Ministru prezidents Andris Kulbergs ir ieviesis jaunu pieeju valdības darba organizācijā, nepieciešamības gadījumā ministriem tiekoties vairākas reizes nedēļā, lai risinātu sabiedrībai svarīgos jautājumus. Turpmākajās Ministru kabineta rīcības apspriedēs par ministru prioritārajiem darbiem tiks pārrunāta ministru prioritāro darbu izpildes gaita un progress, regulāri uzraugot uzdevumu izpildi un sekojot līdzi virzībai uz plānotā rezultāta sasniegšanu.
Ministru prezidents savās pirmajās darba dienās amatā uzdeva katram ministram iesniegt viņu vadītās ministrijas darbības jomā trīs prioritāros darbus un sasniedzamos rezultātus, kas izriet no Deklarācijas par Andra Kulberga vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību un būtu uzskatāmi par Ministru kabineta kopīgo prioritāti. Par prioritāšu apstiprināšanu plānots lemt Ministru kabineta sēdē jūnijā.
Jaunā valdība apņēmusies koncentrēties uz darbiem, ko var paveikt 14. Saeimas laikā, partneriem vienojoties par konkrētu prioritāri darāmo darbu sarakstu. Par valdības prioritātēm noteikta valsts drošība, tostarp arī drošas vēlēšanu norises nodrošināšana, cīņa pret korupciju un karteļiem, valsts budžeta stabilitāte un efektīva pārvaldība, Latvijas ekonomikas attīstība un konkurētspēja. Tāpat īpaša uzmanība tiks veltīta aktuālajiem jautājumiem veselības, labklājības, demogrāfijas un citās nozarēs.
Aizsardzības ministrijā plānots aktīvi strādāt pie Ukrainas pieredzes pārņemšanas un integrēšanas aizsardzības nozarē un Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstīšanas. Iekšlietu ministrijā prioritārie darbi būs saistīti ar migrācijas politikas plāna izstrādi, pasākumiem migrācijas ierobežošanai, civilo aizsardzību un iekšlietu dienestu kapacitātes stiprināšanu. Valsts un ekonomiskās drošības stiprināšana, kā arī mūsu valsts pilsoņu ārvalstīs līdzdalības vēlēšanās palielināšana būs Ārlietu ministrijas fokusā.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas galvenais uzdevums būs nodrošināt 15. Saeimas vēlēšanu norisei nepieciešamo digitālo risinājumu sagatavošanu, pārbaudi un ieviešanu. Tāpat plānots sagatavot politiski un juridiski pamatotu piedāvājumu īpašam atbalsta regulējumam Latgales reģionam un austrumu pierobežai un veidot tiesisko regulējumu, kas stiprina vietējo demokrātiju, nodrošinot pašvaldību tiesības lemt par savas teritorijas attīstību.
Tieslietu ministrija apņēmusies izstrādāt kompensācijas mehānismu bezpilota lidaparātu izraisīto zaudējumu segšanai, sekmēt tiesu varas neatkarības un kapacitātes stiprināšanu, izstrādāt tiesisko ietvaru sadarbības stiprināšanai ar Ukrainu.
Ekonomikas ministrija iecerējusi strādāt pie Altum pašu kapitāla fonda izveides, daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes turpināšanas un administratīvā sloga mazajiem tirgotājiem samazināšanas. Finanšu ministrija plāno nodrošināt pastāvīgu un sistemātisku valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu, sakārtot jautājumu par iepirkumu datu publiskošanu un izstrādāt priekšlikumus izmaiņām pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija plāno strādāt pie enerģētikas infrastruktūras drošības, uzņēmējdarbības vides sakārtošanas un sagatavošanās apkures sezonai.
Satiksmes ministrija galvenās prioritātes būs “Rail Baltica” projekta tālākās virzības reālistiska modeļa izstrāde, “AirBaltic” stratēģijas maiņa un finanšu situācijas stabilizācija, kā arī rīcības plāns reģionālā sabiedriskā transporta nodrošināšanai. Zemkopības nozarē paredzēts turpināt aktīvi pārstāvēt Latvijas lauksaimnieku un zivsaimniecības nozares intereses ES sarunās un sakārtot meža nozares attīstības un pārvaldības ietvaru.
Veselības ministrijas veicamie darbi būs saistīti ar slimnīcu tīkla reorganizāciju, pacientu vienotā pieraksta izveidi un zāļu reformu. Tikmēr Labklājības ministrijā plānots sākt “bāzes” pensijas ieviešanu, paplašināt pieeju Goda ģimenes statusa noteikšanā un palielināt finansiālo atbalstu ģimenēm ar bērniem.
Izglītības un zinātnes ministrija kā prioritāro darbu virzienu iezīmējusi izglītības pieejamības atbilstoši bērnu labākajām interesēm un drošības izaicinājumiem nodrošināšanu, vispārējās izglītības satura Skola 2030 pārskatīšanu un augstākās izglītības eksporta izmantošanas negodprātīgai ekonomiskai imigrācijai novēršanu. Savukārt Kultūras ministrija šīs valdības laikā paredzējusi veltīt uzmanību Dziesmu svētku organizatoriskā modeļa uzlabošanai, informatīvās telpas drošības stiprināšanai, kā arī nodrošināt valdības deklarācijai atbilstošu nozares likumprojektu virzību.
Preses konferences par Ministru kabineta rīcības apspriedē pieņemtajiem lēmumiem videoieraksts pieejams Valsts kancelejas Youtube kanālā.
