No 15% vecāku pabalsta saņēmēju, kuri turpina strādāt un gūt ienākumus, vairākums jeb 80% ir vīrieši. Nereti ģimenei šāds variants ir finansiāli izdevīgāks. Problēma ir apstāklī, ka vecāks, kurš nestrādā un aprūpē bērnu, bet nesaņem vecāku un bērna kopšanas pabalstu, paliek bez sociālā nodrošinājuma.
FOTO: Freepik.
Vecāku pabalsta saņēmēji, kuri izvēlas nedoties bērna kopšanas atvaļinājumā un turpina strādāt, nākamgad saņems šo pabalstu 75%, nevis 50% apmērā kā pašreiz. To likumā piedāvāts noteikt uz vienu gadu. Labklājības ministrija nākamruden izvērtēs nepieciešamību saglabāt vecāku pabalsta izmaksu 75% apmērā arī turpmāk.
Izmaiņas paredzētas likumprojektā “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, lai terminēti (vienu gadu) nodrošinātu lielāku vecāku pabalsta daļas izmaksu strādājošajiem vecāku pabalsta saņēmējiem. Tādējādi viņiem palielināsies ienākumi un vienlaikus tiks veicināta iespēja saskaņot ģimenes un darba dzīvi, norāda tiesību akta izstrādātāja Labklājības ministrija.
Likums paredz, ka vecāku pabalstu var saņemt viens no vecākiem, un tas tiek maksāts kopā ar bērna kopšanas pabalstu.
Ja pabalstu saņēmējs turpina strādāt, tad viņam izmaksā tikai daļu no piešķirtā vecāku pabalsta.
Šobrīd atbilstoši likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.6 panta trešajai daļai vecāku pabalsta saņēmējam, kurš turpina strādāt un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, vecāku pabalstu izmaksā 50% apmērā no pabalsta, kas piešķirts atbilstoši šā panta otrās daļas nosacījumiem:
Grozījumu projekts paredz, ka no 2025. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim vecāku pabalsts vecākam, kurš bērna kopšanas laikā ir nodarbināts un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, tiks izmaksāts 75% apmērā.
Strādājošam vecākam noteikto pabalsta apmēra ierobežojumu ilgstoši ir kritizējuši gan vecāki, gan darba devēju organizācijas, jo bieži vien vecāks formāli izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, bet tā laikā turpina strādāt nelegāli.
Tādējādi ierobežojums vecākam pabalsta saņemšanas laikā gūt ienākumus veicina nonākšanu ēnu ekonomikā. Darba devējiem ir arī papildu interese un akūta vajadzība – darbinieku trūkums.
Likumprojektā paredzēts, ka jaunā norma attieksies uz visiem strādājošajiem vecāku pabalsta saņēmējiem (pabalsta apmērs tiks automātiski palielināts no 2025. gada 1. janvāra arī tiem pabalsta saņēmējiem, kuriem tas piešķirts pirms minētā datuma un kuri pabalsta saņemšanas laikā būs nodarbināti).
Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, 2024. gada augustā no 15 410 vecāku pabalsta saņēmējiem 2038 personas bija nodarbinātas. Vecāku pabalsta vidējais lielums augustā bija 717,34 eiro.
Šī gada martā līdz 400 eiro saņēma trešā daļa vecāku pabalsta saņēmēju, no 400 līdz 1000 eiro – 54%, no 1000 līdz 1500 eiro – 11%. Nelielai daļai (5%) vecāku pabalsts ir 1500–3000 eiro. Vecāku pabalstu virs 3000 eiro mēnesī saņem 0,2% personu.
Aprēķināts, ka 2025. gadā, palielinot strādājošajiem vecāku pabalsta saņēmējiem izmaksājamā pabalsta proporciju no 50% uz 75% no piešķirtā pabalsta apmēra, no speciālā budžeta papildus būs nepieciešami 7,682 miljoni eiro.
Vecāku pabalsta saņēmējas lielākoties ir sievietes.
Tomēr, kā liecina Labklājības ministrijas šopavasar sniegtie dati Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas sēdē, no tiem 15% vecāku pabalsta saņēmēju, kuri turpina strādāt un gūt ienākumus, vairākums jeb 80% ir vīrieši.
Nereti ģimenei šāds variants ir finansiāli izdevīgāks, ja bērna tēvs pelna vairāk, līdz ar to vecāku pabalsts pat samazinātā apmērā ir lielāks nekā tas būtu mātei, kas ikdienā turpina rūpēties par bērnu un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā.
Problēma ir apstāklī, ka vecāks, kurš nestrādā un aprūpē bērnu, bet nesaņem vecāku un bērna kopšanas pabalstu, paliek bez sociālā nodrošinājuma.
Turpretī nestrādājošs vecāku un bērna kopšanas pabalstu saņēmējs ir sociāli apdrošināts, jo par viņu valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) veic valsts no obligāto iemaksu objekta, kuru veido vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta apmērs.
Vecāku un bērna kopšanas pabalstu saņēmēju valsts apdrošina pensijai, bezdarbam un invaliditātei. Savukārt, ja vecāku pabalstu saņem strādājošs vecāks, tad viņš turpina būt sociāli apdrošināts kā darba ņēmējs.
|
Plašāk par tēmu LV portālā >> |
Valdības sēdē Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Pēteris Leiškalns un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Jānis Lielpēteris norādīja, ka šai jābūt patstāvīgai normai, nevis noteiktai tikai uz vienu gadu. Viņuprāt, pagaidu risinājums nav labs situācijā, kad ir problēmas ar darbinieku pieejamību. Ne mazāk svarīgs aspekts ir nepieciešamība mazināt ēnu ekonomiku.
Labklājības ministrs Uldis Augulis skaidroja, ka nākamā gada laikā ministrija vērtēs, kā attīstās situācija, kā mainās pabalsta saņēmēju skaits un proporcija. Pēc izvērtējuma terminēto risinājumu, iespējams, varētu nostiprināt likumā kā pastāvīgu normu.
Paredzēts, ka Labklājības ministrija līdz 2025. gada 1. septembrim sagatavos un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par vecāku pabalsta saņēmējiem, kuri bērna kopšanas laikā ir nodarbināti un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātie. Tiks izvērtēta viņu skaita dinamika 2025. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar līdzīgu periodu iepriekšējos gados, tostarp dzimuma un pabalsta apmēra griezumā. Tāpat tiks sniegts izvērtējums par vajadzību saglabāt vecāku pabalsta izmaksu 75% apmērā no piešķirtā pabalsta pēc 2025. gada 31. decembra.
Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” ir iekļauti likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” pavadošo likumprojektu paketē.
