Latvijā ir gan valsts institūcijas (piemēram, Valsts probācijas dienests, Nodarbinātības valsts aģentūra, pašvaldību sociālie dienesti), gan nevalstiskās organizācijas, kas ieslodzītajiem sniedz juridisko, sociālo un sadzīves atbalstu, taču apcietināto personu nodarbinātības jomā šīs iespējas ir ievērojami šaurākas, jo lielākā daļa atbalsta un resocializācijas instrumentu ir vērsti uz notiesātajiem un bijušajiem ieslodzītajiem, nevis apcietinājumā esošām personām.

Proti, apcietinātais ir persona, kurai izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa ir piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu, savukārt notiesātais ir persona, pret kuru tiesas spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu krimināllietā ir stājies spēkā un kurai ir piespriests noteikts kriminālsods.

Ieslodzījuma vietu pārvalde norāda, ka saskaņā ar Apcietinājumā turēšanas kātības likuma (turpmāk – likums) 26. panta pirmo daļu izmeklēšanas cietuma administrācija sociālās rehabilitācijas ietvaros nodarbina apcietināto, ja viņš iesniedzis izmeklēšanas cietuma priekšniekam adresētu iesniegumu un izmeklēšanas cietumā ir šāda iespēja. Savukārt atbilstoši likuma 26. panta trešās un ceturtās daļas prasībām apcietināto nodarbina kamerā vai speciāli ierīkotā telpā izmeklēšanas cietumā un tādos darbos, kur iespējams noteikt akordalgu.

Pašlaik ieslodzījuma vietās apcietināto nodarbinātības iespējas ir ierobežotas. Ieslodzījuma vietas saimnieciskās apkalpes darbos apcietinātie netiek nodarbināti, jo šāda nodarbinātība neatbilst likuma 26. panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajām prasībām par apcietināto nodarbināšanu kamerā vai speciāli ierīkotā telpā izmeklēšanas cietumā un tādos darbos, kuros iespējams noteikt akordalgu. Savukārt pārējās nodarbinātības iespējas ir atkarīgas arī no komersantu intereses un iespējām izveidot darba vietas apcietināto nodarbināšanai, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības.

Informējam, ka 2025. gadā Iļģuciema cietumā komersanta izveidotajā ražotnē tika nodarbinātas 11 apcietinātās.

Par notiesāto nodarbinātības iespējām norādāms, ka Latvijas Sodu izpildes kodeksa (turpmāk – Kodekss) 56.¹ panta pirmā daļa noteic: “Lai nodrošinātu resocializācijas mērķu sasniegšanu, notiesātos, kas sodu izcieš izmeklēšanas cietumā, brīvības atņemšanas iestādē vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, nodarbina par samaksu vai bez atlīdzības.”

Notiesāto nodarbina par samaksu, ja viņš ir vērsies ar rakstveida iesniegumu pie brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka un šo notiesāto ir iespējams nodrošināt ar darbu brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus tās.

Notiesātajiem ir iespēja strādāt ieslodzījuma vietas saimnieciskajā apkalpē un brīvības atņemšanas iestādē izvietotajās komersantu izveidotajās darba vietās. Notiesātajiem, kuri sodu izcieš atklātajā cietumā, ir iespēja strādāt pie komersanta ārpus brīvības atņemšanas iestādes, ja to atļauj notiesātajam noteiktais soda izciešanas režīms.

Informējam, ka notiesāto nodarbinātības līmenis 2025. gadā bija 27,4% no kopējā notiesāto skaita.

Papildus norādām, ka Latvijas Republikas normatīvie akti neparedz ieslodzītajiem pienākumu segt valsts izdevumus, kas saistīti ar viņa uzturēšanu ieslodzījuma vietā.

Informācija par sadarbības iespējām ieslodzīto nodarbināšanas jomā ir pieejama Ieslodzījuma vietu pārvaldes tīmekļvietnes sadaļā “Komercdarbības iespējas”, kurā publicēta arī informācija par nodarbināšanai pieejamajām telpām, atbildīgo amatpersonu kontaktinformāciju un konkursiem par tiesībām nodarbināt ieslodzītos. 

Informācija par ieslodzīto nodarbinātību un tās rādītājiem ir pieejama Ieslodzījuma vietu pārvaldes tīmekļvietnē publicētajos gada pārskatos.