Citās valstīs ieslodzītajiem pēc viņu atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas valsts nekavējoties piešķir dzīvokli un visu nepieciešamo. Kādēļ Latvijā atbrīvotam ieslodzītajam iedod tikai patversmes adresi?
Latvijas Sodu izpildes kodeksa (turpmāk – Kodekss) 119. pantā noteikts:
“Personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm, ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā bezdarbnieka statusa iegūšanai.
Maznodrošinātas personas, kuras atbrīvotas no soda izciešanas, pašvaldības dome nodrošina ar dzīvojamo platību likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteiktajā kārtībā.
Personas ar invaliditāti un pensijas vecuma personas pēc viņu lūguma ievieto sociālās aprūpes iestādē.
Nepilngadīgajiem, kuru vecāki miruši vai nav zināmi vai kuru vecākiem atņemta vecāku vara, iepriekšējās dzīvesvietas bāriņtiesa ieceļ aizbildni vai pieņem lēmumu par viņu ievietošanu bērnu bāreņu audzināšanas iestādē vai audžuģimenē.”
Atbilstoši likuma “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (turpmāk – Likums) 4. panta pirmajai daļai palīdzību personai sniedz tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā attiecīgā persona deklarējusi savu dzīvesvietu, izņemot šā likuma 14. panta pirmās daļas 3., 4. vai 5. punktā minēto gadījumu, kā arī gadījumu, kad palīdzību lūdz persona, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss. Pašvaldība sniedz palīdzību arī tām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu dzīvojamajā mājā vai dzīvojamajā telpā, kas pieder pašvaldībai, bet atrodas ārpus pašvaldības administratīvās teritorijas.
Likuma 5. pants paredz, ka lēmumu par palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā pieņem attiecīgās pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija, ievērojot šā likuma noteikumus un pašvaldības domes saistošos noteikumus.
Saskaņā ar Likuma 6. panta otro daļu dokumentus, kas nepieciešami, lai apliecinātu personas tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, pašvaldība nosaka saistošajos noteikumos. Minētos dokumentus valsts un pašvaldību institūcijas personai izsniedz bez maksas.
Likuma 7. panta pirmā daļa noteic, ka persona tiek reģistrēta pašvaldības dzīvokļa jautājumu risināšanā sniedzamās palīdzības reģistrā (turpmāk — palīdzības reģistrs), ja tā šā likuma 6. pantā noteiktajā kārtībā ir atzīta par tiesīgu saņemt palīdzību.
Pašvaldības dome izdod saistošos noteikumus, kuros nosaka pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas izīrēšanas kārtību un nosacījumus, kā arī termiņu, uz kādu slēdzams dzīvojamās telpas īres līgums.
Saskaņā ar Likuma 14. panta pirmās daļas 5. punktu pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmas maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā un tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā. Šis noteikums neattiecas uz tām personām, kuras devušas piekrišanu privatizēt to īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgušas ar šo personu vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu vai ar kuru piekrišanu dzīvoklis ir pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā persona zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvokli.
Atbilstoši Likuma 14. panta divi prim viens daļai par to, ka personas, kuras izcieš sodu ieslodzījuma vietā, būs jānodrošina ar dzīvojamo telpu, ieslodzījuma vietas administrācija paziņo attiecīgajām pašvaldībām, kuru pienākums ir sniegt šāda veida palīdzību. Paziņojums nosūtāms ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms tam, kad attiecīgā persona tiek atbrīvota no ieslodzījuma vietas.
Turklāt Likuma 14. panta trešā daļa noteic, ka repatrianti, kā arī maznodrošinātas personas, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ar dzīvojamo telpu nodrošināmas tikai tad, ja tās reģistrētas šāda veida palīdzības saņemšanai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad ieguvušas tiesības uz nodrošinājumu ar dzīvojamo telpu.
Savukārt Likuma 14. panta sestā daļa noteic, ka par maznodrošinātu atzīstama persona, kuras ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni, kuru nosaka attiecīgās pašvaldības domes saistošajos noteikumos, ievērojot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu (turpmāk – Likums Nr. 2).
Attiecīgi personai, kura atrodas ieslodzījuma vietā, pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā ienākumu un materiālā stāvokļa deklarācijas noformēšanai, lai saņemtu atzinumu par personas atbilstību maznodrošinātas personas statusam.
No minētajām tiesību normām izriet, ka personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, var saņemt palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā, ja:
Savukārt Likums Nr. 2 noteic sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības veidus, to sniegšanas un saņemšanas principus, kā arī to personu loku, kurām ir tiesības saņemt šos pakalpojumus un palīdzību.
Saskaņā ar Likuma Nr. 2 9. panta pirmo daļu pašvaldība, kuras teritorijā ir personas deklarētā dzīvesvieta, nodrošina sociālo darbu, plāno resursus un veido tādu vidi, lai personai būtu iespēja saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību.
Proti, pašvaldībai, kuras teritorijā ir deklarētā personas dzīvesvieta, ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību, tomēr jāņem vērā, ka katra pašvaldība ir autonoma un pati nosaka konkrētā sociālā pakalpojuma un sociālās palīdzības piešķiršanas mērķi, apmēru, piešķiršanas un izmaksas kārtību, tostarp var paredzēt vienreizējo pabalstu personai, kura ir tikusi atbrīvota no ieslodzījuma vietas, līdz ar to sociālā pakalpojuma un sociālās palīdzības piešķiršanas kārtība un apmērs katrā pašvaldībā var atšķirties.
Tātad, ja persona, kura tikusi atbrīvota no brīvības atņemšanas iestādes, vēlas saņemt kādu palīdzību, tad viņai jāvēršas ar iesniegumu tajā pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā ir personas deklarētā dzīvesvieta vai bija pēdējā deklarētā dzīvesvieta vai kuras administratīvajā teritorijā persona ir izvēlējusies dzīvesvietu.
Atbilstoši Likuma Nr. 2 9. panta trešajai daļai, ja personai nepieciešami sociālie pakalpojumi naktspatversmē vai krīzes centrā, tā vēršas tieši pie pakalpojuma sniedzēja, kurš lemj par pakalpojuma nodrošināšanu. Ja nepieciešams, personu, kura ir bez mājokļa, ar naktspatversmi vai patversmi, informāciju un konsultācijām, kā arī ar vienreizēju materiālu palīdzību nodrošina pašvaldība, kuras teritorijā šī persona atrodas.
Tāpat saskaņā ar Likuma Nr. 2 9. panta trīs prim viens daļu, ja personai objektīvu apstākļu dēļ nav deklarētās dzīvesvietas, pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā persona ir izvēlējusies dzīvesvietu, izvērtē personas materiālo situāciju un, ja nepieciešams, piešķir vienreizēju materiālu palīdzību, kā arī informē par to pašvaldību, kurā ir bijusi pēdējā personas deklarētā dzīvesvieta. Pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā ir bijusi pēdējā personas deklarētā dzīvesvieta, vai pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā persona ir izvēlējusies dzīvesvietu, ja personas pēdējo deklarēto dzīvesvietu nav iespējams noteikt, izvērtē iespēju sniegt personai psihosociālu palīdzību vai sociālos pakalpojumus vai piešķirt atbilstošus sociālās palīdzības pabalstus vai trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu.
Turklāt saskaņā ar Likumā Nr. 2 noteikto pašvaldības sociālais dienests personai var piešķirt trūcīgas vai maznodrošinātas personas vai mājsaimniecības statusu, kas personai dod tiesības saņemt pabalstus un atvieglojumus.
Visās pašvaldībās ir pieejami pamata sociālās palīdzības pabalsti:
Vairākas pašvaldības piešķir vienreizēju pabalstu, tomēr to summas ir atšķirīgas.
Tāpat var būt šādi iespējamie papildu sociālās palīdzības pabalsti vai atbalsts (jāinteresējas attiecīgās pašvaldības sociālajā dienestā):
Savukārt sociālie pakalpojumi var būt pieejami tikai pēc sociālā darba speciālista katras personas individuāla izvērtējuma par vajadzībām un sociālo situāciju. Iespējamie pieejamie sociālie pakalpojumi un atbalsts pašvaldībās (jāinteresējas attiecīgās pašvaldības sociālajā dienestā) ir šādi:
Dažkārt pašvaldības piedāvā saņemt psihologa un atkarību profilakses speciālista konsultācijas neierobežotā daudzumā.
Pašvaldībā var būt pieejama iespēja saņemt bezmaksas pārtiku (jāinteresējas attiecīgās pašvaldības sociālajā dienestā):
Sadarbībā ar starptautiskām organizācijām iedzīvotājiem ir iespēja saņemt ne vien humāno palīdzību, bet arī pārtikas preces un sadzīves lietas.
