SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
21. oktobrī, 2022
Lasīšanai: 16 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Labklājība
18
18

Vecāku pabalstu strādājošais saņems 50% apmērā. Kāda ir otra vecāka situācija

Vecāku pabalstu ir tiesīgi saņemt sociāli apdrošināti vecāki. Ja vecāku pabalsta saņēmējs turpina strādāt, neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, tad izmaksā daļu no aprēķinātā pabalsta, pašreiz tie ir 30%, savukārt no nākamā gada – 50%.

LV portāla infografika.

No nākamā gada 1. janvāra vecāku pabalsta saņēmēji, kuri strādā un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, saņems vecāku pabalstu 50 procentu apmērā no aprēķinātā, nevis 30 procentus, kā tas ir pašreiz. Tātad pabalsts būs lielāks. Sociāli apdrošināti vecāki, kuriem ir tiesības uz šo pabalstu, paši izlemj, kurš būs tā saņēmējs. Visbiežāk vecāku pabalstu, turpinot strādāt, izvēlas saņemt bērna tēvs. LV portāls skaidro, kāda situācija ir otram vecākam, kurš nesaņem pabalstu, bet faktiski rūpējas par bērnu. 

īsumā
  • No 2023. gada vecāku pabalsta saņēmējam, kurš bērna kopšanas laikā ir nodarbināts un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, pabalstu izmaksās 50% apmērā no piešķirtā.
  • Vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta saņēmēju valsts apdrošina pensijai, bezdarbam un invaliditātei.
  • Ja pabalstus saņem strādājošs vecāks, viņš turpina būt sociāli apdrošināts kā darba ņēmējs. Valsts par viņu iemaksas neveic.
  • Ja pabalstus saņem bērna tēvs, bet realitātē ar mazuli mājās paliek mamma, pēc bērna piedzimšanas sociālajā apdrošināšanā viņai ir “tukšais” periods, jo ir pārtraukums pensijas stāžā, neveidojas kvalifikācijas periods tiesībām uz bezdarbnieka pabalstu.

Aizejošā Saeima steidzamības kārtībā ir pieņēmusi grozījumu likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. No nākamā gada tiek mainīta viena norma likuma 10.6 pantā par vecāku pabalsta apmēru, nosakot: “Vecāku pabalsta saņēmējam, kurš bērna kopšanas laikā ir nodarbināts un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, pabalstu izmaksā 50 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta.”

Respektīvi, līdz šim likumā šajā gadījumā noteiktie 30% tiks aizstāti ar 50%. Norma attieksies uz visiem strādājošajiem vecāku pabalsta saņēmējiem.

Tiesības uz vecāku pabalstu – sociāli apdrošinātam vecākam

Vecāku pabalstu var saņemt viens no vecākiem, ja ir sociāli apdrošināts (darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, kas faktiski veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (31,07%) vismaz no valstī noteiktās minimālās algas mēnesī).

Lai būtu tiesības uz vecāku pabalstu (tāpat kā uz maternitātes un paternitātes pabalstu), noteiktu laiku ir jābūt veiktām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI):

  • ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums

vai

  • ne mazāk kā sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu laikā.

Nosakot vecāku pabalsta apmēru, ņem vērā aprēķināto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu: darba ņēmējam 12 mēnešu periodā, kas beidzies divus mēnešus pirms mēneša, no kura tiek piešķirts pabalsts; pašnodarbinātajam – atbilstoši faktiski veiktajām iemaksām pēdējo 12 mēnešu periodā, kas beidzas vienu ceturksni (3 mēnešus) pirms tā ceturkšņa, kurā tiek piešķirts vecāku pabalsts.

Vecāku pabalsta apmērs atšķiras, ņemot vērā vecāku izvēli, – to saņemt līdz bērna viena gada vecumam (pabalsts mēnesī ir lielāks) vai saņemt līdz bērna 1,5 gada vecumam (pabalsts mēnesī ir mazāks). Pabalstu piešķir no pieprasītāja vidējās iemaksu algas:

  • 60% apmērā, ja izvēlas pabalstu saņemt bērna kopšanai līdz viena gada vecumam;
  • 43,75% apmērā, ja izvēlas pabalstu saņemt bērna kopšanai līdz pusotra gada vecumam.

Ja vecāku pabalsta saņēmējs strādā, neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, tad pabalstu pašreiz izmaksā 30% apmērā no piešķirtā.

Papildu izmaiņas jāvērtē kopsakarā

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, gatavojot likumprojektu galīgajam lasījumam, tika izteikti priekšlikumi to mainīt un papildināt – noteikt strādājošajam vecāku pabalsta izmaksu, piemēram, 70% apmērā no aprēķinātā vai 75% apmērā, to saistot ar samazinātu darba slodzi.

Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa deputātiem skaidroja, ka ministrija ir atbalstījusi atvietojuma palielināšanu strādājošajiem vecāku pabalsta saņēmējiem 50% apmērā. Jaunie priekšlikumi šo atvietojumu vēl vairāk palielinātu. Pret to LM attieksme ir piesardzīga.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem pašreiz strādājošie vecāku pabalsta saņēmēji ir 13%, no kuriem gandrīz 80% ir vīrieši.

Tāpēc, sākot darboties jaunajai normai, jāvērtē, kā jau līdz 50% palielinātais atvietojums ietekmēs saņēmēju proporcijas, – vai un kā pieaugs strādājošo vecāku pabalsta saņēmēju īpatsvars, kā mainīsies proporcija starp pabalsta saņēmējiem vīriešiem un sievietēm.

Pamatojot piesardzību, S. Stabiņa atgādināja par situāciju 2008. un 2009. gadā, kad strādājošie vecāku pabalsta saņēmēji varēja pabalstu saņemt 100% apmērā. Tad gandrīz puse no pabalsta saņēmējiem bija vīrieši, pārsvarā strādājošie. Ģimenes šādi vienojās, lai saņemtu lielāku vecāku pabalstu. Taču reāli mājās ar bērniņu bez ienākumiem un sociālās aizsardzības bija palikušas sievietes.

Gan strādājošie, gan nestrādājošie vecāki paralēli saņem bērna kopšanas pabalstu – 171 eiro mēnesī. Tas nav paaugstināts kopš 2014. gada. Turklāt daudzi vecāki saņem tikai bērna kopšanas pabalstu, jo nekvalificējas vecāku pabalstam. Līdz ar to LM ieskatā primāri būtu jāpārskata šis pabalsts, lai ienākumi būtu palielināti visiem jaunajiem vecākiem, ne tikai strādājošajiem vecāku pabalsta saņēmējiem, no kuriem lielākais īpatsvars ir vīrieši.

Igaunijā, tāpat kā Latvijā, vecāku pabalsts ir atkarīgs no vecāku iepriekšējiem ienākumiem jeb individuālās vidējās algas. Tomēr Igaunijā, ja vecāku pabalsta saņēmējs strādā, vērtē viņa kā vecāku pabalsta saņēmēja ienākumus un maksā tikai daļu no vecāku pabalsta apmēra atbilstoši ienākumu lielumam.

S. Stabiņa uzsvēra, ka jaunas izmaiņas būtu jāskata kompleksi. Komisija lūgs ministrijai sagatavot informāciju par tās nākotnes redzējumu vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta jautājumos. Tas, kā sprieda komisijā, būs jaunievēlēto deputātu darba lauks.

Sociālā apdrošināšana bērna kopšanas laikā

Vecāki lemj gan par to, uz kādu periodu izvēlēties vecāku pabalsta saņemšanu, gan (ja abi vecāki ir sociāli apdrošināti) to, kurš būs pabalsta saņēmējs.

Vecāks, kurš atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, aprēķinātajā apmērā saņem vecāku pabalstu (līdz bērna 1 gadam vai 1,5 gadam) un bērna kopšanas pabalstu (171 eiro) – līdz bērna 1,5 gadam.

Šajā laikā valsts apdrošina pabalstu saņēmēju pensijai, bezdarbam un invaliditātei.

VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Andrika Stretinska skaidro, ka par personu, kura vienlaikus saņem vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu, no 2022. gada 1. jūlija valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (valsts iemaksas) tiek veiktas no obligāto iemaksu objekta, kuru veido vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta apmērs.

Vienlaikus ar vecāku pabalstu ir tiesības saņemt bērna kopšanas pabalstu, kura apmērs līdz bērna 1,5 gadu vecumam ir 171 eiro mēnesī.

Piemēram, mamma, kura atrodas darba devēja piešķirtajā bērna kopšanas atvaļinājumā, saņem vecāku pabalstu 600 eiro mēnesī un bērna kopšanas pabalstu 171 eiro. Kopā 771 eiro. Valsts veic iemaksas no iemaksu objekta 771 eiro.

Kāda ir likme, un cik valsts samaksā šajā piemērā atainotajā situācijā?

Valsts iemaksas tiks reģistrētas vienlaikus gan kā par vecāku pabalsta, gan kā bērna kopšanas pabalsta saņēmēju. Konkrētajā gadījumā par mammu valsts iemaksas tiks reģistrētas kā par vecāku pabalsta saņēmēju no iemaksu objekta 600 eiro un kā par bērna kopšanas pabalsta saņēmēju no iemaksu objekta 171 eiro, piemērojot obligāto iemaksu likmi 23,89%. Valsts par māmiņu veiks obligātās iemaksas 184,19 eiro apmērā.

Savukārt, ja vecāku pabalstu izvēlas saņemt līdz bērna 1 gada vecumam, valsts veic iemaksas no abu pabalstu kopsummas līdz 1 gada vecumam, pēc tam no 171 eiro – līdz 1,5 gadam.

Strādājošs vecāks ir apdrošināts kā darba ņēmējs

Ja vecāku pabalstu saņem strādājošs vecāks, viņš turpina būt sociāli apdrošināts kā darba ņēmējs.

A. Stretinska norāda – obligātās iemaksas no valsts budžeta netiek veiktas par pārskata mēneša dienām, par kurām personai ir aprēķinātas vai veiktas obligātās iemaksas kā par darba ņēmēju vai pašnodarbināto.

Vecāks, kurš nesaņem pabalstus, nav sociāli apdrošināts

Ja ģimene lemj, ka vecāku pabalstu saņems bērna tēvs, jo tādā gadījumā pabalsts būs lielāks, nekā tas sanāktu sociāli apdrošinātai māmiņai, vai arī tāpēc, ka māmiņa nav bijusi sociāli apdrošināta, būtu svarīgi zināt, kas notiek ar māmiņas sociālo drošību.

Saskaņā ar likumu arī bērna kopšanas pabalsts tiek izmaksāts tam, kurš saņem vecāku pabalstu. Ko tas nozīmē? Bērna mamma, kura darbā izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, šajā laika periodā “izkrīt” no sociālās apdrošināšanas. Pusotru gadu ilgo bērna kopšanas atvaļinājumu, ko viņai piešķir saskaņā ar Darba likumu, darba devējs neapmaksā un neveic sociālās iemaksas par darbinieku.

Tā kā valsts veic iemaksas par to vecāku, kurš saņem vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu, otrs vecāks (visbiežāk tā ir māmiņa, kura kopj mazuli pirmajā dzīvības gadā) netiek sociāli apdrošināta. Līdz ar to viņai šajā laikposmā neveidojas arī tiesības uz bezdarbnieka pabalstu (iemaksām jābūt veiktām vismaz 12 mēnešus pēdējos 16 mēnešos), kuru māmiņas bieži izvēlas, kad bērns sasniedz pusotra gada vecumu. Šajā laikā neveidojas arī pensijas stāžs un pensijas kapitāls.

Vecāku pabalsta aprēķins, kad bērni dzimst ar triju vai divu gadu starpību

Likumā ir paredzētas divas situācijas, kad, dzimstot bērniem ar mazu vecuma starpību, vecāku pabalstu par nākamo bērnu aprēķina ne mazāku kā par iepriekšējo bērnu.

Viena no šīm situācijām ir tikai gadījumā, ja vecāku pabalsta saņēmēja ir sieviete. Skaidro A. Stretinska.

Ja sievietei, kura kopj bērnu vecumā līdz trim gadiem, piedzimst nākamais bērns, vecāku pabalsts par nākamā bērna kopšanu nedrīkst būt mazāks par vecāku pabalstu, kas piešķirts par iepriekšējo bērnu. To nosaka likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.6 panta ceturtā daļa.

Šis nosacījums tiks piemērots, ja:

  • sievietei ir tiesības uz vecāku pabalstu par nākamo bērnu;
  • nākamais bērns piedzimis, kamēr iepriekšējais vēl nav sasniedzis triju gadu vecumu;
  • par iepriekšējo bērnu sievietei ir bijis piešķirts vecāku pabalsts.

Ja visi nosacījumi tiek izpildīti, vecāku pabalsts tiks piešķirts ne mazākā apmērā kā par iepriekšējā bērna kopšanu (atbilstoši izvēlētajam pabalsta saņemšanas ilgumam).

Ja bērni dzimst ar mazu vecuma starpību, tad arī fakts, ka sieviete starp bērna kopšanas atvaļinājumu (ar iepriekšējo bērnu) un jauno grūtniecības atvaļinājumu būs kādu laiku atsākusi strādāt, nesamazinās vecāku pabalsta apmēru, kas tiks piešķirts par nākamā bērna kopšanu.

Nosacījums par lielākā pabalsta piešķiršanu, ja nākamais bērns piedzimst, kamēr iepriekšējais nav sasniedzis trīs gadu vecumu, būs spēkā, ja vecāku pabalstu pieprasīs bērna māte.

