Likumdošanas jaunumi: rosina paaugstināt naudas sodu apmērus lietas dalībniekiem, kuri kavē tiesu darbu

Rosina paaugstināt naudas sodu apmērus lietas dalībniekiem, kuri kavē tiesu darbu

2026. gada 15. janvārī Saeima izskatīšanai Juridiskajā komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”, ar kuru cita starpā plānots paaugstināt naudas sodu apmērus:

• lieciniekiem, kuri bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas vai tiesneša izsaukuma (no 60 uz 300 eiro);
• personām par rakstveida un lietisko pierādījumu neiesniegšanu, ja tiesai nav paziņots, ka nav iespējams iesniegt pieprasītos rakstveida vai lietiskos pierādījumus, vai arī tie nav iesniegti tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem (no 40 uz 300 eiro);
• ekspertiem, kuri neierodas tiesas sēdē tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem (no 60 uz 300 eiro);
• lietas dalībniekiem, kuri bez attaisnojoša iemesla tiesneša noteiktajā termiņā neiesniedz paskaidrojumu, neatbild uz tiesneša pieprasījumu, bez attaisnojoša iemesla neierodas uz sagatavošanas sēdi (no 150 uz 300 eiro);
• lietas dalībniekiem, lieciniekiem, ekspertiem vai tulkiem, kuri atkārtoti traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā (no 80 uz 300 eiro);
• lietas dalībniekiem, kuri nav ieradušies tiesas sēdē un nav laikus paziņojuši tiesai savas neierašanās iemeslu (no 80 uz 300 eiro);
• lietas dalībniekiem, kuri neierodas tiesā tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzīst par neattaisnojošiem (no 150 uz 300 eiro);
• lietas dalībniekiem, kuri apzināti nepamatoti ierosina strīdu par rakstveida pierādījuma viltojumu, un to atzīst tiesa (no 150 uz 300 eiro);
• darba devējiem, kuriem pēc tiesas nolēmuma bija jāietur uzturlīdzekļi bērnam vai vecākam un kuri likumā noteiktajā termiņā tiesu izpildītājam un uzturlīdzekļu saņēmējam nav paziņojuši par uzturlīdzekļu maksātāja atbrīvošanu no darba, kā arī par viņa jauno darbavietu vai dzīvesvietu, ja tā zināma (no līdz 150 uz līdz 300 eiro);
• parādniekiem, kuri pēc uzaicinājuma neierodas pie tiesu izpildītāja, atsakās dot paskaidrojumus vai nesniedz likumā noteiktās ziņas (fiziskajām personām no līdz 80 uz līdz 300 eiro, amatpersonām no līdz 360 uz līdz 600 eiro) u. c. 

Grozījumi paredz arī vairākas izmaiņas, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2024/1069 par aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību un salāgotu ar likumprojektu “Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums”.

Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, kā arī detalizēti iepazīties ar iecerētajām izmaiņām var šeit.

Ar jaunu likumu aizsargās personas, pret kurām saistībā ar darbošanos sabiedrības interesēs tiesā celta prasība ļaunprātīgos nolūkos

2026. gada 15. janvārī Saeima nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā likumprojektu “Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums”, kura mērķis ir nodrošināt aizsardzību pret stratēģiskām tiesvedībām žurnālistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, vides aktīvistiem, pētniekiem un citām personām, kas pauž kritisku viedokli sabiedrības interesēs.

Stratēģiska tiesvedība ir acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos saistībā ar personas darbošanos sabiedrības interesēs. Saskaņā ar tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres teikto stratēģiskas tiesvedības arvien biežāk tiek izmantotas, lai radītu finansiālu un psiholoģisku spiedienu uz žurnālistiem, pilsoniskajiem aktīvistiem, pētniekiem un citām personām, veicinot pašcenzūru un apdraudot vārda brīvību:

“Pašlaik tiešām trūkst efektīvu instrumentu šādu prasību agrīnai atpazīšanai un novēršanai. Tādēļ likumprojektu mērķis ir aizsargāt cilvēkus, kuri darbojas sabiedrības interesēs, no ļaunprātīga tiesvedību spiediena. Izmaiņas stiprinās demokrātiju laikā, kad populisti apzināti cenšas diskreditēt mediju darbu un mazināt sabiedrības uzticību tiem. Bez stipriem un neatkarīgiem medijiem nav iespējama vārda brīvība un sabiedrības tiesības prasīt atbildību no politiķiem par pieņemtajiem lēmumiem.”

Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2024/1069 par aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību (turpmāk – Direktīva 2024/1069).

Likumprojekts paredz:

• definēt darbošanos sabiedrības interesēs un sabiedrības interešu jautājumus;
• definēt, kas ir ļaunprātīgos nolūkos celta prasība pret personu, kura darbojas sabiedrības interesēs;
• noteikt, kādas procesuālās garantijas persona, pret kuru tiesā ir celta prasība saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs, var lūgt tiesu piemērot civillietā;
• regulēt biedrību un nodibinājumu, arodbiedrību, kā arī citu subjektu atbalsta sniegšanu personai, pret kuru tiesā ir celta prasība saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs;
• ietvert vispārīgu regulējumu par ārvalsts tiesas nolēmumu atzīšanu un izpildi.

Ar jauno likumu saistītas izmaiņas ietvertas arī minētajā likumprojektā “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Pārņemot Direktīvas 2024/1069 normas, Civilprocesa likumā (CPL) detalizētāk regulēs atsevišķus procesuālos jautājumus, tostarp procesuālo garantiju piemērošanas kārtību.

Likumprojekts paredz CPL ieviest jaunu 30.¹¹ nodaļu “Lietas, kurās saistībā ar personas darbošanos sabiedrības interesēs ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai tā celta ļaunprātīgos nolūkos”, kas noteiks kārtību šādu civillietu izskatīšanai un paredzēs, ka tiesa šādas lietas izskata prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā iekļautos izņēmumus.

Plānots, ka jaunā nodaļa CPL regulēs šādus jautājumus:

• ar tiesvedību saistīto izdevumu nodrošināšanu;
• atbalsta personu piedalīšanos procesā, sniedzot informāciju lietā;
• tiesvedības izbeigšanas nosacījumus;
• naudas soda piemērošanu par prasības celšanu ļaunprātīgos nolūkos pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs;
• ar tiesvedību saistīto izdevumu atlīdzināšanu.

Piedāvātās izmaiņas CPL noteic, ka naudas sods par prasības celšanu ļaunprātīgos nolūkos pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs tiks piemērots saskaņā ar CPL 73.¹ pantu, palielinot tajā šobrīd noteiktos naudas soda apmērus.

Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, kā arī detalizēti iepazīties ar iecerētajām izmaiņām var šeit.

Ieviesīs jaunu augstskolu akreditācijas modeli

2026. gada 15. janvārī Saeima nodeva izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”, kas paredz pāriet no studiju virzienu akreditācijas uz augstskolu un koledžu ciklisku akreditāciju.

Iecerētās izmaiņas paredz, ka turpmāk tiks vērtēta katras augstākās izglītības iestādes spēja nodrošināt kvalitatīvu izglītību kopumā, nevis atsevišķi vērtējot katras augstskolas un koledžas studiju virzienu.

Jaunais modelis mazinās administratīvo un finansiālo slogu augstskolām un koledžām un tiks pakāpeniski ieviests līdz 2027. gada beigām.

Kā iepriekš skaidrojusi Izglītības un zinātnes ministrija, līdz šim katrs studiju virziens bija jāakreditē atsevišķi, kas prasīja ievērojamus resursus dokumentācijas sagatavošanai un ekspertu vizītēm:

“Jaunajā sistēmā augstskola vai koledža tiks vērtēta kopumā – tās pārvaldība, resursi, mācībspēku kvalifikācija, iekšējie kvalitātes procesi un atbalsta mehānismi studējošajiem. Tas nozīmē vienu akreditācijas procedūru visai institūcijai, nevis vairākus atsevišķus vērtējumus katram studiju virzienam. Rezultātā augstskolas varēs efektīvāk izmantot savus resursus izglītības kvalitātes uzlabošanai, nevis administratīvo procedūru kārtošanai.”

Likumprojektā precizēta definīcija “akreditēta studiju programma”, nosakot, ka tā ir studiju programma, par kuru ir piešķirtas tiesības to īstenot akreditētā augstskolā.

Tāpat likumprojektā paredzēts, ka:

• akreditācijas procesu organizēs Akadēmiskās informācijas centrs (AIC);
• akreditācijas procesu veidos atbilstības un kvalitātes novērtēšana un lēmuma par akreditāciju pieņemšana;
• AIC organizētā kvalitātes novērtēšana būs maksas pakalpojums (cenrādi noteiks Ministru kabinets);
• akreditācijas procesu uzsāks sešu mēnešu laikā pēc pirmās studiju programmas īstenošanas uzsākšanas dienas;
• kārtējo akreditācijas procesu augstskola uzsāks ne vēlāk kā 16 mēnešus pirms esošā akreditācijas termiņa beigām.

Vienlaikus Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā nodots saistītais likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, ar kuru cita starpā nodrošinās Izglītības likuma atbilstību jaunajam augstskolu akreditācijas modelim un noteiks AIC un Izglītības kvalitātes valsts dienesta kompetenci attiecībā uz  profesionālās tālākizglītības un pilnveides izglītības programmu novērtēšanu.

Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, kā arī detalizēti iepazīties ar iecerētajām izmaiņām var šeit.

Precizēs vēlētāju reģistrā iekļaujamo un aktualizējamo ziņu apjomu

Šā gada 15. janvārī Saeima nodeva izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā likumprojektu “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”, kura mērķis ir grozīt vēlētāju reģistrā iekļaujamo un aktualizējamo ziņu apjomu, kā arī veikt citas izmaiņas atbilstoši faktiskajai situācijai.

Kā paskaidrots likumprojekta anotācijā, balsošanas kārtība pa pastu visās vēlēšanu procedūrās ir vienādota un šobrīd vēlētājam, lai pieteiktos balsošanai pa pastu, nepieciešams izmantot valsts pārvaldes pakalpojumu portālā pieejamo elektronisko pakalpojumu:

“Pašlaik vēlētāju reģistrā tiek uzturētas ziņas par pilnu personas adresi, jo tas vēsturiski bija nepieciešams, lai pasta sūtījumā vēlētājam nosūtītu paziņojumu par iekļaušanu vēlēšanu iecirkņa sarakstā. Pēc balsošanas kārtības pa pastu vienādošanas paziņojums tiek izsūtīts vēlētājam elektroniski uz oficiālo elektronisko adresi, nevis personas deklarētās vai reģistrētās dzīvesvietas adresi pa pastu.”

Ievērojot Vispārīgās datu aizsardzības regulā noteikto datu minimizēšanas principu, vairs nav nepieciešamības uzkrāt ziņas par personas pilnu dzīvesvietas adresi, norādīts anotācijā.

Vienlaikus likumprojektā precizēti vēlētāju reģistrā iekļaujamo ziņu, kā arī sākotnējo vēlētāju sarakstu sagatavošanas termiņi.

Ņemot vērā, ka vēlētājs var pieteikties balsot pa pastu no 35. līdz 8. dienai pirms attiecīgo vēlēšanu dienas, nepieciešams nodrošināt, ka vēlētāju reģistrā sākotnējais vēlētāju saraksts ir izveidots jau 36. dienā pirms Saeimas vai Eiropas Parlamenta vēlēšanām, uzsvērts anotācijā.

Tāpat tajā pausts, ka patlaban nav noteikts regulējums attiecībā uz vēlētāju datu apstrādi vēlētāju reģistrā gadījumos, kad valstī izsludinātas Saeimas ārkārtas vēlēšanas.

Vienlaikus likumprojekts paredz, ka pašvaldības domes vēlēšanās vēlētājs var mainīt vēlēšanu apgabalu ne vēlāk kā astoņas dienas pirms vēlēšanām, vienādojot termiņu gan attiecībā uz pieteikšanos balsošanai pa pastu, gan vēlēšanu apgabala maiņu. Pašreiz mainīt vēlēšanu apgabalu var ne vēlāk kā deviņas dienas pirms vēlēšanām.

