Abas vecāku pabalsta nenododamās daļas viens vecāks var izmantot tad, ja bērnam nav noteikta paternitāte, otrs bērna vecāks ir miris vai viņam atņemtas vai pārtrauktas aizgādības tiesības.
Kopš 2023. gada vecāku pabalsta kopējā periodā ietilpst nenododamā daļa – katram no vecākiem tie ir divi mēneši. Nenododamo daļu var saņemt tad, ja vecāks atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā (BKA). Pārtraucot darba attiecības, tiesības uz šo pabalsta daļu zūd. Tas notiek ne tikai situācijās, kad darba līgums bijis noslēgts uz noteiktu laiku, – kā liecina LV portāla e-konsultācijās uzdotie jautājumi, vecāki BKA laikā bieži vien paši iesniedz atlūgumu. Tātad – zaudē tiesības uz vecāku pabalsta nenododamo daļu līdz brīdim, kamēr atkal sāks strādāt.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Andrika Stretinska LV portālam skaidro, kādi ir obligātie nosacījumi vecāku pabalsta nenododamās daļas saņemšanai, un atbild uz jautājumiem par dažādām praktiskām situācijām.
Bieži vien neskaidrības rada bērna kopšanas atvaļinājuma sasaiste ar vecāku pabalsta izmaksas laiku.
Galvenā atšķirība:
Tas ir atvaļinājums, ko uz darbinieka iesnieguma pamata viņam piešķir darba devējs.
Ikvienam strādājošajam vecākam – gan mammai, gan tētim – ir paredzētas tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu saistībā ar bērna dzimšanu vai adopciju uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu.
Darba devējs šo atvaļinājumu neapmaksā.
BKA darbā var pieprasīt uzreiz pēc bērna dzimšanas. Ja māmiņai piešķirts maternitātes pabalsts par dzemdību periodu (56 vai 70 kalendārām dienām), tad bērna kopšanas atvaļinājums darba devējam jāpieprasa tikai ar nākamo dienu pēc dzemdību atvaļinājuma perioda.
Piemēram, pieprasot darba devējam bērna kopšanas atvaļinājumu uz vienu gadu un sešiem mēnešiem (jeb pusotru gadu), darbā jāatgriežas apmēram tad, kad bērns būs gadu un astoņus mēnešus vecs.
Tātad bērna kopšanas atvaļinājumu uz pusotru gadu piešķir darba devējs, bet viņš to neapmaksā.
Vecāku pabalsts ir sociālās apdrošināšanas pabalsts strādājošam vecākam, kas kompensē darba ienākumus, kuri netiek iegūti bērna kopšanas laikā.
Ar bērna kopšanas atvaļinājumu vecāku pabalsts ir saistīts tikai tik daudz, ka, izmantojot bērna kopšanas atvaļinājumu, vecāku pabalsta pamatdaļu var saņemt pilnā apmērā, bet, turpinot strādāt, – 50% apmērā.
Ne vienmēr vecāku pabalsta saņemšanas periods sakritīs ar darba devēja piešķirto bērna kopšanas atvaļinājuma periodu.
Vecāku pabalsta pamatdaļu piešķir vienam no vecākiem.
Vecāki pabalsta pamatdaļas saņemšanas laikā var savstarpēji mainīties kā pabalsta saņēmēji, taču nevar mainīt sākumā izvēlēto kopējo vecāku pabalsta saņemšanas ilgumu (19 mēneši vai 13 mēneši).
Katram vecākam pabalstu aprēķina no viņa vidējās iemaksu algas. BKA laikā vecāku pabalsts tiek maksāts pilnā apmērā.
Ja vecāks, kurš saņem pabalsta pamatdaļu, strādā (tātad neatrodas BKA), tad viņam tiek maksāti 50% no piešķirtā pabalsta.
Vecāku pabalstu nepiešķir par bērnu, sakarā ar kura piedzimšanu ir piešķirts maternitātes pabalsts par to pašu laikposmu. Proti, vienlaikus nevar saņemt maternitātes pabalstu un vecāku pabalsta pamatdaļu.
Vecāku pabalsta nenododamo daļu var pieprasīt:
Nenododamo daļu piešķir personai, kura ir sociāli apdrošināta (darba ņēmējs vai pašnodarbinātais), ja tiek izpildīts likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” noteiktais kvalifikācijas periods tiesību noteikšanai uz pabalstu un darba devējs tai ir piešķīris bērna kopšanas atvaļinājumu.
Ja ir vairāki darba devēji, lai saņemtu vecāku pabalsta nenododamo daļu, ir jāatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā pie visiem darba devējiem.
