Ja atsevišķi dzīvokļu īpašnieki daudzdzīvokļu mājā rada traucējumus citiem iedzīvotājiem un sarunu ceļā situāciju neizdodas atrisināt, jums ir tiesības iesniegt rakstveida sūdzību mājas pārvaldniekam (vai dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotajai personai). Pārvaldniekam ir pienākums izvērtēt situāciju, nepieciešamības gadījumā izteikt brīdinājumu traucējumus izraisījušās iekārtas lietotājam vai arī konstatēt, ka risks citiem dzīvokļiem nepastāv, kā arī, ja tas ir nepieciešams, piesaistīt speciālistus trokšņa un vibrācijas mērījumu veikšanai. Vajadzības gadījumā pārvaldnieks var sasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci problēmas risināšanai. 

Dzīvokļa īpašuma likuma 9. pantā ir noteiktas dzīvokļa īpašnieka tiesības, tostarp dzīvokļa īpašniekam attiecībā uz dzīvokļa īpašumu ir pilnīgas varas tiesības, tai skaitā tiesības valdīt un lietot dzīvokļa īpašumu, iegūt no tā labumu, izmantot to pēc sava ieskata mantas pavairošanai un vispār lietot to jebkādā veidā, ciktāl dzīvokļa īpašnieku neierobežo likumi un ciktāl tas nerada traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem. 

Savukārt dzīvokļa īpašnieka pienākumi ir paredzēti minētā likuma 10. pantā, tostarp dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: 

• piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; 

• saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā; 

• pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus; 

• ievērot dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktos dzīvokļu īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumus. 

Dzīvokļa īpašuma likuma 11. pantā ir noteiktas arī dzīvokļa īpašnieka tiesības veikt būvdarbus, piemēram, dzīvokļa īpašniekam ir tiesības: 

• bez saskaņošanas ar citiem dzīvokļu īpašniekiem, vienlaikus ievērojot normatīvo aktu prasības, veikt būvdarbus atsevišķajā īpašumā, ciktāl tas neskar kopīpašumā esošo daļu vai citus dzīvokļu īpašumus; 

• par saviem līdzekļiem atjaunot vai mainīt atsevišķo īpašumu norobežojošos logus un durvis, kas ir dzīvojamās mājas ārējās norobežojošās konstrukcijas, to saskaņojot ar pārvaldnieku, kurš izvērtē atjaunošanas darbu atbilstību normatīvo aktu prasībām (vienlaikus dzīvokļu īpašnieku kopība vai atsevišķās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki var noteikt, ka šādi būvdarbi veicami tikai ar to piekrišanu). 

Minētā likuma 14. pantā paredzēta arī dzīvokļa īpašnieka atbildība: 

“Dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai citām personām ir atbildīgs normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos vai savstarpēji noslēgtajos līgumos noteiktajā kārtībā. 

Ja dzīvokļa īpašniekam zaudējumu segšanai nav citas mantas, Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā var vērst piedziņu uz dzīvokļa īpašumu, vienlaikus izliekot dzīvokļa īpašnieku, viņa ģimenes locekļus un citas dzīvokļa īpašumā iemitinātās personas. 

Dzīvokļa īpašumu var atsavināt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, vienlaikus izliekot dzīvokļa īpašnieku, viņa ģimenes locekļus un citas dzīvokļa īpašumā iemitinātās personas, ja dzīvokļa īpašnieks, viņa ģimenes loceklis vai cita dzīvokļa īpašumā iemitinātā persona pārkāpj normatīvo aktu prasības, kas attiecas uz dzīvokļa īpašuma izmantošanu, tai skaitā sanitārās un ugunsdrošības normas, un tādējādi rada aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei.” 

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pantu dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Dzīvokļu īpašnieku kopība, noslēdzot attiecīgu līgumu, var pilnvarot pārvaldnieku vai dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvaroto personu izlemt kopības kompetencē esošu jautājumu, izņemot likumā minētos jautājumus. 

