“Ekonomika ir pamats cilvēku sociālai drošībai un aizsardzībai, iespējai dzīvot un strādāt savā novadā. Tāpēc ieguldām papildu 8,16 miljonus eiro uzņēmējdarbības infrastruktūras stiprināšanā reģionos,” uzsver viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars.
Trešajā projektu atlases kārtā tika saņemti 39 projektu iesniegumi, no kuriem 26 projekti apstiprināti par ERAF finansējumu 58,19 milj. eiro apmērā. Savukārt astoņi projektu iesniegumi par kopējo ERAF finansējumu 19,79 milj. eiro tika noraidīti nepietiekama finansējuma dēļ.
Ar valdības apstiprinātajiem grozījumiem 5.1.1.1. pasākuma trešajai projektu atlases kārtai kopējais pieejamais ERAF finansējums tiek palielināts līdz 149,43 milj. eiro, pārdalot citu VARAM atbildības pasākumu projektu īstenošanas rezultātā ietaupīto finansējumu.
Pasākuma mērķis ir attīstīt uzņēmējdarbībai nepieciešamo publisko infrastruktūru un palielināt privāto investīciju apjomu pilsētu funkcionālajās teritorijās. Finansējumu iespējams ieguldīt uzņēmējdarbībai paredzētu ēku un ar tām saistītās infrastruktūras attīstībā, teritoriju labiekārtošanā, ceļu infrastruktūrā, industriālo pieslēgumu ierīkošanā un jaudas palielināšanā, kā arī citos uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamos infrastruktūras risinājumos.
Palielinoties pasākumam pieejamajam finansējumam, tiek paaugstināti arī sasniedzamie rezultāta rādītāji. Plānots, ka privāto komersantu darba algu fonda pieaugums sasniegs vismaz 63,64 milj. eiro, savukārt privātās nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos – vismaz 77,48 milj. eiro.
Pasākuma pirmajā un otrajā projektu atlases kārtā kopumā jau noslēgti 56 līgumi par projektu īstenošanu, no kuriem 13 projekti ir pabeigti. Šo projektu ietvaros līdz 2029. gada beigām plānots piesaistīt 101,26 milj. eiro komersantu nefinanšu investīciju, savukārt labumu no attīstītās infrastruktūras gūs 255 komersanti.
