DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Drošība

Baiba Braže: NATO samitā sabiedrotie apstiprina 5. panta svarīgumu

Ārlietu ministre Baiba Braže piedalās NATO samitā Ankarā, Turcijā. Attēlā: Latvijas delegācija.

FOTO: Dāvis Doršs, Valsts prezidenta kanceleja.

NATO valstu un valdību vadītāju samitā Ankarā sabiedrotie apstiprināja kolektīvās aizsardzības – 5. panta – nozīmi un vienojās turpināt atbalstu Ukrainai šogad un nākamgad vismaz 140 miljardu ASV dolāru apmērā. Sabiedrotie arī vienojās paātrināt NATO spēju attīstību, balstot to Ukrainas kara pieredzē, jaunās tehnoloģijās un spēcīgākā aizsardzības industrijā. Latvija uzsvēra pretgaisa aizsardzības, pretdronu spēju, tālas darbības ieroču, hibrīddraudu un Krievijas ēnu flotes risku nozīmi Baltijas drošībā.

“Ukrainas aizstāvji katru dienu pierāda, kā mainās mūsdienu karadarbība. NATO spēju attīstībai jābalstās reālā kaujas pieredzē – dronos, pretdronu risinājumos, pretgaisa aizsardzībā un tehnoloģiskajā pārākumā,” NATO samitā uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže, norādot, ka šīs spējas ir būtiskas NATO Austrumu flanga, tostarp Baltijas reģiona, drošībai.

Samitā sabiedrotie vienprātīgi izcēla Krieviju kā ilgtermiņa draudu eiroatlantiskās telpas drošībai. Ministre uzsvēra, ka Krievijas hibrīddraudi – sabotāža, kiberuzbrukumi, dezinformācija un migrācijas instrumentalizācija – ir daļa no tās kara doktrīnas un prasa ciešu sabiedroto koordināciju.

Ankarā īpaša uzmanība tika pievērsta arī transatlantiskās aizsardzības industrijas stiprināšanai. NATO Aizsardzības industrijas forumā sabiedrotie paziņoja par jauniem kopīgiem spēju iepirkumiem un daudznacionāliem sadarbības projektiem. Latviju forumā pārstāvēja LMT un Ammunity, kā arī Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija.

Latvija pievienojās Kanādas iniciatīvai par Aizsardzības, drošības un noturības bankas izveidi, lai uzlabotu aizsardzības industrijas mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi ilgtermiņa finansējumam. Samitā deviņu dibinātājvalstu, tostarp Latvijas, līderi pievienojās kopīgam paziņojumam, paredzot bankas izveides procesu noslēgt 2027. gadā.

Latvija samitā uzsvēra arī Baltijas jūras drošības nozīmi, īpaši Krievijas ēnu flotes radītos drošības, ekonomiskos un vides riskus. Latvija iestājas par stingrākiem ierobežojošiem pasākumiem pret Krievijas ēnu floti un tās atbalsta tīklu, lai mazinātu sankciju apiešanu un riskus kritiskajai jūras infrastruktūrai.

Samitā līderi apstiprināja gatavību turpināt ilgtermiņa un paredzamu militāro atbalstu Ukrainai. Sabiedrotie izvērtēja arī Hāgas samitā panāktās vienošanās par aizsardzības izdevumu kāpināšanu īstenošanu. Latvija jau šobrīd tiešajiem aizsardzības izdevumiem atvēl 4,91% no IKP, savukārt ar aizsardzību saistītie izdevumi veido 1,4% no IKP.

NATO samita deklarācija: https://www.nato.int/en/about-us/official-texts-and-resources/official-texts/2026/07/08/the-ankara-summit-declaration.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vadītās Latvijas delegācijas sastāvā ārlietu ministre Baiba Braže no 2026. gada 6. līdz 8. jūlijam darba vizītē uzturējās Ankarā, kur piedalījās NATO samitā, NATO–Ukrainas Padomes sanāksmē, NATO ārlietu ministru tikšanās ar Stambulas iniciatīvas partneriem un vairākās starptautiskās drošības politikas diskusijās.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI