Labdien! Esmu 1. grupas invalīds. Man automašīnu garāžu kooperatīvā ir privatizēta garāža un zeme zem tās (domājamās daļas no nekustamā īpašuma un zemes). Kooperatīvā sabiedrība pieprasa no manis biedra naudu, sākot ar 2014. gadu. Visus šos gadus neesmu saņēmis nevienu rēķinu, ne kādus atgādinājumus, vispār domāju, ka kopš privatizācijas jau neesmu kooperatīva biedrs. Vai man ir jāmaksā biedra nauda par visiem šiem gadiem? Vai nav iestājies noilgums šādām prasībām? Pretējā gadījumā man tiek paziņots, ka mani izslēgs no kooperatīva un saskaņā ar Civillikuma 1068. pantu, man būs jānoslēdz koplietošanas līgums ar kooperatīvu, lai būtu iespēja piekļūt savam īpašumam un to lietot kopīpašuma teritorijā. Kooperatīvs paziņo: ja tuvākajā laikā (atlikušas 10 dienas) šāds līgums netiks noslēgts, man tiks ierobežota piekļuve manam īpašumam, līdz tiks sakārtotas tiesiskās attiecības. Vai tas ir likumīgi? Es labprāt izstātos no kooperatīva, jo tas nedod man nekādu labumu. Nav elektrības, kopīpašums netiek pienācīgi apsaimniekots, ceļi netiek tīrīti. Labprāt noslēgtu koplietošanas līgumu un mēģinātu dzīvot neatkarīgi, bet baidos, ka otra puse liks visādus šķēršļus šāda līguma noslēgšanai un šantažēs mani ar piekļuves ierobežošanu. Ko man darīt? Paldies.
Saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likuma (KSL) 1. pantu kooperatīvās sabiedrības ir brīvprātīgas personu apvienības, kuru nolūks ir veicināt biedru kopīgo ekonomisko interešu efektīvu īstenošanu. Praksē kooperatīvās sabiedrības visbiežāk tiek dibinātas sabiedrības biedru īpašumā esošo īpašumu (garāžu un citu būvju) apsaimniekošanai. T. i., kooperatīvā sabiedrība tiek nodibināta kā tiesību subjekts, kas pārvalda attiecīgo nekustamo īpašumu, piemēram, organizē teritorijas uzkopšanu un apsargāšanu, slēdz līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, atkritumu izvešanai, u. tml.
Atbilstoši KSL kooperatīvās sabiedrības darbības izmaksas finansē biedri. Biedriem ir pienākums veikt ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā un pildīt citus likumā un sabiedrības statūtos noteiktos biedra pienākumus, tostarp visus sabiedrības tiesiski piestādītos maksājumus.
KSL 14. pants noteic, ka biedrs ir persona, kas ierakstīta biedru reģistrā. Persona iegūst biedra statusu ar brīdi, kad tā ierakstīta biedru reģistrā, bet zaudē biedra statusu, kad tā izslēgta no biedru reģistra.
Biedra uzņemšanas kārtība noteikta KSL 15. pantā, t. i., uz biedra iesnieguma pamata (atbilstoši statūtos noteiktajai procedūrai).
Savukārt kārtība, kādā biedrs izstājas no sabiedrības, paredzēta KSL 17. pantā (arī uz rakstveida paziņojuma pamata). Pēc rakstveida paziņojuma par izstāšanos saņemšanas biedru izslēdz no biedru reģistra nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no dienas, kad iesniegts paziņojums par izstāšanos.
Atbilstoši KSL 18. pantam biedru var izslēgt no sabiedrības, ja:
Vēršam uzmanību, ka iestāšanās maksas un biedra naudas lielumam (ja tādas paredzētas) jābūt norādītam sabiedrības statūtos. Ja jūs esat biedrs (atgādinām, ka biedru gan uzņem uz rakstveida pamata, gan biedrs var izstāties no sabiedrības uz rakstveida paziņojuma pamata, nevis privatizējot domājamo daļu), jums ir pienākums maksāt biedru naudu, ja tāda ir paredzēta sabiedrības statūtos.
Ja biedrs kavē biedra naudas maksājumus, tad sabiedrība tos var piedzīt no biedra vispārējā kārtībā. Proti, sabiedrībai ir tiesības piedzīt parādu ārpustiesas kārtībā, piemēram, sūtot brīdinājuma vēstules, nododot parādu piedziņu kompānijām, kuras to veic, vai vēršoties ar prasību tiesā (tas, ka nezināt, vai esat biedrs, neatbrīvo no pienākumiem).
Ja tomēr neesat biedrs (nav neviena dokumenta, kas pierāda, ka esat biedrs, kā arī neesat reģistrēts biedru reģistrā), tad kooperatīvajai sabiedrībai nav tiesību no jums prasīt vai piedzīt biedru naudu.
Vienlaikus norādām, ka apsaimniekošanas maksa gan ir jāmaksā visiem domājamo daļu īpašniekiem (arī tiem, kas nav sabiedrības biedri), kuri saņem apsaimniekošanas pakalpojumus.
Garāžu kooperatīvs ir klasisks kopīpašums.
Proti, parasti, pērkot garāžu, kas atrodas būvē, kurā ir vairākas garāžas ar kopējām sienām un jumtu, zemesgrāmatas apliecībā tiek formulēts, ka īpašuma tiesība nostiprināta uz nekustamā īpašuma domājamo daļu (un lietošanā garāža Nr. XX). Šajā gadījumā garāžu kooperatīvi ir izveidoti kā kopīpašums – parasti vienā pagarā ēkā, t. i., garāžu kompleksā, izvietoti vairāki desmiti garāžu.
Garāžu īpašnieku kooperatīvu darbību regulē ne tikai KSL, bet arī Civillikums.
Civillikuma 1067. pants noteic, ka īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība.
Tas nozīmē, ka vairākām personām – divām, desmit vai piecpadsmit – pieder viens īpašums un tas ir kopīgā lietošanā, taču katram kopīpašniekam tiek noteiktas individuālas tiesības lietot kādu konkrētu garāžu.
Tāpat saskaņā ar Civillikuma 994. panta pirmo daļu par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās.
Ja saskaņā ar zemesgrāmatas ierakstiem konkrētās garāžas īpašnieks esat jūs, tad sabiedrības pārstāvjiem nav tiesību liegt konkrētajai personai to lietot, pat ja biedrs vai bijušais biedrs nepilda saistības pret sabiedrību.
Arī iestāšanās garāžu kooperatīvā nav obligāta, tā ir brīvprātīga, un garāžas īpašniekam, kurš nav iestājies kooperatīvā, nevar liegt tiesības piekļūt savam īpašumam.
Tāpat norādām, ka jautājumā minētais Civillikuma 1068. pants nosaka:
“Rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; bet, ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība nevien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti.
Neviens atsevišķs kopīpašnieks nevar bez visu pārējo piekrišanas ne apgrūtināt kopīpašuma priekšmetu ar lietu tiesībām, ne atsavināt to visā tā sastāvā vai pa daļām, ne arī kautkādi to pārgrozīt. Tādēļ katram kopīpašniekam ir tiesība protestēt pret tādu viena vai visu pārējo kopīpašnieku rīcību, un šo tiesību viņam nevar atņemt ar balsu vairākumu.
Izņēmums no šiem noteikumiem pielaižams tajā gadījumā, kad kāds no kopīpašniekiem izdara kopīpašuma priekšmetā tādas pārgrozības, ko prasījusi nepieciešama vajadzība, piem., nepieciešamu ēkas izlabojumu. Tad viņam ir tiesība prasīt no pārējiem kopīpašniekiem, lai tie samērīgi atlīdzina viņa izdoto summu līdz ar procentiem.”
Līdz ar to īsti nav saprotams, kāpēc kooperatīvā sabiedrība atsaucas uz šo Civillikuma pantu, bet jebkurā gadījumā arī bez dažādiem līgumiem iepriekšminētais attiecas uz visiem kopīpašniekiem, jo to paredz likums. Vienlaikus, kā redzams, attiecīgais pants nedod tiesības liegt piekļūt savam īpašumam.
Tāpat norādām, ka kopīpašuma dalītas lietošanas kārtības līgums jāslēdz starp visiem kopīpašniekiem. Ja kaut vai viens no kopīpašniekiem iebilst, tad līgumu nevar noslēgt.
Tikai gadījumā, ja garāžu īpašniece ir pati sabiedrība (ar attiecīgu ierakstu zemesgrāmatā), papildus parāda piedziņai un izslēgšanai no sabiedrības sabiedrība ir tiesīga parādnieku izlikt no garāžas jeb liegt tai piekļuvi saskaņā ar Civillikuma 1039. pantu, kas paredz: īpašnieks var aizliegt visiem citiem ietekmēt viņa lietu, kā arī to lietot vai izmantot, kaut arī viņam pašam no tam nerastos nekāds zaudējums.
Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1895. pantu visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā.
Papildu informācija pieejama LV portālā:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
