FOTO: Freepik.
Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” grozījumi, kas stājas spēkā 24. maijā, paredz Uzņēmumu reģistram normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos reģistrēt ziņas un nodrošināt to pieejamību par savos reģistros vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā nereģistrētu tiesību subjektu patiesajiem labuma guvējiem.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, ar izmaiņām tiek panākts, ka likums “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” atbilst grozījumiem Zemesgrāmatu likumā, kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī, tādējādi nodrošinot skaidru tā piemērošanu.
Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” grozījumu mērķis ir nodrošināt noteiktu kārtību patiesā labuma guvēja (PLG) reģistrācijai Uzņēmumu reģistra (UR) vestajā juridisko veidojumu PLG reģistrā tiesību subjektiem, kas nav reģistrēti UR vestajos reģistros vai citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts reģistrā.
|
Grozījumi Zemesgrāmatu likumā paredz UR vai citā ES dalībvalsts reģistrā nereģistrētu tiesību subjektu pienākumu reģistrēt savus PLG pirms tiesību nostiprināšanas uz nekustamo īpašumu. Līdz ar to likumā aprakstītais reģistra darbības mērķis vairs nesaskanēja ar faktisko situāciju.
Tāpēc likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 1. pants papildināts, nosakot, ka UR funkcijas ir arī normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos reģistrēt ziņas un nodrošināt to pieejamību par savos reģistros vai citā ES dalībvalsts reģistrā nereģistrētu tiesību subjektu PLG.
Likuma 4.10 pants papildināts ar 13. daļu, nosakot: lai nodrošinātu starptautisko vai nacionālo sankciju efektīvai izpildei nepieciešamās informācijas pieejamību, UR sasaista ziņas par tās fiziskās personas, par kuru ir ieraksts vai reģistrētas ziņas UR vestajā reģistrā un kurai ir piešķirts personas kods, valstspiederību ar attiecīgās personas statusu konkrētajā tiesību subjektā un nodod šīs ziņas valsts pārvaldītajā valsts informācijas sistēmu savietotājā un Datu izplatīšanas un pārvaldības platformā.
Šī mērķa sasniegšanai UR saņem un nodošanas nolūkā glabā Fizisko personu reģistra ziņas par attiecīgās fiziskās personas valstspiederību. Minētie dati tiek glabāti līdz brīdim, kamēr UR vestajā reģistrā tiek veikts ieraksts vai reģistrētas ziņas par konkrēto fizisko personu, kurai piešķirts personas kods.
UR par savos reģistros reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem, kā arī par savos reģistros vai citā ES dalībvalsts reģistrā nereģistrētu tiesību subjektu PLG neidentificētam lietotājam publiski nodrošinās šādu jaunāko (aktuālo) informāciju:
Likums tiek papildināts ar 18.28D pantu, kas nosaka juridisko veidojumu PLG reģistrā papildus reģistrējamās ziņas par UR vestajos reģistros vai citā ES dalībvalsts reģistrā nereģistrētiem tiesību subjektiem.
Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 18.6 panta piekto daļu informācija par juridisko veidojumu PLG ir pieejama reģistrā piecus gadus no brīža, kad reģistrētas ziņas par juridiskā veidojuma patiesā labuma guvēja statusa izbeigšanos.
Tādējādi ar grozījumiem likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” noteikts, ka informāciju par UR vai citā ES dalībvalsts reģistrā nereģistrētu juridisko personu PLG arī glabās piecus gadus.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
Noderīgi resursi
Informācija par valsts reģistriem klientu izpētes veikšanai atbilstoši NILLTPFN prasībām