Saskaņā ar Likuma Nr. 2 10. panta otro daļu, lai nodrošinātu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu un pakalpojumu administrēšanu, katra pašvaldība izveido pašvaldības iestādi – sociālo dienestu.
Vienlaikus norādām, ka saskaņā ar Kodeksa 118. panta pirmo daļu personai, kuru atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādes, tiek segta braukšanas maksa līdz dzīvesvietai vai darbavietai. Personu, kuru atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādes, nodrošina ar sezonai atbilstošu un valkāšanai derīgu apģērbu un apaviem, ja personai nav šāda apģērba un apavu.
Kārtību, kādā ieslodzītajam, kuru atbrīvo no ieslodzījuma vietas, sniedz šo materiālo palīdzību un šīs materiālās palīdzības apmēru nosaka Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumi Nr. 1022 “Noteikumi par ieslodzīto personu uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normām” (turpmāk – Noteikumi Nr. 1022).
Noteikumu Nr. 1022. 7.2 punktā noteikts, ka ieslodzījuma vietas administrācija, pamatojoties uz ieslodzītā iesniegumu, viņa atbrīvošanas dienā izsniedz šo noteikumu 4. pielikumā minēto apģērbu un apavus, ja ieslodzītajam atbrīvošanas dienā nav sezonai atbilstoša un valkāšanai derīga apģērba un apavu. Izsniegtais apģērbs un apavi ir ieslodzītā īpašums.
No Noteikumu Nr. 1022 7.2 punkta izriet: ja ieslodzītais atbrīvošanas dienā vēlas saņemt sezonai atbilstošu un valkāšanai derīgu apģērbu un apavus, tad viņam jāvēršas ar iesniegumu pie ieslodzījuma vietas administrācijas, norādot tajā izsniegšanai nepieciešamo apģērbu un apavus (sezonai atbilstošus).
Savukārt Noteikumu Nr. 1022 7.3 punktā noteikts, ka ieslodzījuma vietas administrācija, pamatojoties uz ieslodzītā iesniegumu, viņa atbrīvošanas dienā izmaksā naudu braukšanas biļetes iegādei atbilstoši minimālajai braukšanas maksai uz viņa iesniegumā norādīto dzīvesvietu vai darbavietu Latvijas Republikas teritorijā. Ja ieslodzītā izvēlētā dzīvesvieta vai darbavieta ir ārpus Latvijas Republikas teritorijas, pamatojoties uz ieslodzītā iesniegumu, ieslodzījuma vietas administrācija ieslodzītā atbrīvošanas dienā izmaksā naudu braukšanas biļetes iegādei atbilstoši minimālajai braukšanas maksai uz viņa iesniegumā norādīto vietu Latvijas Republikas teritorijā.
Ieslodzījuma vietas administrācija minimālo braukšanas maksu nosaka atbilstoši sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēja oficiālajā mājaslapā publicētajiem tarifiem bez braukšanas maksas atvieglojumiem.
Līdz ar to ieslodzījuma vietas administrācija ieslodzītā atbrīvošanas dienā, pamatojoties uz viņa iesniegumu, var izsniegt sezonai atbilstošu un valkāšanai derīgu apģērbu un apavus, kā arī naudu braukšanas biļetes iegādei.
Tāpat saskaņā ar Kodeksa 48.1 panta pirmo daļu notiesātais ar rakstveida iesniegumu, kas adresēts brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam, var lūgt, lai viņam izveido atbrīvošanas fondu. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, saņemot šādu iesniegumu, nekavējoties uzdod attiecīgajai amatpersonai iekārtot notiesātajam individuālu atbrīvošanas fonda naudas uzskaites karti.
Atbrīvošanas fondā notiesātais var krāt naudas līdzekļus, kurus viņš izmantos, kad atbrīvosies, turklāt atbrīvošanas fondā uzkrātajam naudas līdzekļu apjomam netiek noteikti ierobežojumi, un šie līdzekļi notiesātajam tiek izmaksāti tikai dienā, kad viņu atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādes.
Tādējādi notiesātajam pašam, atrodoties brīvības atņemšanas iestādē, jau ir iespēja iekrāt naudas līdzekļus, kurus pēc tam izmantot jaunās dzīves uzsākšanai ārpus brīvības atņemšanas iestādes.
Lai iegūtu papildu informāciju, aicinām vērsties Labklājības ministrijā, kura ir vadošā valsts pārvaldes iestāde sociālās aizsardzības jomā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
