Diskusijās par ģimeņu finansiālo atbalstu ilgstoši tiek kritizēti ierobežojumi vecāku pabalsta saņemšanai vienlaikus ar darba ienākumiem. Sociālās apdrošināšanas pabalstu kā darba samaksas atvietojumu mazuļa kopšanas laikā uz pusi samazina strādājošajiem vecākiem, un nelieli darba ienākumi ir pieļaujami tikai atsevišķās situācijās. Legalizējot pelnīšanas iespējas, kam patlaban tiek izmantotas darba attiecību fiktīvās nišas, daļai vecāku būtu iespēja reizē saņemt gan algu, gan vecāku un bērna kopšanas pabalstu. Labklājības ministrija uzskata, ka prioritāte ir bērna kopšanas pabalsta palielināšana visiem vecākiem, un izskata iespēju apvienot abus pabalstus.
Labklājības ministrija rosina:
LV portāls jau vēstīja, ka Labklājības ministrija gatavo priekšlikumus visu ar bērniem saistīto pabalstu pakāpeniskai palielināšanai. Iecerēts, ka daļu pabalstu apmēru varētu piesaistīt ienākumu mediānai. Līdzīgi šobrīd nosaka pašvaldību un vairāku citu sociālo pabalstu summas, proti, mainoties mediānai, kas pagaidām pieaug, ik gadu palielinās arī attiecīgais pabalsts, piemēram, garantētais iztikas minimums (GMI), mājokļa pabalsts un citi.
Plašāk par tēmu >>
Tā kā sociālās apdrošināšanas pabalstu princips neparedz vienlaikus saņemt arī darba ienākumus, pausts priekšlikums vecāku pabalstu izmaksu pārcelt no valsts speciālā budžeta uz pamatbudžetu, kā arī mainīt vecāku un bērna kopšanas pabalsta izmaksas nosacījumus, izveidojot vienu pabalstu, līdzīgi kā citās Eiropas Savienības valstīs. Tas būtu vecākiem saprotamāks, jo tiktu noteikts minimālais un maksimālais pabalsta apmērs, – ar minēto redzējumu Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas sēdē iepazīstināja Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite.
Vecāku pabalsts patlaban ir balstīts uz sociālās apdrošināšanas principiem.
Ja nodarbinātais veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), piedzimstot bērnam, viņam ir tiesības uz vecāku pabalstu.
No iemaksu kopējās likmes (darba ņēmējam – 34,09%, pašnodarbinātajam – 31,07%) vecāku apdrošināšanas daļa ir 1,6%.
Darba ņēmējam pabalstu aprēķina no deklarētā iemaksu objekta, nevis faktiski veiktajām iemaksām, savukārt pašnodarbinātajam – no faktiski veiktajām iemaksām.
Pabalstu var pieprasīt uz 19 (atvietojums ir 43,75% no iemaksu algas) vai 13 mēnešiem (atvietojums – 60%).
Ja vecāku pabalsta saņēmējs strādā (neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā), pabalstu izmaksā 50% apmērā.
Vecāki pārsvarā izvēlas 19 mēnešu periodu. Konkrēto izvēli ietekmē arī bērnu aprūpes pakalpojumu (ne)pieejamība, atzina D. Jakaite.
Vecāku pabalstu izmaksā no speciālā budžeta. Tas veidojas no individuāli veiktajām iemaksām.
2023. gadā vecāku pabalstu vidēji mēnesī saņēma 18 262 vecāki. Šī gada martā līdz 400 eiro saņēma trešā daļa vecāku pabalsta saņēmēju, no 400 līdz 1000 eiro – 54%, no 1000 līdz 1500 eiro – 11%. Nelielai daļai (5%) vecāku pabalsts ir no 1500 līdz 3000 eiro, kā arī virs 3000 eiro (0,2%) mēnesī.
Vecāku pabalsta saņēmējas galvenokārt ir sievietes. No vecāku pabalsta saņēmējiem 15% strādā. 80 procentos gadījumu vīrieši ir tie, kuri vienlaikus saņem pabalstu un strādā, līdz ar to iegūstot tikai pusi no piešķirtā apmēra.
Reizē ar vecāku pabalstu tā saņēmējam maksā bērna kopšanas pabalstu – 171 eiro mēnesī – līdz bērna pusotram gadam. No bērna pusotra gada līdz divu gadu vecumam bērna kopšanas pabalsts ir 42,69 eiro.
Pabalstu (gan 171, gan 42,69 eiro) maksā arī sociāli neapdrošinātajiem vecākiem.
Bērna kopšanas pabalstu finansē no pamatbudžeta, tam nav apdrošināšanas principa.
|
Plašāk par tēmu LV portālā >> |
Labklājības ministrijas ieskatā primāri resursi jāvirza bērna kopšanas pabalsta paaugstināšanai, kuru saņem ikviens vecāks – arī tad, ja nav veicis iemaksas. Tam ir dažādi iemesli: vecāki ir jauni, nav uzsākuši darba attiecības, nav strādājuši citu apstākļu dēļ.
Tikai bērna kopšanas pabalstu saņem aptuveni 11% vecāku.
Bērna kopšanas pabalsta palielināšana pozitīvi ietekmētu ikkatru vecāku, akcentēja D. Jakaite.
Labklājības ministrija ir sagatavojusi piedāvājumu, kas saistīts ar iepriekš minēto statistikas rādītāju – ienākumu mediānu –, ko publicē Centrālā statistikas pārvalde (CSP).
Bērna kopšanas pabalstu līdz bērna pusotram gadam plānots paaugstināt, nosakot 50% apmērā no mediānas. Tādējādi 2025. gadā tā apmērs būtu 377 eiro (mediāna – 754 eiro). Tas ir ievērojams (+ 200 eiro) palielinājums, salīdzinot ar pašreizējo pabalsta apmēru (171 eiro).
Labklājības ministrija aprēķinos ir salīdzinājusi iespēju paaugstināt vecāku pabalsta izmaksājamo daļu strādājošajiem saņēmējiem no 50% uz 75%. Kopējais ieguvums vecākiem būtu mazāks nekā tad, ja valsts līdzekļus novirzītu bērna kopšanas pabalsta palielināšanai, kam būtu pozitīva ietekme uz mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem, kā arī vecākiem, kuri saņem tikai bērna kopšanas pabalstu, uzsvēra D. Jakaite. Ja tiek paaugstināts vecāku pabalsts strādājošajiem vecākiem, jāņem vērā, ka ne visi mazuļu vecāki vēlas strādāt, turklāt saņēmēju apjoms arī nav liels, viņa piebilda.
Bērna kopšanas pabalsta paaugstināšanas ieguvumi strādājošajai personai (Labklājības ministrijas aprēķini)
|
Strādājoša, ienākumus gūstoša persona, kura:
|
Esošā situācija |
1. variants Palielināts vecāku pabalsts strādājošajam no 50% līdz 75% |
2. variants Paaugstina BKP apmēru (50% no mediānas) |
|
Saņem tikai bērna kopšanas pabalstu (BKP) |
171 |
171 |
377 |
|
Saņem BKP un vecāku pabalstu (no algas 500 eiro) |
280 |
355 |
486 |
|
Saņem BKP un vecāku pabalstu (no algas 700 eiro) |
328 |
407 |
534 |
|
Saņem BKP un vecāku pabalstu (no algas 1200 eiro) |
433 |
565 |
639 |
|
Saņem BKP un vecāku pabalstu (no algas 3000 eiro) |
827 |
1155 |
1033 |
Pastāv varbūtība, ka, paaugstinot pabalsta izmaksājamo daļu strādājošajiem vecākiem, nepalielināsies sieviešu skaits, kuras saņems konkrēto pabalstu. To vēl vairāk izvēlēsies vīrieši (jau šobrīd 80%), un tas nozīmē vēl mazāk sociāli apdrošinātu māmiņu.
Vecāku un bērna kopšanas pabalsta saņēmējs ir sociāli apdrošināts, jo par viņu tiek veiktas VSAOI. Ja pabalstu saņēmējs strādā, otrs vecāks, kurš aprūpē bērnu, ir bez sociālā nodrošinājuma.
Plašāk par tēmu >>
Labklājības ministrija ir izskatījusi iespēju apvienot bērna kopšanas un vecāku pabalstu.
Tādā gadījumā strādājošajam vecāku pabalsta saņēmējam vērtētu kopējo ienākumu, līdz kuram viņam tiek maksāts arī vecāku pabalsts, nevis uz pusi samazinātu pabalsta apmēru, kā tas ir pašlaik.
