Mīkstinās ierobežojumu atsavināt pašvaldības izīrētās dzīvojamās telpas
Saeima 17. oktobrī nodeva izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””. Tā mērķis ir ļaut pašvaldībām katrā konkrētā gadījumā lemt par sava dzīvojamā fonda ekonomiski vispamatotāko izmantošanas veidu, tostarp apsverot un izvērtējot iespēju to izmantot, lai nodrošinātu palīdzības dzīvokli (mājokli) pašvaldības iedzīvotājiem.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, šobrīd spēkā esošais likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 20. pants liedz pašvaldībām atsavināt dzīvojamo telpu, pirms tam neizbeidzot dzīvojamās telpas īres līgumu:
“Šajā likumā paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā izīrētās dzīvojamās telpas netiek nodotas privatizācijai, tās nevar iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, un tās nav pārdodamas vai citādi atsavināmas dzīvojamo telpu īrniekiem vai citām personām.”
Ar likumprojektu plānots noteikt izņēmumu likuma 20. pantā nostiprinātajam vispārējam aizliegumam atsavināt pašvaldības izīrētās dzīvojamās telpas, kas tiks iekļautas vietvaras veidotā sarakstā.
Proti, grozījumu projekts paredz papildināt likumu ar 12.1 pantu, nosakot, ka:
- pašvaldība, ja tās īpašumā ir tādas izīrētas dzīvojamās telpas, kuras var tikt nodotas atsavināšanai un atbilst otrajā punktā minētajiem kritērijiem, veic to vienotu uzskaiti;
- pašvaldības domes deleģēta institūcija dzīvojamo telpu, kuras var tikt nodoti atsavināšanai, sarakstā iekļauj tādas dzīvojamās telpas, kuras nav nepieciešamas un kuras nav saimnieciski izdevīgi un lietderīgi uzturēt likumā paredzētās pašvaldības palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā sniegšanai. Pašvaldība var noteikt papildu kritērijus dzīvojamo telpu iekļaušanai dzīvojamo telpu, kuras var tikt nodotas atsavināšanai, sarakstā;
- pašvaldība informē dzīvojamās telpas īrnieku par attiecīgās dzīvojamās telpas iekļaušanu otrajā punktā minētajā sarakstā.
Anotācijā skaidrots, ka atsavināt varēs tikai tādus dzīvokļu īpašumus, kuri ir iekļauti attiecīgajā sarakstā, savukārt šī saraksta veidošana un uzturēšana ir pašvaldību tiesības, nevis pienākums:
“Pēc tam, kad pašvaldība attiecīgās telpas būs iekļāvusi atsavināmo dzīvojamo telpu sarakstā, tai būs pienākums informēt dzīvojamās telpas īrnieku par konkrētās dzīvojamās telpas iekļaušanu sarakstā, bet attiecīgajam īrniekam pēc tam būs tiesības ierosināt šā dzīvokļa īpašuma atsavināšanu atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumam.”
NEPLP varēs ierobežot piekļuvi tīmekļvietnēm, kurās prettiesiski publiskoti autortiesību vai blakustiesību objekti
Saeima 17. oktobrī nodeva izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā”. Tā mērķis ir nodrošināt Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) tiesības administratīvā procesa ietvaros ierobežot piekļuvi tīmekļvietnēm, kurās prettiesiski tiek izmantoti autortiesību vai blakustiesību objekti. Tādējādi tiks mazināts autortiesību un blakustiesību pārkāpumu apjoms tiešsaistē.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, autortiesību un blakustiesību pārkāpšana tiešsaistē rada būtiskus riskus ne tikai māksliniekiem, kas rada ar autortiesībām aizsargātu saturu, bet arī visai sabiedrībai kopumā:
“Tādu tīmekļvietņu veidošana un izmantošana, kurās prettiesiski publiskoti autortiesību un blakustiesību objekti (mūzika, filmas, e-grāmatas, fotogrāfijas u. c.), liedz minētā satura radītājiem saņemt tiem pienākošos atlīdzību, kā arī ilgtermiņā rada prettiesiski izplatīta satura apjoma palielināšanos un vieglu pieejamību gala lietotājiem, un kvalitatīva satura piedāvājuma samazināšanās risku patērētājiem.”
