Nodokļu likumos arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa reforma
No budžetu pavadošo likumu grozījumu paketes trešdaļa ir izmaiņas nodokļu likumos.
Par darbaspēka nodokļu reformu tiek dēvēti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, uzsverot, ka ieguvēji būšot 90%–95% ienākumu guvēju.
Pamats tam ir neapliekamā minimuma pakāpeniska paaugstināšana (nākamgad līdz 510 eiro mēnesī, pašreiz – 500 eiro). Būtiskākā izmaiņa – neapliekamais minimums tiks attiecināts uz visām algām (ienākumiem), atceļot diferencēto neapliekamo minimumu.
Apliekamajam ienākumam pirmā likme turpmāk būs augstāka – 25,5%, nākamā likme – 33% bruto ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī. Savukārt ienākumiem virs 200 000 eiro gadā noteikta papildu likme trīs procentu apmērā.
Līdz šim iedzīvotāju ienākumiem līdz 1667 eiro mēnesī nodokļa likme bija 20%, bet ienākuma daļai, kas pārsniedza 1667 eiro mēnesī, – 23%, turpretī ienākuma daļai virs 78 100 eiro gadā piemēroja 31% nodokļa likmi.
Ģimeņu pārstāvju organizācijas ir norādījušas, ka tikai simbolisks ieguvums būs, piemēram, viena bērna vecākam, kurš saņem minimālo algu. Nākamgad tā būs 740 eiro. Tomēr par dažiem desmitiem eiro vairāk algā saņems tie, kuriem tā ir virs 1000 eiro.
Finanšu ministrija algas aprēķinam 2025. gadam atbilstoši darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājumam izstrādājusi Algas kalkulatoru 2025. gadam. Aprēķinā var iekļaut apgādājamo skaitu, bet salīdzinājumam ir norādīts arī algas aprēķins 2024. gadā.
Likumā noteiktais pensionāra neapliekamais minimums no līdzšinējiem 500 eiro palielināts līdz 1000 eiro mēnesī.
Strādājošais pensionārs neapliekamā minimuma summu varēs dalīt, vienus 500 eiro novirzot darba algai, otrus 500 eiro – pensijai.
Saimnieciskās darbības veicējiem, kuri izvēlas mikrouzņēmumu nodokli, tā piemērošana ir vienkāršota ar grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Tiem MUN režīmā strādājošajiem, kuri saimniecisko darbību veic neregulāri, paredzēta iespēja reģistrēties uz laiku.
|
|
Par vairākiem likumprojektiem bijušas ilgas diskusijas, tai skaitā jaunu nodevu nodokļu sistēmā, ko ievieš ar Solidaritātes iemaksas likumu. Tajā noteikts pienākums Latvijā reģistrētajām kredītiestādēm veikt solidaritātes iemaksas valsts budžetā. Jaunais regulējums 2025. gadā varētu palielināt ieņēmumus valsts budžetā par 93 miljoniem eiro.
Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā nosaka samazināto 12% likmi Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.
Vienlaikus vairāki nodokļi tiks paaugstināti.
Lielākas likmes nosaka:
- grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”;
- grozījumi Azartspēļu un izložu likumā;
- grozījums Dabas resursu nodokļa likumā;
- grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”.
Turpretī grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteic, ka kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs līdz katra gada 1. februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par klientiem, kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidrās naudas kopējā summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 7000 eiro vai vairāk. Tas ir papildu pienākums pašreiz noteiktajam, ka jāsniedz informācija VID par klientiem, kuru kontu apgrozījuma summa ir 15 000 eiro vai vairāk.
Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā paredz palielināt maksimāli pieļaujamo strukturālo deficītu no 0,5% no IKP līdz 1,0% no IKP.
Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību noteic, ka vidējs termiņš ir četru gadu periods, ko veido saimnieciskais gads, kam plāno valsts budžetu, un tam sekojošie trīs saimnieciskie gadi, kā arī vēl vairākas izmaiņas.
Izmaiņas sociālajā jomā
Sociālo likumu paketē kā nozīmīgas tiek uzsvērtas izmaiņas vecāku pabalsta izmaksas kārtībā, uz vienu gadu nosakot, ka strādājošs vecāks varēs saņemt 75% no piešķirtā pabalsta (līdz šim – 50%). Tas noteikts ar grozījumu likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.
|
|
Budžeta ieņēmumu palielināšanai ir pārdalīta pensiju 2. līmenim novirzāmā sociālo iemaksu daļa. Grozījumos Valsts fondēto pensiju likumā uz trim gadiem noteikts, ka 2. līmenī tiks ieskaitīti 5%, nevis 6% no iemaksu objekta, kā tas ir patlaban.
