Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā 2026. gada Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumā (“NRA 2026”) secināts, ka 2023.–2025. gada pārskata periodā identificētie nozīmīgākie finanšu noziegumu riski jau iepriekš bijuši institūciju redzeslokā un būtiski jauni, iepriekš neapzināti riski nav konstatēti.
Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) un sankciju pārkāpšanas risku vidi ietekmē dalība Eiropas Savienības (ES) vienotajā tirgū, pārrobežu finanšu, preču un transporta plūsmas, kā arī ārējā valsts robeža ar Krieviju un Baltkrieviju.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) shēmās vēl aizvien novērojams izteikts pārrobežu elements – NIL daļēji tiek legalizēti ar ārvalstu finanšu sektora starpniecību, kā arī iesaistot pārrobežu organizētās noziedzības grupējumus. Ārvalstīs izdarīta predikatīvā noziedzīgā nodarījuma rezultātā iegūto līdzekļu legalizēšanas risks ir turpinājis samazināties.
Latvijas risku profils vienlaikus ir cieši saistīts ar norisēm reģionā un starptautiskajā vidē. Latvijas ģeogrāfiskais novietojums, Krievijas izvērstais karš pret Ukrainu un ES sankciju paplašināšana palielina sankciju pārkāpšanas risku. Savukārt tehnoloģiju attīstība un arvien ātrāka pārrobežu līdzekļu aprite rada jaunus risku scenārijus, kas jāņem vērā turpmākajā risku mazināšanā.
Saglabājas skaidras naudas plūsma uz Latviju
Latvijas finanšu sistēmas noturība ir pieaugusi, taču NILLTPF aktivitātes arvien biežāk tiek īstenotas, izmantojot ārvalstu finanšu infrastruktūru.
NRA secināts, ka apdraudējums, kas saistīts ar ārvalstīs izdarīta predikatīvā noziedzīgā nodarījuma rezultātā iegūtu līdzekļu legalizāciju, ir turpinājis samazināties. Ārvalstu predikatīvā noziedzīgā nodarījuma draudi ir novērtēti kā vidēji.
Atšķirībā no iepriekšējiem risku novērtēšanas periodiem, “NRA 2026” pārskata periodā pārrobežu maksājumu plūsmas starp Latviju un paaugstināta riska jurisdikcijām (NVS valstis, ārzonu finanšu centri) veidoja mazāk nekā 3% no kopējām pārrobežu plūsmām.
Vienlaikus saglabājas neproporcionāli augsta skaidras naudas plūsma uz Latviju, kas atsevišķos gadījumos var būt arī saistīta ar NIL kustību, it īpaši attiecībā uz 500 eiro banknotēm.
Riska profils nav būtiski mainījies
NILL, terorisma un proliferācijas riska profils nav būtiski mainījies, salīdzinot ar “NRA 2023” perioda beigām, teikts jaunākajā NRA. Augstākais NILL apdraudējums saistīts ar krāpšanu, nodokļu noziegumiem un narkotisko un akcīzes preču nelikumīgu apriti.
Kā vidēji augsti NRA novērtēti nacionālā predikatīvā noziedzīgā nodarījuma draudi. Taču nacionālā NILL apkarošanas efektivitāte pieaugusi, sasniedzot augstu līmeni, norādīts ziņojumā.
Attiecībā uz nacionālo un ārvalstu predikatīvo noziedzīgo nodarījumu konstatētas gan vienkāršas NILL shēmas, kas raksturīgas neliela mēroga mantiskiem noziedzīgiem nodarījumiem, gan arī sarežģītākas NILL darbības.
Sarežģītākajām shēmām raksturīga augstāka nepārredzamība un institucionālā fragmentācija, tostarp izmantojot ārvalstīs reģistrētu vai faktiski operējošu finanšu un IT infrastruktūru, kā arī profesionālu NILL pakalpojumu sniedzēju iesaisti. Lai gan mazinājusies kompetento iestāžu noslodze, kas saistīta ar vēsturiski pirmo riska profilu un autonomām NILL lietām, aktuālās lietas “NRA 2026” pārskata periodā raksturo lielāka NILL metožu un tipoloģiju dažādība.