Latvijā interneta lietotāji bieži izmanto autortiesību pārkāpjošu saturu, par ko liecina vairāki pētījumi:
- 2021. gada pētījums “Autortiesību pārkāpumi tiešsaistē Eiropas Savienībā” – Latvijā interneta lietotāji 2020. gadā piekļuva autortiesības pārkāpjošam saturam visbiežāk Eiropas Savienībā – 13,9 reizes mēnesī (Igaunijā – 12,5, Lietuvā – 11,5; vidēji Eiropas Savienībā – 5,9 reizes mēnesī);
- 2020. gada pētījums “Latvijas populārāko torrentu lejuplādes vietņu audits un auditorijas izpēte” – 21,6% respondentu norādīja, ka pēdējā pusgada laikā ir izmantojuši torrentu lejuplādes vietnes;
- 2021. gada pētījums “Apmeklētāko nelegālās straumēšanas vietņu audits un auditorijas izpēte” – 15% respondentu norādīja, ka pēdējā pusgada laikā ir izmantojuši pirātiskās video satura straumēšanas vietnes;
- 2021. gada pētījums “Televīzijas un digitālā satura nelegālā apjoma patēriņš Latvijā un tā radītie zaudējumi valsts ekonomikai” – autortiesību un blakustiesību aizsargāta digitālā satura nelegālā apjoma patēriņa radītie zaudējumi valsts ekonomikai ir apmēram 30 221 069 eiro gadā.
Šobrīd autortiesību un blakustiesību subjekti, lai ierobežotu piekļuvi tādām tīmekļvietnēm, kurās prettiesiski publiskoti autortiesību un blakustiesību objekti, saskaņā ar Autortiesību likuma ir tiesīgi prasīt, lai starpnieki, kuru sniegtie pakalpojumi tiek izmantoti nolūkā pārkāpt autortiesību vai blakustiesību subjektu tiesības vai kuri padara iespējamu šādu pārkāpumu, veic attiecīgus pasākumus, lai pārtrauktu izmantotāju iespējas izdarīt šādus pārkāpumus. Ja starpnieks neveic attiecīgus pasākumus, tad autortiesību un blakustiesību subjektam vai tā pārstāvim ir tiesības vērsties pret starpnieku ar prasības pieteikumu tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, šāda iespēja līdz šim ir reti izmantota un var būt neefektīva gadījumos, kad nepieciešams ātri ierobežot piekļuvi prettiesiskajai tīmekļvietnei.
Tāpēc likumprojektā plānots noteikt tiesības NEPLP ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamajām tīmekļvietnēm, kurās acīmredzami tiek pārkāptas autortiesības vai blakustiesības.
Vienlaikus paredzēts, ka NEPLP, pieņemot lēmumu par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnei un vērtējot tā samērīgumu, būs jāņem vērā vairāki apstākļi, tostarp tīmekļvietnes darbības mērķis, satura sniedzēja vai mitināšanas pakalpojumu sniedzēja attieksme un rīcība, kā arī nepieciešamība nodrošināt līdzsvaru starp autortiesību un blakustiesību aizsardzību un tīmekļvietnes lietotāju tiesībām uz informāciju.
Likumprojekts paredz papildināt Autortiesību likumu ar jaunu XIII nodaļu “Piekļuves ierobežošana tīmekļvietnēm, kurās prettiesiski publiskoti autortiesību vai blakustiesību objekti”, kas noteiks NEPLP kompetenci attiecībā uz autortiesību vai blakustiesību objektu izmantošanas uzraudzību interneta vidē.
“Tādējādi NEPLP, īstenojot uzraudzības iestādes funkcijas Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma izpratnē, varēs pieņemt lēmumu par konkrētu autortiesību vai blakustiesību objektu prettiesiskas publiskošanas pārtraukšanu, kā arī lēmumu par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnei, kurā konstatēti acīmredzami autortiesību vai blakustiesību pārkāpumi,” teikts anotācijā.
Elektroenerģijas lietotājiem būs pieejams elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīks un iespēja slēgt līgumu ar elektroenerģijas ražotāju bez starpniekiem
Saeima 17. oktobrī nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”.
Kā norādīts anotācijā, likumprojektā ietvertas vairākas būtiskas izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likumā, kas nepieciešamas, lai veicinātu:
- elektroenerģijas tirgus sektora attīstību;
- elektroenerģijas ražotāju un lietotāju piekļuvi elektroenerģijas sistēmai;
- informācijas pieejamību elektroenerģijas lietotājiem.
Saskaņā ar Klimata un enerģētikas ministrijas sniegto informāciju likumprojektā ietverti vairāki nozīmīgi grozījumi, ar kuriem tiek sakārtots un pilnveidots elektroenerģijas tirgus regulējums:
Izmaiņas likumprojektā paredz elektroenerģijas visiem sadales sistēmas operatoriem līdz 2026. gada beigām nodrošināt viedo uzskaiti. Viedie skaitītāji atvieglo mājsaimniecības lietotāja ikdienu un sniedz vairākas priekšrocības.
