Grozījumu sagatavošanā ir uzklausīti un ņemti vērā visu iesaistīto pušu, piemēram, mobilo sakaru operatoru un nevaldības organizāciju, tai skaitā Latvijas Pensionāru federācijas un Latvijas Tirgotāju asociācijas viedokļi.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis: “Krāpšana tiešsaistē, tai skaitā telefonkrāpniecība, ir ļoti nopietna problēma – tā atzīta par vienu no galvenajiem draudiem iekšējai drošībai Eiropas Savienības līmenī. Lai pasargātu Latvijas iedzīvotājus no telefonkrāpniekiem, ir jāliek lietā visi iespējamie instrumenti, un priekšapmaksas SIM karšu reģistrācija ir viens no šādiem rīkiem, kas ir mūsu rīcībā. Efektivitāti šādam regulējumam apliecina valstis, kurās tas jau ieviests, tai skaitā tas sekmīgi darbojas 19 Eiropas Savienības dalībvalstīs, un kopskaitā 157 valstīs visā pasaulē. Turklāt jaunais regulējums ar priekšapmaksas SIM karšu reģistrāciju ļaus efektīvāk cīnīties ne tikai pret telefonkrāpniekiem, bet arī mazinās viltus spridzināšanas draudus, ierobežos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, narkotisko vielu realizāciju, nereģistrētu dronu izmantošanu un novērsīs citus apdraudējumus sabiedrības drošībai”.
Atbilstoši Valsts policijas datiem nereģistrētu mobilo sakaru priekšapmaksas SIM karšu izmantošanas īpatsvars noziegumu izdarīšanā ir ap 40% no visiem reģistrētajiem notikumiem, turklāt šim īpatsvaram ir tendence pieaugt. Vienlaikus ir novērots, ka, jo nopietnāks noziegums tiek plānots un izdarīts, jo vairāk tikušas izmantotas nereģistrētas priekšapmaksas SIM kartes.
Personas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, sagatavošanā vai noslēpšanā izmanto priekšapmaksas SIM kartes, tajā skaitā, anonīmai saziņas nodrošināšanai; nelikumīgai anonīmai objektu un subjektu izsekošanai; nelikumīgai bērnu datu, bērnu seksuālas izmantošanas materiālu vai ar likumu aizsargātas informācijas anonīmai apritei; nelikumīgai pakalpojumu sniegšanai; nelikumīgai vielu vai priekšmetu aprites nodrošināšanai; identitātes slēpšanai, izdarot noziegumu kibervidē; personu nelikumīgai vervēšanai un citos noziegumos.
Visizplatītākā joma, kurā tiek izmantotas priekšapmaksas SIM kartes, ir krāpšana. Tāpat noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā tiek izmantotas arī priekšapmaksas SIM kartes, kas paredzētas tikai interneta piekļuves pakalpojumu saņemšanai, lai veiktu autentifikāciju interneta vietnēs, dažādu saziņas platformu un aplikāciju lietošanai. Šāda anonīma saziņa noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā apgrūtina un kavē kriminālizlūkošanu un pirmstiesas izmeklēšanu.
Pasaulē pieaug to valstu skaits, kuras piemēro obligātu priekšapmaksas SIM karšu un pakalpojumu galalietotāja reģistrāciju – līdz 2025. gadam aptuveni 157 pasaules valstīs ir ieviesta obligāta SIM karšu un pakalpojuma galalietotāju reģistrācija, tajā skaitā arī Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Itālijā, Spānijā, Vācijā un Polijā, kur reģistrācija ir obligāta jau vairākus gadus un ietver personas identifikāciju ar pasi vai nacionālo ID, bieži vien pirkuma brīdī, klientu apkalpošanas centrā vai tiešsaistē. Lietuva prasību reģistrēt priekšapmaksas SIM un pakalpojuma galalietotājus ieviesa 2025. gada 1. janvārī, bet Kipra to ir ieviesusi 2025. gada novembrī, reaģējot uz pieaugošo priekšapmaksas SIM karšu krāpniecības risku.
Lai noteiktu obligātu priekšapmaksas SIM karšu un elektronisko sakaru pakalpojuma galalietotāju reģistrāciju, paredzēts papildināt Elektronisko sakaru likuma 19. pantu ar jaunu normu, nosakot, ka elektronisko sakaru komersantam, slēdzot elektronisko sakaru pakalpojuma līgumu par priekšapmaksas starppersonu sakaru pakalpojumu, izmantojot numerāciju, vai interneta piekļuves pakalpojumu, ir tiesības pieprasīt priekšapmaksas pakalpojuma galalietotāja identifikācijas datus – vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, personas kodu vai nosaukumu un reģistrācijas numuru. Tāpat grozījumi Elektronisko sakaru likuma 19. pantā paredz elektronisko sakaru komersanta pienākumu saglabāt minētos identifikācijas datus kopā ar galalietotāja identifikācijas moduļa kartes (SIM kartes) pieslēguma numuru.
Vienlaikus ar grozījumiem Elektronisko sakaru likuma 19. pantā paredzēts noteikt, ka elektronisko sakaru komersantam nav tiesību sniegt priekšapmaksas starppersonu sakaru pakalpojumu, izmantojot numerāciju, vai priekšapmaksas interneta piekļuves pakalpojumu nereģistrētam pakalpojuma galalietotājam. Likumprojektā paredzēts, ka šī norma, kā arī panti, kas nosaka administratīvo atbildību un nosaka kompetenci administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanā par priekšapmaksas pakalpojuma sniegšanas prasību pārkāpšanu, stājas spēkā 2026. gada 1. oktobrī.
Ministrija atzīst potenciālā administratīvā sloga palielināšanos un investīciju nepieciešamību elektronisko sakaru komersantiem, lai jaunās prasības ieviestu praksē, taču uzsver, ka ieguvumi no šāda pasākuma, kas vērsts uz telefonkrāpniecības un citu noziedzīgu nodarījumu mazināšanu, pārsniegs radītās izmaksas.
Likumprojekts arī paredz, ka norma, kas nosaka, ka elektronisko sakaru komersantam nav tiesību sniegt priekšapmaksas starppersonu sakaru pakalpojumu, izmantojot numerāciju, vai priekšapmaksas interneta piekļuves pakalpojumu nereģistrētam pakalpojuma galalietotājam, neattiecas uz elektronisko sakaru pakalpojuma līgumiem, kas noslēgti pirms 2026. gada 1. oktobra.
