Nepilngadīgo atbrīvošana no kriminālatbildības par narkotiku lietošanu
2026. gada 22. janvārī Saeima izskatīšanai Juridiskajā komisijā (atbildīgā) un Sociālo un darba lietu komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā”, kas paredz atbrīvot no kriminālatbildības nepilngadīgas personas par narkotisko un psihotropo vielu, kā arī psihoaktīvo vielu lietošanu. Mērķis ir veicināt nepilngadīgo likumpārkāpēju resocializāciju, tostarp savlaicīgu ārstēšanos un nepieciešamo sociālo atbalstu.
Tiesībsargājošo iestāžu sniegtā informācija liecina, ka šobrīd nepilngadīgas personas, kuras lieto narkotikas, apzinoties iespējamās juridiskās sekas un to ietekmi uz nākotni, baidās vērsties tiesībsargājošajās iestādēs un meklēt medicīnisko palīdzību.
Vienlaikus nepilngadīgajiem, kuriem par atkārtotu narkotisko vielu lietošanu tiek piespriesta kriminālatbildība un brīvības atņemšana, mazinās iespēja veiksmīgāk resocializēties un efektīvi ārstēties no narkotisko vielu lietošanas atkarības, paskaidrots anotācijā.
Šobrīd Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likuma 48. pants par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos vai glabāšanu nelielā apmērā vai par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu lietošanu paredz piemērot brīdinājumu vai naudas sodu no 10 līdz 56 naudas soda vienībām (50–280 eiro).
Piemērojot minēto sodu, personu vienlaikus rakstveidā brīdina par kriminālatbildību, ja viņa gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas neatļauti iegādāsies vai glabās narkotiskās vai psihotropās vielas nelielā apmērā vai neatļauti tās lietos.
Atbilstoši Veselības ministrijas sniegtajai informācijai plānotās izmaiņas paredz, ka neatkarīgi no tā, vai nepilngadīgā persona narkotiskās vielas lietojusi pirmreizēji vai atkārtoti, visos gadījumos tiks piemērota administratīvā atbildība:
“Izmaiņas neparedz mainīt kārtību par narkotisko vielu iegādi un glabāšanu, par ko joprojām tiks piemērots Krimināllikuma regulējums. Tāpat nav paredzēts mainīt regulējumu attiecībā uz pilngadīgām personām, un par narkotiku atkārtotu lietošanu tās tiks sauktas pie kriminālatbildības.”
Veselības ministrija norāda, ka likumprojekts ir daļa no nepilngadīgo kriminālsodu reformas, kas tiek īstenota, lai nodrošinātu bērniem un jauniešiem vidi, kurā viņi nenonāk tiešā saskarsmē ar kriminālprocesu un tā sekām, bet laikus saņem medicīnisko un sociālo atbalstu.
2025. gada 16. jūlijā stājās spēkā arī grozījumi Ārstniecības likumā, kas nosaka obligātās narkoloģiskās ārstēšanās mehānismu nepilngadīgajiem, kuri pārmērīgi un kaitējoši lieto atkarību izraisošas vielas.
Saskaņā ar anotācijā sniegto informāciju Igaunijā, Lietuvā, Čehijā, Itālijā, Polijā, Horvātijā, Portugālē, Spānijā un citās valstīs nepilngadīgo narkotisko vai psihotropo vielu lietošana arī ir dekriminalizēta: “Šajās valstīs sodu vietā tiek piedāvātas ārstniecības un rehabilitācijas programmas, lai jauniešiem nodrošinātu iespēju atgūties un reintegrēties sabiedrībā.”
Rosina paredzēt kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos iepirkumos
2026. gada 22. janvārī Saeima izskatīšanai Juridiskajā komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, kas paredz noteikt kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos iepirkumos, tostarp gadījumus, kad personas tiktu atbrīvotas no kriminālatbildības par aizliegtu vienošanos iepirkumā.
Likumprojekts paredz papildināt Krimināllikumu (KL) ar 211.1 pantu, nosakot, ka:
- par aizliegtu vienošanos iepirkumā, kas saistīta ar iepirkumam paredzēta pieteikuma vai piedāvājuma saskaņošanu kādā no būtiskiem pieteikuma vai piedāvājuma nosacījumiem ar citu kandidātu vai pretendentu, ja saskaņotais pieteikums vai piedāvājums ir iesniegts iepirkumā, vai kas saistīta ar aizliegtu vienošanos ar citu kandidātu, pretendentu vai piegādātāju par dalības noteikumiem vai par pieteikuma vai piedāvājuma neiesniegšanu iepirkumā, ja tas izdarīts lielā apmērā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trīs gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem;
- par iepriekš paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja tas izdarīts ārējos normatīvos aktos regulētā publiskā iepirkumā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar probācijas uzraudzību, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem.
Vienlaikus likumprojekts plāno KL papildināt arī ar jaunu 211.2 pantu, nosakot, ka personu par aizliegtu vienošanos iepirkumā varēs atbrīvot no kriminālatbildības, ja tā pēc noziedzīgo darbību izdarīšanas pirmā labprātīgi paziņos par notikušo un aktīvi veicinās noziedzīgā nodarījuma atklāšanu un izmeklēšanu, savukārt juridiskajai personai par aizliegtu vienošanos iepirkumā nepiemēros piespiedu ietekmēšanas līdzekļus.
Kā paskaidrots anotācijā, aizliegtas vienošanās iepirkumos ir nodarījumi, kas apdraud valsts ekonomisko drošību, radot materiālus zaudējumus un kaitējumu valsts, vietējo pašvaldību un sabiedrību interesēm:
“Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantā šādi nodarījumi ir atzīti par nesaderīgiem ar iekšējo tirgu. Paredzot valsts reakciju uz aizliegtu vienošanos iepirkumos, likumdevēja pienākums ir noteikt par tiem tādu juridiskās atbildības veidu un sodus, kas atbilst šo nodarījumu kaitīgumam un var gan nodrošināt taisnīgu un samērīgu reakciju uz izdarītajiem pārkāpumiem, gan arī atturēt personu no šādu nodarījumu izdarīšanas.”
Atbilstoši anotācijai šobrīd normatīvie akti par aizliegtu vienošanos iepirkumā paredz tikai administratīvo atbildību juridiskai personai, savukārt fiziska persona, kas ir aizliegtā vienošanās procesā iesaistīta dalībniece, šobrīd netiek sodīta ne administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros, ne krimināltiesiski.
Saeima izskatīšanai Juridiskajā komisijā nodevusi arī saistītu likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, kas paredz papildināt minēto tiesību aktu ar jaunu 20.2 pantu:
“Atbildība par Krimināllikuma 211.1 pantā paredzēto nodarījumu, kas izdarīts lielā apmērā, iestājas, ja ir līgumcena aizliegtās vienošanās iepirkumā, tas ir, kopēja samaksa par iepirkuma līguma izpildi, kurā ietverti visi piemērojamie nodokļi, izņemot pievienotās vērtības nodokli, nav bijusi mazāka par 100 000 eiro.”
Arī Latvijas Bērnu fonds un Bērnu aizsardzības centrs būs tiesīgs izmantot valsts informācijas sistēmu “DigiSoc”
Šā gada 22. janvārī Saeima izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, kura mērķis ir nodrošināt, ka vardarbībā cietušo bērnu lietās Latvijas Bērnu fonds (LBF) un Bērnu aizsardzības centrs (BAC) drīkstēs likumos noteikto uzdevumu izpildei izmantot valsts informācijas sistēmu “DigiSoc”, lai efektīvāk, drošāk un bērna interesēm atbilstošāk apstrādātu personas datus un koordinētu palīdzību.
Likumprojekts paredz, ka LBF izdevumu atgūšanai no vainīgās personas par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un BAC, lai nodrošinātu Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto starpinstitucionālās sadarbības programmas “Bērna māja” darbības mērķu izpildi, personas dati tiks apstrādāti, izmantojot valsts informācijas sistēmu “DigiSoc”.
Saskaņā ar anotācijā norādīto šobrīd, lai izpildītu Ministru kabineta noteikumos Nr. 537 “Kārtība, kādā atmaksā valsts izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu” minētās funkcijas, LBF personas datus apstrādā manuāli (bez iespējas šos datus apstrādāt valsts informācijas sistēmā), pieprasot un analizējot informāciju no dažādiem informācijas avotiem.
Līdzīgi arī BAC šobrīd īsteno starpinstitucionālās sadarbības programmas “Bērna māja”, personas datus apstrādājot manuāli (bez iespējas šos datus apstrādāt valsts informācijas sistēmā), pieprasot un analizējot informāciju no dažādiem informācijas avotiem.
Kā paskaidrots anotācijā, BAC pašlaik normatīvajā regulējumā nav noteikts tiesiskais pamatojums izmantot valsts informācijas sistēmu “DigiSoc” personas datu apstrādei, kas nepieciešami starpinstitucionālās sadarbības programmas “Bērna māja” īstenošanai.
Ārlietu komisijai nodod likumprojektu Honkongas konvencijas ratificēšanai
Šā gada 22. janvārī Saeima izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu “Par 2009. gada Honkongas Starptautisko konvenciju par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi”, kas izstrādāts, lai Latvija varētu pievienoties 2009. gada Honkongas Starptautiskajai konvencijai par drošu un videi nekaitīgu kuģu pārstrādi (turpmāk – Honkongas konvencija).
Likumprojekta mērķis ir ratificēt Honkongas konvenciju un noteikt par tās saistību izpildi atbildīgās institūcijas un to kompetences sadalījumu.
Kā norādīts anotācijā, lai nodrošinātu, ka kuģi, kas tiek pārstrādāti pēc to ekspluatācijas laika beigām, neradītu riskus cilvēku veselībai, drošībai un videi, Starptautiskā Jūrniecības organizācija diplomātiskajā konferencē Honkongā, Ķīnā, no 2009. gada 11. maija līdz 2009. gada 15. maijam pieņēma Honkongas konvenciju:
“Honkongas konvencija ietver tiesiskās normas, kas attiecas gan uz kuģiem, kas ir tiesīgi kuģot ar Honkongas konvencijas dalībvalsts karogu vai kas tiek ekspluatēti tās pakļautībā, gan uz kuģu pārstrādes rūpnīcām, kuras atrodas dalībvalsts teritorijā. Honkongas konvencija attiecas uz kuģu projektēšanu, būvi, ekspluatāciju un sagatavošanu, lai atvieglotu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi, tajā pašā laikā nekaitējot kuģu drošībai un ekspluatācijas efektivitātei.
Honkongas konvencija attiecas arī uz kuģu pārstrādes rūpnīcu drošu un videi nekaitīgu ekspluatāciju un uz pienācīga izpildes mehānisma izveidošanu attiecībā uz kuģu pārstrādi.”
Likumprojekts paredz, ka Honkongas konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinēs Satiksmes ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija, savukārt Honkongas konvencijas saistību izpildi nodrošinās VSIA “Latvijas Jūras administrācija” un Valsts vides dienests.
Saskaņā ar anotācijā norādīto šobrīd Latvijas Kuģu reģistrā reģistrēti 56 kuģi (tirdzniecības kuģi – 46, zvejas kuģi – 9, palīgflotes kuģis – 1), uz kuriem attieksies Honkongas konvencijas prasības.
Rosina pagarināt arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas darbības termiņu
2026. gada 22. janvārī Saeima izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā (atbildīgā) un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodeva likumprojektu “Grozījums Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā”, ar kuru Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) darbības termiņu pagarina par 15 gadiem.
Līdzīgu likumprojektu 2026. gada 15. janvārī Saeima nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā par Rēzeknes SEZ darbības termiņa pagarināšanu uz vēl 15 gadiem.
Patlaban Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 55. pantā noteikts, ka Liepājas SEZ tiek izveidota no 1997. gada 1. marta un pastāv līdz 2035. gada 31. decembrim.
Likumprojektā paredzēts, ka Liepājas SEZ pastāv līdz 2050. gada 31. decembrim.
“Liepājas SEZ ir viens no nozīmīgākajiem uzņēmējdarbības attīstības instrumentiem Kurzemes reģionā, kas veicina ražošanas, loģistikas, ostas pakalpojumu, tranzīta un eksporta nozaru attīstību. Tās teritorija aptver 3979 hektārus, kas veido uzņēmējdarbībai pievilcīgu un dinamisku vidi, kas balstās uz spēcīgu ekonomisko ekosistēmu.
Kopš tās izveides Liepājas SEZ teritorijā ir piesaistītas ievērojamas investīcijas, radītas jaunas darbavietas un stiprināta Liepājas kā industriāla un loģistikas centra loma Baltijas jūras reģionā. Pašreizējais Liepājas SEZ darbības termiņš ierobežo iespējas pilnvērtīgi plānot un īstenot jaunus un apjomīgus investīciju projektus nākotnei,” teikts anotācijā.
Vienlaikus anotācijā vērsta uzmanība uz to, ka uzņēmējiem dažādos Latvijas reģionos jābūt līdzīgiem un taisnīgiem apstākļiem, proti, ja citām SEZ tiek pagarināts darbības termiņš, tad būtu loģiski to pagarināt arī Liepājas SEZ.
* Lai jaunie likumi vai to grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, tad parlaments to skata divos lasījumos. Sekot līdzi likumprojektu izskatīšanai iespējams, atverot publikācijā norādīto saiti uz likumprojektu Saeimas tīmekļvietnē.
