Jūsu Ekselence Prezidenta kungs! Dārgais Gitans!
Cienījamais rektor Razbadauskas kungs!
Godātie mācībspēku pārstāvji!
Cienījamās dāmas un godātie kungi!
Es pieņemu Klaipēdas Universitātes goda doktora grādu ar visdziļāko cieņu! Vēlos no sirds pateikties Klaipēdas Universitātes rektoram, profesoram Artūram Razbadauskam un universitātes senāta locekļiem!
Pēc 12 ārlietu ministra amatā pavadītiem gadiem, kā arī tagad atrodoties valsts prezidenta amatā, varu teikt, ka mani maz kas vairs spēj pārsteigt. Taču man izrādītais gods no Klaipēdas Universitātes puses ir patiešām patīkams pārsteigums.
Esmu kļuvis par daļu no jūsu augstskolas akadēmiskās ģimenes. Man tas ir ļoti saviļņojošs notikums. Zināmā mērā tas man atkal liek sajusties kā divdesmitgadīgam studentam.
Godātie Klaipēdas Universitātes mācībspēku pārstāvji!
Apsveicu jūs ar augstskolas 35. jubileju! 2026. gads ir arī jubilejas gads Latvijas un Lietuvas diplomātisko attiecību atjaunošanai.
Klaipēdas Universitāte ir tapusi vienlaicīgi ar Lietuvas un Latvijas valstiskuma atjaunošanu. Laikā, kad tika atjaunotas valsts institūcijas. Mēs atgriezāmies Eiropā. No jauna mācījāmies būt brīvi.
Jūs esat kļuvuši par nākotnes augstskolu. Jums ir skaidrs uzdevums – veicināt zināšanu apguvi, sadarbību un labklājību. Atrodoties Klaipēdā, Baltijas jūras krastā, jums ir visi priekšnosacījumi, lai veidotu sadarbību starp Baltijas valstīm dažādās jomās.
Augstskola ir vieta, kur mācīties un virzīties uz izaugsmi. Tā ir arī vieta, kur mēģināt, “paklūpot” mācīties no savām kļūdām. Un jā – reizēm arī vieta, kur kārtīgi izpriecāties.
Man ir prieks, ka sadarbība starp Klaipēdas un Latvijas universitātēm vēršas plašumā. Lietuva ir viens no galvenajiem Latvijas partneriem pētījumu un zinātnes laukā. Kultūras saites mūsu starpā ir tikpat spēcīgas.
Ikreiz, kad apmeklēju Liepājas teātra izrādes, man ir iespēja baudīt šeit studējušo aktieru brīnišķīgo aktierspēli. Viņu devums Latvijas kultūrai ir ļoti liels. Un daļu iedvesmas viņi smeļas tieši šeit – Klaipēdā pavadītajā laikā.
Ceru, ka šis fakts kalpos jums par papildu pamudinājumu paviesoties kaimiņos esošajā, draudzīgajā Liepājā, kas 2027. gadā godam nesīs Eiropas kultūras galvaspilsētas vārdu.
Godātie klātesošie!
Mēs esam broliukai – brāļu tautas šī vārda vistiešākajā nozīmē. Mums ir tik daudz kopīgā – vēsture, draudzīgās attiecības, solidaritāte, kā arī katram sava nesagraujama pārliecība, par mūsu aukstās zupas pārākumu.
Starp mums reizēm ir sāncensība. Bet tā ir draudzīga. Basketbola laukumā. Eirovīzijas dziesmu konkursā. Un, protams, nebeidzamā cīņā ar vasaras saulgriežu odiem.
Es tomēr vēlos vēlreiz atgriezties pie šaltibarščiai vai aukstās zupas jautājuma. Mums tiešām jāievieš šeit pilnīga skaidrība, jo visai pasaulei ir skaidrs, ka tieši mums ir taisnība.
Dārgie draugi!
Mēs esam brāļu tautas, kas kopā ir kaldinājušas savus lielākos sasniegumus. Mēs kopā cīnījāmies par savu brīvību. Mēs sadevāmies rokās Baltijas ceļā. Mēs kopā mērojām ceļu uz dalību Eiropas Savienībā un NATO.
