Arī ārpus ES reģistrētiem juridiskajiem veidojumiem būs jānorāda patiesie labuma guvēji

Šī ir LV portāla informācija par jaunākajiem likumprojektiem, kurus likumdevējs – Saeima – lēmis nodot izskatīšanai komisijās. Lai jaunie likumi vai likumu grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, tad parlaments to skata divos lasījumos. Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai iespējams, atverot publikācijā norādīto saiti uz likumprojektu Saeimas tīmekļvietnē.

Grozījumi Zemesgrāmatu likumā, kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī, ir pilnveidojuši zemesgrāmatu darbību, atvieglojot sankciju piemērošanu, t. sk. uzlabojot datu apstrādes procesus, kā arī nodrošina minimāli nepieciešamās informācijas par nekustamā īpašuma ieguvējiem – ārzemniekiem kā fiziskajām personām un ārvalsts juridiskajām personām – iegūšanu.

Proti, no šī gada nekustamā īpašuma ierakstīšana un tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā attiecībā uz fizisko personu ir iespējama tikai tad, ja tā ir reģistrēta Fizisko personu reģistrā, bet attiecībā uz ārvalstī reģistrētu juridisko personu –, ja ir iespējams identificēt tās PLG.

Zemesgrāmatu likums

61.² pants: “Ja tiesību nostiprinājumu lūdz UR vestajos reģistros vai citā ES dalībvalsts reģistrā nereģistrēta juridiskā persona vai juridiskais veidojums, tad pirms nostiprinājuma lūguma iesniegšanas juridiskajai personai vai juridiskajam veidojumam ir pienākums iesniegt pieteikumu UR par juridiskās personas vai juridiskā veidojuma PLG reģistrāciju.”

77. panta 7. punkts: “Skatot cauri nostiprinājuma lūgumu, tiesnesis pārliecinās vienīgi par to, vai UR vestajos reģistros vai citā ES dalībvalsts reģistrā nereģistrēta juridiskā persona vai juridiskais veidojums ir reģistrējis UR vestajā reģistrā patieso labuma guvēju.”

79. pants: “Tiesnesis ar savu lēmumu apmierina nostiprinājuma lūgumu vai atstāj to bez ievērības. Ja lūgumu var ievērot tikai pa daļai, tad tiesnesis nolemj apmierināt lūgumu pielaižamā apjomā, atstājot to pārējā daļā bez ievērības, izņemot 81. pantā paredzēto gadījumu, kad lūgums atstājams bez ievērības visumā.”

Lēmumi par nostiprinājuma apturēšanu līdz šķēršļu novēršanai nav pielaižami.

Ja iepriekš minētā informācija nebūs reģistrēta, tiesnesis nostiprinājuma lūgumu atstās bez ievērības.1

Arī UR vai citā ES dalībvalsts reģistrā nereģistrētām juridiskajām personām būs jānorāda patiesais labuma guvējs

Pirms grozījumi Zemesgrāmatu likumā stājās spēkā, UR vai citā ES dalībvalsts reģistrā nereģistrētiem juridiskajiem veidojumiem, Latvijā nostiprinot tiesības uz nekustamo īpašumu, nebija noteikts visaptverošs pienākums atklāt savus PLG.

“Ņemot vērā, ka UR ir atbildīgs par juridisko veidojumu PLG reģistra vešanu un ka juridisko veidojumu PLG reģistra vešana ir regulēta likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (turpmāk – likums), nepieciešams regulējumu precizēt tā, lai tajā tiktu paredzēts PLG reģistrēšanas veids arī UR vai citā ES dalībvalsts reģistrā nereģistrētām juridiskajām personām.

Pašlaik UR vai ES dalībvalsts reģistrā nereģistrētas juridiskās personas nereģistrē UR vestajos reģistros,” norādīts likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” ” (turpmāk – likumprojekts) anotācijā.

Tādējādi likumprojekts paredz papildināt likuma vispārīgos noteikumus, nosakot, ka UR darbības mērķis ir veikt arī normatīvajos aktos noteikto ziņu reģistrāciju par UR vai citā ES dalībvalsts reģistrā nereģistrēto tiesību subjektu PLG un ka juridisko veidojumu PLG reģistru ved arī saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem.

Saskaņā ar UR tīmekļvietnē sniegto informāciju grozījumi Zemesgrāmatu likumā tika izstrādāti, lai nodrošinātu ārvalsts juridisko personu un juridisko veidojumu caurskatāmību kopš brīža, kad attiecīgie subjekti uzsāk aktīvu darbību veikšanu ar Latvijas teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem:

“Vienlaikus, ņemot vērā, ka UR ir centrālā iestāde, kas reģistrē informāciju par juridisko personu un juridisko veidojumu PLG, likumprojekts paredz noteikt pienākumu ikvienai juridiskajai personai vai juridiskajam veidojumam, nostiprinot tiesības uz Latvijas teritorijā esošiem nekustamajiem īpašumiem, atklāt informāciju par saviem PLG.”

Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka, paplašinoties to tiesību subjektu, kas netiek reģistrēti UR vai citā ES dalībvalsts reģistrā, skaitam, UR vestajā juridisko veidojumu PLG reģistrā nepieciešams iekļaut arvien plašāku reģistrējamo ziņu apjomu:

“Likumprojektā lietotie formulējumi ir veidoti visaptveroši, lai nodrošinātu pēc iespējas retāku nepieciešamību veikt grozījumus likumā, vienlaikus nosakot skaidru reģistrācijas kārtību.”