Vidēji augsti sektoriālo sankciju pārkāpšanas riski
Kā vidēji augsti novērtēti sektoriālo sankciju pārkāpšanas riski. Ziņojumā secināts, ka sankciju pārkāpšanas ievainojamība Latvijā, salīdzinot ar “NRA 2023”, ir mazinājusies. Tomēr ievainojamība pilnībā nav novērsta. To ietekmē Latvijas tranzīta loma, nevienmērīga sankciju kontroles prakse ES dalībvalstīs, sarežģīta sankciju pārkāpumu izmeklēšana un sodu piemērošanas prakse, kas vēl veidojas.
Latvijā būtiskākie sankciju pārkāpšanas riski izriet no ES sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Salīdzinot ar “NRA 2023”, sankciju pārkāpšanas draudi nav mazinājušies. Tos nosaka Latvijas ģeogrāfiskais novietojums kā ES ārējās robežas valstij un sauszemes transporta koridoram starp ES, Krieviju un Centrālāzijas/NVS valstīm, preču plūsmu pārorientēšanās uz paaugstināta sankciju pārkāpšanas riska valstīm, sankciju regulējuma pastāvīga paplašināšanās, kā arī Krievijas nemainīgie centieni iegūt piekļuvi Rietumu precēm.
Preču eksportā izmanto sarežģītas shēmas
Sektoriālo sankciju riski visbūtiskāk īstenojas preču apritē, īpaši eksportā. No pārskata periodā uzsāktajiem 539 kriminālprocesiem par sankciju pārkāpšanu 91% uzsākusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde (kopš 2026. gada 1. janvāra tā kļuvusi par patstāvīgu iestādi – Nodokļu un muitas policiju (NMP), kas darbojas Iekšlietu ministrijas resorā, – red.).
Sankciju pārkāpšanas draudi arvien vairāk izpaužas netieši: izmantojot trešās valstis, sarežģītas piegādes ķēdes, starpniekus un slēpjot informāciju par preču izcelsmi vai galamērķi. Finanšu plūsmās identificētie sankciju pārkāpšanas riski lielā mērā sakrīt ar fiziskajā preču apritē konstatētajiem riskiem, apliecinot, ka būtiskākos sankciju pārkāpšanas draudus Latvijā rada tieši preču aprite.
Vienlaikus FID rīcībā esošā informācija neliecina, ka Latvijas finanšu sektors būtu sistemātiski izmantots tādu preču aprites finansēšanai, kas ir stratēģiski nozīmīgas Krievijas militāri rūpnieciskajam kompleksam.
Terorisma finansēšanā riski ir zemi
Kā vidēji zemi novērtēti proliferācijas finansēšanas draudi un mērķēto finanšu sankciju pārkāpšanas riski.
Latvijā pastāv sankciju subjektu ekonomiskās intereses: iesaldēti vairāk nekā 150 miljoni eiro līdzekļu un citi saimnieciskie resursi. Draudi saglabājas darījumos ar trešajām valstīm, kuros sankciju sarakstā iekļautas personas vai to īpašumā vai kontrolē esošas struktūras var mēģināt turpināt ekonomisko darbību ES teritorijā.
Savukārt terorisma finansēšanas draudi novērtēti kā zemi. Galvenos terorisma draudus Latvijā turpina radīt atsevišķu personu radikalizācija, kā arī ar terorismu saistītu ārvalstnieku iespējama ieceļošana Latvijā.
Iesaistītas 22 valsts institūcijas
Nacionālā risku novērtējuma izstrādē iesaistītas 22 valsts un nozaru institūcijas. Tā izstrādes mērķis ir identificēt un novērtēt valsts NILLTPF un sankciju pārkāpšanas riskus un no tiem izrietošās sekas. Novērtējuma secinājumi veido pamatu risku mazinošo pasākumu noteikšanai un turpmākās NILLTPFN politikas pilnveidei.
