Vecāki, kuri pēc mazuļa piedzimšanas saņem bērna kopšanas pabalstu un vecāku pabalstu vai arī tikai bērna kopšanas pabalstu, ir sociāli apdrošināti. Iemaksas par pabalstu saņēmējiem veic valsts, apdrošinot viņus bezdarbam, pensijai un invaliditātei. Tas nozīmē, ka pēc bērna kopšanas atvaļinājuma beigām var izmantot tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ko jaunie vecāki arī nereti dara. Tomēr tādā gadījumā der paturēt prātā – ja ģimenē drīz piesakās nākamais bērniņš, tad māmiņa, kas nebūs atsākusi strādāt, vairs nevarēs saņemt maternitātes un vecāku pabalstu.
Kā tiek veiktas iemaksas par darba ņēmēju un pašnodarbināto, kas veido tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, un kā nosaka tā apmēru? Atbildes uz šiem LV portāla jautājumiem sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) ekspertes.
Tiesības uz maternitātes pabalstu ir māmiņām, kuras ir sociāli apdrošinātas, tātad ir darba ņēmējas vai pašnodarbinātas apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā (ārsts ir izsniedzis darbnespējas lapu B par grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku, kad sieviete neierodas darbā un tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus vai zaudē ienākumus kā pašnodarbinātā).
Maternitātes pabalstam apdrošināšanas gadījuma iestāšanās diena ir diena, ar kuru sākas grūtniecības atvaļinājums un ir izsniegta darbnespējas lapa B.
Lai būtu tiesības saņemt maternitātes pabalstu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) jābūt veiktām ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā sācies grūtniecības atvaļinājums (izsniegta darbnespējas lapa B sakarā ar grūtniecību).
Pašnodarbinātai personai, nosakot tiesības uz maternitātes pabalstu (par grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku), tiek vērtēts, vai ir veiktas VSAOI maternitātes apdrošināšanai tajā kalendāra gada ceturksnī, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums (izsniegta darbnespējas lapa B), vai arī iepriekšējā ceturksnī pirms ceturkšņa, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.
Vecāku pabalstu var saņemt sociāli apdrošināta persona, kura kopj bērnu vai vairākus vienās dzemdībās dzimušus bērnus, ja šī persona pabalsta piešķiršanas dienā ir darba ņēmējs vai pašnodarbinātais un VSAOI ir veiktas ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums (diena, ar kuru tiek piešķirts vecāku pabalsts).
Pašnodarbinātajam ir tiesības uz pabalstu, ja obligātās iemaksas ir veiktas gada ceturksnī, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums (datums, no kura piešķir vecāku pabalstu), vai arī iepriekšējā ceturksnī pirms ceturkšņa, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.
Tiesības uz vecāku pabalstu ir arī sievietēm, kuras nav nodarbinātas pabalsta piešķiršanas dienā, bet kurām par šo bērnu ir bijis piešķirts maternitātes pabalsts. Ja sievietei bijis piešķirts maternitātes pabalsts, tad viņai par šo bērnu ir tiesības arī uz vecāku pabalstu, kaut obligātās iemaksas tikušas veiktas īsāku laika periodu, nekā noteikts.
Vecākiem ir iespēja izvēlēties, kāds būs kopējais vecāku pabalsta saņemšanas periods:
Vecāku pabalstu veido pabalsta pamatdaļa un nenododamā daļa. Pamatdaļu izmaksā piešķirtajā apmērā, ja pabalsta saņēmējs atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā.
2025. gadā vecāku pabalstu, neatrodoties bērnu kopšanas atvaļinājumā, var saņemt 75% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra.
Savukārt vecāku pabalsta nenododamo daļu – divus kalendāra mēnešus – var izvēlēties saņemt līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, un to var saņemt tikai un vienīgi tad, ja persona atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai negūst ienākumus kā pašnodarbinātā.
|
Plašāk par tēmu >> |
Bērna kopšanas pabalstu piešķir vienam no bērna vecākiem līdz bērna divu gadu vecumam.
Pabalsta apmērs līdz bērna pusotra gada vecumam ir 171 eiro mēnesī, bet no pusotra gada līdz divu gadu vecumam – 42,69 eiro mēnesī.
Sociāli neapdrošinātam vecākam (nestrādājošam) pabalstu piešķir no bērna dzimšanas dienas.
Sociāli apdrošinātam vecākam (strādājošam) par viena un tā paša bērna kopšanu vienlaikus piešķir vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu.
Abus pabalstus var saņemt tad, ja sakarā ar šī bērna piedzimšanu nav piešķirts maternitātes pabalsts par to pašu laikposmu.
Par laiku, kad persona saņem maternitātes, vecāku un bērna kopšanas pabalstu, valsts par personu veic iemaksas bezdarba apdrošināšanai, kā arī pensiju un invaliditātes apdrošināšanai.
Ģimenēs nereti ir situācija, ka bērna tēvam ir lielāka alga nekā bērna mātei un līdz ar to arī lielāks vecāku pabalsts, pat ja viņš turpina strādāt (jāatgādina, ka 2025. gadā vecāku pabalstu strādājošam vecākam piešķir 75% apmērā no aprēķinātā pabalsta). Tādos gadījumos mājās ar mazuli bieži izvēlas palikt mamma, kas savā darbavietā izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, taču vecāku pabalstam piesakās tēvs.
Šādā situācijā ļoti svarīgi ir apzināties, ka māte, kas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, bet nesaņem ne vecāku, ne bērna kopšanas pabalstu, nav sociāli apdrošināta. Par viņu netiek veiktas VSAOI. Mātei neveidojas apdrošināšanas stāžs, kā arī pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un darba attiecību pārtraukšanas viņai nebūs tiesību uz bezdarbnieka pabalstu.
Atbilde: Ja vecāku pabalsta saņēmējs saņem vecāku pabalstu, bet neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, tad VSAOI katru mēnesi no darba ņēmēja ienākumiem veic darba devējs. Iemaksas kā par vecāku un bērna kopšanas pabalsta saņēmēju netiek veiktas.
Atbilde: Par pašnodarbināto personu, kura saņem vecāku pabalstu un vienlaikus bērna kopšanas pabalstu, valsts iemaksas no vecāku pabalsta apmēra tiek veiktas tikai pensiju un invaliditātes apdrošināšanai. Bezdarba apdrošināšanai šie vecāku pabalsta saņēmēji nav pakļauti. Bet valsts iemaksas bezdarba apdrošināšanai tiek veiktas kā par bērna kopšanas pabalsta saņēmēju. Tas nozīmē, ka persona, kura kā pašnodarbinātais saņem vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu, ir pakļauta bezdarba apdrošināšanai kā persona, kura kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam un saņem bērna kopšanas pabalstu.
Atbilde: Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu bezdarbnieka pabalstam aprēķina par 12 kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus mēnešus pirms mēneša, kurā iegūts bezdarbnieka statuss. Ja periodā, par kuru aprēķina vidējo iemaksu algu, ir atšķirīgs algas apmērs, tad vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā netiek ņemta vērā lielākā un mazākā alga.
Ja 12 mēnešu periodā, par kuru jāaprēķina vidējā apdrošināšanas iemaksu alga bezdarbnieka pabalstam, persona atradusies 1) grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā un 2) bērna kopšanas atvaļinājumā un obligātās iemaksas šajā periodā darba devējam nebija jāveic, tad vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina no darba ienākumiem, kas tika gūti pirms atvaļinājumiem, kuri bija piešķirti saistībā ar bērna gaidībām un kopšanu.
Tas nozīmē, ka šādos gadījumos vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina par 12 kalendāro mēnešu periodu, “atkāpjoties” līdz pēdējai darba devēja reģistrētajai iemaksu algai. Šādi vidējo algu aprēķina arī gadījumos, ja visā 12 mēnešu periodā persona ir bijusi nestrādājošs maternitātes vai vecāku pabalsta saņēmējs, proti, pēc darba attiecību pārtraukšanas turpinājusi saņemt piešķirto maternitātes vai vecāku pabalstu.
Turpretī, ja 12 mēnešu perioda daļā, par kuru jāaprēķina vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, ir gan veiktas darba devēja iemaksas, gan saņemts maternitātes pabalsts, gan bijis piešķirts bērna kopšanas atvaļinājums un saņemts vecāku un bērna kopšanas pabalsts, tad dienas, kad persona saņēmusi maternitātes pabalstu un atradusies bērna kopšanas atvaļinājumā un saņēmusi vecāku un bērna kopšanas pabalstu, tiek izslēgtas no kalendāro dienu skaita un bezdarbnieka pabalsts tiek aprēķināts no darba devēja iemaksām.
Bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka, ņemot vērā kopējo apdrošināšanas stāžu.
|
Apdrošināšanas (darba) stāžs |
Pabalsta apmērs no vidējās iemaksu algas |
|
no viena līdz deviņiem gadiem (ieskaitot) |
50% |
|
no 10 līdz 19 gadiem (ieskaitot) |
55% |
|
no 20 līdz 29 gadiem (ieskaitot) |
60% |
|
no 20 līdz 29 gadiem (ieskaitot) |
65% |
Bezdarbnieka pabalstu izmaksā ne ilgāk par astoņiem mēnešiem, ik pēc diviem mēnešiem tā lielums samazinās:
Saskaņā ar VSAA datiem pēc bērna piedzimšanas tikai bērna kopšanas pabalstu 2025. gada janvārī saņēma 2152 personas; februārī – 2097 personas.
Nestrādājošam vecākam, kurš pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas ir saņēmis tikai bērna kopšanas pabalstu, bezdarbnieka pabalsts tiek piešķirts 60% apmērā no valstī noteiktā sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra.
Sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs tiek pārskatīts katru gadu. Piemēram, ja bezdarbnieka pabalsts piešķirts no 2025. gada 1. janvāra, tad tie ir 60% no 332 eiro.
Izmaksājamā pabalsta lielums 2025. gadā, ja pabalsts piešķirts 60% apmērā no valstī noteiktā sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra
|
Bezdarba ilgums |
Procenti no piešķirtā pabalsta apmēra |
Aprēķināts izmaksai, EUR |
|
pirmie 2 mēn. |
100 |
6,5490 dienā |
|
nākamie 2 mēn. |
75 |
4,9118 dienā |
|
nākamie 2 mēn. |
50 |
3,2745 dienā |
|
pēdējie 2 mēn. |
45 |
2,9471 dienā |
Arī par bezdarbnieka pabalsta saņēmēju iemaksas veic valsts, taču apdrošina tikai valsts pensijai – no iemaksu objekta 20% tiek novirzīti pensiju 1. līmeņa kapitālam. Valsts veikto iemaksu periods veido pensijas stāžu un pensijas kapitālu. Tā kā iemaksu objekti, no kuriem valsts apdrošina pabalstu saņēmējus, ir atšķirīgi, arī uzkrājums pensijai jeb kapitāls katrai grupai papildinās atšķirīgi.
Piemēram, piešķirtais bezdarbnieka pabalsts ir 190,20 eiro. Pensijas kapitālā tiks uzskaitīti 39,84 eiro. Savukārt, ja piešķirtais bezdarbnieka pabalsts ir 700 eiro, tad pensijas kapitālā tiek uzskaitīti 140 eiro.
Pabalstus cilvēki saņem atšķirīgu laiku. Bērna kopšanas pabalstu (171 eiro) – līdz bērna pusotra gada vecumam, bezdarbnieka pabalstu – līdz astoņiem mēnešiem. Atšķiras arī pabalstu izmaksas periodi, ne vienmēr tie ir apaļi mēneši.
Atbilde: Apdrošināšanas stāžā bezdarbnieka pabalstam ieskaita periodu, kad faktiski veiktas iemaksas bezdarba apdrošināšanai, tas ir, no 2024. gada 15. jūnija līdz 2025. gada 14. decembrim.
Iemaksu periods ir svarīgs arī pensijas stāžam. Iemaksas pensijai (20%) no iemaksu objekta tiek veiktas par bezdarbnieka pabalsta saņemšanas periodu.
Piemēram, ja pirms bērna piedzimšanas nestrādājusī māmiņa bērna kopšanas pabalstu saņem no 2025. gada 15. janvāra līdz 2025. gada 14. decembrim, tad pensijas stāžā tiek ieskaitīti pilni mēneši – no 2025. gada janvāra līdz 2025. gada decembrim (ieskaitot). Tiesību normas noteic, ka apdrošināšanas stāžā ieskaita mēnešus, kuros veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas attiecīgajam sociālās apdrošināšanas veidam.
LV portālam e-konsultācijās vecāki nereti jautā, vai būs tiesības uz maternitātes un vecāku pabalstu, ja nākamā grūtniecība iestājusies bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laikā.
Nē, nebūs. Jo, kā jau teikts, bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laikā sociālās iemaksas tiek veiktas tikai pensijai. Savukārt, lai būtu tiesības uz maternitātes un pēc tam arī uz vecāku pabalstu, personai apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā ir jābūt sociāli apdrošinātai (darba ņēmējai vai pašnodarbinātajai, kas veic 31,07% iemaksas).
Jāatgādina, ka Darba likums darba devējam aizliedz uzteikt darba līgumu ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, tad visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam.
Viena no nedaudzajām situācijām, kad darba attiecības var tikt pārtrauktas, ir tad, ja darba līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku, – jo šādā gadījumā darba attiecības izbeigsies saskaņā ar līgumā nolīgto, kā tas ir noteikts Darba likuma 113. pantā.
Pārtraucot darba attiecības, var turpināt saņemt vecāku pabalsta pamatdaļu. Turpretī, lai saņemtu divu mēnešu nenododamo daļu, jāatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Tātad personai jābūt darba attiecībās un viņai jābūt piešķirtam atvaļinājumam.
Būtiski! Bezdarbnieka pabalstu var saņemt vienlaikus ar bērna kopšanas pabalstu, turpretī, ja tiek saņemts maternitātes vai vecāku pabalsts, tad bezdarbnieka pabalstu neizmaksā.
LV portālu konsultēja VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākās ekspertes IVETA OLTE un ANDRIKA STRETINSKA un Statistikas daļas vadītāja EVITA ČESKA. Paldies par sadarbību!
