Ministru kabinets jau 2025. gada 10. jūnijā uzdeva atklātā un caurspīdīgā atlasē piesaistīt pieredzējušu starptautisku privāto investoru telekomunikāciju nozarē. Šāds investors joprojām nav piesaistīts. Informatīvajā ziņojumā (26-TA-925) bija paredzēts, ka investoru nesaistošie piedāvājumi tiks saņemti līdz šī gada jūlija beigām, taču līdz šim nav saņemts neviens. Ekonomikas ministrijas piedāvātā darījuma struktūra paredz, ka valsts, Latvenergo, LVRTC un privāts finanšu investors katrs iegūst aptuveni 25% kapitāla. Tas neatbilst valdības uzdevumam, jo finanšu investors nav stratēģisks nozares partneris.
Saprašanās memorands ar “Telia” beidzās šā gada 31. jūlijā un to nepagarināja, tāpēc darījums šajā struktūrā vairs neturpinās. Nav pieņemts neviens no memorandā paredzētajiem Ministru kabineta lēmumiem. Netiek ievērota arī valdības noteiktā procesa uzraudzība, kā ietvaros Ekonomikas ministrijai reizi sešās nedēļās bija jāziņo valdībai par virzību, bet projekta lielajai darba grupai bija jātiekas reizi divās nedēļās.
Tikmēr konsultantu pakalpojumiem “Tet” un LMT apvienošanas procesā līdz 31. augustam iztērēti gandrīz 4,5 miljoni eiro (ar PVN). Pieņemot, ka projekta izpilde tiktu pabeigta līdz šī gada beigām, izmaksas sasniegtu 13,6 miljonus eiro (ar PVN). Vēl 80 000 eiro (ar PVN) iztērēti apvienotā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja atlasei, kas rezultātu nedeva.
Tāpēc Ministru prezidents aicina nekavējoties pārtraukt līgumus ar konsultantiem un sākt tiešas sarunas ar uzņēmumiem. Pirmais solis būtu “Tet” un LMT pašām izpirkt “Telia” kapitāla daļas. Pēc tam uzņēmumiem jāapvienojas, un apvienotajam uzņēmumam jāpiesaista stratēģiskais partneris no telekomunikāciju nozares līderu vidus.
““Tet” un LMT ir jāapvieno. Kopā tie ir vērtīgāki, spēcīgāki un drošāki nekā katrs atsevišķi. Taču pēc vairāk nekā gada nav ne stratēģiskā investora, ne arī kāda piedāvājuma vai spēkā esoša memoranda ar “Telia”. Ir tikai konsultantu rēķini. Tā turpināt nevar. Mans uzdevums ir panākt, lai Latvijai būtu viens spēcīgs, drošs un augošs telekomunikāciju uzņēmums, nevis gadiem ilgs process, kura vienīgais rezultāts ir konsultantu rēķini,” uzsver Andris Kulbergs.
“Tet” un LMT galvenie rādītāji pēdējos gados ir stabili, taču bez būtiskas izaugsmes. Ja uzņēmumi turpinās darboties atsevišķi, stagnācija turpināsies. Apvienošana ļautu vidējā termiņā palielināt uzņēmuma vērtību, un tas ir svarīgi gan valstij kā akcionārei, gan sabiedrībai kopumā. Divi uzņēmumi ar dublējošām funkcijām nozīmē divkāršu pārvaldību, atbalsta funkcijas un izmaksas. Apvienotā uzņēmumā tās var likvidēt, optimizēt darbaspēku un stingrāk kontrolēt izmaksas.
Mobilo un fiksēto sakaru, interneta, televīzijas un IT pakalpojumu piedāvāšana no viena operatora ir mūsdienu telekomunikāciju tirgus standarts, kas ir ērtāks klientiem un nodrošina lielāku konkurētspēju. Turklāt viens spēcīgs nacionālais operators ir daudz pievilcīgāks starptautiskajiem nozares līderiem nekā divi atsevišķi uzņēmumi. Stratēģiskā partnerība ar telekomunikāciju nozares līderi ir priekšnoteikums ilgtermiņa izaugsmei. Tikpat būtiska ir drošības dimensija. Telekomunikāciju infrastruktūra ir kritiski svarīga valsts drošībai, un vienots uzņēmums var mērķtiecīgāk investēt tās noturībā un attīstīt jaunus biznesa virzienus, tostarp aizsardzības jomā.