Uzstādot viedos skaitītājus, tie spēj ne vien uzskaitīt precīzi lietotāja patērēto elektrību attālināti, reālā laikā, bet arī nosūtīt šos datus automātiski operatoram.
Viedo skaitītāju lietotājiem ir iespēja arī izmantot tirgotāja piedāvātos pakalpojumus, piemēram, saņemt elektroenerģiju par biržas cenu. Tāpat viedā uzskaite nodrošina iespēju lietotājiem izmantot neto norēķinu sistēmu un/vai kopā ar citiem dalībniekiem (piemēram, daudzīvokļu nama īpašniekiem) veidot energokopienu, lai pārdotu kopīgi saražoto elektroenerģiju.
Latvijā kopumā darbojas 10 sadales sistēmas operatoru, no tiem lielākais ir AS “Sadales tīkls”, kurš jau ir pabeidzis viedo skaitītāju ieviešanas programmu visā Latvijā.
Elektroenerģijas cenu salīdzināšanas rīku veidos un uzturēs AS “Sadales tīkls”, bet uzraudzīs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).
Lai gan jau šobrīd Latvijā pastāv vairākas elektroenerģijas cenu salīdzināšanas vietnes, tomēr likumdošanā šādu cenu salīdzināšanas rīku minimālās prasības nav noteiktas.
Pateicoties šādam rīkam, galalietotāji varēs vienkopus aplūkot informāciju par visiem elektroenerģijas tirgotāju piedāvājumiem, kā arī salīdzināt izmaksas par elektroenerģiju līdzīga profila objektos.
Līdz šim likums paredzēja, ka uzkrātuves, izpildot noteiktus kritērijus, var uzstādīt pārvades sistēmas operators, bet ne sadales sistēmas operators. Līdz ar šī likumprojekta izmaiņām arī sadales sistēmas operatoram būs tiesības pie sistēmas pieslēgt elektroenerģijas uzkrātuvi.
Elektroenerģijas uzkrātuvju izvietošana sadales sistēmā veicinās efektīvāku sistēmas izmantošanu, tostarp ļaus samazināt elektroenerģijas zudumus, kas atstāj pozitīvu ietekmi uz tarifu.
Līdz ar grozījumiem tiek būtiski pārskatīts tiešo līniju regulējums.
Tiešā līnija nodrošina elektroenerģijas piegādi objektiem, ko nevar pieslēgt esošajai elektroenerģijas sistēmai. Tiešo elektrolīniju var būvēt starp izolētu ražotāju un izolētu lietotāju, ja tie viens no otra atrodas ne tālāk kā viena kilometra attālumā (pilsētā) vai ne tālāk kā piecu kilometru attālumā (ārpus pilsētas).
Galalietotājs šajā situācijā nedrīkst būt starpnieks, proti, nedrīkst pārdod elektroenerģiju tālāk kādai personai.
Ražotājam un lietotājam ir savstarpēji jāvienojas gan par uzskaiti, gan ikmēneša norēķiniem. Ja iecerēts izbūvēt tiešo līniju, tad no operatora ir jāsaņem apliecinājums, ka tiešās līnijas ierīkošana neietekmē elektroenerģijas sistēmas drošu darbību vai tehnisko attīstību. Atļauju tiešās līnijas ierīkošanai izsniedz Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB).
- Ikviens galalietotājs (fiziska, juridiska persona) var tieši vienoties ar elektroenerģijas ražotāju par tā saražotās elektroenerģijas pirkšanu
Visiem lietotājiem ir tiesības noslēgt elektroenerģijas pirkuma līgumu, tai skaitā atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas pirkuma līgumu, ar elektroenerģijas ražotāju.
Ar elektroenerģijas ražotāju sarakstu var iepazīties SPRK reģistrā.
- Jaudas rezervēšanas (drošības maksa) patērētājiem, kuri iecerējuši veidot pieslēgumu pie pārvades sistēmas
Elektroenerģijas lietotāji jeb patērētāji, pieprasot tehniskās prasības pieslēguma izveidei pie pārvades sistēmas, rezervē konkrētu jaudas apmēru, taču šībrīža regulējums neparedz maksu par jaudas rezervāciju. Īsā laika periodā iespējams rezervēt ievērojamu pārvades sistēmas jaudas apjomu, bet faktiskā pieslēguma ierīkošana nenotiek.
