt nepieciešamās investīcijas mūsu aizsardzības spēju un rūpniecības stiprināšanā, turklāt tērēt ne tikai vairāk, bet arī labāk, jo to darīsim visi kopā. Šādā veidā veicināsim ekonomikas izaugsmi un inovācijas un radīsim jaunas darbvietas. Eiropa – no mūsu aizsardzības nozares darbiniekiem līdz karavīriem pie mūsu robežām – tiks galā ar šo uzdevumu. Vienlaikus mēs uzraudzīsim ES dalībvalstu budžetu fiskālo ilgtspēju, kas ir būtiska mūsu ekonomikas stabilitātei un noturīgai attīstībai. Latvijai ir ļoti nozīmīgi, ka jaunajā stratēģijā kā prioritāte īpaši izcelta ES austrumu robežas stiprināšana, lai kopā ar mūsu sabiedrotajiem efektīvi novērstu jebkādus Krievijas un Baltkrievijas radītos draudus. Tā sauktais “Austrumu robežas vairoga” projekts paredz veidot integrētu ES ārējās robežas pārvaldību posmos, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Tas ietver fizisku nocietinājumu un šķēršļu izvietošanu, infrastruktūras attīstību, modernas un integrētas robežapsardzes sistēmas izveidi, kā arī citus drošības pasākumus. Eiropas Savienība nosūta spēcīgu signālu Latvijas, Somijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas iedzīvotājiem – mūsu valstu robeža ir arī ES ārējā robeža, kuru Eiropa ir gatava kopīgi nocietināt.

Apbruņošanās plāna virzieni

Plāna “ReArm Europe / Gatavība 2030” ietvars paredz:1

Publisko finansējumu aizsardzības jomai valstu līmenī

Komisija atbilstoši ES fiskālajiem noteikumiem aicina dalībvalstis aktivizēt Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzēto valsts izņēmuma klauzulu, kas dalībvalstīm pavērtu papildu budžeta iespējas, lai tās varētu palielināt savus aizsardzības izdevumus.

Fiskālās stabilitātes ievērošanas nolūkā atkāpes no neto izdevumu virzības:

1. aprobežosies tikai ar aizsardzības izdevumu palielinājumu; sākumpunkts būs tādi izdevumi, kas valdības funkciju klasifikācijā (COFOG) tiek definēti statistikas kategorijā “Aizsardzība”; 
2. nepārsniegs 1,5% no IKP par katru gadu, kurā tiek aktivizēta valsts izņēmuma klauzula;
3. nepārsniegs četru gadu laikposmu.

Jaunu instrumentu rīcībai Eiropas drošības jomā (SAFE)

Komisija, ņemot vērā pašreizējos ārkārtas apstākļus un izmantojot savu iedibināto vienoto finansēšanas pieeju, kapitāla tirgos piesaistīs līdz 150 miljardiem eiro, lai palīdzētu ES dalībvalstīm strauji un ievērojamā apmērā palielināt ieguldījumus Eiropas aizsardzības spējās.

Paredzēts, ka:

• līdzekļi pēc pieprasījuma tiks izmaksāti ieinteresētajām dalībvalstīm, balstoties uz valsts plāniem;
• līdzekļi tiks izmaksāti kā cenas ziņā konkurētspējīgi un strukturēti ilgtermiņa aizdevumi, kas saņēmējām dalībvalstīm būs jāatmaksā;
• aizdevumi tiks garantēti no ES budžeta “manevrēšanas telpas”.2

Instruments SAFE ļaus:

• dalībvalstīm rīkot kopīgu iepirkumu no Eiropas aizsardzības industrijas, kas palīdzēs nodrošināt paredzamību un samazināt izmaksas;
• piedalīties kopīgajos iepirkumos Ukrainai un EBTA/EEZ valstīm un iegādāties aprīkojumu no šo valstu aizsardzības industrijas;
• piedalīties kopīgajos iepirkumos valstīm, kas pievienojas ES, kandidātvalstīm, potenciālajām kandidātvalstīm un valstīm, kuras noslēgušas drošības un aizsardzības partnerības ar ES, tādējādi palīdzot palielināt kopējo pieprasījumu. Vienlaikus minētās valstis varēs arī risināt sarunas par specifiskiem, savstarpēji izdevīgiem nolīgumiem par savas aizsardzības industrijas līdzdalību šādos iepirkumos.

Aizdevumi paredzēti aizsardzības sistēmu iegādei, tajā skaitā arī ražošanas iespējām, fokusējoties uz noteiktajām prioritārajām jomām:

• gaisa un pretraķešu aizsardzība;
• artilērijas sistēmas, raķetes un munīcija;
• bezpilotu lidaparāti un aizsardzības sistēmas pret tiem;
• kritiskās infrastruktūras aizsardzība;
• militārā mobilitāte;
• kiberdrošība;
• mākslīgais intelekts un elektroniskā karadarbība.
  
  

Eiropas Investīciju bankas grupas iesaisti un privātā kapitāla mobilizēšanu, paātrinot uzkrājumu un investīciju savienības izveidi

Plānots, ka Eiropas Investīciju bankas grupa paplašinās savu aizdevumu operāciju tvērumu, aptverot arī projektus aizsardzības un drošības jomā un vienlaikus nodrošinot finansēšanas spēju.

Paredzot, ka ar publiskajām investīcijām vien nepietiks, lai nodrošinātu visas aizsardzības industrijas ieguldījumu vajadzības gan jaunuzņēmumiem, gan jau esošiem lielajiem uzņēmumiem, Komisija izstrādājusi arī uzkrājumu un investīciju stratēģiju tiem, kas savus privātos uzkrājumus vēlas ieguldīt kritiski svarīgās ekonomikas nozarēs (piemēram, aizsardzībā), nodrošinot vieglāku un efektīvāku piesaisti.

1 Plašāk  skat. Questions and answers on ReArm Europe Plan/Readiness 2030.  

2 Rezervi starp Padomes Regulas (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam  (DFS) noteiktajiem izdevumu limitiem un pašu resursu maksimālo apjomu sauc par “manevrēšanas telpu”.