Likumprojektā mainīta kārtība arī attiecībā uz ieslodzījumā esošajiem vēlētājiem, proti, paredzams, ka personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kuras izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, ne agrāk kā 30 dienas un ne vēlāk kā astoņas dienas pirms vēlēšanām iesniegumu par vēlēšanu apgabala maiņu varēs iesniegt ieslodzījuma vietas administrācijai. Šobrīd iesniegumu par vēlēšanu apgabala maiņu ieslodzījuma vietas administrācijai var iesniegt ne agrāk kā 70 dienas un ne vēlāk kā deviņas dienas pirms vēlēšanām.

Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, kā arī iepazīties ar visām iecerētajām izmaiņām var šeit.

Pilnveidos trešo valstu pilsoņu uzturēšanās regulējumu

2026. gada 15. janvārī Saeima nodeva izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”.

Likumprojekta mērķis ir pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa Direktīvu (ES) 2024/1233 par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienoto uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi (turpmāk – Direktīva 2024/1233), kā arī precizēt citus ar uzturēšanās atļaujas saņemšanu saistītos nosacījumus.

Būtiskākās izmaiņas, kas likumprojektā paredzētas, ir šādas:

• noteikt tiesības uz nodarbinātību Baltkrievijas pilsoņiem, kas pēc piecu gadu uzturēšanās Latvijā ģimenes apvienošanas nolūkā ir tiesīgi pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, bet nav apguvuši valsts valodu atbilstošā līmenī, un kuriem bijis piešķirts Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statuss Latvijā, un kuri pēc izceļošanas no Latvijas šo statusu zaudējuši, bet turpmāko trīs gadu laikā vēlas atgriezties uz dzīvi Latvijā;
• noteikt, ka ielūguma un izsaukuma atteikuma vai atcelšanas gadījumos lēmumu noformē, izmantojot veidlapu, kuras paraugu apstiprina Ministru kabinets (patlaban šādu veidlapu noformē tikai vīzas atteikuma, atcelšanas vai anulēšanas gadījumā);
• precizēt, ka bērna, Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa dabiskajam aizbildnim ir iespēja saņemt termiņuzturēšanās atļauju tikai gadījumos, kad bērna otrs vecāks, kuram ir tiesības uzturēties Latvijā, faktiski neveic bērna ikdienas apgādību, kā arī noteikt, ka gadījumos, kad aizbildnība noteikta ar tiesas spriedumu vai bāriņtiesas nolēmumu, aizbildņa tiesības saņemt termiņuzturēšanās atļauju netiek ierobežotas, jo šajā gadījumā termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršana nodrošina attiecīgās institūcijas lēmuma izpildi;
• izslēgt no Imigrācijas likuma iespēju saņemt termiņuzturēšanās atļauju, iegādājoties bezprocentu valsts vērtspapīrus par nominālvērtību 250 000 eiro un samaksājot valsts budžetā 38 000 eiro, jo šis regulējums vairs nav lietderīgs;
• izslēgt no Imigrācijas likuma iespēju Baltkrievijas pilsoņiem saņemt termiņuzturēšanās atļauju, ja viņiem piešķirts bezvalstnieka statuss, ņemot vērā, ka normas piemērošana nav iespējama, jo persona vienlaikus nevar būt bezvalstnieks un Baltkrievijas pilsonis;
• noteikt, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi, kas uzturas Latvijā mācību vai studiju nolūkā, studiju atļaujas derīguma laikā nevarēs pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tāpat kā citu trešo valstu pilsoņi;
• paredzēt iespēju slēgt deleģēšanas līgumu ar ārpakalpojuma sniedzēju par uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu pieņemšanu un ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieteikumam pievienoto dokumentu īstuma pārbaudi;
• precizēt, ka dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) var tikai personas, kuras uzturas Latvijā likumīgi, izslēdzot no šīs kategorijas personas, kuras saņēmušas izbraukšanas rīkojumu, bet kuras vēlas iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai laikposmā, kādu viņām atļauts uzturēties valstī līdz izceļošanai;
• atcelt 90 dienu ierobežojumu dokumentu iesniegšanai nepilngadīgam bērnam, kurš dzimis Latvijā, jo nereti bērna ceļošanas dokumenta saņemšanai nepieciešams ilgāks laiks;
• atcelt ierobežojumu personām, kurām izsniegta uzturēšanās atļauja saistībā ar studijām, iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai saistībā ar citu uzturēšanās iemeslu;
• paredzēt Imigrācijas likumā procedūru uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu trūkumu novēršanai, nosakot personai 14 dienu ilgu termiņu, ko iespējams pagarināt pēc iesniedzēja vai viņa uzaicinātāja lūguma;
• noteikt, ka nodarbināto trešo valstu pilsoņu termiņuzturēšanās atļaujas netiks anulētas, ja bezdarba periods nepārsniegs trīs mēnešus termiņuzturēšanās atļaujas derīguma laikā, bet, ja ārzemnieks strādājis Latvijā ilgāk nekā divus gadus, pieļaujamais bezdarba periods tiks pagarināts līdz sešiem mēnešiem.

Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, kā arī detalizēti iepazīties ar iecerētajām izmaiņām var šeit.

Veterinārās e-veselības sistēmā nodrošinās dzīvniekiem lietoto zāļu uzskaiti

Šā gada 15. janvārī Saeima nodeva izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā”, kas nodrošinās gan veterināro zāļu aprites procesa digitālo norisi, uzraudzību un kontroli, gan veterināro zāļu kvalitātes kontroli šim nolūkam noteiktā veterināro zāļu kvalitātes kontroles oficiālajā laboratorijā.

Ar likumprojektu tiks ieviestas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2019/6 par veterinārajām zālēm, ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK, prasības.

Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā vāc un apkopo informāciju un veido statistiku ne tikai veterināro zāļu aprites jomā, bet arī par cilvēkiem paredzēto zāļu lietošanu dzīvniekiem, kā arī apkopojamās informācijas apjomu.

Likumprojektā noteikts, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzturēs un pilnveidos veterināro zāļu reģistra informācijas sistēmu un veterinārās e-veselības informācijas sistēmu.

2025. gada nogalē Zemkopības ministrija jau informēja, ka PVD veido valsts informācijas sistēmu “Veterinārā e-veselības informācijas sistēma “eVETIS” ” datu ziņošanai par dzīvniekiem lietotajām antimikrobiālajām zālēm un ka datus tajā ievadīs veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzēji vai to pilnvarotās personas.

Vienlaikus likumprojektā noteikts, ka oficiālās veterināro zāļu kontroles laboratorijas uzdevumus un riska zinātnisko novērtējumu veterināro zāļu jomā veiks Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”.

Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, kā arī detalizēti iepazīties ar iecerētajām izmaiņām var šeit.

Pagarinās Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas darbības termiņu

2026. gada 15. janvārī Saeima nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījums Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā”, ar kuru Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) darbības termiņu pagarina par 15 gadiem.

Patlaban Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likuma 54. pants noteic, ka Rēzeknes SEZ pastāv līdz 2035. gada 31. decembrim.

Likumprojektā paredzēts, ka Rēzeknes SEZ pastāv līdz 2050. gada 31. decembrim.

Atbilstoši anotācijā norādītajam kopš Rēzeknes SEZ izveides komercsabiedrības tajā investējušas 310,7 milj. eiro, kas ir ievērojams ieguldījums vietējā ekonomikā:

“Šo investīciju pilnīga izmantošana līdz 2035. gadam, kad beidzas Rēzeknes SEZ darbības termiņš, praktiski nav iespējama. Uzrunājot potenciālos investorus, atlikušais termiņš, kas ir mazāks par 10 gadiem, nerada stabilitātes un drošības sajūtu.

Investīciju projekti parasti tiek slēgti uz maksimāli pieciem gadiem, kas nozīmē, ka jaunizveidots uzņēmums faktiski varēs izmantot nodokļu atvieglojumus tikai aptuveni četrus gadus. Šāds īss periods neļauj pilnībā realizēt investīciju atmaksāšanos un samazina zonas pievilcību ilgtermiņa ieguldījumiem.”

Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, kā arī detalizēti iepazīties ar iecerētajām izmaiņām var šeit.

* Lai jaunie likumi vai to grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, tad parlaments to skata divos lasījumos. Sekot līdzi likumprojektu izskatīšanai iespējams, atverot publikācijā norādīto saiti uz likumprojektu Saeimas tīmekļvietnē.