Savukārt grozījumi likumā “Par valsts pensijām” paredz, ka ikgadējā pensiju indeksācijā pārskatīs pensiju vai tās daļu, kas būs valstī vidējās iemaksu algas apmērā. Tāpat arī līdz šim noteiktajās grupās, kam indeksē visu vecuma pensiju, papildus iekļauti arī vecāki, kuri aprūpējuši bērnu ar invaliditāti, un daudzbērnu (piecu un vairāk bērnu) vecāki.
Vairāku sociālo likumu bloks noteic izmaiņas sociālo pabalstu palielināšanai, ik gadu piemērojot valstī statistiski aprēķināto ienākumu mediānu.
2025. gadā tiks mainīts atvietojuma procents zemākā minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanai. No 1. janvāra tas būs 22% no ienākumu mediānas jeb 166 eiro (šobrīd tas ir 20% apmērā jeb 137 eiro). Attiecīgi mainīsies arī garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsts, mājokļa pabalsts, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts pensijas vecumu sasniegušajām personām, personām ar invaliditāti vispārējā gadījumā, kā arī pabalsts ikmēneša izdevumiem pilngadību sasniegušam bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes.
Izmaiņas paredz:
- grozījumi likumā “Par sociālo drošību”;
- grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā;
- grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā.
Ar grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” no pašreizējiem 78 100 eiro līdz 105 300 eiro maina obligāto iemaksu un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālo apmēru.
|
|
Izmaiņas lauksaimniecībā piemērojamajos tiesību aktos
Vairāku likumu grozījumus ir sagatavojusi Zemkopības ministrija. Izmaiņas saistītas ar to, ka Lauku atbalsta dienests no 2025. gada 1. janvāra pildīs Lauksaimniecības datu centra līdzšinējās funkcijas lauksaimniecības nozares informācijas sistēmu pārvaldības un lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba jomā.
Izmaiņas nosaka:
- grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā;
- grozījums Veterinārmedicīnas likumā;
- grozījumi Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likumā;
- grozījums Dzīvnieku barības aprites likumā.
Satiksmes dalībniekiem – sadārdzinājums
Lai nodrošinātu autoceļu uzturēšanu un veicinātu videi draudzīgu transportlīdzekļu izmantošanu, plānots paaugstināt autoceļu lietošanas nodevu, ko noteic grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā.
Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredz vidēji par 10% palielināt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli.
Stingrība pret braukšanu reibumā
Grozījumi Ceļu satiksmes likumā saistīti ar alkohola koncentrācijas noteikšanas pārbaudēm, lai pēc būtības izslēgtu nepieciešamību ikreiz, kad persona nepiekrīt amatpersonas veiktās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai personas izelpas gaisā veikšanai vai tās rezultātiem, viņu obligāti nogādāt ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai, paskaidrots grozījumu anotācijā.
Grozījums Krimināllikuma 262.1 pantā noteic, ka par atteikšanos no izelpotā gaisa vai asins pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes pārbaudes, ja to izdarījis transportlīdzekļa vadītājs, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem.
Grozījums Administratīvās atbildības likumā paredz administratīvo atbildību, ja atsakās no izelpotā gaisa pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai.
|
|
Izmaiņas arī citās nozarēs
Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” precizē likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteikto kārtību, kādā veidojami valsts nodevas uzkrājumi, lai tos izmantotu regulatora darbības nodrošināšanai nākamajos periodos saskaņā ar likumā par valsts budžetu apstiprināto regulatora budžetu.
Grozījums Reģionālās attīstības likumā nodrošinās pašvaldībām plašākas aizdevēju izvēles iespējas, kā arī kredītiestādēm – iespēju sniegt kreditēšanas pakalpojumu pašvaldībām.
Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem” paplašina personu loku, kurām ir tiesības saņemt valsts kompensāciju cietušajiem.
Grozījumi Zinātniskās darbības likumā ietver nosacījumus tiesību uz pētniecības rezultātu, tostarp zinātības un tehnoloģiju jomā, komercializācijai.
Saeima ceturtdien, 5. decembrī, pēc kārtējās sēdes turpinās ārkārtas sēdi, kurā skatīs likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”.
