VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
17. jūnijā, 2024
Lasīšanai: 23 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Noziedzība
25
25

Nav nozaru, kas naudas “atmazgātājiem” nebūtu saistošas

LV portālam: SVENS KRISTJANSONS, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšnieks.

Publicitātes attēls

“Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmās ir iesaistīti puķu tirgotāji, nekustamā īpašuma aģenti, ēdināšanas iestādes, pat bērnu spēļu un izklaides vietas. Jebkura nozare, kurā var uzrādīt fiktīvus darījumus, lai tādējādi legalizētu ienākumus no, piemēram, cigarešu kontrabandas, ir interesanta noziedzniekiem,” intervijā norāda Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšnieks SVENS KRISTJANSONS.

īsumā
  • Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas lietvedībā ir aptuveni 180 kriminālprocesu, un vairāk nekā 100 no tiem ir saistīti tieši ar “ABLV Bank”. Savukārt reģionālajās kriminālpolicijas pārvaldēs šis skaitlis ir vēl lielāks.
  • Attiecībā uz iekšzemē izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem viens no galvenajiem virzieniem ir profesionālā NILL – saucam pie atbildības personas, kas palīdz legalizēt noziedzīgi iegūtos līdzekļus citām personām, izmantojot savas profesionālās zināšanas.
  • Aktuāli ir ārzemēs izdarītie noziedzīgie nodarījumi, kuros Latvija tiek izmantota mazāka apmēra finanšu līdzekļu noslēpšanai, tostarp iesaistot pilsoņus tā saucamo “naudas mūļu” darbībās.
  • Noziedzīgie grupējumi meklē naivus cilvēkus, kuri domā, ka ir viegli nopelnīt 20–100 eiro par to, ka atver norēķinu kontu. Kad reģistrācija ir notikusi, šai personai ir pienākums nodot vervētājam savus piekļuves datus – paroli, lietotājvārdu u. c.
  • “Naudas mūļu” kontos apgrozās līdzekļi no dažiem simtiem līdz daudziem tūkstošiem eiro. Mērogs, kādā Latvijas un arī citu valstu pilsoņi tiek iesaistīti šādās darbībās, ir milzīgs. Piemēram, vienā mūsu krimināllietā vien ir iesaistīti vairāk nekā 200 “naudas mūļi”.
  • Eiropas organizētās noziedzības grupējumi katru gadu no visa veida noziegumiem – krāpšanām, narkotiku izplatīšanas, kontrabandas u. c. – gūst 140–150 miljardus eiro lielus ienākumus. Savukārt visas ES valstis kopumā var atrast un identificēt vien 1–2% no šīs summas. 
  • Nodokļu administrācijas savā starpā apmainās ar informāciju par citu valstu rezidentiem, kuriem vietējā bankā ir konti.  Nav iespējams Lietuvā reģistrētā finanšu iestādē atvērt kontu, katru gadu neoficiāli saņemt desmitiem tūkstošu eiro lielu algu un domāt, ka uzraugošās iestādes to nepamanīs.
  • Kad šķetinām liela apmēra naudas atmazgāšanas lietas, saskaramies ar to, nauda tiek “izdzīta” caur vairāku valstu bankām. Šos kontus gandrīz nekad neatver paši organizētās noziedzības grupējuma dalībnieki, kas bauda miljoniem vērtos noziegumu augļus. Visur pa vidu tomēr ir “naudas mūļi”, čaulas kompānijas utt.

Pēdējā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) risku novērtējumā par laika posmu no 2020. līdz 2022. gadam (NRA 2023) norādīts, ka iepriekšējos nacionālajos risku novērtējumos identificētais NILLTPF risks, kas izriet no Latvijas vēsturiskā reģionālā finanšu centra statusa, vairs nerada būtiskus draudus.

Jā, taču tur norādīts, ka šie draudi saglabājas tiktāl, ciktāl tiek skartas tās līdzekļu daļas likvidējamajās kredītiestādēs, kas ir noziedzīgi iegūtas. Tas nozīmē, ka darbs pie šo draudu izvērtēšanas un ar to saistīto noziegumu izmeklēšanas aktualitāti nav zaudējis.

Lai gan pēc “kapitālā remonta” finanšu sektors tika būtiski attīrīts no noziedzīgi iegūtu līdzekļu klātbūtnes, šis process nav ātrs. Piemēram, Valsts policija no FID joprojām saņem informāciju par “ABLV Bank” glabātajiem klientu finanšu līdzekļiem, kam, iespējams, ir noziedzīga izcelsme.

Šis process ir ilgs, jo izpētāmo klientu skaits ir bijis liels, un padziļināta to izpēte prasa rūpīgu darbu. Simtiem uzsākto kriminālprocesu liecina, ka bieži vien bez kriminālprocesuālas iejaukšanās neiztikt, jo ļoti daudzus būtiskus apstākļus iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesuāliem līdzekļiem un metodēm.

Sarukumu uzsākto izmeklēšanu skaita ziņā sajutām vienīgi 2023. gadā, bet tas savukārt nozīmē, ka ar šīm 2023. gadā uzsāktajām lietām turpināsim strādāt vēl vismaz līdz 2025. gadam, kad varēsim runāt par jūtamāku atslodzi. Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) 1. nodaļas lietvedībā ir aptuveni 180 kriminālprocesu, un vairāk nekā 100 no tiem ir saistīti tieši ar “ABLV Bank”. Savukārt reģionālajās kriminālpolicijas pārvaldēs šis skaitlis ir vēl lielāks.

Vai tad, kad beigsiet izskatīt “ABLV Bank” klientu lietas, prevalēs iekšzemē izdarītie noziedzīgie nodarījumi?

Ja runājam par Valsts policiju kopumā, tad iekšzemē izdarītie noziegumi kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu ieguves avots savu aktualitāti nav zaudējuši un nezaudēs nekad.

Proti, jebkurš noziegums, no kura tiek ģenerēti noziedzīgi iegūti līdzekļi, ir tā saucamais predikatīvais noziedzīgais nodarījums, kam var sekot šo noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšana (NILL). Legalizēšanas pierādīšana prasa papildu darbu, ko tipiski veic izmeklētājs, kas izmeklē arī pašu predikatīvo noziedzīgo nodarījumu.

Bet, ja atgriežamies pie ENAP 1. nodaļas kompetences, tad – jā, jo vairāk samazinās “ABLV Bank” klientu lietu apjoms, jo vairāk resursu spējam veltīt citiem riskiem.

Attiecībā uz iekšzemē izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem viens no galvenajiem virzieniem ir profesionālā NILL – saucam pie atbildības personas, kas palīdz legalizēt noziedzīgi iegūtos līdzekļus citām personām, izmantojot savas profesionālās zināšanas.

Kādi noziedzīgie nodarījumi šobrīd ir pārsvarā?

Aktuāli ir ārzemēs izdarītie noziedzīgie nodarījumi, kuros Latvija tiek izmantota mazāka apmēra finanšu līdzekļu noslēpšanai, tostarp iesaistot pilsoņus tā saucamo “naudas mūļu” darbībās. Šāda rīcība ir izplatīta daudzās valstīs.

Noziedzīgi grupējumi meklē naivus cilvēkus, kuri domā, ka ir viegli nopelnīt 20–100 eiro par to, ka atver norēķinu kontu kredītiestādē.

Kad reģistrācija ir notikusi, šim cilvēkam ir pienākums nodot vervētājam savus piekļuves datus – paroli, lietotājvārdu u. c. –, viņam pašam nekādi dokumenti nepaliek. Ja konts atvērts, izmantojot mobilo lietotni, tad šī lietotne no telefona ir jāizdzēš.

Noziedznieki iegūst piekļuvi sveša cilvēka kontam un iespēju maskēti pārskaitīt naudu. Piemēram, ja no Vācijas pilsoņiem tiek izkrāpti līdzekļi, tie nu jau var tikt pārskaitīti uz Latvijas iedzīvotāja kontu. Ja pārbaudām šo aizdomīgo finanšu līdzekļu apriti un uzdodam par to jautājumus konta īpašniekam, tad noskaidrojam, ka mūsu valsts iedzīvotājs pie šiem izkrāptajiem līdzekļiem nemaz nav ticis. Taču arī par iepriekš aprakstītajām darbībām – norēķina konta atvēršanu citām personām – Latvijas iedzīvotāju varam saukt pie kriminālatbildības.

“Naudas mūļu” kontos apgrozās līdzekļi no dažiem simtiem līdz daudziem tūkstošiem eiro. Mērogs, kādā Latvijas un arī citu valstu pilsoņi tiek iesaistīti šādās darbībās, ir milzīgs.

Piemēram, vienā mūsu krimināllietā vien ir iesaistīti vairāk nekā 200 “naudas mūļi” no Latvijas.

Tāpat aktuāli iekšzemē ir gadījumi, kad cilvēkus telefoniski pierunā iesaistīties investīciju projektos, kas beigās izrādās krāpšana, vai arī apvārdo, sakot, ka zvana no bankas vai no policijas un ka šobrīd viņu kontos notiek noziedzīgas darbības, un ka vienīgais veids, kā to apturēt, ir nodrošināt bankas vai policijas darbiniekiem nepastarpinātu piekļuvi.

Pat cilvēki, kuriem kontā neglabājas daudz līdzekļu, var no tā ļoti ciest – sekojot instrukcijām, viņi uzinstalē datorā vai telefonā attālinātās piekļuves lietotnes un nodrošina kādai trešajai personai anonīmu piekļuvi savam kontam.

Pirmkārt, tiek iztukšots konts, otrkārt, paņemti kredīti. Līdz ar to tiek zaudēti līdzekļi pat vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā.

Vai “naudas mūļu” un investīciju krāpšanas shēmas var saukt par pasaules līmeņa problēmu?

Jā, tas ir starptautisks fenomens, sākot ar ASV un beidzot ar Ķīnu. Par telefonkrāpšanām lielas bažas pasaules mērogā dzirdu jau aptuveni no 2018. gada, kad noziedznieki no Āzijas zvanīja saviem tautiešiem rietumvalstīs, mēģinot iestāstīt, ka ir notikusi nelaime ar radinieku un ir nepieciešama finansiāla palīdzība.

Katrā reģionā šādas krāpšanas attīstās ar citiem paņēmieniem. Vienā zvanīs un stāstīs, ka radinieks ir cietis satiksmes negadījumā. Savukārt citā valstī piedāvās ieguldīt kriptovalūtā vai tēlos policistu, kurš brīdina par personas bankas konta uzlaušanu.

Metodes pārklājas, noziedznieki izpēta, kurš paņēmiens vairāk strādā attiecīgajā brīdī un reģionā.

Šī ir aktualitāte visur pasaulē. Pavisam nesen runāju ar kādu ASV Federālā izmeklēšanas biroja īpašo aģentu, kurš līdzdarbojas izmeklēšanā par investīciju krāpšanām vienā no Floridas štata apgabaliem. Uz viņa galda katru dienu nonāk informācija par vairāk nekā desmit lietām, kurās kaitējuma apmērs ir vismaz 250 000 ASV dolāru.

“Europol” 2022. gadā veiktais pētījums liecina, ka Eiropas organizētās noziedzības grupējumi katru gadu no visa veida noziegumiem – krāpšanām, narkotiku izplatīšanas, kontrabandas u. c. – gūst 140–150 miljardus eiro lielus ienākumus. Savukārt visas Eiropas Savienības (ES) valstis kopumā var atrast un identificēt vien 1–2% no šīs summas. 

Rodas loģisks jautājums – kas notiek ar pārējo naudu?

Tā, protams, tiek ieguldīta jaunu noziegumu izdarīšanā, kā arī tiek sekmīgi izmantota sava ekskluzīvā dzīvesveida nodrošināšanai.

Vai kāds domā, ka noziedznieki nemērķtiecīgi un nenopietni īsteno pasākumus, lai šo naudu noslēptu, saglabātu? Protams, ne. Viņi algo labus grāmatvežus, juristus, dibina kompānijas, investē reālā saimnieciskajā darbībā un dara daudz ko citu, lai tikai šos līdzekļus paslēptu no tiesībsargājošo iestāžu uzmanības.

Cik daudz no šīs naudas varētu apgrozīties Latvijā, Baltijā?

Kaut ko tādu ir ļoti grūti aprēķināt. Pēc pēdējām finanšu sistēmas reformām Latvija kļuvusi par ļoti nepievilcīgu vietu noziedzīgas naudas apritei, bet nav aktuālu skaitļu par to, cik daudz šādas naudas Latvijā un Baltijā varētu būt.

FID ziņojumā norāda, ka NILL jomā klāt nākuši jauni riski. Viens no tiem saistās ar strauji pieaugošo Latvijas fizisko un juridisko personu skaitu, kas ir atvērušas kontus ārvalstu finanšu iestādēs, tostarp Lietuvā reģistrētajās.

Jā, piekrītu FID novērtējumam. Taču jāņem vērā – “risks” nenozīmē to, ka šis risks patiešām arī piepildās. Dažādie riski ir jāapzinās, lai varētu izveidot atbilstošu rīcības stratēģiju.

Nodokļu administrācijas savā starpā apmainās ar informāciju par citu valstu rezidentiem, kuriem vietējā bankā ir konti un naudas līdzekļu atlikumi. Apmaiņa ar datiem notiek, nav tā, ka šie dati paliek tumsā, nevienam nezināmi.

Nav iespējams Lietuvā reģistrētā finanšu iestādē atvērt kontu, katru gadu neoficiāli saņemt desmitiem tūkstošu eiro lielu algu un domāt, ka uzraugošās iestādes to nepamanīs.

LV portāls ir rakstījis, ka arī Latvijas Banka zina, cik kontu ir atvērti “Paysera” un “Revolut”, bet precīzus datus atklāt nevar.

Mūs kā tiesībsargājošo iestādi šie jautājumi vairāk interesē brīžos, kad noziedzīgu nodarījumu dēļ ir nepieciešams piekļūt informācijai par darījumiem šajos kontos.

Tas, ka, piemēram, “naudas mūlis” ir atvēris kontu ārvalstīs, tiesībsargājošām iestādēm nozīmē to, ka informācijas iegūšana nenotiek tik ātri, kā būtu ar vietējo banku, – dažu dienu vai nedēļas laikā. Ar ārvalstīm informācijas apmaiņas ātrums var variēt atkarībā no valsts – gaidām dažas nedēļas, mēnešus vai sliktākajā gadījumā pat gadu. No ES valstīm atbildes uz Eiropas izmeklēšanas rīkojumiem lielākoties saņemam divu trīs mēnešu laikā.

Kādiem citiem nolūkiem tiek izmantoti ārvalstīs atvērtie konti?

Šos kontus izmanto, lai veiktu jebkādus ekonomiskos noziegumus – krāpšanu, nereģistrētu uzņēmējdarbību, pat norēķinus par nelegālu akcizēto preču apriti.

Kad šķetinām sarežģītus ekonomiskos noziegumus un liela apmēra naudas atmazgāšanas lietas, saskaramies ar to, nauda tiek “izdzīta” caur vairāku valstu bankām. Tas tiek darīts speciāli, lai slēptu pēdas, tā ir mūžsena noziedznieku taktika. Ja nauda tiek izkrāpta Vācijā, tad bieži vien tā tiks skaitīta uz Latviju, Poliju vai Lietuvu, tālāk uz kādu trešo valsti un tur izņemta skaidrā nauda vai aizskaitīta uz virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzēju, kur konts ir piereģistrēts atkal jau citai personai – “naudas mūlim”. Šos kontus, līdz kuriem tiešā veidā aizved nozieguma pēdas, uz sava vārda gandrīz nekad neatver paši organizētās noziedzības grupējuma dalībnieki, kas bauda miljoniem vērtos noziegumu augļus. Visur pa vidu tomēr ir “naudas mūļi”, čaulas kompānijas utt.

Ekonomisko noziegumu ziņā robežas starp valstīm jau sen neeksistē.

Ja ir kāda valsts, kas ne pārāk aktīvi īsteno naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumus, tad šī valsts būs interesanta jebkuram noziedzīgajam grupējumam neatkarīgi no tā, vai grupējums ir no Latvijas, Vācijas vai ASV.

Tāpat aktuāli ir izaicinājumi saistībā ar virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kurus noziedznieki mēģina izmantot tieši tāpat kā tradicionālās kredītiestādes – līdzekļu noslēpšanai. Daudzas problēmas, kas no tā izriet, Eiropas Savienības mērogā tiks risinātas ar jauno MiCa regulu.

Vai ir kādas noteiktas nozares, kuras naudas atmazgātājiem šķiet vispievilcīgākās?

Nav tādu nozaru, kas naudas atmazgātājiem varētu nešķist saistošas. Shēmās ir iesaistīti puķu tirgotāji, nekustamo īpašumu aģenti, ēdināšanas iestādes, pat bērnu spēļu un izklaides vietas.

Jebkura nozare, kurā var uzrādīt fiktīvus darījumus, lai tādējādi legalizētu ienākumus no, piemēram, cigarešu kontrabandas, ir interesanta noziedzniekiem.

Jo darbs, kas jāiegulda, lai vēlāk pierādītu, ka viens vai otrs darījums patiesībā nav noticis, ir liels.

“Pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2024.–2026. gadam” 7. rīcības virzienā – NILL izmeklēšana un kriminālvajāšana – rakstīts, ka jāstiprina un jāprioritizē tiesībsargājošo iestāžu spējas izmeklēt NILL lietas, kurās ir izmantotas juridiskās personas. Kāpēc šādas lietas būtu īpaši izdalāmas no citu NILL lietu izmeklēšanas?

Tas būtu jādara vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem ir fakts, ka juridiskās personas jeb, kā sarunvalodā mēdz teikt, uzņēmumi ir ekonomikas mugurkauls. Tieši tādēļ tie gadījumi, kad noziedznieki izmanto juridiskās personas, lai paslēptu savu noziedzīgo mantu, ir sevišķi kaitīgi legālajai ekonomikai.

Piemēram, kāds ir izmācījies par pavāru, gadiem krājis naudu un piepildījis savu sapni – atvēris restorānu. Viņš naktīs varbūt neguļ, lai domātu, kā savilkt kopā galus un klientiem piedāvātu vislabāko. Tajā pašā laikā ir kāds, kas nodarbojas ar cigarešu kontrabandu un kam vajag legalizēt šo noziedzīgi iegūto naudu. Viņš izdomā atvērt restorānu, un tad ir vienalga, cik tas izmaksā, kāda ir tā darbība un cik ir klientu.

Svarīgākais – rast iespēju caur kasi “izlaist” kontrabandas naudu, piemēram, izrakstot rēķinu par trim banketiem, kas patiesībā nav notikuši. Restorāns “dzīvē” nestrādā veiksmīgi, bet kasē nauda ir.

Tā ir absolūti negodīga konkurence, kas no tirgus izspiež godīgo spēlētāju, dodot priekšrocības organizētās noziedzības pārstāvim, kurš vairo savu nelikumīgo labumu.

Bieži redzam, ka uz organizētās noziedzības pārstāvju, viņu radinieku vai labāko draugu vārda ir reģistrētas juridiskās personas, kas nodarbojas ar šķietami legālu saimniecisko darbību, bet mums ir aizdomas, ka šīs juridiskās personas kādā brīdī tiek izmantotas NILL. Taču to pierādīt ir ārkārtīgi grūti.

Cik daudz juridisko personu iesaistās naudas atmazgāšanā?

Tāda statistika neeksistē, to aprēķināt nav iespējams. Bet tādu noteikti nav maz. Latvija šajā ziņā ir izdarījusi lielu mājasdarbu, lai samazinātu noziedznieku interesi izmantot juridiskās personas.

Lai mazinātu juridisko personu reģistrāciju nelabticīgos nolūkos, labi savu darbu dara Uzņēmumu reģistrs, ieviešot dažādus pārbaudes mehānismus. Tāpat uzteicams ir Valsts ieņēmumu dienests (VID), kas rūpīgi pēta, kurām juridiskajām personām ir tiesības uz pievienotās vērtības nodokļa maksātāja statusu. Arī bankas un FID labi strādā, lai uzraudzītu darījumus. Tādēļ šādu gadījumu skaitam, manuprāt, ir tendence samazināties.

Viens no “Pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2024.–2026. gadam” punktiem paredz paaugstināt profesionālas NILL apkarošanas efektivitāti, veidojot izmeklēšanas grupas. Ko dos šādu grupu izveide, kādiem noziegumiem tās varētu tikt veidotas?

Šādas izmeklēšanas grupas pastāv jau tagad, bet tās vēlamies izmantot plašāk. Ar liela apjoma lietām strādā vairāki cilvēki – izmeklētājs un analītiķis vai divi izmeklētāji un viens operatīvais darbinieks. Bet tas jau nemaina faktu, ka katrs izmeklētājs izmeklē, piemēram, vēl desmit citas lietas.

Līdz citu valstu resursiem mums vēl ir, kur augt. Piemēram, reiz runāju ar izmeklētāju no Vācijas, ar kura pārstāvēto struktūrvienību kopīgi izmeklējām saistītus noziedzīgus nodarījumus. Vaicāju, kad viņi no savas puses plāno pabeigt izmeklēšanu. Man atbildēja, ka cer to pabeigt jau tuvāko desmit mēnešu laikā. Šāds īss termiņš mani pārsteidza, tādēļ prasīju, cik cilvēku strādā pie lietas. Saņēmu atbildi, ka deviņi! Turklāt tā esot šo deviņu cilvēku vienīgā lieta! Tajā pašā laikā mūsu izmeklētājai, kas izmeklē saistīto krimināllietu, tā ir tikai viena no deviņām viņas lietvedībā esošajām lietām.

Ja arī Latvijā būtu tāda lietu izmeklēšanas prakse jeb resursi kā dažās citās vietās Eiropā, tad mēs vairs neteiktu, ka lietas tiesā nonāk vien pēc daudziem gadiem.

Samazinoties aktuālo lietu atlikumam, ceram aktīvāk izmantot izmeklēšanas grupas, kas noteikti ir viens no veidiem, kā sekmēt ātrāku un kvalitatīvāku lietu izmeklēšanu.

Kura bijusi vissarežģītākā NILL izmeklēšanas lieta pēdējos gados?

Katra jauna lieta nāk ar saviem izaicinājumiem, jo arī noziedznieki pielāgo savas darbības, lai mums tās būtu grūtāk atmaskot. Par interesantākajām un sarežģītākajām lietām šobrīd vēl runāt nevaru, jo tas var traucēt izmeklēšanai. Tomēr, lai ieskicētu mūsu struktūrvienības īstenoto izmeklēšanu mērogus, varu par piemēru minēt izmeklēšanu, kuras ietvaros nesen tika veiktas starptautiskas izmeklēšanas darbības vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Izmeklēšana ir par kādu maksājumu iestādi, kas, iespējams, bija izveidota, lai profesionāli legalizētu finanšu līdzekļus pēc citu noziedznieku uzdevuma. Lai to īstenotu, maksājumu iestādei paredzētā juridiskā persona tika nodibināta vienā jurisdikcijā, maksājuma iestādes licence bija izņemta citā jurisdikcijā, norēķinu konts tika atvērts trešajā jurisdikcijā, birojs tika izveidots ceturtajā valstī – pie mums, Latvijā. Savukārt profesionālie naudas atmazgāšanas pakalpojumi tika sniegti piektās valsts klientiem. Varat tikai apjaust, kādus resursus šādas izmeklēšanas prasa no tiesībsargājošajām iestādēm.

Kā uzzināt, ka šāda maksājuma iestāde atmazgā naudu? Kā rodas aizdomas?

Atturēšos komentēt konkrēto lietu. Tomēr veidu, kā to uzzināt, ir daudz. Piemēram, kredītiestādēm kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem ir pienākums monitorēt visus naudas pārskaitījumus, kas tiek veikti ar to starpniecību. Ja bankas ierauga kaut ko aizdomīgu, tad tām ir pienākums ziņot FID, kas savukārt informē Valsts policiju.

Tāpat mūsu redzeslokā personas var nonākt, kad kāds, kurš no noziedzīgajām darbībām gūst labumu, vēlas šo iegūto naudu izmantot, piemēram, iegādāties jaunu transportlīdzekli vai nekustamo īpašumu.

Pateicoties informācijas apmaiņai dažādos kanālos, arī mēs uzzinām par darījumiem, kas neatbilst personas likumīgajiem ienākumiem.

Tāpat informācijas iegūšanai izmantojam personas, kam ir piekļuve noziedzīgajai videi un kas spēj pastāstīt, kurš ko pašlaik dara vai plāno.

Sadarbojamies arī ar ārvalstu izmeklēšanas iestādēm. Piemēram, ja kādā viņu lietā figurē persona no Latvijas, tad mums par to var tikt paziņots. Tā dažkārt aizsākas kopīgas starpvalstu izmeklēšanas.

Kas būtu vajadzīgs, lai stiprinātu spējas atklāt NILL, tostarp noziegumus, kuri saistīti ar ēnu ekonomiku?

Kopumā pievienošos teicienam, ka nav nozieguma, kuru nebūtu iespējams atklāt. Jautājums ir tikai par resursiem. Lai varētu runāt par labām spējām apkarot NILL, nākotnē būtu jāsaglabā tas cilvēku skaits, kas patlaban strādā Valsts policijā tikai ar naudas atmazgāšanas lietām. Šobrīd lielākā daļa resursu ir veltīti “ABLV Bank” izmeklēšanas lietām. Līdzko norims šis skrējiens, varēsim vairāk resursu veltīt tās legalizācijas, kas saistīta ar ēnu ekonomiku, apkarošanai.

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
25
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI