Top jauns likums: PVN reģistrācijas slieksni aprēķinās par kalendāra gadu

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā

Saeima 24. oktobrī nodeva izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas paredz divas galvenās izmaiņas:

• atvieglot un vienādot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas noteikumus un prasības maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU);
• pārskatīt pašreizējo atvieglojumu, kas ļauj MVU, ievērojot noteiktu slieksni, nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN.

Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu divu Eiropas Savienības direktīvu prasības.1

Atbrīvojums no PVN citās ES dalībvalstīs

Pašlaik MVU var piemērot atbrīvojumu nemaksāt PVN līdz noteiktam slieksnim tikai savā valstī.

Likumprojekts paredz, ka MVU, kas veic ar PVN apliekamus darījumus arī citās ES dalībvalstīs, būs tiesīgi piemērot attiecīgās ES dalībvalsts PVN atbrīvojumu mazajiem uzņēmumiem, kā to ir noteikusi konkrētā ES dalībvalsts.

Priekšnoteikums šādu tiesību īstenošanai būs MVU apgrozījums, kurš nevar pārsniegt attiecīgās ES dalībvalsts atbrīvojuma slieksni un kopējo apgrozījumu ES, kas ir noteikts 100 000 eiro apmērā.

Šī kārtība būs attiecināma uz citu ES dalībvalstu PVN maksātājiem, kas veic ar PVN apliekamus darījumus iekšzemē, kā arī iekšzemes PVN maksātāji varēs izmantot MVU atbrīvojumu citās ES dalībvalstīs, skaidro Finanšu ministrija (FM).

PVN reģistrācijas slieksnis

Tāpat FM vērš uzmanību, ka PVN reģistrācijas slieksnis no nākamā gada tiks aprēķināts nevis par iepriekšējiem 12 mēnešiem, kā tas bija līdz šim, bet gan par kalendāra gadu.

“Tiek precizēti arī darījumu veidi, kas veido PVN reģistrācijas slieksni. Papildus ar PVN apliekamajiem darījumiem PVN reģistrācijas sliekšņa vērtībā tiks iekļauti arī ar PVN neapliekamie darījumi ar nekustamajiem īpašumiem un finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi,” skaidro FM.

Turklāt, ja vienā kalendāra gadā ir sasniegts PVN reģistrācijas slieksnis, tad nākamajā gadā MVU ir jākļūst par reģistrētu PVN maksātāju un jāmaksā PVN. Kā skaidro FM, tas ir attiecināms arī uz tiem MVU, kuriem atbilstoši likuma grozījumiem aprēķinātais PVN reģistrācijas slieksnis ir pārsniegts 2024. gadā.

Tādējādi likumprojektā ir paredzēti pārejas noteikumi, kas nosaka PVN maksātāju rīcību gadījumā, ja atbilstoši jaunajam regulējumam 2024. gadā ir pārsniegts PVN reģistrācijas slieksnis.

Proti, likumprojektā tiek ieviests pārejas periods tiem PVN maksātājiem, kam apgrozījums kalendārajā gadā pārsniedz PVN reģistrācijas slieksni, no kura jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā un jāsāk maksāt PVN.

Saskaņā ar likumprojektu MVU varēs turpināt nemaksāt PVN līdz kalendārā gada beigām, ja to apgrozījums attiecīgajā gadā nepārsniedz PVN reģistrācijas slieksni 50 000 eiro par vairāk nekā 10%.

FM: “Šādā gadījumā PVN maksātājiem jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā un jāmaksā PVN par darījumiem, kas apliekami ar PVN, tikai no nākamā kalendārā gada. Tomēr, ja MVU kalendāra gada laikā pārsniedz 55 000 eiro, tam ir pienākums reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā un maksāt PVN no minētās vērtības pārsniegšanas brīža.”

Likumprojektā ir iekļauti arī citi grozījumi, kas izstrādāti, sadarbojoties ar VID, nozaru ministrijām un nevalstisko sektoru. Tie ir vērsti uz:

• PVN 0% likmes piemērošanas pārskatīšanu darījumos ar Latvijā reģistrētām diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām;
• preču iegādes ES teritorijā definīcijas precizēšanu;
• pakalpojumu sniegšanas vietas precizēšanu kultūras un sporta pasākumiem;
• PVN jomas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu atbilstoši ES prasībām un saskaņošanu ar citu nozaru tiesisko regulējumu.

Paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.

Referendumiem un vēlēšanām rosina nodrošināt vienotu norisi

Saeima 24. oktobrī nodeva izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā (atbildīgā) un Juridiskajā komisijā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu””, kura mērķis ir nodrošināt tiesiskā regulējuma skaidrību, mazināt administratīvo slogu, pēc iespējas nodrošināt vienotu pieeju dažādu vēlēšanu (Eiropas Parlamenta, Saeimas un pašvaldības domes) un referendumu norisē, kā arī saskaņot likumā lietoto terminoloģiju un tiesisko regulējumu ar citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Likumprojekts paredz:

• Precizēt tautas nobalsošanas ierosināšanas procesu par apturētiem likumiem, pielīdzinot to likumu ierosināšanas procesam

Attiecīgi plānots papildināt Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pienākumu apjomu tautas nobalsošanas sarīkošanā, kā arī parakstu vākšanas kārtību tautas nobalsošanas ierosināšanai.

“Līdzīgi kā likumu ierosināšanas procesā par tautas nobalsošanas ierosināšanu būs iespējams parakstīties elektroniski, izmantojot e-pakalpojumu, vai arī apliecināt parakstu pie konkrētām likumā noteiktām amatpersonām,” teikts anotācijā.

Tāpat plānots precizēt pašvaldību pienākumu apjomu tautas nobalsošanas sarīkošanas un likuma ierosināšanas procesā, nosakot to, kā notiek iedzīvotāju informēšana par pašvaldības parakstu apliecināšanas vietām un laiku.

Kā skaidrots anotācijā, turpmāk informēšana paredzēta gan papīra formātā, gan elektroniskā vidē: “Šādā veidā informācija sasniegs plašāku sabiedrības grupu, kā arī informēšanas veidu paplašināšana ir īpaši būtiska pašvaldībās, kurās netiek izdots pašvaldības informatīvais izdevums un attiecīgajā reģionā netiek izdots reģionālais laikraksts, piemēram, Rīgā.”

• Salāgot vēlēšanu iecirkņu darba laiku

Likumprojektā paredzēts salāgot vēlēšanu iecirkņu darba laiku ar vēlēšanās noteikto darba laiku (8.00–20.00).

Tādējādi gan vēlēšanās, gan tautas nobalsošanās vēlēšanu iecirkņiem būs vienots darba laiks.

• Precizēt rīcību, ja balsotājs pats nespēj balsot vai parakstīties

Līdzīgi kā Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā likumprojektā plānots precizēt tiesisko regulējumu rīcībai, ja balsotājs fizisku trūkumu dēļ pats nespēj balsot vai parakstīties balsotāju sarakstā.

Atbilstoši Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 25. pantam, ja vēlētājs fizisku trūkumu dēļ pats nespēj balsot vai parakstīties balsotāju sarakstā, vēlētāja klātbūtnē pēc viņa norādījumiem atzīmes vēlēšanu zīmē izdara vai balsotāju sarakstā parakstās vēlētāja ģimenes loceklis vai kāda cita persona, kurai vēlētājs uzticas vai kuru vēlētājs ir pilnvarojis. Par to balsotāju sarakstā tiek izdarīta attiecīga atzīme. Šāda persona var būt attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis, ja tā ir apmācīta CVK noteiktajā kārtībā un rakstveidā apliecinājusi, ka neietekmēs un neizpaudīs vēlētāja balsojumu.

• Salāgot tiesību normas ar Elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru

Saistībā ar Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra ieviešanu likumprojekts precizē likuma regulējumu, tostarp to, kā tiek veikta atzīme par piedalīšanos attiecīgajā tautas nobalsošanā, kāda ir rīcība, ja vēlētāju reģistrā ir atzīme par balsotāja piedalīšanos attiecīgajā tautas nobalsošanā vai nav iespējams pārliecināties par vēlētāju reģistrā iekļautajām ziņām.

Izmaiņas veidotas pēc tāda paša principa kā normatīvajos aktos, kas nosaka vēlēšanu kārtību.

• Precizēt atzīmju veikšanas kārtību balsošanas zīmē

Likumprojekts nodrošina vienotu atzīmju “par un pret” veikšanas kārtību, atsakoties likuma līmenī no pārāk detalizēta procesa apraksta, kas pieļauj viena veida atzīmes un izslēdz nepārprotamas vēlētāju gribas paušanu citos atzīmes veidos.

Tāpat likumprojektā paredzēts:

• svītrot prasību, ka, izveidojot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs, nepieciešams to saskaņot ar Ārlietu ministriju, ņemot vērā, ka 2018. gadā tika veikti grozījumi Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā, kas paredz citu vēlēšanu iecirkņu ārvalstīs izveides kārtību;
• līdzīgi kā Saeimas vēlēšanu likumā precizēt vēlēšanu materiālu uzskaitījumu, ko CVK nodod Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem tautas nobalsošanas organizēšanai karavīriem un zemessargiem, kuri pilda dienesta pienākumus starptautiskajās operācijās;
• precizēt aktuālo kompetenču sadali starp CVK un Valsts digitālās attīstības aģentūru;
• precizēt rīcību, ja lēmuma pieņemšanas brīdī parakstu vākšanai jau ir reģistrēts tāds pats likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts;
• noteikt pārejas kārtību, kādā līdz 2026. gada 2. oktobrim tiek veikta vēlētāju datu apstrāde Vēlētāju reģistrā un pieteikšanās balsošanai pa pastu un attiecīgo materiālu saņemšana.

Līgumiem par valsts naftas produktu drošības rezervju izveidi nepiemēros publisko iepirkumu regulējumu

Saeima 24. oktobrī nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījums Publisko iepirkumu likumā”, kura mērķis ir noteikt, ka līgumus par valsts naftas produktu drošības rezervju (turpmāk – drošības rezerves) izveidi, uzturēšanu un rotāciju slēdz, nepiemērojot publisko iepirkumu regulējumu.

Likumprojekts paredz, ka gadījumos, kad ar drošības rezervju izveidi, uzturēšanu un rotāciju saistīti iepirkumi tiek veikti saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu, noteikt normatīvā akta piemērošanas izņēmumu.

Kā skaidrots anotācijā, izmaiņas noteiks pastāvīgu tiesisko regulējumu drošības rezervju izveidei, uzturēšanai un rotācijai, kā arī izslēgs prasību pēc Ministru kabineta atļaujas saņemšanas publiskā iepirkuma nepiemērošanai pirms katra iepirkuma veikšanas, kas saistīts ar drošības rezervju izveidi, uzturēšanu un rotāciju.

Papildus anotācijā norādīts, ka, nepiemērojot Publisko iepirkumu likuma normas drošības rezervju iegādei, uzturēšanai un rotācijai, tiek aizsargātas nacionālās drošības intereses, tautsaimniecības drošība un stabilitāte, kā arī kopējā sabiedrības drošība.

Tāpat Saeima 24. oktobrī nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā saistošu likumprojektu “Grozījums Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā”, kurā arī noteicams, ka līgumus par drošības rezerves izveidi, uzturēšanu un rotāciju slēdz, nepiemērojot publisko iepirkumu regulējumu.

Saistošas izmaiņas paredzētas arī likumprojektā “Grozījumi Enerģētikas likumā”, kurš Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika nodots jau 26. septembrī.

Precizēs kārtību, kādā izmeklētājs, prokurors vai tiesnesis veic darbu ar valsts noslēpuma objektu

Saeima 24. oktobrī nodeva izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””, kura mērķis ir noteikt skaidru regulējumu par kārtību, kādā amatpersona – izmeklētājs, prokurors vai tiesnesis – veic darbu ar valsts noslēpuma objektu.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, papildus likumā “Par valsts noslēpumu” noteiktajai vispārējai kārtībai plānotās izmaiņas paredz, ka izņēmuma gadījumos attiecīgās amatpersonas darbu ar valsts noslēpuma objektu var veikt, parakstot brīdinājumu par atbildības uzņemšanos, lai nodrošinātu minēto institūciju funkciju nepārtrauktību.

Likumprojekts skaidri nošķirs vispārējo kārtību, kas ievērojama gadījumos, kad institūcijai ir noteiktas pastāvīgas kompetences, kuras saistītas ar darbu ar valsts noslēpuma objektiem, no izņēmuma gadījuma kārtības, kura piemērojama, ja objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams nodrošināt, ka darbu ar valsts noslēpuma objektu veic amatpersona, kam ir piešķirta speciālā atļauja, bet kavēšanās ar attiecīgā jautājuma vai lietas izskatīšanu radītu negatīvu ietekmi uz kopējo lietas izskatīšanas termiņu un procesuālās ekonomijas principa ievērošanu.

Veikti tehniski grozījumi Imigrācijas likumā, lai 2026. gadā darbu varētu uzsākt Nodokļu un muitas policija

Saeima 24. oktobrī nodeva izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā”, kurš tika izstrādāts, lai Nodokļu un muitas policijai ar 2026. gada 1. janvāri būtu tiesības veikt datu ievadi, pārbaudi, atjaunināšanu, pārskatīšanu un izņemšanu no Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas kontrolsaraksta, kā arī tiesības saņemt Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas centrālajā sistēmā glabātos datus.

Likumprojekts paredz aizstāt Imigrācijas likuma 17.¹ panta otrajā daļā un 17.² panta otrajā daļā un trešās daļas 3. punktā vārdus “Valsts ieņēmumu dienesta” ar vārdiem “Nodokļu un muitas policijas”.

Saeima jau šī gada 20. jūnijā nodeva izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojektu “Valsts ieņēmumu dienesta likums” (turpmāk – VID likumprojekts), kura mērķis ir koncentrētā veidā noteikt tikai būtiskākos ar iestādes darbību saistītos aspektus, likumu veidojot pēc iespējas īsāku un vienkāršāk uztveramu, vienlaikus nodalot izmeklēšanas funkcijas, lai Valsts ieņēmumu dienests turpmāk varētu attīstīties par servisa iestādi Latvijas iedzīvotājiem.

Plānots, ka:

• VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumi tiks nodoti finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei Nodokļu un muitas policijai, kuras padotību finanšu ministrs īstenos ar Finanšu ministrijas starpniecību;
• VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkcijas un uzdevumi tiks nodoti Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

VID likumprojekts tika virzīts vienotā paketē ar šādiem grozījumiem citos likumos:

• Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā;
• Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”;
• Grozījumi Muitas likumā;
• Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”;
• Grozījumi Kriminālprocesa likumā.

Kā teikts anotācijā, arī likumprojekts “Grozījums Imigrācijas likumā” ir viens no tiesību aktu projektiem, kas izstrādāts, lai īstenotu Ministru kabineta (MK) atbalstīto VID reorganizāciju:

“Grozījums Imigrācijas likumā ir uzskatāms par tehnisku grozījumu, ņemot vērā, ka likumprojekts izstrādāts, lai īstenotu tikai un vienīgi MK atbalstīto VID reorganizāciju, un neparedz grozījumus, kas ir ārpus īstenojamās reorganizācijas.”

1 Ar grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā nacionālajā regulējumā tiks pārņemta Padomes Direktīva (ES) 2020/285 (2020. gada 18. februāris), ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem un Regulu (ES) Nr. 904/2010 groza attiecībā uz administratīvu sadarbību un informācijas apmaiņu nolūkā uzraudzīt mazajiem uzņēmumiem paredzētā īpašā režīma pareizu piemērošanu; Padomes Direktīva (ES) 2022/542 (2022. gada 5. aprīlis), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu (ES) 2020/285 attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa likmēm.