Pagājušogad šeit – Klaipēdā – mēs atzīmējām Baltijas enerģētiskās neatkarības dienu. Svinējām Baltijas valstu pilnvērtīgu iekļaušanos Eiropas energoapgādes sistēmā. Atbrīvošanos no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas.
Un šodien mēs atkal esam kopā. Mūsu atbalstā Ukrainai. Mūsu centienos garantēt Eiropas drošību. Mūsu nostājā, ka ikkatrai valstij ir tiesības pašai noteikt savu nākotni.
Un, kā liecina teiciens “Unitas Omnia Vincit”, vienotība ļauj pārvarēt jebko. To varam redzēt kā valstu, tā arī tautu gadījumā. Tas piepildās arī starptautiskajās attiecībās. Un noteikti palīdz kaimiņattiecībās un brāļu tautu starpā, kā tas ir mums.
Cienījamās dāmas un godātie kungi!
1950. gadā Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans nāca klajā ar jaunu ideju. Viņš aicināja Eiropu uz sadarbību, lai panāktu mieru un demokrātiju. No šīs idejas dzima tas, ko šobrīd pazīstam kā Eiropas Savienību.
Mums šī ideja vienmēr ir bijusi svarīga. Taču pirms 76 gadiem ne Latvijas, ne Lietuvas tautai nebija iespēju brīvi paust savu atbalstu Šūmaņa deklarācijai. Tie, kas atļāvās sapņot par demokrātiju, tika nesaudzīgi sodīti.
Taču laiki mainās. Mēs spējām atjaunot vēsturisko taisnīgumu. Šobrīd esam daļa no demokrātiskās Eiropas. Esam atgriezušies tur, kur mums vienmēr bija jābūt.
Eiropas Savienība nav ideāla. Tai tādai nemaz nav jābūt. Tā saucamais perfekcionisms nepieļauj nekādas atkāpes no pilnības. Nekādas kļūdas. Tas nepieļauj kritiku – slāpē to.
Eiropa dod iespēju brīvi oponēt. Brīvi kritizēt. Brīvi veidot savu kopīgo nākotni caur demokrātijas vērtībām. Lūk, kur slēpjas mūsu spēks.
Ir valstis, kuras vēl nav īstenojušas savu sapni par Eiropu. Taču sapnis turpina dzīvot. Tas nav viegls ceļš. Kur gan, ja ne Baltijas valstīs, mēs to ļoti labi saprotam.
Tādēļ mēs tik aktīvi iestājamies par tiem, kas tiecas uz demokrātiju, brīvību un tiesiskumu. Runa ir par tādām valstīm, kā Ukraina, Moldova, Rietumbalkānu valstis un Gruzijas tauta.
Ikvienai valstij ir tiesības izvēlēties savu ceļu. Ikvienai valstij ir tiesības iet pretī saviem sapņiem. Šādas tiesības ir arī baltkrievu un armēņu tautām, kā arī visiem tiem, kas vēlas paši noteikt savu nākotni.
Dārgie draugi!
Ģeogrāfiskā atrašanās nav izvēles jautājums. Taču draugi ir. Mēs esam izvēlējušies iet Eiroatlantiskās sadarbības ceļu.
Kopā ar sabiedrotajiem mēs stāvam Eiropas austrumu flanga sardzē. Mēs nekļūdīgi apzināmies, ka draudi nāk no austrumiem.
Latvija un Lietuva citiem var būt paraugs. Mēs esam starp tām NATO valstīm, kurās aizsardzībai tiek atvēlēti 5% no IKP. Mēs esam tā saucamajā “5% klubiņā”. Latvijā to reglamentē Valsts aizsardzības finansēšanas likums. Tas nav nekāds īstermiņa pasākums. Tā ir ilgtermiņa stratēģija.
Tālāk seko darbs pie rezultātiem. Procentos izteiktais mērķis nedrīkst palikt tikai uz papīra. Finansējums ir jāpārvērš reālās militārajās spējās, ko varam izmantot uz zemes, jūrā un gaisā.
Tas nozīmē kāpināt pretdronu spējas. Tas nozīmē stiprināt aizsardzības industriju. Tas nozīmē stingru stāju iepretim Krievijas dezinformācijai un hibrīddraudiem.
Mēs skaidri apzināmies savu atbildību. Mūsu uzdevums ir stiprināt NATO un Eiropas Savienības ārējo robežu. Mums ir jāatrod veidi, kā pretoties Krievijas un Baltkrievijas hibrīduzbrukumiem un dezinformācijai.
Mēs neesam vieni šajā cīņā. Mums talkā nāk Latvijā izvietotā NATO daudznacionālā brigāde. Mēs esam pateicīgi par šo 14 valstu bruņoto spēku vienību, ko prasmīgi vada Kanāda. Lietuvā šādu brigādi vada Vācija, savukārt Igaunijā – Lielbritānija. Kopā mēs esam daudz stiprāki.
Godātie viesi!
Mums priekšā stāv lieli uzdevumi, kuru veikšanā ir jāņem piemērs no labākajiem. Uz šo brīdi Eiropā militāro spēju un kaujas pārbaudījumu ziņā ir grūti iedomāties labāku armiju par Ukrainas. Arī ukraiņu tauta Eiropā ir tā, kas ir gājusi cauri vislielākajiem kara pārbaudījumiem.
Ukraina ir kā lakmusa tests. Tā parāda, cik lielā mērā mūsu vārdi atbilst darbiem. Taču mums ir skaidra stratēģija. Tā ir uzvaras stratēģija:
Pirmais, mums jāsniedz Ukrainai viss nepieciešamais, lai aizstāvētu sevi;
Otrais, mums jāstiprina pašiem savas aizsardzības spējas;
Trešais, mums jāveicina mūsu aizsardzības industrija;
Ceturtkārt, pie šiem uzdevumiem jāstrādā kopā – Eiropas, NATO sabiedroto un globālās drošības pamatā esošo pamatprincipu aizstāvju saimē.
Darot mazāk būtu Ukrainas nodevība. Tas mūs vājinātu. Tas apdraudētu tieši to drošību, uz kuru mēs paļaujamies. Darot vairāk, mēs stiprināsim mieru un demokrātiju visā pasaulē.
Godātie viesi!
Ar to mēs esam nonākuši pie tēmas, kuru es raksturotu kā starptautiskajās tiesību normās balstītu nekārtību.
Pasaule ir mainījusies. Savulaik mēs runājām par starptautiskajās tiesību normās balstītu kārtību. Šodien tā drīzāk bieži vien atgādina tiesību normās balstītu nekārtību.
Mēs nedrīkstam to normalizēt. Mums jāatjauno kārtība. Tai nav jābūt iepriekšējai kārtībai. Bet tai jābalstās skaidros un saprotamos principos.
No Latvijas viedokļa tādi principi kā suverenitāte un teritorijas nedalāmība nav apspriežami. Tie ir valstiskuma pamatu pamats. Tie ir arī pamatā mieram visā Eiropā.
Tātad, ko varam darīt mēs? Mēs varam strādāt ar līdzīgi domājošiem partneriem. Mums jāapvieno savi spēki, zināšanas un resursi. Mums jāveicina uzticēšanās Eiropas iekšienē un okeāna otrā pusē.
Mums jāturpina aktīvā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu partnerība jeb NB8 formātā. Ir ciešāk jāsadarbojas ar Poliju un Vāciju. Kopā mēs varam padarīt Baltijas jūras reģionu drošāku un spēcīgāku. Reģionu, kas ir aizsargāts un saliedēts.
Cienījamās dāmas un godātie kungi!
Esmu pateicīgs par šodien izrādīto godu. Paldies jums arī par viesmīlīgo uzņemšanu!
Man allaž ir prieks atgriezties Klaipēdā. Pilsētā, virs kuras paceļas buras un ceļamkrāni. Gitana dzimtajā pilsētā. Un, ja pajautāsiet, gandrīz ikviens latviešu bērns jums teiks – pilsētā, no kuras nāk delfīni.
Šo mirkli es vienmēr atcerēšos ar lielu pateicību. Tas uz mūžu paliks manā atmiņā kā aizkustinošākais brīdis no manas valsts vizītes Lietuvā.
Paldies!
