Latvijas Republikas Satversmes 106. pantā ir nostiprinātas tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Statversmes tiesa ir atzinusi, ka ar Satversmes 106. panta pirmajā teikumā ietverto jēdzienu “nodarbošanās” saprotams tāda veida darbs, kurš prasa atbilstošu sagatavotību un kurš ir cilvēka eksistences avots, kā arī profesija, kas cieši saistīta ar katra indivīda personību kopumā. Jēdziens “nodarbošanās” attiecināms uz nodarbinātību gan privātajā, gan publiskajā sektorā (skat. Satversmes tiesas 2003. gada 18. decembra spriedumu lietā Nr. 2003-12-01). Satversmes 106. panta pirmais teikums paredz personai tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos, ņemot vērā visu to spēju, zināšanu un prasmju kopumu, kas raksturo konkrētās personas sagatavotību un piemērotību noteikta darba veikšanai, ņemot vērā gan izglītību, gan arī praktisko pieredzi konkrētā darbā, gan arī citas zināšanas, prasmes un iemaņas, ko attiecīgā persona ieguvusi un attīstījusi (skat. Satversmes tiesas 2011. gada 22. novembra spriedumu lietā Nr. 2011-04-01).

Tāpat Satversmes 91. pantā ir nostiprināts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Tātad, ja tiesībsargājošās instances jebkuras personas darībībā konstatē likuma pārkāpumu, par to iestājas atbildība likumā noteiktajā kārtībā.

Uzzini vairāk LV portālā:

• Populārākā sadaļas “E-konsultācijas” tēma – darba tiesības. Par ko visvairāk interesējas iedzīvotāji?
• Tiesības, vēsture un vārda brīvība – vai draudīgos apstākļos ir nepieciešami papildu ierobežojumi