Neatkarīgi no tā, kāda tiesiska darījuma rezultātā esat ieguvis konkrēto īpašumu, būtisks šajā gadījumā ir apstāklis, ka esat atzīstams par attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieku. Saskaņā ar vispārējo Civillikuma regulējumu, t. i., 968. pantu, uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu. Tomēr konkrētajā situācijā jāņem vērā fakts, ka ēka uzbūvēta nelikumīgi. Tādēļ jautājums ir nevis par strīda izšķiršanu attiecībā uz ēkas piederību, bet par jūsu kā zemesgabala īpašnieka pienākumu sakārtot savu īpašumu, tostarp nojaucot patvaļīgi uzcelto būvi. Lai ēkas nojaukšanu nodrošinātu atbilstoši būvniecību regulējošajām tiesību normām, jums ar minēto jautājumu jāvēršas vietējās pašvaldības būvvaldē vai tai pielīdzināmā iestādē, kas pašvaldībā uzrauga būvniecības procesu. 

Kas attiecas uz jūsu un kaimiņa iespējamajiem savstarpējiem prasījumiem, tad atbilstoši juridiskajā literatūrā un tiesu praksē paustajām atziņām, lai personai iestātos zaudējumu atlīdzināšanas pienākums, jāizpildās visiem zaudējumu atlīdzināšanas priekšnosacījumiem. Tie ir: 

• prettiesiska rīcība (darbība vai bezdarbība);  

• konkrēts zaudējumu apmērs; 

• cēloniskais sakars starp prettiesisko rīcību un zaudējumiem (skat. Torgāns, K. Saistību tiesības. I daļa. Rīga, 2006, 209. lpp.; Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008. gada 2. aprīļa spriedums lietā Nr. SKC-143/2008; 2011. gada 7. decembra spriedums lietā Nr. SKC-289/2011; 2022. gada 25. janvāra spriedums lietā Nr. SKC-178/2022 un citi). 

Kā iespējams konstatēt no iepriekš minētā, jums ir ne vien tiesības, bet arī pienākums sakārtot savu īpašumu, lai tajā neatrastos patvaļīgi uzceltas būves. Jums rīkojoties atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kaimiņa prasījumi pret jums nevar būt pamatoti, jo jūsu rīcībā iztrūkst prettiesiskas rīcības pazīmes. Tādējādi apsverama varētu būt vienīgi jūsu vēršanās ar prasījumu pret kaimiņu.