Skaidrāk regulēs kopīpašumā ietilpstošo autostāvvietu un noliktavu lietošanas tiesību atsavināšanu
Šā gada 27. novembrī Saeima nodeva izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”.
Grozījumu mērķis ir ieviest juridiskus risinājumus situācijās, kad, piemēram, dzīvokļa īpašnieks vēlas kaimiņam (cita dzīvokļa īpašniekam) pārdot viņam piederošo autosstāvvietu, noliktavu vai tml., kas ir konkrētam dzīvokļa īpašumam funkcionāli piesaistīts objekts.
Vēl likumprojekts paredz risinājumu kopīgas infrastruktūras (bērnu rotaļu laukumu, atpūtas zonas u. tml.) izveidei vairākām dzīvojamām mājām, ja tā neatradīsies uz tā paša zemes gabala.
- Atsevišķas lietošanas tiesības lietot noteiktu neatdalītu reālu daļu no kopīpašuma
Pamatojot likumprojekta nepieciešamību, Ekonomikas ministrija norāda uz reālajā dzīvē izplatītu situāciju, kurai līdz šim nav rasts vienots juridisks risinājums: “Pēc tam, kad nekustamo īpašumu attīstītāji ir izpārdevuši dzīvokļus ar tiem piekritīgajām autostāvvietām, noliktavām un tamlīdzīgām telpām, praksē nereti rodas nepieciešamība tos atsavināt. Piemēram, vienam dzīvokļa īpašniekam autostāvvieta vairs nav nepieciešama, bet cits to vēlas iegādāties. Līdzšinējā atsavināšanas un īpašumtiesību nodibināšanas prakse ir bijusi nevēlama, jo esošais normatīvais regulējums nedod skaidrus noteikumus šim procesam, līdz ar to veidojas arī atšķirīga prakse zemesgrāmatu ierakstos – gan attiecībā uz īpašumtiesību nodibināšanu, gan objektu atsavināšanu.”
Ar grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā “tiek paredzēts, ka dzīvokļa īpašniekam ir tiesības netraucēti lietot noteiktu daļu no kopīpašuma, turklāt šādas tiesības tiek nostiprinātas zemesgrāmatā un tās ir iespējams arī atsavināt,” skaidro Ekonomikas ministrija.
Saskaņā ar likumprojekta anotācijā norādīto informāciju grozījumi paredz noteikt atsevišķas lietošanas tiesību dzīvokļa īpašuma īpašniekam daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, ar to saprotot dzīvokļa īpašuma īpašnieka tiesību lietot noteiktu neatdalītu reālu daļu no kopīpašumā esošās daļas (atsevišķās lietošanas tiesības objektu) nošķirti no citiem dzīvokļu īpašniekiem.
Likumprojektā noteikts, ka atsevišķās lietošanas tiesība ir dzīvokļa īpašuma katrreizējā īpašnieka kā šīs tiesības izlietotāja tiesība nošķirti no citiem dzīvokļu īpašniekiem lietot noteiktu neatdalītu reālu daļu no kopīpašumā esošās daļas.
Tāpat likumprojekts paredz, ka atsevišķās lietošanas tiesību iespējams nodibināt uz funkcionāli patstāvīgi izmantojamu daļu no dzīvojamās mājas koplietošanas telpām, jumta vai ārsienām, kopīpašumā esošajām palīgēkām un citām būvēm vai zemesgabala, uz kura atrodas dzīvojamā māja (atsevišķās lietošanas tiesības objekts), ciktāl attiecīgās atsevišķās lietošanas tiesības nodibināšana un īstenošana nesamērīgi neapgrūtina dzīvojamās mājas ekspluatāciju, piekļuvi atsevišķiem īpašumiem vai to lietošanu.
Proti, atsevišķās lietošanas tiesība būtu dzīvokļa īpašuma īpašnieka tiesība lietot noteiktu neatdalītu reālu daļu no kopīpašumā esošās daļas, piemēram: autostāvvietu, noliktavu, jumta vai fasādes daļu, palīgēku vai zemesgabala daļu.
Likumprojekts nosaka, ka atsevišķās lietošanas tiesības objektu reģistrē Kadastra informācijas sistēmā kā dzīvokļu īpašumos sadalītā (kalpojošā) nekustamā īpašuma apgrūtinājumu.
Atsevišķas lietošanas tiesības objektu var atsavināt tikai citam dzīvokļa īpašniekam, kas iekļaujas tās pašas dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā, tai skaitā arī gadījumos, kad attiecīgajai personai pieder dzīvokļa īpašums citā dzīvojamā mājā, kas atrodas uz tā paša zemesgabala, skaidrots likumprojekta anotācijā.
- Regulējums kopīgas infrastruktūras izveidei vairākām dzīvojamām mājām
Likumprojekts paredz risināt jautājumus par dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošās daļas (kopīgās infrastruktūras, piemēram, iekšējie ceļi, bērnu rotaļu laukumi, atpūtas zonas u. c. labiekārtojuma elementi), kopīgu lietošanu ar citu dzīvojamo māju, kas neatrodas uz tā paša zemesgabala dzīvokļu īpašniekiem.
Plānots, ka sākotnēji atsevišķās lietošanas tiesība tiks nodibināta par labu dzīvojamās mājas vienīgajam īpašniekam (projekta attīstītājam) kā personālservitūts, kurš pēc tam tās atsavinās dzīvokļu īpašumu ieguvējiem, piesaistot konkrētam dzīvokļa īpašumam kā reālservitūtu.
“Tādējādi atsevišķās lietošanas tiesība un kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības būtībā būs uzskatāmas par īpaša veida reālservitūta tiesību, uz kuru attiecināmi Civillikuma noteikumi par reālservitūtiem, ciktāl Dzīvokļa īpašuma likumā nebūs noteikts citādi,” paskaidrots anotācijā.
Vienlaikus anotācijā atsaucas uz Civillikuma 1142. pantu, kurā noteikts, ka “reālservitūtus var nodibināt arī tā, ka tie pieder tikai noteiktām personām. Tādi servitūti uzskatāmi par personālservitūtiem, un tiem piemērojami šo pēdējo noteikumi”.
“Izstrādātais regulējums risinās esošo situāciju, kad normatīvie akti nepieļauj attīstītājam kā īpašniekam uzlikt apgrūtinājumu vienam no viņam piederošajiem nekustamajiem īpašumiem par labu otram. Tāpat tiks noteiktas tiesības un pienākumi par kopīgās infrastruktūras izmantošanu,” skaidro Ekonomikas ministrija.
Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, kā arī iepazīties sīkāk ar iecerētajām izmaiņām var šeit.
Taisnīgāki nosacījumi kompensācijas izmaksai vairākiem cietušajiem, ja noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājusies personas nāve
27. novembrī Saeima nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem””.
“Grozījumi paredz, ka turpmāk, ja noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājusies personas nāve, katrs kriminālprocesā atzītais cietušais saņems valsts kompensāciju pilnā apmērā, nevis proporcionālu daļu no kopējās summas. Šobrīd kompensācija tiek dalīta starp cietušajiem, tādējādi samazinot katram pieejamo atbalstu,” informē Tieslietu ministrija.
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Satversmes tiesas 2025. gada 27. jūnija sprieduma lietā Nr. 2024-07-01 izpildi.
|
|
Likumprojekts paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra mainīsies valsts kompensācijas piešķiršanas kārtība cietušajiem personas nāves gadījumos.
Šobrīd likuma “Par valsts kompensāciju cietušajiem” 7. pants nosaka, ka vienam noziedzīgā nodarījumā cietušajam izmaksājamās valsts kompensācijas maksimālais apmērs ir Latvijas Republikā noteiktās piecas minimālās mēneša darba algas (2025. gadā tie ir 3700 eiro). Izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru aprēķina, ņemot vērā minimālās mēneša darba algas apmēru, kāds noteikts brīdī, kad persona atzīta par cietušo. Kompensācija 100% apmērā tiek izmaksāta, ja iestājusies personas nāve.
Savukārt likuma 7.1 panta ceturtā daļa nosaka, ka gadījumā, ja noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājusies personas nāve un kriminālprocesā par cietušajiem atzītas vairākas personas, šīm personām izmaksā valsts kompensāciju, sadalot to proporcionāli cietušo skaitam.
Kā paskaidrots anotācijā, tas nozīmē, ka gadījumā, ja par cietušajiem atzītas vairākas personas, piemēram, mirušā laulātais un vecāki, katrs saņem tikai daļu no kopējās summas, kas bieži vien ir nepietiekama, lai nodrošinātu taisnīgu atlīdzinājumu.
Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2024-07-01 atzina, ka šāda pieeja neatbilst Satversmes 92. pantam, jo nenodrošina samērīgu kompensāciju katram cietušajam.
Tādējādi likumprojekts paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra katram cietušajam, kas atzīts par cietušo personas nāves gadījumā, valsts kompensācija tiks piešķirta pilnā apmērā – 100% no maksimāli pieļaujamā kompensācijas apmēra, nevis dalīta starp vairākām personām.
Papildus izmaiņām kompensācijas sadalē likumprojekts paredz ieviest arī vairākus tehniskus precizējumus.
Piemēram, likumprojektā noteikts, ka Tiesu administrācijai valsts kompensācijas summa būs jāieskaita valsts kompensācijas pieprasījumā norādītajā cietušā vai nepilngadīgā cietušā pārstāvja norēķinu kontā. Ja cietušais atrodas ieslodzījuma vietā, valsts kompensācija jāieskaita Ieslodzījuma vietu pārvaldes Valsts kases kontā, norādot cietušo.
Tāpat likumprojektā precizēti vairāki termini, piemēram, vārdi “Lēmuma par valsts kompensāciju norakstu” aizstāti ar vārdiem “Lēmumu par valsts kompensāciju”.
Tostarp, lai paātrinātu piedziņas procesu, likumprojektā noteikts, ka lēmumā par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu Tiesu administrācija norādīs ne tikai atmaksājamo summu un valsts budžeta kontu, kurā tā ieskaitāma, bet arī brīdinājumu par lēmuma piespiedu izpildi. Proti, plānots, ka brīdinājums par piespiedu izpildi turpmāk tiks iekļauts jau pašā lēmumā par kompensācijas piedziņu, nevis sagatavots atsevišķi.
|
|
Kamēr nav izstrādāts alternatīvs regulējums, vēlreiz atliek divu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu sistēmas ieviešanu
Šā gada 27. novembrī Saeima nodeva izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā likumprojektu “Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā”, kas paredz divu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu sistēmas stāšanās spēkā atlikšanu vēl uz pusgadu.
Svarīgi piebilst, ka 2025. gada 19. novembrī Ministru kabinets (MK) atbalstīja alternatīvu Veselības ministrijas (VM) izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā”, kas paredz atteikšanos no veselības aprūpes pakalpojumu tā saucamo “divu grozu” principa. VM izstrādātais likumprojekts paredz pāreju uz vienotu valsts apmaksāto pakalpojumu apjomu visām personām, kurām ir deklarēta dzīvesvieta Latvijā vai kuras strādā Latvijā.
Neraugoties uz to, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā kā steidzams nodots likumprojekts, kas paredz “divu grozu” sistēmas stāšanās spēkā atlikšanu uz pusgadu.
Kā skaidrots Saeimas komisijā nodotā likumprojekta anotācijā, dalītais veselības aprūpes finansēšanas modelis no Veselības aprūpes finansēšanas likuma pieņemšanas līdz pat šim brīdim nav īstenots, un kopš 2018. gada ir atlikta to normu spēkā stāšanās, kuras paredz divu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu principu.
“Līdzšinējā pieredze liecina par visu pušu, t.sk. sociālo partneru, ieinteresētību MK atbalstītā likumprojekta ietvertajā regulējumā, un diskusijas par šā likumprojekta normām joprojām turpinās.
Pastāv risks, ka MK atbalstītais likumprojekts netiks pieņemts, līdz ar to nestāsies spēkā līdz 2026. gada 1. janvārim.
Tādā gadījumā atbilstoši spēkā esošajai Veselības aprūpes finansēšanas likuma redakcijai ar 1. janvāri stāsies spēkā regulējums, kas paredz divu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu sistēmu,” paskaidrots anotācijā.
Tādējādi Saeimas komisijā nodotais likumprojekts paredz divu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu sistēmas stāšanās spēkā atlikšanu uz pusgadu.
Atgādinām, ka MK jau 2025. gada 28. februārī tika apstiprināts likumprojekts “Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums”, kura skatīšana Sociālo un darba lietu komisijā pirmajā lasījumā sākotnēji tika atcelta līdz VM ar citām iesaistītajām pusēm izdiskutēs neskaidros jautājumus, bet 2025. gada 9. septembrī MK tika aicināts likumprojektu atsaukt.
Pilnveidos Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbības tiesisko regulējumu
Šā gada 27. novembrī Saeima nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””, kura mērķis ir pilnveidot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) darbību.
Saskaņā ar anotācijā sniegto informāciju likumprojekts izstrādāts, lai pilnveidotu SPRK darbības tiesisko regulējumu, tai skaitā:
- ieviest Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 2024. gada ziņojumā “Otrais progresa ziņojums par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju” ietvertās rekomendācijas;
- paredzēt SPRK tiesības saistībā ar speciālās regulatīvās vides izveidi un tajā piemērojamiem pasākumiem regulējamajās nozarēs;
- uzlabot tarifu noteikšanas procesa tiesisko regulējumu un precizēt gadījumus, kuros sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nosaka tarifus pats saskaņā ar SPRK izdotu atļauju, kas attiecīgi samazinās administratīvā sloga apjomu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, dodot iespēju ātrāk pārskatīt tarifu, lai tuvinātu faktiskajām pakalpojumu sniegšanas izmaksām;
- piešķirt tiesības SPRK strīdu izskatīšanas procesa ietvaros atsevišķos gadījumos atstāt iesniegumu bez izskatīšanas, kas paātrinās problēmsituāciju risināšanu, novērsīs paralēlu strīdu izskatīšanu tiesā un iestādē, un samazinās slogu gan strīda ierosinātājam, gan iesaistītajām pusēm.
Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, kā arī iepazīties sīkāk ar iecerētajām izmaiņām var šeit.
Komisijām nodoti vēl pieci likumprojekti
Šā gada 27. novembrī Saeima nodeva izskatīšanai komisijām vēl šādus likumprojektus:
- Apvienos zinātniskos institūtus
Izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā nodots likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, kas paredz vairāku zinātnisko institūtu apvienošanu un konsolidāciju. Apvienojot Latvijas Organiskās sintēzes institūtu un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, tiks izveidots Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts. Savukārt Fizikālās enerģētikas institūts tiks konsolidēts ar Elektronikas un datorzinātņu institūtu.
Likumprojektā noteiks jaunā valsts zinātniskā institūta – atvasinātas publiskas personas –, kas izveidots uz divu reorganizētu valsts zinātnisko institūtu bāzes, dibināšanas dienu un pārvaldību, līdz tiks ievēlēta jauna zinātniskā padome, kura konkursa kārtībā atlasīs un noslēgs darba līgumu ar direktoru.
- Grozījumi “Rail Baltica” likumā
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodots likumprojekts “Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā”, kura mērķis ir nostiprināt tiesisko ietvaru, kas ļaus “Rail Baltica” projektu īstenot efektīvāk, caurskatāmāk un atbilstoši Latvijas nacionālajām interesēm, Eiropas prasībām un pieejamajam finansējumam.
- Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana starp Latviju un Lihtenšteinu
Ārlietu komisijā skatīs likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Lihtenšteinas Firstistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un par ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu”, kura mērķis ir apstiprināt Latvijas Republikas valdības un Lihtenšteinas Firstistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un par ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu.
27. novembrī Saeima steidzamības kārtībā dienas laikā izskatīja un pieņema divus likumus par pilsonības atzīšanu:
- likumprojektu “Par Daņiila Kargina (Daniil Kargin) atzīšanu par Latvijas pilsoni”;
- likumprojektu “Par Muhammada Alismaila (Mohammad Alismail) atzīšanu par Latvijas pilsoni”.
* Lai jaunie likumi vai likumu grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, parlaments to skata divos lasījumos. Sekot līdzi likumprojektu izskatīšanai iespējams, atverot publikācijā norādīto saiti uz likumprojektu Saeimas tīmekļvietnē.
