Darba likumā ir nostiprinātas darbinieka tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kas ir nodrošināmas ikvienam darbiniekam. Pienākums  gādāt, lai darbinieks sev noteikto tiesību uz atvaļinājumu izmantotu, gulstas uz darba devēju kā vadītāju, kas atbild par normālas uzņēmuma darba gaitas nodrošināšanu.  

Tiesa, Darba likuma 149. panta trešajā daļā ir noteikts, ka “izņēmuma gadījumos, kad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, ar darbinieka rakstveida piekrišanu pieļaujams pārcelt atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu. Šādā gadījumā atvaļinājuma daļa kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Pārcelto atvaļinājuma daļu pēc iespējas pievieno nākamā gada atvaļinājumam. Atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu”. 

Ievērojot iepriekšminēto, uz darba devēju gulstas pienākums atvaļinājumu piešķirt, savukārt uz darbinieku – atvaļinājumu izmantot. Darba devējs nav tiesīgs ilgstoši atteikt darbiniekam ikgadējā atvaļinājuma izmantošanu.   

Viena no jūsu iespējām, kā rīkoties, ir prasīt darba devējam atvaļinājuma piešķiršanu rakstveidā. Proti, iesniegt iesniegumu un prasīt darba devēja puses apliecinājumu par saņemšanu un reģistrēšanu lietvedībā. Šo faktu nepieciešams fiksēt, piemēram, ar foto. 

Ja atvaļinājums joprojām netiek piešķirts, tad nākamā rīcība ir vērsties Valsts darba inspekcijā. Par šādu pārkāpumu darba devēju var sodīt ar administratīvo sodu vai uzlikt par pienākumu piešķirt atvaļinājumu. Tāpat jūs savu aizskarto tiesību aizstāvēšanai varat vērsties tiesā ar lūgumu ne tikai uzlikt par pienākumu piešķirt atvaļinājumu, bet arī piedzīt zaudējumus, kas var rasties tādēļ, ka netiekat atvaļinājumā.