Latvijai ir būtiski, lai ES līmeņa aizsardzības projekti (EDPCI) Austrumu robežas stiprināšanai (Austrumu flanga novērošana (Eastern Flank Watch)) un dronu un pretdronu spēju projekts (DECODER) tiktu īstenoti iespējami drīz. “Mūsu valsts ārējā robeža ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža, tāpēc ir jāstiprina gan Latvijas, gan visas Eiropas aizsardzības spējas. Latvija jau šobrīd aizsardzībai novirza 5% no IKP, taču Eiropas drošība ir kopīga atbildība, visām dalībvalstīm būtu jānovirza šāds finansējuma apjoms aizsardzībai,” uzsvēra Ministru prezidents Andris Kulbergs.
Andris Kulbergs arī diskusijā ar ES līderiem, kurā piedalījās arī Ukrainas prezidents, uzsvēra, ka ilgtermiņa atbalsts Ukrainai ir nemainīga Latvijas prioritāte un ES ir jāturpina visa veida atbalsts, tostarp militārais. Latvijas pozīcija arī paredz stingru atbalstu Ukrainas ekonomikas un sabiedrības noturības un valsts aizsardzības spēju stiprināšanai, tostarp, palielinot spiedienu pret Krieviju un tās starptautisko izolāciju, ieskaitot sporta un kultūras jomās, ekonomikas iegrožošanu. Latvija arī atbalsta Ukrainas integrāciju Eiropas Savienībā, aicinot sākt pilnvērtīgas iestāšanās sarunas un atverot visus klasterus, sākot ar pirmo – “Pamattiesības”.
Eiropadomes sanāksmē notika arī līderu diskusijas par ES daudzgadu budžetu 2028. - 2034. gadam un Kipras prezidentūras sagatavoto atjaunoto sarunu ietvara dokumentu (NegoBox). Latvijas galvenā prioritāte ir austrumu robežas stiprināšanas mehānisms. “Krievijas karš Ukrainā ir atstājis būtisku ietekmi ne tikai uz Eiropas drošības situāciju, bet arī uz valstu ekonomikām, enerģētiku un uzņēmējdarbības vidi. Mūsu drošība sākas ar spēcīgu un noturīgu ekonomiku. Jāizveido īpaši atbalsta instrumenti visām austrumu robežas valstīm, kuras saskaras ar agresorvalsts radītajiem drošības riskiem, kas rada nelabvēlīgu ietekmi uz investīciju piesaisti, tūrismu un iedzīvotāju labklājību,” akcentēja Andris Kulbergs. Tāpat tika uzsvērta nepieciešamība novērst nevienlīdzību saistībā ar tiešmaksājumiem mūsu valsts lauksaimniekiem un palielināt to apmēru.
Diskusijās par Tuvajiem Austrumiem fokuss bija uz Irānas – ASV miera sarunām, situāciju Hormuza šaurumā, Gazā, Rietumkrastā un Libānā. Runājot par globālās drošības izaicinājumiem, Latvija uzsvēra, ka stabilitāte Tuvo Austrumu reģionā ir būtisks priekšnoteikums starptautiskajai drošībai un nedrīkst pieļaut, ka Irāna mērķtiecīgi turpina apdraudēt civiliedzīvotājus, civilo un rūpniecisko infrastruktūru, kā arī ierobežot starptautiskos tirdzniecības ceļus.
Ņemot vērā nepieciešamību mazināt ES ekonomiskās atkarības un risināt pieaugošo tirdzniecības deficītu ar Ķīnu, Eiropadomē turpinājās arī diskusijas par ES globālās konkurētspējas stiprināšanu. Līderi pievērsās arī Vienotā tirgus iekšējiem aspektiem, kā arī krīzes Persijas līča reģionā ietekmei uz energoresursu cenām un kritisko izejvielu piegāžu ķēžu traucējumiem. Līdztekus ES globālās konkurētspējas mērķu īstenošanai ir jāturpina arī darbs pie Vienotā tirgus pilnveidošanas un jānodrošina godīgas konkurences apstākļi gan iekšēji, gan globāli.
Pirms Eiropadomes sanāksmes Ministru prezidents Briselē tikās ar Eiropadomes priekšsēdētāju Antoniu Koštu (António Costa) un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu (Ursula von der Leyen). Tiekoties ar Koštu un apspriežot Eiropadomes darbakārtību, Andris Kulbergs akcentēja Eiropas lomu Latvijas un visas ES austrumu robežas drošības stiprināšanā, kā arī informēja par situācija Latgalē, kas prasa valsts atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Arī sarunā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju tika pārrunāta Eiropas drošības un aizsardzības stiprināšana, arī jautājumi par ES budžetu un “Rail Baltica” projekta virzību. Tāpat tika runāts par Krieviju īstenoto agresiju Ukrainā.
Ministru prezidents piedalījās arī Itālijas un Rumānijas rīkotajā “Kohēzijas draugu grupā”, kurā 15 valstu līderi runāja par kohēzijas politiku un salīdzināja valstu pozīcijas, gatavojoties sarunām par daudzgadu budžetu. Savukārt NB6 (Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Somijas, Dānijas) un Īrijas, Polijas līderu tikšanās laikā tika pārrunāti reģiona drošības izaicinājumi, sadarbība ar Ukrainu un vienotā politika par Eiropas Austrumu robežas nostiprināšanu.
Videoieraksti un fotogrāfijas:
- Latvijas Ministru prezidenta ierašanās un paziņojums medijiem pirms Eiropadomes sanāksmes 18. jūnijā videoieraksta pirmā daļa un otrā daļa.
- Latvijas Ministru prezidenta ierašanās un paziņojums medijiem pirms Eiropadomes sanāksmes 19. jūnijā videoieraksts.
- Ministru prezidenta tikšanās ar Eiropadomes priekšsēdētāju video.
- Fotogrāfijas no “Kohēzijas draugu” sarunas pieejamas šeit.
- Fotogrāfijas no tikšanās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju pieejamas šeit.
- Vēl fotogrāfijas ar Latvijas Ministru prezidenta dalību Eiropadomes sanāksmē pieejamas - Council of EU - Newsroom Photos
