NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
06. decembrī, 2024
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Finanses
8
8

INFOGRAFIKA: Saeima pieņem 2025. gada valsts budžetu. Kam tiks novirzīti publiskie līdzekļi

FOTO: Evija Trifanova, LETA.

Saeima ārkārtas sēdes turpinājumā piektdien, 6. decembrī, pieņēma likumu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”.

Prioritāte – drošība

Ar šā likuma sagatavošanu un ar valsts budžetu saistīto lēmumu pieņemšanu un rīcību tiek īstenoti Fiskālās disciplīnas likumā noteiktie fiskālās politikas principi un vidēja termiņa budžeta politikas prioritārais attīstības virziens – drošība, teikts budžeta likuma 1. pantā.

2025. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 15,081 miljarda eiro, izdevumi – 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024. gada budžetu, 2025. gadā plānotie budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki.

Savukārt izdevumi 2025. gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024. gada valsts budžeta likumā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi plānoti 10,201 miljarda eiro apmērā, izdevumi – 12,679 miljardi eiro.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi prognozēti lielāki nekā izdevumi – attiecīgi 5,209 miljardi eiro un 4,746 miljardi eiro.

Finanšu ministra Arvila Ašeradena ziņojumā par 2025. gada valsts budžetu norādīts, ka:

  • valsts budžeta trešā daļa jeb 33,2% novirzīti iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai;
  • 11% – veselības nozarei;
  • 10,3% – aizsardzībai;
  • 6,6% – sabiedriskajai kārtībai un drošībai;
  • 7,2% – izglītībai;
  • 1,4% – atpūtai, kultūrai un reliģijai;
  • 17,2% – ekonomiskajai darbībai;
  • 12,5% – vispārējiem valdības dienestiem;
  • 0,4% – vides aizsardzībai;
  • 0,2% – teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai.

Prioritārajiem pasākumiem kopumā nākamgad paredzēts papildu finansējums 392,4 miljonu eiro apmērā, no tā 284,3 miljoni eiro – par prioritāti noteiktajai valsts iekšējai un ārējai drošībai.

Budžeta likumā ierakstīts maksimālais valsts parāds 2025. gada beigās nominālvērtībā – 21 miljarda eiro apmērā. Budžeta deficīts nākamgad plānots 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Vispārējās valdības budžets 2025. gadam sagatavots, ņemot vērā Eiropas Savienības fiskālos noteikumus un Fiskālās disciplīnas likuma noteikumus – budžeta deficīts 2025. gadā tiek prognozēts 2,9% apmērā no IKP, savukārt valdības parāds – 47% no IKP.

Gan budžeta deficīta, gan parāda vērtība ir zem ES fiskālajos noteikumos noteiktajām atsauces vērtībām – 3% no IKP deficītam un 60% no IKP parādam, ziņojumā par 2025. gada valsts budžetu norādījis finanšu ministrs.

Valsts pārvalde nepieaugs

Budžeta likumā iekļauts ierobežojums algu pieaugumam valsts pārvaldē, tostarp likuma 79. pantā noteikts, ka 2025. gadā valsts un pašvaldību institūcijās netiek palielināts kopējais no valsts pamatbudžeta finansēto amata vietu skaits, izņemot gadījumus, kad ir pieņemts atsevišķs pašvaldības domes vai Ministru kabineta lēmums.

Lai Ministru kabinets varētu pieņemt lēmumu par amata vietas piešķiršanu, noteikts, ka ar 2025. gada 1. janvāri Valsts kanceleja apkopo kopējo valsts pārvaldē ilgstoši vakanto amata vietu skaitu, kuras 2024. gada 30. septembrī bija vakantas vairāk nekā 12 mēnešus. Kopējo ilgstoši vakanto amata vietu skaitu nosaka atbilstoši iestāžu sniegtajiem datiem Atlīdzības uzskaites sistēmā, kā arī ievērojot šādus nosacījumus:

  • ilgstoši vakanto amata vietu skaitā netiek iekļautas iestādes vadītāju un Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai nepieciešamās amata vietas, kas ir izveidotas uz noteiktu laiku, kā arī karavīru un robežsargu (amatpersonas ar speciālo dienestu pakāpi) amati un ilgstošā prombūtnē esošie darbinieki;
  • apkopotie ilgstošie vakantie amati tiek izslēgti no iestādes amatu saraksta, saglabājot tiem paredzēto finansējumu atlīdzībai iestādes rīcībā.


Plānotie valsts budžeta tēriņi dažādās nozarēs >>

Budžeta projektam otrajā – galīgajā – lasījumā bija iesniegti 311 priekšlikumi.

Debatēs par priekšlikumiem dominēja demogrāfiskie jautājumi. To noslēgumā Ministru prezidente Evika Siliņa solīja, ka valdība turpinās meklēt risinājumus, kā uzlabot demogrāfisko situāciju.

Balsojumā par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam par bija 52 deputāti, pret – 34.

Budžeta izskatīšanas pirmajā dienā tika apstiprināts arī 31 budžetu pavadošais likumprojekts.

Plašāk par tēmu >>

Infografikas

Autors: Finanšu ministrija 

#Budžets2025 aizsardzības jomā

#Budžets2025 iekšlietu jomā

#Budžets2025 finanšu jomā

#Budžets2025 ārlietu jomā

#Budžets2025 klimata un enerģētikas jomā

#Budžets2025 labklājības jomā

#Budžets2025 izglītības un zinātnes jomā

#Budžets2025 kultūras jomā

#Budžets2025 ekonomikas jomā

#Budžets2025 satiksmes jomā

#Budžets2025 tieslietu jomā

#Budžets2025 viedās administrācijas un reģionālās attīstības jomā

#Budžets2025 valsts pārvaldes jomā

#Budžets2025 veselības jomā

#Budžets2025 zemkopības jomā

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI