No jautājumā sniegtās informācijas izriet, ka jūs (turpmāk – Apmeklētāja) kopā ar saviem bērniem apmeklējāt vīru (turpmāk – Notiesātais) brīvības atņemšanas iestādē un saistībā ar šo apmeklējumu radusies neapmierinātība par tā norises apstākļiem. 

Saskaņā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) sniegto informāciju Pārvalde pieprasīja informāciju Daugavgrīvas cietuma vadībai, jo minētajā brīvības atņemšanas iestādē atrodas Notiesātais un tieši tur notika ilglaicīgā satikšanās, par kuras norisi izteikta neapmierinātība. 

Izvērtējot Pārvaldes rīcībā esošo informāciju un pamatojoties uz normatīvo aktu prasībām, Pārvalde LV portālam sniedz šādu atbildi: 

“Uz ilglaicīgās satikšanās brīdi Notiesātais izcieta sodu Daugavgrīvas cietuma Grīvas nodaļā, slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē. Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa (turpmāk – Kodekss) 50.⁴ panta astoto daļu šajā režīmā Notiesātajam gadā pienākas piecas ilglaicīgas satikšanās (no 12 līdz 24 stundām) un četras īslaicīgas satikšanās (no 1,5 līdz 2 stundām) ar radiniekiem. Satikšanās tiek piešķirtas, pamatojoties uz Notiesātā iesniegumu, nevis automātiski.  

2025. gada 14. jūlijā, pamatojoties uz iesniegumu, notika ilglaicīga satikšanās ar četrām personām – divām pieaugušām un divām nepilngadīgām –, kā to paredz Ministru kabineta noteikumi Nr. 423 “Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 423). Ģimenei tika nodrošināta lielākā pieejamā telpa atbilstoši cilvēku skaitam un telpu pieejamībai. 

Papildus norādāms, ka no 2024. gada 27. septembra līdz 2025. gada 14. jūlijam Notiesātais, atrodoties Daugavgrīvas cietumā, izmantoja piecas satikšanās iespējas – trīs īslaicīgas un divas ilglaicīgas. Brīvības atņemšanas iestādēs satikšanās tiek organizētas pēc noteikta grafika, ņemot vērā iesniegumu secību, telpu pieejamību un citu notiesāto tiesības. 

Pārvalde uzsver, ka Daugavgrīvas cietuma vadība ievēro normatīvo regulējumu un Notiesātajam tiek nodrošināta iespēja izmantot likumā noteiktās satikšanās tiesības. 

2025. gada 14. jūlijā uz ilglaicīgo satikšanos pie Notiesātā ieradās četras personas – Apmeklētāja un trīs meitas. Ņemot vērā personu skaitu, tika izvērtēta piemērotākā telpa un ģimenei tika piešķirta Daugavgrīvas cietuma Grīvas nodaļā esošā lielākā pieejamā ilglaicīgas satikšanās istaba, kuras maksimālais aprīkojums paredz četras gultasvietas. Minētajā telpā atradās divas gultas, kas savietotas kopā (izmērs 180 x 200 cm), un divas gultas (90 x 200 cm), kas izvietotas atsevišķi viena no otras. Telpa ir pārdalīta ar sienu, bet nav aprīkota ar durvīm, starp nodalījumiem ir tikai durvju aile. Telpas plānojums sniedza iespēju loģiski sadalīt guļvietas, piemēram, vienā zonā izvietojot vecākus, otrā – bērnus, tostarp trīs meitenēm kopīgi izmantojot platāko guļvietu. 

Jānorāda, ka iepriekšējā ilglaicīgā satikšanās ar tādu pašu ģimenes sastāvu notika 2025. gada 27. janvārī Daugavgrīvas cietuma Daugavpils nodaļā, kur Apmeklētāja nekādas pretenzijas par satikšanās apstākļiem neizteica. Minētās telpas bija aprīkotas ar četrām vienvietīgām gultām, kuras nepieciešamības gadījumā varēja sabīdīt kopā. Atšķirībā no Grīvas nodaļas konkrētajā gadījumā satikšanās telpā bija atsevišķa istaba. 

Rezumējot Pārvalde norāda, ka, ņemot vērā Daugavgrīvas cietuma materiāltehnisko nodrošinājumu, katras nodaļas infrastruktūru un telpu ietilpību, ģimenei tika nodrošināta plašākā pieejamā ilglaicīgas satikšanās telpa, kas bija pielāgota maksimāli ērtai piecu personu uzturēšanai. 

Ilglaicīgas satikšanās mērķis ir stiprināt ģimenes un radnieciskās saites, un šādās reizēs, kas notiek reizi vairākos mēnešos un ilgst noteiktu stundu skaitu, ir iespējams savstarpēji vienoties un rast praktiskus risinājumus sadzīviskās lietās, tai skaitā gultasvietu sadalē. Jāņem vērā, ka šī bija lielākā pieejamā telpa, ko Daugavgrīvas cietuma vadība varēja piešķirt atbilstoši esošajām telpu iespējām. 

Apmeklētāja satikšanās reizēs ar Notiesāto bieži ņem līdzi bērnus, kas ir pozitīvi vērtējams no ģimenes saišu stiprināšanas aspekta, jo tas sniedz Notiesātajam iespēju regulāri tikties ar bērniem, savukārt bērniem pavadīt laiku ar tēvu. 

Ņemot vērā Daugavgrīvas cietuma infrastruktūras iespējas, nelielas neērtības, piemēram, gultu skaits vai telpu lielums, nav uzskatāmas par būtisku šķērsli ģimenes kopā būšanai. Šādas ilglaicīgas satikšanās sniedz nozīmīgu iespēju kvalitatīvi pavadīt laiku, stiprināt emocionālo saikni un uzturēt ģimenes vienotību. Pat ja satikšanās notiek ar ierobežotu regularitāti, tās ir nozīmīgs resurss Notiesātā resocializācijai un ģimenes attiecību saglabāšanai brīvības atņemšanas apstākļos. 

2025. gada 14. jūlijā visas satikšanās telpas bija aizņemtas saskaņā ar iepriekš apstiprināto Daugavgrīvas cietuma priekšnieka grafiku. Tikai vakarpusē, kad viena no telpām tika atbrīvota pēc citas ģimenes ilglaicīgas satikšanās beigām, cietuma priekšnieka dežurējošais palīgs pieņēma lēmumu kā pretimnākšanas žestu piešķirt attiecīgajai ģimenei papildu istabu ar vienu vienvietīgu gultu. Minētā rīcība nav obligāts pienākums, bet tika īstenota, ņemot vērā konkrēto situāciju, telpu pieejamību, kā arī izrādot labo gribu. 

Tāpat jāpiebilst, ka Apmeklētāja un Notiesātais izvēlējās nakti pavadīt mazākajā guļamvietā (90 x 200 cm), kur nebija iespējas gultas sabīdīt. Savukārt sākotnēji piešķirtajā istabā atradās divas vienvietīgas gultas (90 x 200 cm), kuras varēja sabīdīt, izveidojot platāku guļvietu. 

Līdz ar to Apmeklētāja un Notiesātais, vadoties pēc sev vien zināmiem subjektīviem apsvērumiem, nevis objektīviem apstākļiem, atteicās nakti pavadīt sākotnēji piešķirtajā telpā kopā ar bērniem. 

Vienlaikus norādāms, ka, ņemot vērā ilglaicīgas satikšanās ilgumu (24 stundas), Apmeklētājai un Notiesātajam bija pietiekami daudz laika, lai nepieciešamības gadījumā dotos uz kādu no koplietošanas telpām un pavadītu laiku divatā, vai arī – otrādi – palūgt bērniem doties, piemēram, uz virtuvi, lai pagatavotu ēdienu, kamēr satikšanās telpā netraucēti pavadītu laiku divatā. Turklāt saskaņā ar Kodeksa 45. pantu ilglaicīga satikšanās tiek organizēta bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes, kā arī tā notiek īpaši šim mērķim paredzētā telpā, kura pēc būtības atbilst privātuma prasībām. Konkrētā satikšanās telpa bija aprīkota ar guļvietām un atdalīta ar starpsienu. Lai gan starpsiena nenodrošina pilnīgu telpisko nošķirtību, tā sniedz iespēju telpu sadalīt praktiskām un privātām vajadzībām. Svarīgi uzsvērt, ka privātuma tiesības nav absolūtas, – to īstenošana brīvības atņemšanas iestādēs tiek līdzsvarota ar citiem būtiskiem apsvērumiem, piemēram, drošības prasībām, infrastruktūras iespējām un citu notiesāto tiesībām uz vienlīdzīgu piekļuvi satikšanās telpām. 

Ņemot vērā iepriekš minēto, satikšanās tika organizēta tā, lai bērniem tiktu nodrošināta iespēja uzturēt saikni ar tēvu, kas atbilst bērna tiesībām uz ģimenes attiecību saglabāšanu. Kaut arī satikšanās telpa nebija aprīkota ar durvīm, tās sadalījums ar starpsienu nodrošināja zināmu privātuma pakāpi gan vecākiem, gan bērniem. Taču jāņem vērā, ka brīvības atņemšanas iestādes nav pilnībā pielīdzināmas mājām vai viesnīcām un to darbība notiek atbilstoši noteiktai infrastruktūrai, tehniskajām iespējām un drošības prasībām. 

Daugavgrīvas cietuma vadība atbilstoši savai kompetencei un rīcībā esošajiem resursiem rīkojās pretimnākoši un nodrošināja maksimāli iespējamos apstākļus konkrētajā situācijā, vienlaikus nepārkāpjot spēkā esošos normatīvos aktus un ievērojot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem notiesātajiem. 

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 739 “Ieslodzījuma vietu pārvaldes maksas pakalpojumu cenrādis” (turpmāk – Maksas pakalpojumu cenrādis) par ilglaicīgu satikšanos tiek piemērota maksa atbilstoši faktiskajam ilgumam (stundās) un izmantoto gultas veļas komplektu skaitam. Apmeklētāja attiecīgajā gadījumā sedza visas izmaksas par ilglaicīgu satikšanos, samaksājot par 24 stundām un pieciem gultas veļas komplektiem. Atbilstoši Maksas pakalpojumu cenrādim par viena gultas veļas komplekta (spilvendrāna, divi palagi, dvielis) izmantošanu maksa ir 1,51 eiro ar PVN  (par pieciem komplektiem – 7,55 eiro), turpretī par ilglaicīgas satikšanās telpu un aprīkojuma izmantošanu maksa ir 0,80 eiro stundā ar PVN (par 24 stundām – 19,20 eiro). Tādējādi kopējā samaksa par ilglaicīgu satikšanos bija 26,75 eiro. 

Pārvaldes rīcībā ir Apmeklētājas paziņojums par maksājuma uzdevumu, kura maksājuma mērķī norādīts “par satikšanās istabas pakalpojumiem [..] 5 gultas veļas komplekti, 24 st. 14. jūlijs”. No minētā izriet, ka samaksa veikta par konkrētiem pakalpojumiem, proti, gultas veļas komplektu nodrošināšanu un ilglaicīgas satikšanās telpas aprīkojuma izmantošanu. 

Normatīvais regulējums neparedz iespēju minētos pakalpojumus interpretēt kā viesnīcas vai komerciālas rezervēšanas pakalpojumu, piemēram, booking.com izpratnē, kur tiek rezervētas konkrētas istabas vai guļvietas. Ilglaicīgas satikšanās mērķis ir nodrošināt ģimenisku tikšanos, nevis komerciālu izmitināšanu. 

Turklāt Apmeklētāja pati veica izvēli, cik gultas veļas komplektu apmaksāt. Normatīvie akti nenosaka ierobežojumus šajā ziņā – personas var apmaksāt arī vairāk komplektu, ja to uzskata par nepieciešamu, piemēram, personīgu higiēnas prasību dēļ. Konkrētajā gadījumā samaksa par pieciem komplektiem ir loģiska, jo ilglaicīgajā satikšanās reizē piedalījās piecas personas – Notiesātais un četri ģimenes locekļi. Tādējādi samaksa precīzi atspoguļo sniegtā pakalpojuma apjomu un personu skaitu. 

Turklāt arī maksājuma uzdevuma mērķī, kuru Apmeklētāja maksājuma uzdevumā skaidri norāda, tiek veikta samaksa par pakalpojumu, nevis konkrētu istabu vai guļamvietu, tādējādi apzinoties, ka tiek iegādāts noteikts pakalpojuma apjoms konkrētam cilvēku skaitam noteiktā laikā, nevis garantēta ekskluzīva telpas vai aprīkojuma rezervācija. 

Praksē netiek pieļauta situācija, ka viena ģimene varētu rezervēt vairākas satikšanās telpas vai, piemēram, vienu stāvu, savām vajadzībām. Brīvības atņemšanas iestādēs katrai ģimenei tiek piešķirta viena satikšanās telpa, ņemot vērā ģimenes locekļu skaitu un attiecīgajā brīdī pieejamo telpu resursus. Vienlaikus visiem apmeklētājiem tiek nodrošināta iespēja izmantot koplietošanas telpas, piemēram, virtuvi vai dušas telpu, kas atrodas attiecīgajā stāvā. Nav noteikts aizliegums apmeklētājiem vai notiesātajam pārvietoties pa stāvu – viņi var brīvi izmantot koplietošanas telpas un organizēt brīvo laiku pēc saviem ieskatiem. Brīvības atņemšanas iestāde nodrošina telpas un nepieciešamo aprīkojumu, savukārt satikšanās saturs un tās norise ir apmeklētāju un notiesātā ziņā, ievērojot noteikumos paredzēto kārtību.   