Situācijā, kur novērojama interese par jaudu rezervēšanu, efektīvi jāizšķir tie patērētāji, kuri ir gatavi un spējīgi īstenot pieslēguma izbūvi pie pārvades, no tiem, kuri jaudas rezervē nepārdomāti vai bez konkrēta mērķa.
Piemērojot jaudas rezervēšanas maksu lietotājiem (patērētājiem), tiks novērstas situācijas, kurās elektroenerģijas lietotāji ilgstoši rezervē tīkla jaudas, neveicot nekādas faktiskās darbības pieslēguma izbūvei, kamēr vienlaikus citi lietotāji nevar īstenot savu pieslēguma izbūvi pie pārvades sistēmas.
Tādējādi likumprojekts paredz pārvades sistēmas lietotājiem iemaksāt drošības naudu par jaudas rezervāciju, nodrošinot jaunu lietotāju (patērētāju) piekļuvi pie pārvades tīkla.
Vienlaikus regulējums paredz no pārvades sistēmas jaudas rezervācijas maksas atbrīvot sadales sistēmas operatorus, kas attiecībā pret pārvades sistēmas operatoru arī ir lietotājs.
Drošības maksas aprēķina kārtību noteiks SPRK, atbilstoši grozot Sistēmas pieslēguma noteikumus elektroenerģijas pārvades sistēmai pēc tam, kad likumprojektu apstiprinās Saeima.
Sadales sistēmas operators un pārvades sistēmas operators 10 gadu attīstības plānus turpmāk SPRK iesniegs reizi divos gados (līdz šim tas tika darīts reizi gadā).
SPRK reizi gadā tīmekļvietnē ir pienākums publicēt elektroenerģijas tirgus analīzi.
Likumprojektā ir ietverta arī “mājsaimniecības lietotāja” definīcija, kas turpmāk ļaus sadales sistēmas operatoram vienkāršāk identificēt mājsaimniecības lietotāju pieslēgumus.
|
Plašāk par tēmu LV portālā >> |
Nodrošinās ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu aviācijas jomā
Saeima 17. oktobrī nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju””, kura mērķis ir:
- nodrošināt ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu aviācijas jomā;
- noteikt Civilās aviācijas aģentūras (CAA) pienākumu veikt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/2405 par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ilgtspējīgam gaisa transportam 11. panta 1. punktā noteiktās kompetentās iestādes funkcijas;
- panākt, ka gaisa kuģu ekspluatanti, lidostas un degvielas piegādātāji pilda Regulā Nr. 2023/2405 noteiktos pienākumus, nosakot administratīvo atbildību par Regulas Nr. 2023/2405 12. pantā minētajiem pārkāpumiem.
Likumprojekts paredz ieviest prasības gaisa kuģu ekspluatantiem uzpildīt gaisa kuģus tikai ar tādu aviācijas degvielas daudzumu, kas vajadzīgs lidojumam, vienlaikus ievērojot tradicionālas aviācijas degvielas un ilgtspējīgu aviācijas degvielu īpatsvaru.
ES lidostās ir jābūt infrastruktūrai, kas nepieciešama, lai piegādātu, uzglabātu un uzpildītu gaisa kuģus ar ilgtspējīgām aviācijas degvielām, savukārt aviācijas degvielu piegādātājiem ir jānodrošina ilgtspējīgu aviācijas degvielu un sintētisko aviācijas degvielu pieejamība ES lidostās.
Atbilstoši Regulā Nr. 2023/2405 noteiktajam likumprojekts paredz CAA jaunu kompetenci – uzraudzīt, vai tiek ievērotas prasības par ilgtspējīgas aviācijas degvielas izmantošanu un piegādi.
Vienlaikus likumprojektā paredzēts noteikt arī administratīvos sodus gaisa kuģu ekspluatantiem vai īpašniekiem par Regulā Nr. 2023/2405 noteikto pienākumu neievērošanu. Soda sankcijas paredzētas par patērēto aviācijas degvielas daudzumu un praksē iespējamo neuzpildīto degvielas daudzumu.
Tāpat plānots noteikt administratīvos sodus lidostām par piekļuves nenodrošināšanu aviācijas degvielām, kurās ir ilgtspējīgas aviācijas degvielas minimālais īpatsvars, kā arī aviācijas degvielas piegādātājiem par sintētisko aviācijas degvielu minimālā īpatsvara nepiegādāšanu lidostās.
Paredzēts, ka sodu varēs piemērot arī aviācijas degvielas piegādātājiem par maldinošas vai neprecīzas informācijas sniegšanu.
Saeimā sākts darbs pie 2025. gada valsts budžeta un to pavadošās likumprojektu paketes