Pabalsta aprēķinā nepieciešams saglabāt sasaisti ar vecāku iepriekšējiem ienākumiem, kā arī noteikt tā zemāko un augstāko apmēru. Tādējādi vecāki ar zemākiem ienākumiem saņemtu pabalstu pilnā apmērā, turpretī ar augstākiem – daļu no pabalsta.
Vienota pabalsta pieeja (vecāku + bērna kopšanas pabalsts) ir Igaunijā, Lietuvā un citās valstīs. Pabalstu apvienošana būtu vēlama arī tāpēc ka patlaban vecākiem jāpieprasa vairāki pabalsti, kas daudziem rada neskaidrības. Viens (apvienots) pabalsts vecākiem būtu saprotamāks.
Tā kā minētās izmaiņas ir apjomīgas un ietver finansējuma vecāku pabalstam pārcelšanu no speciālā budžeta uz pamatbudžetu un VSAOI likmes pārskatīšanu, tās varētu ieviest no 2026. gada, Labklājības ministrijas turpmāko rīcību vecāku pabalsta reformēšanai skaidroja D. Jakaite.
Pašreiz, lai nezaudētu pusi no piešķirtā pabalsta, vecāki slēdz fiktīvus darba līgumus un citos veidos apiet tiesību aktos noteiktos ierobežojumus, jo legāli gūt darba ienākumus nedrīkst.
D. Jakaite norādīja, ka jau šobrīd vecāki var noformēt nepilna laika nodarbinātību, ja, piemēram, vienu vai divas reizes nedēļā jālasa lekcijas, un citos gadījumos. Brīdī, kad jāveic attiecīgais darbs, vecāks var atgriezties no bērna kopšanas atvaļinājuma. Tas esot viegli izdarāms, proti, jāvienojas ar darba devēju, pēc tam darba devējs sniedz paziņojumu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par dienu, kad vecāks strādā, un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) viņam par konkrēto dienu izmaksā 50% no pabalsta.
Cits nepilnas nodarbinātības veids, piemēram, noteikts darba stundu skaits, ir sarežģītāks risinājums, un valstis, kurās šāda pieeja izmantota, no tās pamazām atsakās. Turklāt arī minētajā gadījumā finansiālu atbalstu negūst vecāki, kuri saņem tikai bērna kopšanas pabalstu.
Deputāti aicināja Labklājības ministriju darba iespēju novērtējumā ņemt vērā elastīgos darba paradumus mūsdienās – strādāt attālināti vai neilgu laiku dienā. Tāpēc būtu nosakāma, piemēram, summa, kuru var nopelnīt, nezaudējot vecāku pabalstu, jo birokrātiskās procedūras to apgrūtina, līdz ar to tiek meklēts veids, kā vienlaikus saņemt darba samaksu un pabalstus, apejot likumu.
Savukārt Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija uzskata, ka Labklājības ministriju galvenokārt satrauc speciālā budžeta ilgtspēja, tādēļ visu, kas saistīts ar atbalstu bērniem, vēlas steigā pārlikt uz pamatbudžetu: “Ministrijas piedāvātā bērnu un vecāku atbalsta sistēma stagnē, tā nav elastīga. Varētu sākt ar mazumu, piemēram, ļaut strādājošajiem saņemt pusi no minimālās algas (360 eiro), neko nezaudējot no vecāku pabalsta.”
E. Treija atgādināja, ka vecāku un bērna kopšanas pabalsta apvienošana un to izmaksas pārcelšana uz pamatbudžetu joprojām neatrisinās problēmu tām ģimenēm, kurās mātes ir izvēlējušās būt atbildīgas par mājsaimniecību, nebūt darba attiecībās, auklēt bērnus un kurās bērna tēvs ir ģimenes vienīgais apgādnieks: “Konkrētie ģimenes modeļi pastāv. Kāpēc tie netiek atzīti? Šajā gadījumā sieviete, kurai piedzimis bērns, nesaņem bērna kopšanas pabalstu. Viņa to nevar noformēt, un pabalstu saņem vīrietis, tikmēr sieviete nav sociāli apdrošināta un neuzkrāj darba stāžu.”
Plašāk par tēmu >>