Proti, vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par: 

• kopīpašumā esošās daļas pārgrozīšanu (palielināšanu, samazināšanu);
• kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā;
• atsevišķā īpašuma robežās esošo dzīvojamās mājas kopīpašuma elementu pārbūves un restaurācijas kārtību;
• dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesību nodibināšanu un atcelšanu;
• pilnvarojuma došanu un atsaukšanu;
• lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanu, ievērojot normatīvo aktu prasības, tai skaitā attiecībā uz ūdensapgādes, kanalizācijas, publisko elektronisko sakaru tīklu, siltumenerģijas, elektroenerģijas un gāzes apgādes iekārtu un ietaišu ierīkošanu, būvniecību vai pārvietošanu;
• kopīpašumā esošās daļas nodošanu lietošanā;
• kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas formu;
• atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam un to atsaukšanu;
• dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību;
• kopīpašumā esošo koplietošanas telpu platības izmaiņām;
• citiem jautājumiem, kurus dzīvokļu īpašnieku kopība noteikusi par tādiem, kas ietilpst vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē. 

Turpretī, ja kaimiņi regulāri traucē sabiedrisko kārtību, policija var viņus saukt pie administratīvās atbildības. 

Respektīvi, normatīvais regulējums jau vairākus gadus neparedz trokšņošanas ierobežojumus, taču tas nenozīmē, ka var klaji nerēķināties ar apkārtējiem. Piemēram, agrāk Rīgas domes saistošajos noteikumos bija paredzēts trokšņošanas aizliegums no plkst. 23.00 līdz 8.00, tomēr ar Satversmes tiesas spriedumu tika atzīts, ka attiecīgais ierobežojums neatbilst Satversmei (vairāk par minēto Satversmes tiesas spriedumu varat uzzināt šeit).  

Ministru kabineta noteikumu Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 4. pielikumā noteikts konkrēts trokšņa līmenis decibelos, kura pārkāpums ir sodāms, taču minētie noteikumi neattiecas uz remontdarbiem, kas tiek veikti dienas un vakara laikā, proti, no plkst. 7.00 līdz 21.00, un būvdarbiem, kuri saskaņoti ar vietējo pašvaldību (skat. 2. punkta 2.8. apakšpunktu).   

Kā iepriekš LV portālam norādījusi Rīgas pašvaldības policija, ja kādu traucē kaimiņu radītais troksnis, vispirms situācija jāpārrunā ar kaimiņiem, iespējams, tādā veidā panākot kompromisu. Ja sarunu ceļā problēmu atrisināt neizdodas, kaimiņiem ir tiesības saukt pašvaldības policiju. Savukārt policija var iesaistīties, izvērtējot katru situāciju individuāli (piemēram, noskaidrojot apstākļus un pieņemot paskaidrojumus no blakus esošo dzīvokļu iemītniekiem, par remontdarbiem informējot būvvaldi, kuras kompetencē ir pārbaudīt, vai nenotiek neatļauta būvniecība u. tml.).  

Vienlaikus policija akcentējusi, ka bieži tiek saņemtas arī nepamatotas sūdzības, piemēram, augšstāva kaimiņu bērni pārāk skaļi uzvedas dzīvoklī, turpretī citās reizēs iedzīvotāji ir sūdzējušies par kaimiņu, kurš, viņuprāt, dzīvoklī pārāk skaļi pārvietojas ar kruķiem: “Šādi un līdzīgi sadzīviska rakstura trokšņi nekādā veidā nevar tikt traktēti kā pārkāpumi – spēlēties un skraidīt ir katra bērna dabā, tāpat cilvēks ar kustību traucējumiem troksni nerada tīši.” 

Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valodas lietošanas jomā 11. panta pirmā daļa noteic, ka par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru, iestādes, komersanta vai citas institūcijas darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 100 naudas soda vienībām (līdz 500 eiro), bet juridiskajai personai – līdz 1000 naudas soda vienībām (līdz 5000 eiro).