Nezinot visus faktiskos apstākļus, nav iespējams sniegt konkrētu atbildi. 

Dzīvojamo telpu īres likums tiešā veidā neaizliedz īrniekam individuāli slēgt līgumu ar pakalpojuma sniedzēju. 

Vienlaikus saskaņā ar minētā likuma 8. pantu dzīvojamās telpas īres līgumā iekļaujami šādi noteikumi: 

1) lietošanā nododamās dzīvojamās telpas adrese, platība un raksturojums; 

2) dzīvojamās telpas īres līguma termiņš; 

3) dzīvojamās telpas īres maksas apmērs, tās maksāšanas kārtība un termiņi, īres maksas grozīšanas nosacījumi un kārtība; 

4) ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītie pakalpojumi, kurus saņem īrnieks, šo pakalpojumu maksas apmērs, apmaksas kārtība un termiņi; 

5) ziņas par kopā ar īrnieku dzīvojamā telpā iemitinātajām personām. 

Tāpat minētajā pantā noteikts, ka dzīvojamās telpas īres līgumā var ietvert arī citus noteikumus, par kuriem izīrētājs un īrnieks vienojušies, tostarp noteikumus par: 

1) dzīvojamās telpas (iekārtu, palīgēku, arī mājai, kurā atrodas dzīvojamā telpa, piesaistītās zemes) lietošanu; 

2) dzīvojamās telpas apakšīri; 

3) personu iemitināšanu īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā; 

4) uzlabojumu, tai skaitā remontdarbu, veikšanu dzīvojamā telpā. 

No iesūtītā jautājuma nav saprotams, vai dzīvojamās telpas īres līgumā tika iekļauts nosacījums, ka īrniekam ir tiesības individuāli noslēgt līgumu ar televīzijas pakalpojuma sniedzēju tikai ar izīrētāja atļauju. 

Ja īres līgumā šāds nosacījums bija, tad aicinām mēģināt vēlreiz vērsties pie attiecīgā pakalpojuma sniedzēja ar iesniegumu, tam klāt pievienojot dzīvojamās telpas īres līgumu, kurā ir atrunāts, ka bez dzīvojamās telpas īpašnieka atļaujas attiecīgajai personai nav tiesību slēgt līgumu ar televīzijas pakalpojuma sniedzēju, un lūgt pārtraukt televīzijas pakalpojuma sniegšanu, atkārtoti norādot, ka nekad neesat piekritusi šāda pakalpojuma ierīkošanai savā dzīvoklī. 

Vienlaikus norādām, ka attiecīgais līgums starp īrnieku un televīzijas pakalpojuma sniedzēju nerada juridiskas sekas jums, proti, par šī pakalpojuma sniegšanu jums nav pienākuma maksāt. 

Papildu informācijai lūdzām komentēt aprakstīto situāciju nejauši izvēlētam televīzijas pakalpojuma sniedzējam. “Balticom” apkalpošanas departamenta direktore Marija Protasova sniedza šādu informāciju: 

““Balticom” piedāvā noslēgt pakalpojuma līgumu arī ārzemniekiem. Pakalpojumi tiek sniegti personai, ar kuru tiek noslēgts līgums, nevis nekustamā īpašuma īpašniekam. Šeit svarīgi atzīmēt, ka nekustamā īpašuma īpašniekam nav nekādu saistību ar šo līgumu. Citiem vārdiem sakot – ja persona, kas noslēgusi līgumu, neizpilda savas saistības (piemēram, nepārtrauc līgumu vai neapmaksā pakalpojumus), tad šīs saistības netiek pārliktas uz īpašuma īpašnieku. 

Ja nekustamā īpašuma īpašniekam ir iebildumi pret konkrēto pakalpojumu sniedzēju, tad šie jautājumi jārisina ar personu, kurai viņš izīrē savu īpašumu, nevis ar operatoru. 

Noslēdzot līgumu, “Balticom” pārliecinās, ka ārzemniekam ir personu apliecinošs dokuments, un līgumā tiek iekļauti attiecīgie personas dati (ja piešķirts – personas kods; ja nav – dzimšanas datums un dokumenta numurs). Uz šī pamata notiek turpmākā sadarbība. 

Arī “Balticom” saskaras ar problēmām sadarbībā ar ārzemju klientiem – viņi bieži dodas prom, nenokārtojot savas saistības. Lai gan “Balticom” piedāvā vairākus veidus, kā to izdarīt arī attālināti, praksē tas bieži netiek izdarīts. Līdz ar to šis ir biznesa risks gan operatoram, gan nekustamā īpašuma īpašniekam, un par to, kā šo risku mazināt, ir jādomā pašiem komersantiem.” 

Ja jums nav iespēju sazināties ar bijušo īrnieku, lai viņš pārtrauc televīzijas pakalpojuma līgumu, kā arī neizdodas vienoties ar attiecīgā pakalpojuma sniedzēju par pakalpojuma pārtraukšanu, tad aicinām konsultēties ar kvalificētu juridiskās palīdzības sniedzēju. 

Zvērinātu advokātu kontaktinformāciju var atrast šeit.