Respektīvi, izvairoties no specifiskas norādes uz juridiskajām personām vai juridiskajiem veidojumiem, izņemot īpašos gadījumos, likumprojektā tiek lietots visaptverošs reģistrējamo subjektu apzīmējums – “tiesību subjekts, kurš nav reģistrēts Reģistra vestajos reģistros vai citā ES dalībvalsts reģistrā”.

Reģistrēs juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā

Likumprojekts noteic, ka UR vai citā ES dalībvalsts reģistrā nereģistrētu juridisko personu PLG reģistrēs juridisko veidojumu PLG reģistrā. Tādējādi likumā nepieciešams pielāgot juridisko veidojumu PLG reģistra regulējumu.

Iecerēts papildināt likuma 8.^2A nodaļu “Juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra ieviešana”, nosakot, ka arī ziņas par UR vai citā ES dalībvalsts reģistrā nereģistrētu juridisko personu PLG tiks reģistrētas juridisko veidojumu PLG reģistrā.

Tāpat plānots noteikt, kādas ziņas par UR vai citā ES dalībvalsts reģistrā nereģistrētu juridisko personu PLG reģistrā būs nepieciešams ierakstīt, kā arī šo ziņu apjomu, vēstīts likumprojekta anotācijā.

Likumprojekts paredz papildināt likuma 8.^2A nodaļu ar 18.^28D pantu šādā redakcijā:

“Juridisko veidojumu PLG reģistrā papildu reģistrējamās ziņas par UR vestajos reģistros vai citā ES dalībvalsts reģistrā nereģistrētajiem tiesību subjektiem juridisko veidojumu PLG reģistrā citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos reģistrē ziņas arī par UR vestajos reģistros vai citā ES dalībvalsts reģistrā nereģistrētu tiesību subjektu PLG. Juridisko veidojumu PLG reģistrā papildus citos normatīvajos aktos noteiktajam tiek reģistrētas šādas ziņas par UR vestajos reģistros vai citā ES dalībvalsts reģistrā nereģistrētu juridisko personu:

nosaukums;
reģistrācijas numurs;
Latvijas Republikas UR piešķirtais identifikācijas numurs;
valsts, kurā juridiskā persona ir reģistrēta;
juridiskās personas PLG:
- vārds, uzvārds, personas kods (ja tāds ir) un dzimšanas datums, mēnesis, gads, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un iestāde, kas dokumentu izdevusi. Par personām, kurām ir Latvijā piešķirts personas kods, nenorāda informāciju par dzimšanas datumu, mēnesi un gadu, personu apliecinošā dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi;
- valstspiederība;
- pastāvīgās dzīvesvietas valsts;
- veids, kā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu, tai skaitā norādot tās personas, ar kuras starpniecību kontrole tiek īstenota, vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, – dzimšanas datumu, mēnesi un gadu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un iestādi, kas dokumentu izdevusi), bet juridiskajām personām, personālsabiedrībām un ārvalsts subjektiem – nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
datums, kad izdarīta ziņu reģistrācija.

Informācija par UR vestajos reģistros vai citā ES dalībvalsts reģistrā nereģistrētu tiesību subjektu PLG ir pieejama reģistrā piecus gadus no dienas, kad reģistrētas ziņas par minēto tiesību subjektu patiesā labuma guvēja statusa izbeigšanos.”

Likumprojekts paredz precizēt arī likuma 8.^2A nodaļas 18.^28Apantu “Reģistrācija juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā” un 18.^28B pantu “Pieteikuma iesniegšana ziņu reģistrācijai juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā”.

Kā minēts anotācijā, ņemot vērā, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFNL) nav noteikts reģistrs, kurā uzskaitīts reģistrējamo ziņu apjoms, kā tas ir ar juridiskajiem veidojumiem, likumprojektā plānots iekļaut atsauci uz NILLTPFNL esošo juridisko personu PLG definīciju.

Saskaņā ar UR tīmekļvietnē pieejamo informāciju ar grozījumiem Zemesgrāmatu likumā, kā arī likumprojektā iecerētajām izmaiņām netiek grozīta juridiskās personas vai juridiskā veidojuma PLG definīcija, kas noteikta NILLTPFNL 1. panta pirmās daļas 5. punktā.

Vairāk par tēmu LV portālā >>

* Patiesais labuma guvējs – fiziskā persona, kura ir klienta – juridiskās personas vai juridiskā veidojuma – īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz:

attiecībā uz juridiskajām personām – fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25% no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē;
attiecībā uz juridiskajiem veidojumiem – fiziskā persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridiskais veidojums vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār to, tostarp kura ir šāda veidojuma dibinātājs, pilnvarnieks (pārvaldnieks), pārraudzītājs (ja tāds ir), labuma guvējs vai, ja vēl nav noteiktas fiziskās personas, kuras ir labuma guvēji, personu grupa, kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridiskais veidojums, kā arī cita fiziskā persona, kura tiešā vai netiešā veidā kontrolē juridisko veidojumu.

1 Uzņēmumu reģistrs. Informācija par juridisko veidojumu patiesajiem labuma guvējiem. Pieejams šeit. [Skatīts 13.02.2025.]