Līdz ar to maksājums, kas paredzēts par ilglaicīgu satikšanos, nodrošina piekļuvi noteiktam pakalpojuma apjomam, nevis ekskluzīvas izvēles tiesības uz konkrētu telpu, gultu skaitu vai papildu telpām. Šāda kārtība ir vienota un vienlīdz piemērojama visiem notiesātajiem un viņu apmeklētājiem, tādējādi nodrošinot taisnīgu un vienlīdzīgu pieeju brīvības atņemšanas iestādes resursiem. 

Pārvalde akcentē, ka Daugavgrīvas cietuma vadība un personāls nav izrādījis necienīgu attieksmi ne pret Notiesāto, ne viņa ģimenes locekļiem. Ilglaicīga satikšanās tika nodrošināta atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam un faktiski pieejamajām iespējām Daugavgrīvas cietumā, lai nodrošinātu ģimenisko saišu uzturēšanu. 

Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmajai daļai valsts pārvalde, tai skaitā Pārvalde un tās struktūrvienības, darbojas tikai saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kompetenci. Valsts pārvaldei nav savu interešu – tās pienākums ir ievērot cilvēktiesības, rīkoties tiesiski, taisnīgi, samērīgi un caurskatāmi, ievērojot labas pārvaldības principus un privātpersonu tiesības. 

Latvijas Republikas Satversmes 95. pants noteic, ka valsts aizsargā cilvēka cieņu un aizliedz jebkādu spīdzināšanu vai cieņu pazemojošu izturēšanos. Līdzvērtīgu aizsardzību paredz arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3. pants. Daugavgrīvas cietuma personāls ievēro gan nacionālos, gan starptautiskos cilvēktiesību standartus un pret ieslodzītajiem un apmeklētājiem izturas humāni, un nepakļauj citām grūtībām vai ierobežojumiem – tikai tiem, kas izriet no ieslodzījuma apstākļiem. 

Konkrētajā gadījumā Pārvalde uzskata, ka Daugavgrīvas cietuma vadība un amatpersonas ir rīkojušās saskaņā ar ārējos un iekšējos normatīvajos aktos noteikto, pildot amata pienākumus godprātīgi un tiesiski. Apmeklētājas subjektīvā neapmierinātība pati par sevi nerada pamatu pieprasīt apstākļus vai rīcību, kas pārsniedz normatīvajā regulējumā noteikto. Tiesību īstenošana nav balstāma tikai uz individuālu vērtējumu vai personisku priekšstatu par to, kādam jābūt iestādes darbam vai vides iekārtojumam. Tādējādi tas, ka Daugavgrīvas cietuma telpas neatbilst Apmeklētājas subjektīvajām vēlmēm vai komforta izpratnei, nenozīmē, ka brīvības atņemšanas iestādes vadībai būtu pienākums pielāgot vidi individuāliem ieskatiem. 

Izvērtējot konkrēto situāciju, Pārvalde nav konstatējusi faktisku vai tiesisku pamatu uzskatīt, ka Daugavgrīvas cietuma vadība būtu pārkāpusi normatīvo aktu prasības, rīkojusies prettiesiski vai pārsniegusi tai piešķirtās publiskās varas pilnvaras. Nav iegūti arī objektīvi pierādījumi par nepamatotu vai apzināti kaitējošu rīcību attiecībā pret Apmeklētāju vai viņas ģimeni. Līdz ar to Daugavgrīvas cietuma vadības rīcība ir vērtējama kā tiesiski pamatota un īstenota atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktos valsts pārvaldes pamatprincipus. 

Turklāt, pārbaudot ierakstus Dokumentu vadības sistēmā, nav konstatēts, ka Notiesātais būtu vērsies pie Daugavgrīvas cietuma priekšnieka ar sūdzību par 2025. gada 14. jūlijā notikušās ilglaicīgas satikšanās norisi. Minētais apstiprina iepriekš norādīto, proti, ka neapmierinātību ar satikšanās norisi pauda vienīgi Apmeklētāja, kuras subjektīvais priekšstats un gaidas attiecībā uz satikšanās formu un saturu acīmredzot nesakrita ar faktiskajiem apstākļiem, kādi objektīvi ir iespējami atbilstoši ieslodzījuma režīmam un spēkā esošajam normatīvajam regulējumam.”