Sēdē piedalījās Ministru prezidentei Evika Siliņa, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars un izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde. Lai arī sarunās ar nozaru ministrijām bija panākta sekmīga vienošanās vairākos jautājumos dažādās nozarēs, tomēr joprojām viedokļi atšķīrās, tai skaitā finanšu, izglītības, autoceļu, sociālajā jomā.
Puses vienojušās, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) prognoze tiks nodrošināta pilnā apmērā un ieņēmumi, kas pārsniegs garantēto apmēru, tiks novirzīti pašvaldību aizņēmumu saistību dzēšanai. Tāpat IIN proporcija arī nākamgad būs 78% pašvaldībām un 22% – valstij. Savukārt atšķirīgi viedokļi paliek jautājumā par darbaspēka nodokļu reformas radītās ietekmes kompensāciju pašvaldībām, to paredzot tādā apmērā kā noteikts parakstītajā 2025.gada valdības un LPS vienošanās un domstarpību protokolā.
Nākamgad paredzēts papildu finansējums trīs miljonu eiro apmērā drošības stiprināšanai pie Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas esošajās pašvaldībās – Ludzas novadam gandrīz viens miljons eiro, Krāslavas novadam vairāk nekā 780 tūkstoši eiro, Balvu novadam vairāk nekā 580 tūkstoši eiro, Alūksnes novadam 383 tūkstoši eiro, bet Augšdaugavas novadam 265 tūkstoši eiro.
Savukārt pēc LPS iniciatīvas puses vienojās paplašināt iespējas saņemt aizņēmumus pašvaldību investīciju projektiem. Galvenā aizņemšanās prioritāte saglabājas ES fondu, Atveseļošanās fonda (AF) un Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansētajiem projektiem. Valsts noteiktās investīciju ar aizņēmumu jomas ir drošība, izglītība un demogrāfija – patvertņu izveide un pielāgošana civilās aizsardzības vajadzībām, izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana un pirmsskolas izglītības iestāžu paplašināšana, lai mazinātu rindas, kā arī autobusu iegādei skolu tīkla reformas ietvaros. Šīs pašvaldību investīciju jomas, kurām nepieciešams vismazākais pašvaldības līdzfinansējums – 10%, sakrīt ar valdības nākamā gada noteiktajām prioritātēm, uzsverot drošas vides, kvalitatīvas izglītības un ģimeņu atbalsta nozīmi valsts attīstībā.
Jaunajā aizņēmumu politikā pašvaldībām paredzēts nodrošināt vismaz 10% līdzfinansējumu valsts noteiktajām prioritātēm un 15% līdzfinansējumu saviem attīstības projektiem. Katra pašvaldība varēs īstenot augstas gatavības investīciju projektus atbilstoši tās attīstības programmas investīciju plānam. Maksimālais aizņēmumu apjoms būs atkarīgs no iedzīvotāju skaita pašvaldībā, sākot no 2 miljoniem eiro mazākajām pašvaldībām līdz 10 miljoniem eiro Rīgai. Tāpat tiks ieviesti jauni kritēriji pašvaldību finanšu kapacitātes un ilgtspējas vērtēšanai – pašvaldībām ar pārmērīgu parādu slogu vai likviditātes problēmām aizņēmumi būs pieejami tikai ES un AF projektu īstenošanai.
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) aprēķinu 2026. gadam veiks pēc spēkā esošā likuma. Vienlaikus līdz 2026. gada 1. martam valdībai būs jāiesniedz jaunais PFI modelis, kura izstrādes gaitā notiks diskusijas ar pašvaldībām. Diskusijās panākta pušu vienošanās, ka Valsts budžeta likumprojektā iekļaus uzdevumu Valsts ieņēmumu dienestam uzsākt datu uzkrāšanu par samaksāto IIN pēc nodokļa maksātāja darba vietas.
Izglītības jomā saistībā ar jauno pedagogu atalgojuma finansēšanas modeli Programma skolā protokolā saglabāti atšķirīgi viedokļi par ieviešanas nosacījumiem – minimālo izglītojamo skaitu vidusskolās administratīvajos centros (izņemot valstspilsētas) un vidusskolās, kas atrodas pierobežas pašvaldībās, kā arī pašvaldību iestādēs, kas īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas, kā arī valsts budžeta mērķdotācijas aprēķinu pedagogu darba samaksai Rīgas reģiona pašvaldībās, kuru izglītības iestādēs ir sasniegta mācību telpu maksimālā kapacitāte un tiek veidotas lielas klases – vairāk par 26 skolēniem vienā klasē u. c. jautājumos.
Atšķirīgu viedokli puses saglabā jautājumā par autoceļu infrastruktūras atjaunošanu un uzturēšanu. Mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem un ielām apjoms šobrīd veido tikai 60% no 2008. gadā mērķdotācijai paredzētā finansējuma, kas būtiski ietekmē autoceļu tehnisko stāvokli un pašvaldību iespējas sakārtot ceļu tīklu. Būtu jānosaka, ka valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem (ielām) apmēra procentuālais pieaugums ir ne mazāks kā valsts budžeta Valsts autoceļu fonda programmas ikgadējā finansējuma bāzes procentuālais pieaugums. Tāpat jāpalielina finansējums valsts vietējo autoceļu atjaunošanai.
Vienlaikus jārisina samilzusī sabiedriskā transporta pakalpojuma pieejamības problēma reģionos. LPS uzsver, ka nav pieļaujama sabiedriskā transporta maršrutu tīklu samazināšana, ja nav veikts ekonomiski pamatots tīklu izvērtējums un nav noteikta skaidra valsts finanšu bāze pakalpojuma nodrošināšanai. Nav nozares atbildes, vai plānotais maršrutu tīkla samazinājums ir ekonomiski pamatots, piemēram, Rīgas reģionā, kur pieaug iedzīvotāju skaits, maršruta tīkla samazinājums pārsniedz 30%. Turklāt plānotais maršrutu tīkla samazinājums un sabiedriskā transporta biļešu cenu pieaugums palielinās pašvaldību budžetu izdevumus skolēnu pārvadājumiem.
Visbeidzot sociālajā jomā puses nav vienojušās par atbalstu atsevišķiem pakalpojumiem. Proti, ieviešot minimālo sociālā pakalpojuma grozu, būtu jāparedz valsts budžeta līdzfinansējums ģimenes asistenta pakalpojuma izdevumu segšanai 50% apmērā un līdzfinansējumu 50% apmērā atelpas brīža pakalpojuma bērniem ar invaliditāti.
Protokola parakstīšana notiek pēc tā apstiprināšanas LPS domē un Ministru kabinetā. Pēc parakstīšanas to pievieno 2026. gada valsts budžetam un budžeta ietvaram 2026.–2028. gadam. Valsts budžeta projekta 2026. gadam un budžeta ietvara 2026., 2027. un 2028. gadam apstiprināšana MK plānota šā gada 14. oktobrī. Savukārt Saeimā to paredzēts iesniegt šā gada 15. oktobrī.
