Kristjansons: mēģinām trāpīt profesionālajiem noziedzīgi iegūtās naudas legalizētājiem

Intervijā LV portālam pirms diviem gadiem teicāt: “Ar “ABLV Bank” 2023. gadā uzsāktajām krimināllietām turpināsim strādāt vēl vismaz līdz 2025. gadam, kad varēsim runāt par jūtamāku atslodzi.” Vai esat beiguši intensīvi izmeklēt “ABLV Bank” lietas un var savilkt tādu kā rezumē? Kāda ir konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu summa?

Šīs lietas joprojām izmeklējam, un darbs pie tām aizvien būtiski ietekmē Valsts policijas (VP) slodzi, taču mazākā apmērā nekā iepriekš. Liela daļa šo lietu jau ir nodotas tiesai Kriminālprocesa likuma 59. nodaļas kārtībā jeb jautājuma izlemšanai par rīcību ar mantu, proti, lūdzot tiesu atzīt šo mantu par noziedzīgi iegūtu un konfiscēt.

Bet izmeklēšana turpinās arī pēc tam, kad lieta ir nodota tiesai un norit tiesvedība par mantu. Tas pamatā notiek tāpēc, ka aizskartie mantas īpašnieki nereti izmanto taktiku – daļu pierādījumu prezentēt tikai tiesvedības stadijā. Tādējādi arī šajā posmā procesa virzītājam rodas jauni jautājumi, uz kuriem censties rast atbildes izmeklēšanas ietvaros.

Protams, jautājums, kura persona būtu saucama pie atbildības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (NILL), paliek aktuāls visu pirmstiesas procesa gaitu.

Ļoti labi apzināmies, ka aizskartās mantas īpašnieki bieži vien ir tikai tā saucamās “izkārtnes”, aiz kā slēpjas galvenie meklējamie personāži.

Taču šīs personas visbiežāk ir trešo valstu pilsoņi, un pierādījumi par viņu identitāti un lomu atrodas jurisdikcijās, kurās mūsu iespējas ir ierobežotas. Tādēļ loģisku apsvērumu – izmeklēšanas prioritāšu un procesuālās ekonomijas – dēļ lielā daļā šo lietu tiek pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pēc tam, kad tiesa ir devusi pēdējo vārdu par to, vai manta ir vai nav atzīstama par noziedzīgi iegūtu. Tādējādi varam vairāk laika veltīt tām lietām, kuras saistītas ar pašmāju aktuālo noziedzību, un personām, kas tiešā veidā ietekmē Latvijas ekonomiku šobrīd.

Patlaban Valsts policijas īstenoto izmeklēšanu rezultātā ir konfiscēti jau gandrīz 400 miljoni eiro, kas glabājušies “ABLV Bank”, bet par vēl aptuveni 500 miljoniem eiro turpinās izmeklēšana un tiesvedība.

Iztiesāšanas tempu nedaudz ietekmēja arī tiesu noslodze, kas saistāms gan ar cilvēkresursu pieejamību, gan to, ka daudzas tiesvedības tika apturētas uz laiku, kamēr tika gaidīti Satversmes tiesas nolēmumi.

Pēdējie no tiem pasludināti 2025. gada pavasarī, pēc kā arī tiesvedības ir pakāpeniski atjaunotas.

Kādi noziedzīgie nodarījumi prevalē “ABLV Bank” lietās? Vai banka tika izmantota netīras naudas atmazgāšanai?

Uz šo jautājumu ir grūti atbildēt, un diemžēl daudzi ne līdz galam izprot, kāpēc tā. Tas rada vidi spekulācijām vai pārmetumiem par policijas darbu: “Kāpēc tad jūs divos trijos gados neesat atklājuši, no kurienes nāk nauda?”

Šo visu kļūst daudz vieglāk izprast, ja aizmirstam to, ko esam redzējuši filmās. Noziedzīgie grupējumi ļoti daudz resursu iegulda tajā, lai slēptu noziegumu pēdas, tostarp sajauktu finanšu plūsmas.

“ABLV Bank” lietas pamatā ir tā saucamās autonomās NILL lietas, kurās izmeklēšana sākas nevis ar nozieguma, bet gan tā slēpšanas pazīmju konstatēšanu.

Jāsaprot, ka tas, kādā veidā tiek legalizēti noziedzīgi iegūti līdzekļi, it sevišķi, ja runājam par ievērojamām – miljonos mērāmām – summām, būtiski neatšķiras atkarībā no tā, vai predikatīvais noziedzīgais nodarījums bija korupcija, krāpšana, nelikumīga narkotisko vielu aprite, nelikumīga cigarešu ražošana vai izvairīšanās no nodokļu nomaksas utt.

Teju visos gadījumos, kad noziedzīgie grupējumi cenšas legalizēt no šādām noziedzīgām darbībām iegūtos apjomīgos līdzekļus, runājam par “čaulas uzņēmumiem”, apļveida maksājumiem, tranzīta maksājuma kontiem, fiktīviem uzņēmumu īpašniekiem un valdes locekļiem, profesionāli un dažkārt ne tik profesionāli noformētiem grāmatvedības dokumentiem, finanšu plūsmām caur vairākām jurisdikcijām un dažādām finanšu iestādēm utt.

Mūsdienās finanšu līdzekļus vienas dienas laikā var pārskaitīt caur tik daudzām jurisdikcijām un iestādēm, ka tos izsekot ar mūsdienu kriminālprocesuālajiem līdzekļiem dažkārt nebūtu iespējams pat tad, ja tam veltītu vairākus gadus.

Tādēļ divi no, manuprāt, svarīgākajiem uzdevumiem šajā ziņā ir regulāri stiprināt finanšu un nefinanšu sektoru izpratni – ne tikai Latvijā, bet arī starptautiski – par to, kā atpazīt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas pazīmes, kā arī stiprināt un aktīvi izmantot tos tiesiskos instrumentus, ko angliski sauc par non-conviction based confiscation jeb līdzekļu konfiskāciju bez notiesājoša sprieduma.

Jo ir jāapzinās, ka aizrakties līdz konkrētam predikatīvajam noziegumam ne vienmēr ir iespējams, taču tas neliedz secināt, ka līdzekļi, kas plūduši tādā aizdomīgā veidā un caur tādiem aizdomīgiem un, visticamāk, ar noziedzību saistītiem uzņēmumiem, kas noskaidroti izmeklēšanā, visdrīzāk ir noziedzīgi iegūti, tādēļ nav atgriežami normālajā civiltiesiskajā apritē.

Vai ir kāda “ABLV Bank” lieta, kas jums palikusi atmiņā, iespējams, bijusi īpaši sarežģīta?

Vairākumā gadījumu šo lietu sarežģītību veido tas, ka finanšu līdzekļi jau ir krietni attālināti no predikatīvā nozieguma izdarīšanas vietas. Bet dažkārt šo sarežģīto apstākli papildina vēl arī tas, ka pierādījumi par predikatīvo noziegumu meklējumi tādās ārvalstu teritorijās, kurās uz uzticamu izmeklēšanas atbalstu nevaram paļauties.

Piemēram, kā medijos jau izskanējis, 2025. gada izskaņā tiesa lēma, ka neesam ieguvuši pietiekamus pierādījumus tam, ka 80 miljoni eiro, kas nāk no Krievijas de facto kontrolētā Moldovas seperātiskā Piedņestras reģiona, būtu noziedzīgi iegūti. Mēs bijām apkopojuši visu, ko objektīvi varam apkopot bez izmeklēšanas atbalsta konkrētajā teritorijā, par to, ka šai naudai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme, bet bez ārvalstu tiesībsargājošo iestāžu atbalsta dažkārt pietrūkst izšķirīgu elementu.

“Moneyval” 6. kārtas risku novērtējums liecina, ka ārvalstu līdzekļu legalizēšanas riski samazinājušies, savukārt iekšzemē radīto līdzekļu legalizēšanas riski pieauguši.

“ABLV Bank” stāsts pamazām norimst – lai gan tur vēl daudz darāmā, mūsu komandas cilvēki paralēli tam ir nemitīgi strādājuši arī pie citiem virzieniem.

Viens no galvenajiem virzieniem ir profesionālās NILL apkarošana. Teju visās lietās, kuras izmeklējām “ABLV Bank” kontekstā, bija skaidri redzama zinošu, izglītotu cilvēku iesaiste šo darbību īstenošanā. Gan no pašmāju, gan ārvalstu finanšu un nefinanšu sektora puses.

Tie ir tā saucamie “veicinātāji”, kurus neinteresē, no kādiem noziegumiem šī nauda ir iegūta, bet kuri labprāt par noteiktu procentu apjomu palīdzēs to pārvietot no vienas vietas uz otru vai citādi maskēt tās faktisko izcelsmi.

Grupējumu, kas piedāvā šādus pakalpojumus, netrūkst nekur pasaulē, tostarp arī Latvijā. Kādi ir mazāki, citi – lielāki, kādi strādā nekustamo īpašumu sektorā, citi – finanšu sektorā. Bet, protams, mēģinām trāpīt lielākajiem un nekaunīgākajiem no tiem. Tā, piemēram, 2026. gadā noslēdzām vairāk nekā četrus gadus ilgušu izmeklēšanu, kurā atklājām Latvijā strādājošu noziedzīgu grupējumu, kas dažādām personām piedāvāja NILL pakalpojumus.

Izmeklēšanas laikā izdevās piekļūt arī viņu “melnajai grāmatvedībai”, un tā liecināja, ka aptuveni desmit gadu periodā viņi palīdzējuši pārvietot ap četriem miljardiem eiro.

Kādreiz komisijas maksa par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju bija vien daži procenti, bet tagad dažkārt šie profesionālo legalizācijas pakalpojumu sniedzēji vēlas saņemt riskam atbilstošu starpniecības procentu, kas var sasniegt pat 10% un vairāk, atkarībā no līdzekļu iegūšanas apstākļiem un sniegto pakalpojumu klāsta. Ja izdarīt noziegumu un paslēpt noziedzīgi iegūtos līdzekļus kļūst dārgāk, tad arī tas var kļūt par atturošu faktoru noziegumu turpināšanai.

Galvenie NILL draudi izriet no Latvijā izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem nodokļu jomā, krāpšanām, kā arī nelikumīgas narkotisko un psihotropo vielu un akcīzes preču aprites, teikts Finanšu izlūkošanas dienesta izstrādātajā Nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumā par periodu no 2023. līdz 2025. gadam. Kādi NILL veidi šobrīd ir “topā” iekšzemē?

Legalizācijas paņēmieni nemitīgi pielāgojas mūsdienu tehniskajām iespējām, un viennozīmīgi iet pa priekšu pieredzei un pieejamajiem rīkiem, ar kuriem finanšu sektoram un tiesībsargājošajām iestādēm veikt pretpasākumus. Agrāk pārskaitījumi starp kredītiestādēm dažādās jurisdikcijās aizņēma dienas, savukārt tagad tas notiek sekunžu laikā. Un katrs pārskaitījums ir papildu solis, kas jāapstrādā izmeklētājam.

Tādēļ, ja runājam par finanšu sektora attīstību, tad tas, kas dažkārt ir ērti uzņēmējam un iedzīvotājam, ir noderīgi arī noziedzniekam.

Redzam, ka aizvien vairāk gan pasaulē, gan pašmājās noziedznieki izmanto ātro maksājumu sniegtās iespējas naudas attālināšanai no nozieguma vietas, tostarp lietojot dažādu jauno finanšu tehnoloģiju uzņēmumus. Tāpat savu aktualitāti nezaudē finanšu līdzekļu pārvēršana kriptovalūtā un to pārvietošana šādā formātā.

Savukārt ārvalstu noziedzīgo grupējumu interese par nozieguma pēdu slēpšanu caur Latvijas finanšu infrastruktūru vai Latvijas finanšu infrastruktūras izmantošanu to uzglabāšanai ir mazinājusies. Viņi apzinās, ka Latvijas finanšu sektorā naudas plūsmu uzrauga ciešāk nekā citviet pasaulē. 

Latvijas noziedzības statistikā izplatītākie noziegumi, kas visbiežāk jāizmeklē izmeklētājiem un jāatpazīst finanšu iestāžu speciālistiem, ir krāpšanas, noziegumi nodokļu jomā un nelikumīga narkotisko vielu aprite.

Informatīvajā ziņojumā par “Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plānā 2023.–2025. gadam” paredzēto pasākumu izpildi teikts: 2025. gadā VP praksē novērojama būtiska NILL riska pārveide. Ja iepriekšējos periodos dominēja liela apjoma NILL gadījumi, kas bija saistīti ar likvidējamām kredītiestādēm un masveida līdzekļu iesaldēšanu, tad pašlaik NILL pārsvarā notiek mazākos apjomos, bet tehniski un strukturāli sarežģītās autonomās shēmās. Tajās tiek izmantoti ārvalstu maksājumu pakalpojumu sniedzēji, naudas mūļu tīkli un kriptoaktīvi. Kas mazāka apjoma, bet strukturāli sarežģīta NILL?

“ABLV Bank” gadījumā, kad tika norauts “stopkrāns” ienākošajiem un izejošajiem maksājumiem, kopumā tika identificēti teju 1,5 miljardi eiro iespējami noziedzīgi iegūtas naudas. Tagad – pēc finanšu sektora kapitālā remonta – ir skaidrs, ka tādā apjomā noziedzīgi iegūtā nauda nekur Latvijā neakumulējas. Arī noziedznieki ir piesardzīgāki un līdzekļus vairāk izkliedē.

Attiecīgi šobrīd lielākajās izmeklēšanās vairāk figurē līdzekļi, kas aresta piemērošanas brīdī variē no dažiem tūkstošiem līdz dažiem simtiem tūkstošu eiro. Taču tas nenozīmē, ka izmeklēšana tādēļ būtu vieglāka. Ļoti izteikti redzam noziedznieku pieaugošo izpratni par to, kā prasmīgāk paslēpt noziedzīgos finanšu līdzekļus, tādēļ pastāvīgi izglītojamies arī paši.

Ar kādām grūtībām nākas sastapties NILL izmeklēšanā?

Kā jau minēju iepriekš, profesionālajās NILL shēmās sarežģītākais – un dažkārt pat neiespējamais – ir izsekot naudai līdz tās sākotnējam avotam, kā arī pierādīt, kura persona patiesībā ir šo līdzekļu īpašnieks.

“Moneyval” 6. kārtas ziņojumā (laika posms no 2017. gada 11. novembra līdz 2024. gada 15. novembrim) norādīts, ka “brīvības atņemšanas sodi par NILL ir samērīgi un atturoši, taču sodi juridiskajām personām kopumā nav pietiekami atturoši”. Vai varat minēt piemēru, kad juridiskai personai par būtisku pārkāpumu ticis piemērots nesamērīgi mazs sods? Vai vajadzētu kaut ko mainīt?

“Moneyval” 6. kārtas novērtēšanas laikā daudz tika diskutēts par to, vai un cik aktīvi tiek izmeklēta arī noziegumos iesaistīto juridisko personu atbildība. Tomēr jānorāda, ka tajā periodā, kas tika novērtēts, absolūtais vairākums šo juridisko personu bija tā saucamās “čaulas kompānijas”, kurā piemērot sodus nebija jēgpilni. Šie uzņēmumi jau bija pārtraukuši savu eksistenci līdz ar izmeklēšanas uzsākšanu, bet visi to kontos glabātie finanšu līdzekļi – arestēti. Taču, protams, patlaban aktīvajās lietās šim jautājumam tiek pievērsta lielāka uzmanība.

“Moneyval” ziņojumā savukārt atzinīgi novērtēts, ka fiziskās personas tiek sauktas pie kriminālatbildības par NILL un piemērotie sodi kopumā ir efektīvi, atturoši un samērīgi ar noziedzīgā nodarījuma smagumu. Latvijas iestādes plaši sauc pie kriminālatbildības un notiesā personas par autonomiem NILL gadījumiem un trešo personu īstenotiem NILL gadījumiem. Tātad šajā jomā viss daudzmaz ir kārtībā?

Sodu politika nav Valsts policijas kompetence, tomēr no personīgiem novērojumiem šķiet, ka vairākumā gadījumu piemērotie sodi ir efektīvi un samērīgi ar noziedzīgā nodarījuma smagumu. Tomēr, runājot par šo sodu atturošo raksturu, jāatzīst, ka ik pa laikam tomēr fiksējam recidīvu.

Sevišķi izteikta ir problemātika tā saucamo “naudas mūļu” jomā. Diemžēl to personu skaits, kas ir gatavas par naudu atdot piekļuvi saviem bankas kontiem, nemazinās.

Vai vismaz nemazinās tādā apmērā, lai tam būtu kāda būtiska ietekme uz noziedznieku iespējām organizēt plašus naudas mūļu tīklus.

Viens riska profils izriet no Latvijas pašreizējās tautsaimniecības struktūras, kura ir orientēta uz iekšzemes un reģionālo tirgu un lielākoties apkalpo iekšzemes un rezidentu klientus. Šajā riska profilā galvenie riski ir ēnu ekonomika (nodokļu un akcīzes nodokļu pārkāpumi, ar narkotikām saistīti pārkāpumi), krāpšana un korupcija. Cik lielā mērā pievēršaties ēnu ekonomikai, kura pērn atkal ir palielinājusies līdz 21,8% no iekšzemes kopprodukta?

Ēnu ekonomikas pētījumos lielāks uzsvars tiek likts tieši uz nodokļu plaisas izvērtējumu, un noziegumus nodokļu jomā primāri apkaro Nodokļu un muitas policija.

To, kas patiesībā notiek pārējo noziegumu sfērās, aprēķināt ir krietni grūtāk, taču noteikti var teikt, ka šie noziegumi saglabā augstu prioritāti policijas ikdienā. Gan nelikumīgas narkotisko vielu aprites, gan nelikumīgas akcizēto preču aprites jomā ir un būs daudz darba. Par to liecina kaut vai Organizētās noziedzības smagu un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes nesenais veikums, nododot kriminālvajāšanai lietu, kurā grupējums, kas nodarbojies ar nelikumīgu akcizēto preču apriti, spējis legalizēt vairāk nekā 500 miljonus eiro.