SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
25. janvārī, 2021
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Noziedzība
5
5

Kā noskaidrot biedrību patieso labuma guvēju

FOTO: Freepik

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju un nevalstiskajām organizācijām publicējusi skaidrojumu par to, kāda atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumam ir patiesā labuma guvēja (PLG) definīcija, kā kredītiestādēm atpazīt savu klientu – biedrību – PLG un ko finanšu iestādēm ir pienākums darīt, lai to noskaidrotu.

īsumā
  • Skaidrojuma mērķis ir sniegt bankām papildu izklāstu par praktiskajiem biedrību darbības aspektiem kontekstā ar normatīvo aktu prasībām un riskos balstīto pieeju arī nevalstisko organizāciju sektorā.
  • Katrā biedrībā situācija jāvērtē individuāli, proti, jānoskaidro, vai biedrības darbības mērķis ir sniegt atbalstu plašai sabiedrības daļai vai arī biedrība ir izvēlēta kā juridiskā forma un darbojas konkrētu personu interesēs.
  • Ja patiesā labuma guvēju noskaidrot nav iespējams, tad kredītiestādēm ir pienākums uzskatīt, ka tā ir persona, kura ieņem amatu augstākajā pārvaldes institūcijā.

Skaidrojuma mērķis ir sniegt bankām papildu izklāstu par praktiskajiem biedrību darbības aspektiem kontekstā ar normatīvo aktu prasībām un riskos balstīto pieeju arī nevalstisko organizāciju sektorā, uzsver FKTK. Pētot dažādu biedrību praktisko pieredzi, FKTK un Latvijas finanšu nozares asociācija ar nevalstisko organizāciju sektoru ir diskutējušas par to, lai biedrību izpēte tiek veikta atbilstoši to risku līmenim un šis sektors vairāk izprot finanšu noziegumu novēršanas prasību pamatojumu un banku darbu šo prasību ievērošanā.

Kas likumā definēts kā PLG

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma  1. panta 5. punkts noteic, ka patiesais labuma guvējs ir fiziskā persona, kura ir juridiskās personas īpašnieks vai kura kontrolē juridisko personu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums. Juridiskās personas PLG ir fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25% no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē.

NILLTPFNL īpaši neregulē šos pienākumus atkarībā no juridiskās personas darbības būtības, veida vai mērķiem. Juridiskā persona ir juridiska fikcija, kurā visos gadījumā darbojas fiziskas personas, kas to organizē, vada vai kontrolē. Līdz ar to nav iespējama situācija, kurā PLG nav, – var tikai nebūt iespējams to noskaidrot atbilstoši likumā noteiktajai definīcijai, teikts skaidrojumā.

Ja PLG noskaidrot nav iespējams, tad kredītiestādēm, kā arī citiem NILLTPFNL subjektiem ir pienākums saskaņā ar likuma 18. panta septīto daļu par PLG uzskatīt (tehniski prezumēt) personu, kura ieņem amatu augstākajā pārvaldes institūcijā.

Jāvērtē individuāli

Katrā biedrībā situācija jāvērtē individuāli, proti, jānoskaidro, vai biedrības darbības mērķis ir sniegt atbalstu plašai sabiedrības daļai, veicināt norises, kas būtu plašākas sabiedrības vai liela skaita biedru interesēs, vai arī biedrība ir izvēlēta kā juridiskā forma un darbojas konkrētu personu interesēs.

Vairākumā biedrību PLG nebūs iespējams noskaidrot.

1. piemērs. Biedrībā (kopīpašumā esoša nekustamā īpašuma apsaimniekošana) ir astoņi biedri – gan fiziskas, gan juridiskas personas –, kuri visi aktīvi darbojas. Biedrība darbojas statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai. Biedrības izpildinstitūcija rīkojas saskaņā ar biedrības statūtiem, notiek biedrības biedru kopsapulces, un biedrības biedriem ir faktiskas iespējas ietekmēt izpildinstitūcijas darbību, tostarp lemt par tās maiņu. 

Secinājums. Šajā situācijā PLG noskaidrot nebūs iespējams.

2. piemērs. Biedrība ir izveidota, lai sasniegtu atsevišķu biedru mērķus, piemēram, organizētu atsevišķu personu vai viņu bērnu sporta aktivitātes, medības u. tml. Būtiski atzīmēt, ka tas nav attiecināms uz biedrībām, kuras ir dibinātas ar mērķi nodrošināt sporta vai brīvā laika pavadīšanas aktivitātes plašam personu lokam.

Secinājums. Ja biedrība dibināta atsevišķu personu interesēs, tad PLG ir šīs konkrētās personas, kuru mērķiem šī biedrība ir izveidota, un tās būtu jānorāda Uzņēmumu reģistrā kā PLG.

Kredītiestāžu pienākumi

Atbilstoši NILLTPFN likuma prasībām, izpētot klientu, kredītiestādei visos gadījumos jāveic darbības, lai noskaidrotu klienta PLG. Gadījumos, kad risks ir augstāks, kredītiestādei arī jāpārliecinās, ka noskaidrotais PLG patiešām tāds arī ir.

Saskaņā ar NILLTPFN likuma 18. panta trešo daļu kredītiestāde noskaidro PLG, izmantojot ziņas vai dokumentus no Uzņēmumu reģistra, un papildus, balstoties uz risku novērtējumu, pārliecinās par klienta PLG vienā vai vairākos no šādiem veidiem:

  • saņemot klienta apstiprinātu paziņojumu par patieso labuma guvēju;
  • izmantojot ziņas vai dokumentus no Latvijas Republikas vai ārvalsts informāciju;
  • patstāvīgi noskaidrojot PLG, ja ziņas par to nevar iegūt citādi.

3. piemērs. Biedrība vienlaikus ir arī vairāku sabiedrību ar ierobežotu atbildību vienīgais dalībnieks. Šo sabiedrību iepriekšējais dalībnieks bijis biedrības izpildinstitūcijas loceklis.

Secinājums. Minētajā situācijā jāvērtē, vai biedrība netiek izmantota PLG slēpšanai sabiedrībās ar ierobežotu atbildību, rūpīgi vērtējot arī informāciju par pašas biedrības PLG.

Persona, kas ieņem augstāko amatu

Saskaņā NILLTPFN likuma 18. panta septīto daļu situācijā, kurā ir izmantoti visi iespējamie noskaidrošanas līdzekļi un nav iespējams noskaidrot nevienu patieso labuma guvēju NILLTPFN likuma 1. panta 5. punkta izpratnē, kā arī izslēgtas šaubas, ka biedrībai ir cits PLG, kredītiestāde par biedrības PLG var uzskatīt personu, kura ieņem amatu augstākās pārvaldības institūcijā šajā biedrībā.

Skaidrojumā norādīts: NILLTPFN likuma 18. panta septītā daļa paredz, ka kredītiestāde var uzskatīt personu, kura ieņem amatu augstākās pārvaldības institūcijā biedrībā, par PLG, taču kredītiestādei šajos gadījumos nav jāsaņem biedrības parakstīts apliecinājums par to. Proti, minētās personas tiek prezumētas par PLG, pamatojoties uz likumu, nevis faktiski ir PLG.

Atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu

Krimināllikuma 195.1 pants paredz kriminālatbildību par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu fiziskajai vai juridiskajai personai, kas ar likumu pilnvarota pieprasīt informāciju par darījumu un tajā iesaistīto finanšu līdzekļu vai citas mantas patieso īpašnieku vai PLG, kā arī par likumā noteikto ziņu par PLG nesniegšanu vai apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai vai juridiskajai personai.

Ievērojot minēto, kriminālatbildība var tikt piemērota gan PLG, ja tas apzināti nav informējis biedrību par to, ka ir tās PLG, gan biedrībai, ja tā nesniedz ziņas vai apzināti sniedz nepatiesas ziņas par savu PLG (vai to, ka PLG noskaidrot nav iespējams), tostarp Uzņēmumu reģistram vai kredītiestādei.

Skaidrojums publicēts FKTK tīmekļvietnē šeit.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU