Saeimā iesniegta VID reorganizācijas likumprojektu pakete: nodalīs izmeklēšanas funkcijas

Jauna likuma izveide saistīta ar Ministru kabineta 2023. gada 6. februāra sēdē izskatīto informatīvo ziņojumu “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem” (turpmāk – informatīvais ziņojums) un tajā atbalstītajiem priekšlikumiem par VID reorganizāciju, proti:

• VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei Nodokļu un muitas policijai, kuras padotību finanšu ministrs īstenos ar Finanšu ministrijas starpniecību;
• VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkcijas un uzdevumus nodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

Kā skaidrots anotācijā, lai nodrošinātu, ka VID izveido un sniedz uz klientu pieredzi un pieprasījumu balstītus pakalpojumus, dienestam atbilstoši sabiedrības interesēm ir jāvirzās uz attīstības modeli, kurā tas kļūst par servisa iestādi:

“No VID ir nepieciešams nodalīt tās struktūrvienības, kuras ir izmeklēšanas iestādes un kuru pamatuzdevums ir atklāt noziedzīgus nodarījumus, nevis sniegt uz klientu orientētus pakalpojumus un konsultācijas nodokļu un muitas jomā.”

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe, komentējot plānoto reorganizāciju, norādīja: “Atsakoties no represīvajām, kriminālnoziegumus apkarojošajām funkcijām un struktūrvienībām, VID kļūs “vieglāks” ne tikai pēc būtības, bet arī organizatoriski, tā būs vēl vairāk uz klientiem orientēta iestāde. Uzticams palīgs, partneris un konsultants, nevis, kā diemžēl nereti mēdz uzskatīt, bieds un drauds.”

Pārskatot likumu “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, secināts, ka tas būtiski jāgroza, no regulējuma izslēdzot ne tikai tiesību normas, kas saistītas ar VID nodokļu un muitas policijas un VID Iekšējās drošības pārvaldes funkcijām un uzdevumiem, bet arī:

• deklaratīvās tiesību normas;
• dublējošās tiesību normas;
• neaktuālās tiesību normas;
• tiesību normas, kas attiecas uz vispārējo nodokļu administrēšanu un tādēļ iekļaujamas likumā “Par nodokļiem un nodevām”;
• tiesību normas, kas attiecas uz muitas lietu administrēšanu un tādēļ iekļaujamas Muitas likumā;
• ierēdņu pilnvarojuma tiesību normas;
• Ministru kabineta noteikumu līmeņa tiesību normas.

Tā kā grozījumi skartu lielāko likuma daļu un tā teksts kļūtu grūti uztverams, tika pieņemts lēmums izstrādāt jaunu likumu, kurā koncentrētā veidā noteikti tikai paši būtiskākie ar iestādes darbību saistītie aspekti.

Kā norādīts anotācijā, paredzētais likumprojekta spēkā stāšanās termiņš ir 2026. gada 1. janvāris, jo vajadzīgs sagatavošanās periods efektīvai VID reorganizācijas īstenošanai.

Likumprojekts tiek virzīts vienotā paketē ar grozījumiem citos likumos:

• Grozījumi Nodokļu un muitas policijas likumā;
• Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”;
• Grozījumi Muitas likumā;
• Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”;
• Grozījumi Kriminālprocesa likumā.