Piemēram, tā kā maternitātes pabalstu var saņemt tikai bērna māte, arī tad, ja bērna tēvam ir daudz lielāka alga un tāpēc viņš izmantotu tiesības uz vecāku pabalsta pamatdaļu, tēvs to varētu saņemt pēc tam, kad mātei beigusies maternitātes pabalsta izmaksa. Vai arī tad, ja bērna māte būtu atteikusies no maternitātes pabalsta otrās daļas.
Piemēram, ja bērna mātei sakarā ar bērna piedzimšanu ir piešķirts maternitātes pabalsts, tad vienam no vecākiem (mātei vai tēvam) tiesības uz vecāku pabalstu būs tikai ar nākamo dienu pēc maternitātes pabalsta izmaksas perioda. Savukārt vecāku pabalsta nenododamo daļu bērna tēvs var saņemt laikā, kad bērna mātei ir piešķirts maternitātes pabalsts.
Vecāku pabalsta nenododamo daļu – divus kalendāra mēnešus – katrs no vecākiem var saņemt līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu.
Šī norma ir salāgota ar Darba likuma 156. pantā darbiniekam paredzētajām tiesībām uz pusotru gadu ilgu bērna kopšanas atvaļinājumu līdz bērna 8 gadu vecumam.
BKA var izmantot uzreiz visu pilnībā vai sadalīt pa daļām, līdz ar to arī vecāku pabalsta nenododamo daļu var izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam – visu uzreiz kā nepārtrauktu divu kalendāra mēnešu periodu vai pa daļām.
Tā kā Darba likuma 156. panta otrajā daļā noteiktais īsākais periods, par kuru darba devējs var piešķirt darbiniekam bērna kopšanas atvaļinājumu, ir viena nepārtraukta kalendāra nedēļa, tad atbilstoši īsākais apmaksātais vecāku pabalsta nenododamās daļas periods varētu būt šī viena kalendāra nedēļa, par kuru ir piešķirts bērna kopšanas atvaļinājums.
Abas vecāku pabalsta nenododamās daļas, kopā četrus kalendāra mēnešus, var izmantot viens vecāks, ja bērnam nav atzīta vai noteikta paternitāte, otrs vecāks ir miris, otram vecākam ir atņemtas vai pārtrauktas aizgādības tiesības, ar nosacījumu, ka šī pabalsta daļa nav jau piešķirta citai personai un izmantota.
Ja viens no bērna vecākiem ir sociāli apdrošināta persona (ir darba ņēmējs vai pašnodarbinātais) un viņam ir tiesības uz vecāku pabalstu, bet otrs vecāks nav sociāli apdrošināta persona, tad šis fakts sociāli apdrošinātajam vecākam nerada tiesības saņemt otra vecāka nenododamo daļu. Šādas tiesības otram vecākam var rasties līdz bērna astoņu gadu vecumam, un vecāks tās varēs izmantot, pieprasot savu pabalsta nenododamo daļu. Ja otrs vecāks tomēr nekļūs nodarbināts līdz bērna 8 gadu vecumam, tad šī divu mēnešu nenododamā daļa netiks izmantota.
Vecāku pabalsta nenododamo daļu var saņemt, ja pabalsta pieprasītājs atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai bērna kopšanas dēļ negūst ienākumus kā pašnodarbinātais.
Ja pabalsta pieprasītājs ir pašnodarbināta persona, tad iesniegumā vecāku pabalsta nenododamās daļas piešķiršanai tas ir jāapliecina un jāatzīmē, ka vecāku pabalsta nenododamās daļas saņemšanas laikā netiks gūti ienākumi kā pašnodarbinātajam.
Saņemot vecāku pabalsta pamatdaļu (visbiežāk to saņem māmiņas), tiesības uz pabalsta pamatdaļu saglabājas arī tad, ja pabalsta saņēmējs pārtrauc darba attiecības. Taču, pārtraucot darba attiecības, zūd tiesības uz vecāku pabalsta nenododamo daļu.
Par šādām situācijām ir jautāts LV portāla e-konsultācijās.
Piemēram, topošo māmiņu komersants pieņem darbā uz noteiktu laiku: līdz bērna piedzimšanai. Māmiņa saņems maternitātes pabalstu, kā arī vecāku pabalsta pamatdaļu. Jo sieviete, kura nav nodarbināta vecāku pabalsta piešķiršanas dienā, var saņemt vecāku pabalsta pamatdaļu, ja viņai par šo bērnu ir bijis piešķirts maternitātes pabalsts. Taču viņa nesaņems vecāku pabalsta nenododamo daļu. Jo šo daļu nevar saņemt sieviete, kura nav darba ņēmēja un līdz ar to nevar atrasties bērna kopšanas atvaļinājumā.
Dažādas situācijas par vecāku pabalsta nenododamo daļu A. Stretinska ir skaidrojusi arī LV portāla e-konsultācijās, sniedzot atbildes uz šādiem jautājumiem:
Jā, darba attiecību pārtraukšana ietekmē vecāku pabalsta nenododamās daļas saņemšanu, jo personai ir jāatrodas darba devēja piešķirtajā bērna kopšanas atvaļinājumā, lai šo pabalsta daļu saņemtu. Ja darba tiesiskās attiecības ir/tiek pārtrauktas, tad tas nozīmē, ka turpmāk nav iespējams atrasties bērna kopšanas atvaļinājumā. Tā kā nenododamo daļu var izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam, tad to varēs pieprasīt vēlāk, kad atkal pastāvēs darba attiecības un darba devējs būs piešķīris bērna kopšanas atvaļinājumu (ja tas jau sākumā nebūs pilnībā izmantots).
Ja periodā, par kuru piešķirta vecāku pabalsta nenododamā daļa, apstākļi būs mainījušies un persona vairs neatradīsies bērna kopšanas atvaļinājumā (būs atsākusi strādāt vai pārtraukusi darba attiecības) vai gūs ienākumus kā pašnodarbinātā, tad nenododamā daļa netiks izmaksāta. Lai saņemtu vecāku pabalsta nenododamo daļu citā periodā, vajadzēs iesniegt jaunu iesniegumu. Vecāku pabalsta nenododamo daļu ir tiesības izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam, ja vecāks atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai negūst ienākumus kā pašnodarbinātais.
Vecāku pabalsta nenododamo daļu var saņemt, ja pabalsta pieprasītājs atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Ja vecāku pabalsta nenododamās daļas piešķiršanas dienā persona nav darba attiecībās un tādējādi neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, tad viņai nebūs tiesību uz vecāku pabalsta nenododamo daļu. Līdz ar to nav pamata šādos gadījumos iesniegt iesniegumu par nenododamās daļas piešķiršanu, jo nav izpildīts likumā noteiktais nosacījums par tiesībām uz šo pabalstu.
Lai varētu noteikt vecāku pabalsta nenododamo daļu, vecākiem vispirms ir jāizvēlas kopējais vecāku pabalsta saņemšanas periods.
Tā kā nenododamā daļa katram vecākam ir sava, to aprēķina no katra vecāka vidējās iemaksu algas.
Proti, mātei – no viņai aprēķinātās vidējās iemaksu algas, bet tēvam – no viņam aprēķinātās vidējās iemaksu algas.
Pabalsta lielums (gan pamatdaļai, gan nenododamajai daļai) ir atkarīgs no izvēlētā kopējā pabalsta saņemšanas perioda – 60% apmērā no vidējās iemaksu algas, ja kopējais periods izvēlēts uz 13 mēnešiem, vai 43,75% apmērā, ja kopējais periods izvēlēts uz 19 mēnešiem.
Ja savu nenododamo daļu vecāks turpina saņemt secīgi uzreiz pēc vecāku pabalsta pamatdaļas, tad nenododamās daļas vidējā iemaksu alga atsevišķi netiks pārskatīta. Pabalsta nenododamā daļa tiks izmaksāta tādā pašā apmērā kā pamatdaļa.
Pēc tam, kad ir saņemts iesniegums par vecāku pabalsta nenododamās daļas piešķiršanu, vispirms tiek vērtēts, vai personai ir tiesības uz pabalstu (kvalifikācijas nosacījumi, atrašanās bērna kopšanas atvaļinājumā). Ja pabalsta nenododamā daļa tiks piešķirta, tad tās apmēru aprēķinās no bērna tēva darba algas, no kuras aprēķinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Pabalsta lielums ir atkarīgs no sākumā izvēlētā kopējā vecāku pabalsta saņemšanas ilguma – 60% apmērā no vidējās iemaksu algas, ja kopējais periods izvēlēts uz 13 mēnešiem, vai 43,75% apmērā, ja kopējais periods izvēlēts uz 19 mēnešiem.
Ja vecāki nenododamo daļu pieprasīs vēlāk – atsevišķi no pamatdaļas –, tad katram nenododamās daļas periodam, par kuru tiks pieprasīts pabalsts, vidējo iemaksu algu aprēķinās atsevišķi un aprēķina periodu noteiks no jauna. Pabalsta apmērs ir atkarīgs no sākumā izvēlētā kopējā vecāku pabalsta saņemšanas ilguma – 60% apmērā no vidējās iemaksu algas, ja kopējais periods izvēlēts uz 13 mēnešiem, vai 43,75% apmērā, ja kopējais periods izvēlēts uz 19 mēnešiem.
Pamatinformācija par vecāku pabalstu, sociālās apdrošināšanas nosacījumi un dažādu situāciju piemēri ir atrodami VSAA mājaslapas norādē Vecāku pabalsts.