Savukārt, ja pabalstu pieprasīs bērna tēvs, tad par iepriekšējo bērnu piešķirtais vecāku pabalsts saglabāsies, ja nākamais bērns piedzims, kamēr iepriekšējais nebūs sasniedzis divu gadu vecumu. To paredz Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra noteikumu Nr. 753 “Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu noteikumi” 26. punkts.

Vēl jāzina, ka nosacījums par pabalsta apmēra “saglabāšanu” ir spēkā tikai vecāku pabalstam, uz maternitātes pabalstu tas neattiecas.

Kāds pašreiz ir strādājošo vecāku pabalsta apmērs

Sociālo un darba lietu komisijas izstrādātā likuma grozījuma anotācijā norādīts, ka saskaņā ar VSAA datiem palielinājums strādājošajiem vecāku pabalsta saņēmējiem 2023. gadā vidēji mēnesī būs +169,47 eiro. Ņemti vērā VSAA 2022. gada augusta dati par strādājošo vecāku pabalsta saņēmēju vidējo iemaksu algu, tai piemērojot darba samaksas pieaugumu turpmākajiem gadiem.

LV portālam detalizētāku statistiku (par pabalsta saņēmēju skaitu, vidējo pabalsta apmēru u. c.) sagatavoja VSAA Statistikas daļas vadītāja Evita Česka.

VSAA dati liecina, ka vidēji mēnesī vecāku pabalstu šogad saņēmušas 19 716 personas – 16 530 sievietes un 3186 vīrieši). Pēdējos trijos gados saņēmēju skaits ir mazinājies: 2020. gadā vecāku pabalstu (vidēji mēnesī) saņēma 21 321 persona (17 596 sievietes un 3 726 vīrieši), 2021. gadā – 20 275 (16 874 sievietes un 3 401 vīrietis).

Valstī palielinās vidējā iemaksu alga, un arī pabalsta apmērs ir pieaudzis – šogad vidējais piešķirtais apmērs bijis 544,62 eiro (iepriekšējos divos gados attiecīgi 469,19 eiro un 499,53 eiro). Sievietēm piešķirtais vecāku pabalsts nemainīgi ir bijis lielāks.

Arī strādājošie vecāku pabalsta saņēmēji ir gan sievietes, gan vīrieši.

Šogad, ja pabalsta izvēle ir līdz bērna viena gada vecumam, pabalstu (30% no pilnā apmēra) vidēji mēnesī saņēmušas 95 sievietes un 451 vīrietis. Pabalsta vidējais apmērs – 266,77 eiro.

Ja pabalsta izvēle ir bijusi līdz bērna 1,5 gada vecumam, pabalstu (30% no pilnā apmēra) saņēmušas 499 sievietes un 1551 vīrietis. Pabalsta vidējais apmērs – 220,81 eiro.

Vidējais pabalsta apmērs, kas piešķirts strādājošajiem vecākiem, abos izvēles gadījumos sievietēm ir mazāks nekā vīriešiem.

Strādājošajiem vecākiem, kuri izlems saņemt pabalstu un nedoties bērna kopšanas atvaļinājumā, atvietojuma palielinājums no 30% uz 50% ļaus saņemt lielāku pabalstu. Tomēr arī palielinājums būs atkarīgs no apdrošināšanas iemaksu algas.

Uz vaicāto, kāds ir strādājošajiem vecākiem piešķirto vecāku pabalstu apmēra diapazons, E. Česka norāda, ka vecāku pabalsta piešķirtajam apmēram nav noteikts minimums, tas ir atkarīgs no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām. Personām, kurām pabalsts tiek izmaksāts samazinātajā apmērā, tā piešķirtais apmērs mēnesī (30% no pilnā pabalsta) 2022. gadā svārstās no 1,21 eiro līdz 1155,45 eiro (lielākais iespējamais).          

VSAA dati par 2019.–2021. gadā dzimušajiem bērniem, par kuriem ir piešķirts vecāku un/vai bērna kopšanas pabalsts, liecina, ka par 13% bērnu ir piešķirts tikai bērna kopšanas pabalsts un nav piešķirts vecāku pabalsts.

No 2023. gada 1. janvāra – izmaiņas arī vecāku pabalsta dalīšanā starp vecākiem

No 2023. gada 1. janvāra ar citiem grozījumiem stāsies spēkā arī būtiskas izmaiņas likumā, kurā noteikta vecāku pabalsta otram vecākam nenododamā daļa un tās izmantošanas kārtība.

Labs saturs
18
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU